9. pants

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112.

pantam.

Saskaņā ar Satversmes 111. pantā noteikto valstij esot

pienākums pandēmijas apstākļos attiecīgi uz tiem reaģēt un

pieņemt regulējumu, kas vērsts uz sabiedrības veselības

aizsardzību un infekcijas izplatības ierobežošanu. Pamatojoties

uz Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto

pilnvarojumu, Ministru kabinets Covid-19 infekcijas izplatīšanās

vai izplatības draudu gadījumā varot epidemioloģiskās drošības

nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un

kārtību, tostarp arī mācību procesa nodrošināšanai attālināti.

Veselības ministrija uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam bija

leģitīms mērķis - sabiedrības drošības un veselības

aizsardzība.

Veselības ministrija uzskata, ka likumdevēja un izpildvaras

izraudzītie līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai,

jo ar konkrēto regulējumu tika gan nodrošinātas tiesības uz

izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un veselības

interešu mērķis. Labums, ko ieguva sabiedrība - sabiedrības

drošība un veselība -, konkrētajā gadījumā esot lielāks par

indivīda zaudējumu, kas radīts, ierobežojot tiesības uz izglītību

klātienē epidemioloģiski nedrošos apstākļos. Turklāt konkrētajā

situācijā neesot bijis citu līdzekļu, kas ļautu sasniegt leģitīmo

mērķi tādā pašā kvalitātē. Tādējādi ar apstrīdētajām normām

noteiktais pamattiesību, proti, tiesību uz izglītību ierobežojums

esot atbilstošs samērīguma principam.