1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43.

panta pirmās daļas 4. punktu un Pirotehnisko izstrādājumu

aprites likuma 17. panta piekto daļu, prasības sabiedriskās

kārtības nodrošināšanai Daugavpils valstspilsētas

pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) administratīvajā

teritorijā tika noteiktas ar pašvaldības domes 2016. gada

10. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Saistošie

noteikumi par sabiedrisko kārtību" (turpmāk -

Saistošie noteikumi Nr. 6). Likums "Par

pašvaldībām" zaudēja spēku, kad 2023. gada 1. janvārī

stājies spēkā Pašvaldību likums.

Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6.

punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām"

normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim

likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši

šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Sabiedriskā kārtība ir tiesību normām un sadzīves

noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina

iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību,

cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un

citu tiesību un interešu aizsardzību (sk. Juridisko terminu

vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: Nordik, 1998,

230. lpp.). Plašākā izpratnē ikviens tiesību pārkāpums

ir rīcība, kas vērsta pret sabiedrisko kārtību (Neimanis J.

Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004,

24. lpp.).

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas

14. punktu pašvaldība piedalās sabiedriskās kārtības

un drošības nodrošināšanā un šī likuma 45. panta

pirmās daļas 1. punkts paredz, ka dome ir tiesīga

izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo

atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos

pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus,

ja likumos nav noteikts citādi, par sabiedriskās kārtības

nodrošināšanu publiskās vietās. Tomēr pašvaldības nevarētu

regulēt jautājumus, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību

valstiskā līmenī, sabiedrības interesēm un drošību kopumā.

Tas nozīmē, ka katrā konkrētajā gadījumā pašvaldības

saistošajos noteikumos paredzētā rīcība, kas vērsta uz

sabiedriskās kārtības jomā ietilpstošas tiesiskās intereses

aizsardzību, analizējama kopsakarā ar nozaru likumos esošo

regulējumu. Sabiedriskās kārtības jomu regulē

Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes,

sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā,

kurā noteikta atbildība par tādiem pārkāpumiem sabiedriskās

kārtības jomā kā, piemēram, aizlieguma atrasties uz

ūdenstilpes ledus pārkāpšana (9. pants), alkoholisko

dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana publiskā

vietā vai atrašanās publiskā vietā reibuma stāvoklī

(10. pants), sabiedriskās kārtības traucēšana

(11. pants), pret personu vērsta agresīva uzvedība

(11.1 pants), maznozīmīga miesas bojājuma

nodarīšana (12. pants). Attiecīgi nav pamata uzskatīt,

ka likumdevējs nav paredzējis izsmeļošu regulējumu šajā

jautājumā - pašvaldību saistošajos noteikumos nav

pieļaujams paredzēt administratīvo atbildību par rīcību, ko

aptver likumā ietvertie pārkāpumi sabiedriskās kārtības

jomā (sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par

sabiedrisko kārtību, pieejamas -

https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).

Pašvaldību likuma 45. pantā ir noteikti vairāki

pilnvarojumi pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus

un tie ir savstarpēji nošķirti, tādējādi arī saskaņā ar

katru pilnvarojumu ir izdodami atsevišķi saistošie

noteikumi (sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas Vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par

publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un

stādījumu aizsardzību, pieejamas -

https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).

Līdz ar to Saistošajos noteikumos Nr. 6 noteiktās

prasības pašvaldības zaļās zonas un stādījumu aizsardzībai

nosakāmas saistošajos noteikumos, kas ir izdodami saskaņā

ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktā

noteikto pilnvarojumu, savukārt publiskās vietas, kurās

aizliegts atrasties ar suni - saistošajos noteikumos par

mājas (istabas) dzīvnieku labturību (ievērojot 2024. gada

14. marta likumu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības

likumā", kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā).

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas pausto viedokli, ka,

vērtējot Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā ietverto

deleģējumu, konstatējams, ka attiecīgais deleģējums

pašvaldībai saistīts nevis ar vispārīgu aizliegumu

noteikšanu pirotehnisko izstrādājumu jomā, bet ar izņēmumu

noteikšanu atbilstoši konkrētās pašvaldības specifikai,

proti, ierobežojumu noteikšanu konkrētām pašvaldības vietām

un laikam. Atbilstoši deleģējumam pašvaldība nebūtu tiesīga

noteikt vispārīgus atļaujas saņemšanas nosacījumus

pirotehnikas izstrādājumu jomā.

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 1.

punktu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas

kārtību un labturības prasības katras lauksaimniecības

dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, prasības

kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai,

kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un

pienākumus nosaka Ministru kabinets.

Ņemot vērā minēto, Saistošie noteikumi Nr. 6 atzīstami

par spēku zaudējušiem.