1784. pants
nosaka: "Ja ārpus līgumiskām attiecībām

kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību,

tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772. un

1773.p.)."

Situācijas, kurās zaudējumus nodara autonomi darbojošies rīki,

varētu būt komplicētākas, nekā šobrīd civiltiesību teorijā

nostiprinātā zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, apmērs un

pierādījumu nasta. Piemēram, autonomi braucoša transportlīdzekļa

nodarīto zaudējumu gadījumā, zaudējumu atlīdzības pienākums

varētu gulties gan uz īpašnieku, kas nepareizi lietojis rīku, gan

uz pārdevēju, kas laidis tirgū neatbilstošu preci, gan uz

programmatūras ražotāju, kas izstrādājis nepareizus

programmatūras algoritmus, gan uz ražotāju, kas nepareizi

saražojis preci.

Ja šāda lieta šobrīd nonāktu tiesā, juridiskās obstrukcijas

aizlieguma princips, neļautu tiesnesim atteikties pieņemt lietu

izskatīšanā. Civiltiesiskais strīds tiktu izskatīts saskaņā ar

spēkā esošajām Civillikuma normām, tiesneša iekšējo taisnīguma

izjūtu, kā arī saskaņā ar to, kādus faktus katrs procesa

dalībnieks būtu spējīgs pierādīt. Ja līdzīga lieta atkal nonāktu

tiesā, nav garantijas, ka tiesa izlemtu analoģiski, jo pastāvot

tiesiskajai nenoteiktībai, tiesas interpretācija par notikušā

apstākļiem pamatoti var atšķirties.

Katrā konkrētajā tiesiskajā strīdā šobrīd ir iespējams nonākt

pie lietas atrisinājuma, tomēr pie tik trūcīga tiesiskā

regulējuma ilgtermiņā nevar garantēt, ka lietu izskatīšanā būs

ievērota vienveidība un lietu iznākuma prognozējamība. Svarīgi

atzīmēt, ka šāds tiesiskā regulējuma trūkums nav raksturīgs tikai

Latvijai. Ar līdzīga rakstura tiesiskās nenoteiktības problēmu

šobrīd saskaras visas valstis.

Ilgtermiņā šāda tiesiskā nenoteiktība var kavēt tehnoloģisko

progresu. Ja ražotājiem nebūs skaidrības, kurās situācijās par

nepareizas preces lietošanu atbildība jāuzņemas īpašniekam, tās

kavēsies šādas preces laist apgrozībā. Ja patērētājiem vai

biznesa lietotājiem nebūs skaidrs, kurās situācijās par

zaudējumiem, kas radušies produkta izstrādes vai ražošanas kļūdu

dēļ ir jāatbild ražotājam vai pārdevējam, pircēji kavēsies šādas

preces iegādāties.

Tamdēļ civiltiesiskās atbildības jautājuma precīzākai

noregulēšanai ir svarīga nozīme mākslīgā intelekta un citu

digitālo rīku tālākai attīstībai. Civiltiesību teorijā pastāv

vairāki atbildības modeļi, kā piemēram, viens no tiem ir stingrās

atbildības modelis. Kā izriet no tiesību doktrīnas, stingrās

atbildības modelī tiek uzrādīti un vērtēti attaisnojumi, tikai to

attiecināmība norādīta numerus clausus normās. Līdz ar to

no minētā var secināt, ka praksē iespējamas situācijas, kurās

nepieciešams piemērot stingrās atbildības modeli, nevis klasiskās

atbildības modeli, kas ir iekļauts Civillikumā. Līdz ar to, tā kā

stingrās atbildības modelī atbildība neiestājas, ja tiek

konstatēti likumā noteiktie izņēmumi no atbildības, būtu

izvērtējama nepieciešamība izstrādāt konkrētās nozares speciālo

regulējumu, kas attiektos uz mākslīgā intelekta vai citu autonomo

rīku nodarīto zaudējumu gadījumos, kurā būtu iekļauts stingrās

atbildības modelis jeb atbildība neatkarīgi no vainas. Šādu

regulējumu Latvijā, piemēram, satur likums "Par atbildību

par preces un pakalpojuma trūkumiem", kā arī šādu atbildības

modeli satur arī regulējums par paaugstinātas bīstamības

avotiem.EK Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu52

uzsver, ka ES līmenī būtu jārada vienots tiesiskais ietvars

mākslīgā intelekta un citu tam līdzīgu digitālo rīku sakarā. Tas

būtiski atvieglotu pārrobežu sadarbību šādu rīku projektēšanā,

izstrādē, ražošanā, pārdošanā un lietošanā.

2019. gada nogalē EK Tieslietu un Patērētāju

Ģenerāldirektorāts publicēja ekspertu grupas sagatavoto pētījumu

par "Mākslīgā intelekta un citu nākotnes digitālo

tehnoloģiju civiltiesisko atbildību" (Liability of

Artificial Intelligence ans other emerging digital

technologies)53, kurā ierosināti vairāki principi,

kā varētu risināt konkrēti jautājumu. EK plāno nākt klajā ar

likumdošanas priekšlikumu šajā jomā 2021. gada otrajā

ceturksnī.

Vīnes 1968. gada 8. novembra Konvencijas Par ceļu

satiksmi (turpmāk - Konvencija) 8. panta pirmajā daļā

noteikts, ka katru braucoša transportlīdzekļa vai

transportlīdzekļu sastāvu vada vadītājs. Tādējādi pirms varbūtēju

grozījumu izstrādes ir jāvērtē arī aspekti, vai šāds regulējums

nebūtu pretrunā Konvencijas 8. pantam. Vienlaikus norādāms,

ka Vācijā likums atļauj kompetentai iestādei izsniegt četru gadu

licences autonomo transportlīdzekļu testēšanai54.

Šādiem transportlīdzekļiem var tikt izvirzītas atšķirīgas

prasības no vispārējā regulējumā noteiktām. Jautājums par

grozījumiem Konvencijā saistībā ar regulējumu attālināti vadāmiem

transportlīdzekļiem uz koplietošanas ceļiem un autonomi vadāmu

transportlīdzekļu testēšanu tiek arī skatīts Apvienoto Nāciju

Organizācijas EK komitejas Globālā satiksmes drošības foruma

sesijās. Šajās sesijās piedalās arī pārstāvji no SM.

Viedas enerģētikas pārvaldības

attīstība

Noteikto klimata, enerģētikas un gaisa piesārņojuma

samazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama atbilstoša un

mūsdienīga elektroenerģijas tirgus digitālā attīstība, paredzot

šādas aktivitātes:

• Ieviests risinājums centralizētai un standartizētai

elektroenerģijas tirgus datu apmaiņai starp tirgus dalībniekiem,

t.sk. veicinot elektroenerģijas tirgus datu atvēršanu un

koplietošanu.

• Nodrošināt risinājumus "zaļo" tehnoloģiju

digitālai vadībai un viedai uzskaitei.

• Veicināt patērētājiem pieejamus "zaļos" datu

pakalpojumus.

Uzdevumi (U)

Identifikators

Uzdevums

Sākuma termiņš

Beigu termiņš

Atbildīgais

Līdzatbildīgie

U4.5.2.-1

Izveidot un īstenot plānu Viedo pašvaldību inovāciju

ekosistēmas izveidei un attīstībai.

2021

2027

VARAM

EM, LPS, LLPA, LTRK, LDDK,

zinātnes un pētniecības institūcijas, pašvaldības

U4.5.2.-2

Identificēt un analizēt nacionālā normatīvā regulējuma

šķēršļus attālināti vadāmo un autonomo transporta līdzekļu

testēšanai, balstoties uz industrijas, zinātnisko institūciju

un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz 2023. gadam),

nepieciešamības gadījumā pilnveidojot sauszemes, gaisa un

ūdens transporta jomas normatīvo regulējumu, ņemot vērā

starptautiskā regulējuma prasības un citu ES valstu praksi un

esošos resursus.

2021

2027

SM, VARAM

LPS, LLPA, LTRK, LDDK, TM, EM,

zinātnes un pētniecības institūcijas

U4.5.2.-3

Nodrošināt elektroenerģijas tirgus darbībai, datu

koplietošanai un atvēršanai nepieciešamo risinājumu,

nodrošinot datu kopas par vismaz 1 miljonu mērījumu

punktu.

2021

2026

EM

nav

5. Digitālās

transformācijas pārvaldība

Digitālās transformācijas

stratēģiskā pārvaldība

Tā kā digitālās transformācijas īstenošanā ir ieinteresēta un

iesaistāma visa Latvijas valsts pārvalde un sabiedrība, tās

augstākā līmeņa pārvaldības struktūrai ir jāstrādā izpildvaras

augstākā līmeņa vadītāja - Ministru prezidenta vadībā. Latvijā

2015. gadā ir izveidota Informācijas sabiedrības padome, kuras

nolikums 2017. gadā ar MK noteikumiem Nr. 406 ir

precizēts55. Padomes pastāvīgajā sastāvā ir iekļauti

ar digitalizācijas jautājumiem tiešāk saistītie ministri (vides

aizsardzības un reģionālās attīstības, ekonomikas, izglītības un

zinātnes, satiksmes, tieslietu un zemkopības) un ar balss

tiesībām piedalās arī citi ministri, ja darba kārtībā tiek

izskatīti ministriju kompetencē esoši jautājumi. Padomes

pastāvīgs dalībnieks ir arī VARAM valsts sekretāra vietnieks

digitālās transformācijas jautājumos, kura vadītās VARAM

struktūrvienības izpilda padomes sekretariāta funkcijas. Padomes

dalībnieki ir arī LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas,

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas

Latvijas Nacionālās komisijas, LU, RTU, LIKTA, LATA, LTRK un LDDK

pārstāvji, tādējādi nodrošinot arī pašvaldību organizāciju,

akadēmiskās vides, IKT nozares asociāciju un uzņēmēju pārstāvju

dalību padomes darbā.

Informācijas sabiedrības padome nodrošinās digitālās

transformācijas augstākā līmeņa pārvaldību, regulāri, ne retāk kā

reizi gadā izskatot progresa pārskatus, kas saturēs informāciju

par sasniedzamo politikas rezultātu un rezultātu rādītāju

attīstību. Informācijas sabiedrības padome, papildus digitālās

transformācijas sasniedzamo politikas rezultātu un rezultātu

rādītāju regulārai ikgadējai pārskatīšanai, var uzdot VARAM

(papildus digitālās transformācijas pamatnostādnēs definētajai

augstākā līmeņa digitalizācijas stratēģijai) definēt un koordinēt

izpildi arī operatīviem viena līdz trīs gadu digitālās

transformācijas darbību plāniem, kuros ietvertās aktivitātes tiek

finansētas no dažādiem avotiem, ieskaitot gan ES struktūrfondu,

gan valsts budžeta finansējumu.

Valsts IKT pārvaldība

Ciešās saistības ar tehnoloģiju atbalstu dēļ, valsts pārvaldes

ietvaros digitālās transformācijas jautājumi pamatā tiek risināti

IKT pārvaldības ietvaros, vadošo un koordinējošo lomu pildot

VARAM, kā valsts IKT pārvaldības organizācijai (Government CIO

office). Nozaru (ministriju) IKT vadītāji un specializēto IKT

koplietošanas pakalpojumu sniedzēju skaitļošanas jomā vadītāji

nodrošina IKT attīstības plānošanu un IKT pakalpojumu

nodrošinājumu nozaru ministriju un savas specializācijas IKT

pakalpojumu jomās.

Vienots uzraudzības ietvars visiem

Valsts IKT projektiem

VARAM virzītie grozījumi Valsts informācijas sistēmu

likumā56 (t.sk. nākotnē to, iespējams, transformējot

par Valsts digitālo tehnoloģiju pārvaldības likumu) un tam

pakārtotajos tiesību aktos nodrošinās pilnvērtīgu tiesisko pamatu

digitālās transformācijas un tostarp valsts pārvaldes IKT

nodrošinājuma pārvaldībai valsts, nozaru un institūciju līmenī,

nosakot ietvarus digitālās transformācijas attīstības projektu un

tehnoloģisko pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai, neatkarīgi

no projektu un pakalpojumu finansēšanas avotiem57.

Valsts IKT pārvaldības organizācija, balstoties uz šo regulējumu,

strādās kā "būvvalde" valsts IKT attīstības aktivitāšu

saskaņošanas un īstenošanas uzraudzībā. Tiks uzraudzīta ne tikai

regulējumā noteikto prasību ievērošana valsts pārvaldes IKT

attīstības aktivitātēs, bet arī centralizēti reģistrēto

pakalpojumu pieteikumu un izmaiņu pieprasījumu izvērtēšana,

plānojot un īstenojot attīstības aktivitātes.

Kompetenču un infrastruktūras

konsolidācija un koplietošana

Minētās uzraudzības darbības uzlabos iespējas identificēt

projektu īstenošanas riskus pēc iespējas agrākās fāzēs, lai

veiktu savlaicīgas darbības to novēršanai vai ietekmes

mazināšanai projektu īstenotāju pašu spēkiem vai piesaistot

papildus resursus no attiecīgā jomā specializētām institūcijām,

piemēram, projektu pārvaldības specializētās vienības, ko

attīstīs VARAM. Projektu efektīvas īstenošanas riskus mazinās arī

valsts pārvaldes resursu un kompetenču konsolidācija, kas,

piemēram, nodrošinās iespēju specializētas lietojumprogammatūras

attīstības projektiem fokusēties tieši un tikai uz specifiskās

funkcionalitātes attīstības jautājumiem, IKT infrastruktūras

nodrošinājuma jomā pilnībā paļaujoties uz augstas pievienotās

vērtības koplietošanas pakalpojumiem.

Intensīvas investīcijas tehnoloģiskajos risinājumos,

palielinot to lomu valsts pārvaldes funkciju īstenošanā,

nenovēršami palielinās arī šo risinājumu darbināšanas un

uzturēšanas izmaksas, lai cik efektīvi šo risinājumu darbināšana

un uzturēšana nebūtu organizēta. VARAM turpinās uzturēšanas

izmaksu pamatotības kontroles un ar metodiskā atbalsta un resursu

un kompetenču konsolidācijas aktivitātēm ierobežos uzturēšanas

izmaksu pieaugumu, tomēr primāri atbildību par īstenojamo

attīstības projektu reāliem ieguvumiem un papildu uzturēšanas

izmaksu kompensēšanu uz šo ietaupījumu rēķina ir jāuzņemas

institūcijai - projekta īstenotājam vai par nozari atbildīgajai

ministrijai, ja ieguvumus gūst vairākas institūcijas.

Centralizētu koplietošanas platformu attīstības gadījumā, kā arī

gadījumos, kad IKT risinājumu attīstīšanu pamato sociāli

ekonomiski ieguvumi, kā arī jaunu vai paplašinātu valsts

pārvaldes funkciju izpildes prasības, attīstības projektos netiks

pieļautas būtiskas investīcijas pirms vismaz valdības līmeņa

lēmuma pieņemšanas par jauno funkciju izpildi un tās finansējuma

apjomu, kas ietver arī papildus nepieciešamās IKT risinājumu

uzturēšanas izmaksas. Katra IKT risinājuma ieviešana rada arī

ieguvumus, t.sk. finansiālus, kas ir jāņem vērā, izvērtējot IKT

risinājuma uzturēšanas izmaksas (kas ietver arī lēmumu pieņemšanu

par finansējuma pārdalēm, ņemot vērā ietaupījumus, ko IKT

risinājumu ieviešana rada).

Vienota valsts IKT pārvaldība tiks pilnā mērā attiecināta arī

uz pašvaldībām, no vienas puses - plānojot valsts koplietošanas

platformu attīstību arī atbilstoši pašvaldību vajadzībām, kā arī

plānojot pašvaldību funkciju izpildei nepieciešamus IKT

risinājumus, bet no otras puses - piemērojot pašvaldību IKT

risinājumu attīstības plānošanā un uzraudzībā tos pašus

principus, ko valsts tiešās pārvaldes institūciju IKT attīstības

pārvaldībai. Piemēram, funkcijām, kuru izpilde pašvaldībās ir

vienveidīga, tiks veicināta centralizētu koplietošanas IKT

risinājumu attīstība.

Nepieciešamā rīcība

Lai nodrošinātu Digitālās transformācijas politikas

īstenošanas koordināciju, kā arī uzlabotu koordinācijas

mehānismus, aktualizēt esošo pārvaldības modeli.

Uzdevumi (U)

Identifikators

Uzdevums

Sākuma termiņš

Beigu termiņš

Atbildīgais

Līdzatbildīgie

U5.-1

Sagatavot priekšlikumus Digitālās transformācijas pārvaldības

modeļa pilnveidei.

2021

2022

VARAM

Visas ministrijas, VK,

pašvaldības, sociālie partneri

6. Pielikumi

Pielikumu rādītāju savstarpējā sasaiste izriet no sasaistes ar

NAP 2027 noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem, savukārt

atbildīgās ministrijas ar jau izvērstākiem rādītājiem un

uzdevumiem ir noteiktas 2. pielikumā, kam pakārtots 3. pielikumā

identificētais finansējums.

6.1.

Sasniedzamie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

1. pielikums "Politikas rezultāti un rezultatīvie

rādītāji"

Datne: VARAM_1., 2., 3.piel_100621_DTP

Lapa: 1. pielikums - PR un RR

6.2. Rīcības

virzieni un uzdevumi

2. pielikums "Rīcības virzieni un

uzdevumi"

Datne: VARAM_1., 2., 3.piel_100621_DTP

Lapa: 2. pielikums - RV un U

6.3. Indikatīvs

finansējums

3. pielikums "Indikatīvais ietekmes novērtējums

uz valsts un pašvaldību budžetiem"

Datne: VARAM_1., 2., 3.piel_100621_DTP

Lapa: 3. pielikums - Finansējums

6.4. Esošās

situācijas apraksts

4. pielikums "Esošās situācijas

apraksts" uz 84 lapām

Datne: VARAM_4.piel_080621_DTP

1 Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20200204_NAP_2021_2027_gala_redakcija_projekts.pdf

2 Digitālas Eiropas

programma 2021.-2027.gadam:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018AR3951

3 Latvijas nacionālā

reformu programma Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanai

vienlaicīgi ar Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014.

gadam tika apstiprinātas MK 2011. gada 26. aprīlī un iesniegtas

EK 2011. gada 29. aprīlī

4 EK, Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI)

2020 indekss, pieejams:

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/scoreboard/latvia

5 "Mana Latvija.

Dari digitāli!": https://mana.latvija.lv/par-mums/

6 "Stratēģija

2030",

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

7 Digitālas Eiropas

programma 2021.-2027.gadam:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018AR3951

8 Eiropas digitālā

stratēģija ietver paziņojumu par "Eiropas digitālās

nākotnes veidošanu", paziņojumu "Eiropas datu

stratēģija" un "Balto grāmatu par mākslīgo

intelektu":

https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age_lv

9 2020.gada Ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1578392227719&uri=CELEX%3A52019DC0650

10 Latvijas nacionālā

reformu programma Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanai

vienlaicīgi ar Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014.

gadam tika apstiprinātas MK 2011. gada 26. aprīlī un iesniegtas

EK 2011. gada 29. aprīlī.

11 Priekšlikums

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko paredz kopīgus

noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas

Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem

un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un

Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018PC0375&from=EN

12 Pārresoru

koordinācijas centrs, Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.

gadam,

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

13 Ekonomikas

sadarbības un attīstības organizācija, "Going Digital in

Latvia,

https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm

14 Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis, Eiropas Savienības Padomes ieteikums par

pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018),

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018H0604(01)&from=EN

15Eurostat statistika par pamata digitālām prasmēm

https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/tepsr_sp410_esmsip2.htm

16

https://ec.europa.eu/jrc/en/digcomp/digital-competence-framework

17 Lūdzu skat. IZM

nodrošināto Digi Comp 2.1. tulkojumu latviešu valodā:

https://epale.ec.europa.eu/lv/node/300086

18 DESI indeksa

individuālie indikatori,

https://digital-agenda-data.eu/datasets/desi/indicators#desi-individual-indicators

19 EK paziņojums

Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo

lietu komitejai un reģionu komitejai par Digitālās izglītības

rīcības plānu (2018),

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0022&from=EN

20 EK paziņojums

Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo

lietu komitejai un reģionu komitejai par Eiropas izglītības

telpu:

https://ec.europa.eu/education/resources-and-tools/document-library/eea-communication-sept2020_lv

21

https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/digcomp-21-digital-competence-framework-citizens-eight-proficiency-levels-and-examples-use

22

https://standards.cen.eu/dyn/www/f?p=204:110:0::::FSP_PROJECT,FSP_ORG_ID:67073,1218399&cs=1A148766F9EC80CBD3340728E3B8BB892

23

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/scoreboard/latvia

24 "Teachers Matter, education and

training policy attracting, developing and retaining effective

teachers,

https://www.oecd.org/education/school/34990905.pdf

25 Iekļauts Izglītības

attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rīcības plānā kā

horizontāla prioritāte.

26 Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.

27 Starpposms starp

maģistrālajām platjoslas interneta līnijām un apdzīvotām

vietām

28 Elektronisko sakaru

piekļuves tīkla daļa. Fiksētajās līnijās no pēdējā piekļuves

mezgla līdz galalietotāja iekārtai, bezvadu risinājumos no

operatora bāzes stacijas līdz galalietotāja iekārtai un fiksētā

bezvadu risinājuma gadījumos no pēdējās komersanta bāzes

stacijas līdz galalietotāja iekārtai.

29 GOV.UK Notify

platformas tīmekļvietne,

https://www.notifications.service.gov.uk/

30 Eiropas Parlamenta

un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 ( 2014. gada 23. jūlijs )

par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem

elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ

Direktīvu 1999/93/EK

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32014R0910

31 "Digitālais

dvīnis" - reāla produkta vai pakalpojuma virtuāla

reprezentācija.

32 Atbilstoši MK

11.03.2021 prot. Nr. 25, 50. § VARAM ir sešu mēnešu laikā ir

jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā

priekšlikumi valsts pārvaldes datu koplietošanas tiesiskā

ietvara pilnveidošanai.

33 Atbilstoši Eiropas

datu stratēģijā noteiktajam.

https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-data-strategy_en

34 Atbilstoši MK

20.08.2019 informatīvajam ziņojumam "Latvijas atvērto datu

stratēģija"

35 Eiropas Parlamenta

un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par

fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi

un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu

95/46/EK

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016R0679

36 Regulas

priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par

kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52020PC0593

37 Ministru kabineta

23.12.2019. rīkojums Nr. 653 "Par Pasākumu plānu

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz

2022. gadam",

https://likumi.lv/ta/id/311673-par-pasakumu-planu-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanai-laikposmam-no-2020-lidz-2022-gadam

38 Informatīvais ziņojums "Par "nulles

birokrātijas" pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes

procesā", http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40476165

39 Eiropas Savienības

2.protokols "Par subsidiaritātes principa un

proporcionalitātes principa piemērošanu",

https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:07cc36e9-56a0-4008-ada4-08d640803855.0014.02/DOC_9&format=PDF

40 Eiropas Savienības

Pamattiesību harta,

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=ES

41 Izņemot datus,

kuriem saskaņā ar tiesisko regulējumu noteikts ierobežotas

pieejamības statuss

42 Izņemot datus,

kuriem saskaņā ar tiesisko regulējumu noteikts ierobežotas

pieejamības statuss

43 Jāņem vērā, ka

izstrādē ir arī Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021-2027.

gadam, kas var detalizēt atsevišķus Digitālās transformācijas

pamatnostādnēs 2021-2027. gadam noteiktos uzdevumus un

sagaidāmos rezultātus, kā arī tos papildināt.

44 Reformas ieviešanas

indikatīvās izmaksas 2021.g. FM/ Valsts kanceleja aplēsusi ~44

milj. EUR apmērā.

45 Ministru kabineta 04.02.2020. rīkojums Nr. 39

"Par pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.-2023.

gadam",

http://m.likumi.lv/ta/id/312410-par-pakalpojumu-vides-pilnveides-planu-2020-2023-gadam

46 Informatīvais ziņojums "Par valsts

pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu",

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40486547&mode=mk&date=2020-06-30

47 A European

Strategy for Data,

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/building-european-data-economy

48

https://ec.europa.eu/esco/portal

49 Eiropas studentu

kartes iniciatīva,

https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/european-student-card-initiative_en

50 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un

inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Uzdevums 2.2.1.

https://www.izm.gov.lv/lv/media/3679/download

51 Civillikums,

https://likumi.lv/ta/id/225418-civillikums

52 Baltajā grāmatā par

mākslīgo intelektu (COM(2020)65 final), EK tīmekļvietne.

Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2020:65:FIN

[Aplūkots 01.03.2021.]

53 Liability of Artificial Intelligence ans other

emerging digital technologies,

https://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupMeetingDoc&docid=36608

Aplūkots03.06.2020.]

54

https://www.bmwi.de/Redaktion/EN/Dossier/regulatory-test-beds-testing-environments-for-innovation-and-regulation.html

55 Ministru kabineta

24.01.2012. noteikumi Nr.67 "Informācijas sabiedrības

padomes nolikums", https://likumi.lv/doc.php?id=243230

56 Grozījumiem Valsts

informācijas sistēmu likumā Pamatnostādņu teksta saskaņošanas

brīdī ir pabeigta sabiedriskā apspriešana un ir plānots tos

izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē 2021. gada 13.

maijā.

57 Grozījumi Ministru

kabineta noteikumos "Valsts informācijas sistēmu

vispārējās tehniskās prasības " (VSS-1005) un "Valsts

informācijas sistēmu projektu uzraudzības kārtība"

(VSS-1088), kas Pamatnostādņu teksta saskaņošanas brīdī ir

saskaņošanā ar ministrijām.

Digitālās transformācijas

pamatnostādņu 1. pielikums

Digitālās transformācijas

pamatnostādņu 2. pielikums

Digitālās transformācijas

pamatnostādņu 3. pielikums

Digitālās transformācijas

pamatnostādņu 4. pielikums

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

Ministru prezidenta biedrs,

aizsardzības ministrs A. Pabriks