1784. pantsnosaka: "Ja ārpus līgumiskām attiecībām

nosaka: "Ja ārpus līgumiskām attiecībām

1kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību,

2tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772. un

31773.p.)."

4Situācijas, kurās zaudējumus nodara autonomi darbojošies rīki,

5varētu būt komplicētākas, nekā šobrīd civiltiesību teorijā

6nostiprinātā zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, apmērs un

7pierādījumu nasta. Piemēram, autonomi braucoša transportlīdzekļa

8nodarīto zaudējumu gadījumā, zaudējumu atlīdzības pienākums

9varētu gulties gan uz īpašnieku, kas nepareizi lietojis rīku, gan

10uz pārdevēju, kas laidis tirgū neatbilstošu preci, gan uz

11programmatūras ražotāju, kas izstrādājis nepareizus

12programmatūras algoritmus, gan uz ražotāju, kas nepareizi

13saražojis preci.

14Ja šāda lieta šobrīd nonāktu tiesā, juridiskās obstrukcijas

15aizlieguma princips, neļautu tiesnesim atteikties pieņemt lietu

16izskatīšanā. Civiltiesiskais strīds tiktu izskatīts saskaņā ar

17spēkā esošajām Civillikuma normām, tiesneša iekšējo taisnīguma

18izjūtu, kā arī saskaņā ar to, kādus faktus katrs procesa

19dalībnieks būtu spējīgs pierādīt. Ja līdzīga lieta atkal nonāktu

20tiesā, nav garantijas, ka tiesa izlemtu analoģiski, jo pastāvot

21tiesiskajai nenoteiktībai, tiesas interpretācija par notikušā

22apstākļiem pamatoti var atšķirties.

23Katrā konkrētajā tiesiskajā strīdā šobrīd ir iespējams nonākt

24pie lietas atrisinājuma, tomēr pie tik trūcīga tiesiskā

25regulējuma ilgtermiņā nevar garantēt, ka lietu izskatīšanā būs

26ievērota vienveidība un lietu iznākuma prognozējamība. Svarīgi

27atzīmēt, ka šāds tiesiskā regulējuma trūkums nav raksturīgs tikai

28Latvijai. Ar līdzīga rakstura tiesiskās nenoteiktības problēmu

29šobrīd saskaras visas valstis.

30Ilgtermiņā šāda tiesiskā nenoteiktība var kavēt tehnoloģisko

31progresu. Ja ražotājiem nebūs skaidrības, kurās situācijās par

32nepareizas preces lietošanu atbildība jāuzņemas īpašniekam, tās

33kavēsies šādas preces laist apgrozībā. Ja patērētājiem vai

34biznesa lietotājiem nebūs skaidrs, kurās situācijās par

35zaudējumiem, kas radušies produkta izstrādes vai ražošanas kļūdu

36dēļ ir jāatbild ražotājam vai pārdevējam, pircēji kavēsies šādas

37preces iegādāties.

38Tamdēļ civiltiesiskās atbildības jautājuma precīzākai

39noregulēšanai ir svarīga nozīme mākslīgā intelekta un citu

40digitālo rīku tālākai attīstībai. Civiltiesību teorijā pastāv

41vairāki atbildības modeļi, kā piemēram, viens no tiem ir stingrās

42atbildības modelis. Kā izriet no tiesību doktrīnas, stingrās

43atbildības modelī tiek uzrādīti un vērtēti attaisnojumi, tikai to

44attiecināmība norādīta numerus clausus normās. Līdz ar to

45no minētā var secināt, ka praksē iespējamas situācijas, kurās

46nepieciešams piemērot stingrās atbildības modeli, nevis klasiskās

47atbildības modeli, kas ir iekļauts Civillikumā. Līdz ar to, tā kā

48stingrās atbildības modelī atbildība neiestājas, ja tiek

49konstatēti likumā noteiktie izņēmumi no atbildības, būtu

50izvērtējama nepieciešamība izstrādāt konkrētās nozares speciālo

51regulējumu, kas attiektos uz mākslīgā intelekta vai citu autonomo

52rīku nodarīto zaudējumu gadījumos, kurā būtu iekļauts stingrās

53atbildības modelis jeb atbildība neatkarīgi no vainas. Šādu

54regulējumu Latvijā, piemēram, satur likums "Par atbildību

55par preces un pakalpojuma trūkumiem", kā arī šādu atbildības

56modeli satur arī regulējums par paaugstinātas bīstamības

57avotiem.EK Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu52

58uzsver, ka ES līmenī būtu jārada vienots tiesiskais ietvars

59mākslīgā intelekta un citu tam līdzīgu digitālo rīku sakarā. Tas

60būtiski atvieglotu pārrobežu sadarbību šādu rīku projektēšanā,

61izstrādē, ražošanā, pārdošanā un lietošanā.

622019. gada nogalē EK Tieslietu un Patērētāju

63Ģenerāldirektorāts publicēja ekspertu grupas sagatavoto pētījumu

64par "Mākslīgā intelekta un citu nākotnes digitālo

65tehnoloģiju civiltiesisko atbildību" (Liability of

66Artificial Intelligence ans other emerging digital

67technologies)53, kurā ierosināti vairāki principi,

68kā varētu risināt konkrēti jautājumu. EK plāno nākt klajā ar

69likumdošanas priekšlikumu šajā jomā 2021. gada otrajā

70ceturksnī.

71Vīnes 1968. gada 8. novembra Konvencijas Par ceļu

72satiksmi (turpmāk - Konvencija) 8. panta pirmajā daļā

73noteikts, ka katru braucoša transportlīdzekļa vai

74transportlīdzekļu sastāvu vada vadītājs. Tādējādi pirms varbūtēju

75grozījumu izstrādes ir jāvērtē arī aspekti, vai šāds regulējums

76nebūtu pretrunā Konvencijas 8. pantam. Vienlaikus norādāms,

77ka Vācijā likums atļauj kompetentai iestādei izsniegt četru gadu

78licences autonomo transportlīdzekļu testēšanai54.

79Šādiem transportlīdzekļiem var tikt izvirzītas atšķirīgas

80prasības no vispārējā regulējumā noteiktām. Jautājums par

81grozījumiem Konvencijā saistībā ar regulējumu attālināti vadāmiem

82transportlīdzekļiem uz koplietošanas ceļiem un autonomi vadāmu

83transportlīdzekļu testēšanu tiek arī skatīts Apvienoto Nāciju

84Organizācijas EK komitejas Globālā satiksmes drošības foruma

85sesijās. Šajās sesijās piedalās arī pārstāvji no SM.

86Viedas enerģētikas pārvaldības

87attīstība

88Noteikto klimata, enerģētikas un gaisa piesārņojuma

89samazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama atbilstoša un

90mūsdienīga elektroenerģijas tirgus digitālā attīstība, paredzot

91šādas aktivitātes:

92• Ieviests risinājums centralizētai un standartizētai

93elektroenerģijas tirgus datu apmaiņai starp tirgus dalībniekiem,

94t.sk. veicinot elektroenerģijas tirgus datu atvēršanu un

95koplietošanu.

96• Nodrošināt risinājumus "zaļo" tehnoloģiju

97digitālai vadībai un viedai uzskaitei.

98• Veicināt patērētājiem pieejamus "zaļos" datu

99pakalpojumus.

100Uzdevumi (U)

101Identifikators

102Uzdevums

103Sākuma termiņš

104Beigu termiņš

105Atbildīgais

106Līdzatbildīgie

107U4.5.2.-1

108Izveidot un īstenot plānu Viedo pašvaldību inovāciju

109ekosistēmas izveidei un attīstībai.

1102021

1112027

112VARAM

113EM, LPS, LLPA, LTRK, LDDK,

114zinātnes un pētniecības institūcijas, pašvaldības

115U4.5.2.-2

116Identificēt un analizēt nacionālā normatīvā regulējuma

117šķēršļus attālināti vadāmo un autonomo transporta līdzekļu

118testēšanai, balstoties uz industrijas, zinātnisko institūciju

119un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz 2023. gadam),

120nepieciešamības gadījumā pilnveidojot sauszemes, gaisa un

121ūdens transporta jomas normatīvo regulējumu, ņemot vērā

122starptautiskā regulējuma prasības un citu ES valstu praksi un

123esošos resursus.

1242021

1252027

126SM, VARAM

127LPS, LLPA, LTRK, LDDK, TM, EM,

128zinātnes un pētniecības institūcijas

129U4.5.2.-3

130Nodrošināt elektroenerģijas tirgus darbībai, datu

131koplietošanai un atvēršanai nepieciešamo risinājumu,

132nodrošinot datu kopas par vismaz 1 miljonu mērījumu

133punktu.

1342021

1352026

136EM

137nav

1385. Digitālās

139transformācijas pārvaldība

140Digitālās transformācijas

141stratēģiskā pārvaldība

142Tā kā digitālās transformācijas īstenošanā ir ieinteresēta un

143iesaistāma visa Latvijas valsts pārvalde un sabiedrība, tās

144augstākā līmeņa pārvaldības struktūrai ir jāstrādā izpildvaras

145augstākā līmeņa vadītāja - Ministru prezidenta vadībā. Latvijā

1462015. gadā ir izveidota Informācijas sabiedrības padome, kuras

147nolikums 2017. gadā ar MK noteikumiem Nr. 406 ir

148precizēts55. Padomes pastāvīgajā sastāvā ir iekļauti

149ar digitalizācijas jautājumiem tiešāk saistītie ministri (vides

150aizsardzības un reģionālās attīstības, ekonomikas, izglītības un

151zinātnes, satiksmes, tieslietu un zemkopības) un ar balss

152tiesībām piedalās arī citi ministri, ja darba kārtībā tiek

153izskatīti ministriju kompetencē esoši jautājumi. Padomes

154pastāvīgs dalībnieks ir arī VARAM valsts sekretāra vietnieks

155digitālās transformācijas jautājumos, kura vadītās VARAM

156struktūrvienības izpilda padomes sekretariāta funkcijas. Padomes

157dalībnieki ir arī LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas,

158Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas

159Latvijas Nacionālās komisijas, LU, RTU, LIKTA, LATA, LTRK un LDDK

160pārstāvji, tādējādi nodrošinot arī pašvaldību organizāciju,

161akadēmiskās vides, IKT nozares asociāciju un uzņēmēju pārstāvju

162dalību padomes darbā.

163Informācijas sabiedrības padome nodrošinās digitālās

164transformācijas augstākā līmeņa pārvaldību, regulāri, ne retāk kā

165reizi gadā izskatot progresa pārskatus, kas saturēs informāciju

166par sasniedzamo politikas rezultātu un rezultātu rādītāju

167attīstību. Informācijas sabiedrības padome, papildus digitālās

168transformācijas sasniedzamo politikas rezultātu un rezultātu

169rādītāju regulārai ikgadējai pārskatīšanai, var uzdot VARAM

170(papildus digitālās transformācijas pamatnostādnēs definētajai

171augstākā līmeņa digitalizācijas stratēģijai) definēt un koordinēt

172izpildi arī operatīviem viena līdz trīs gadu digitālās

173transformācijas darbību plāniem, kuros ietvertās aktivitātes tiek

174finansētas no dažādiem avotiem, ieskaitot gan ES struktūrfondu,

175gan valsts budžeta finansējumu.

176Valsts IKT pārvaldība

177Ciešās saistības ar tehnoloģiju atbalstu dēļ, valsts pārvaldes

178ietvaros digitālās transformācijas jautājumi pamatā tiek risināti

179IKT pārvaldības ietvaros, vadošo un koordinējošo lomu pildot

180VARAM, kā valsts IKT pārvaldības organizācijai (Government CIO

181office). Nozaru (ministriju) IKT vadītāji un specializēto IKT

182koplietošanas pakalpojumu sniedzēju skaitļošanas jomā vadītāji

183nodrošina IKT attīstības plānošanu un IKT pakalpojumu

184nodrošinājumu nozaru ministriju un savas specializācijas IKT

185pakalpojumu jomās.

186Vienots uzraudzības ietvars visiem

187Valsts IKT projektiem

188VARAM virzītie grozījumi Valsts informācijas sistēmu

189likumā56 (t.sk. nākotnē to, iespējams, transformējot

190par Valsts digitālo tehnoloģiju pārvaldības likumu) un tam

191pakārtotajos tiesību aktos nodrošinās pilnvērtīgu tiesisko pamatu

192digitālās transformācijas un tostarp valsts pārvaldes IKT

193nodrošinājuma pārvaldībai valsts, nozaru un institūciju līmenī,

194nosakot ietvarus digitālās transformācijas attīstības projektu un

195tehnoloģisko pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai, neatkarīgi

196no projektu un pakalpojumu finansēšanas avotiem57.

197Valsts IKT pārvaldības organizācija, balstoties uz šo regulējumu,

198strādās kā "būvvalde" valsts IKT attīstības aktivitāšu

199saskaņošanas un īstenošanas uzraudzībā. Tiks uzraudzīta ne tikai

200regulējumā noteikto prasību ievērošana valsts pārvaldes IKT

201attīstības aktivitātēs, bet arī centralizēti reģistrēto

202pakalpojumu pieteikumu un izmaiņu pieprasījumu izvērtēšana,

203plānojot un īstenojot attīstības aktivitātes.

204Kompetenču un infrastruktūras

205konsolidācija un koplietošana

206Minētās uzraudzības darbības uzlabos iespējas identificēt

207projektu īstenošanas riskus pēc iespējas agrākās fāzēs, lai

208veiktu savlaicīgas darbības to novēršanai vai ietekmes

209mazināšanai projektu īstenotāju pašu spēkiem vai piesaistot

210papildus resursus no attiecīgā jomā specializētām institūcijām,

211piemēram, projektu pārvaldības specializētās vienības, ko

212attīstīs VARAM. Projektu efektīvas īstenošanas riskus mazinās arī

213valsts pārvaldes resursu un kompetenču konsolidācija, kas,

214piemēram, nodrošinās iespēju specializētas lietojumprogammatūras

215attīstības projektiem fokusēties tieši un tikai uz specifiskās

216funkcionalitātes attīstības jautājumiem, IKT infrastruktūras

217nodrošinājuma jomā pilnībā paļaujoties uz augstas pievienotās

218vērtības koplietošanas pakalpojumiem.

219Intensīvas investīcijas tehnoloģiskajos risinājumos,

220palielinot to lomu valsts pārvaldes funkciju īstenošanā,

221nenovēršami palielinās arī šo risinājumu darbināšanas un

222uzturēšanas izmaksas, lai cik efektīvi šo risinājumu darbināšana

223un uzturēšana nebūtu organizēta. VARAM turpinās uzturēšanas

224izmaksu pamatotības kontroles un ar metodiskā atbalsta un resursu

225un kompetenču konsolidācijas aktivitātēm ierobežos uzturēšanas

226izmaksu pieaugumu, tomēr primāri atbildību par īstenojamo

227attīstības projektu reāliem ieguvumiem un papildu uzturēšanas

228izmaksu kompensēšanu uz šo ietaupījumu rēķina ir jāuzņemas

229institūcijai - projekta īstenotājam vai par nozari atbildīgajai

230ministrijai, ja ieguvumus gūst vairākas institūcijas.

231Centralizētu koplietošanas platformu attīstības gadījumā, kā arī

232gadījumos, kad IKT risinājumu attīstīšanu pamato sociāli

233ekonomiski ieguvumi, kā arī jaunu vai paplašinātu valsts

234pārvaldes funkciju izpildes prasības, attīstības projektos netiks

235pieļautas būtiskas investīcijas pirms vismaz valdības līmeņa

236lēmuma pieņemšanas par jauno funkciju izpildi un tās finansējuma

237apjomu, kas ietver arī papildus nepieciešamās IKT risinājumu

238uzturēšanas izmaksas. Katra IKT risinājuma ieviešana rada arī

239ieguvumus, t.sk. finansiālus, kas ir jāņem vērā, izvērtējot IKT

240risinājuma uzturēšanas izmaksas (kas ietver arī lēmumu pieņemšanu

241par finansējuma pārdalēm, ņemot vērā ietaupījumus, ko IKT

242risinājumu ieviešana rada).

243Vienota valsts IKT pārvaldība tiks pilnā mērā attiecināta arī

244uz pašvaldībām, no vienas puses - plānojot valsts koplietošanas

245platformu attīstību arī atbilstoši pašvaldību vajadzībām, kā arī

246plānojot pašvaldību funkciju izpildei nepieciešamus IKT

247risinājumus, bet no otras puses - piemērojot pašvaldību IKT

248risinājumu attīstības plānošanā un uzraudzībā tos pašus

249principus, ko valsts tiešās pārvaldes institūciju IKT attīstības

250pārvaldībai. Piemēram, funkcijām, kuru izpilde pašvaldībās ir

251vienveidīga, tiks veicināta centralizētu koplietošanas IKT

252risinājumu attīstība.

253Nepieciešamā rīcība

254Lai nodrošinātu Digitālās transformācijas politikas

255īstenošanas koordināciju, kā arī uzlabotu koordinācijas

256mehānismus, aktualizēt esošo pārvaldības modeli.

257Uzdevumi (U)

258Identifikators

259Uzdevums

260Sākuma termiņš

261Beigu termiņš

262Atbildīgais

263Līdzatbildīgie

264U5.-1

265Sagatavot priekšlikumus Digitālās transformācijas pārvaldības

266modeļa pilnveidei.

2672021

2682022

269VARAM

270Visas ministrijas, VK,

271pašvaldības, sociālie partneri

2726. Pielikumi

273Pielikumu rādītāju savstarpējā sasaiste izriet no sasaistes ar

274NAP 2027 noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem, savukārt

275atbildīgās ministrijas ar jau izvērstākiem rādītājiem un

276uzdevumiem ir noteiktas 2. pielikumā, kam pakārtots 3. pielikumā

277identificētais finansējums.

2786.1.

279Sasniedzamie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji