4. pants

Vērtējot nodarīto kaitējumu (atzinuma disciplinārlietā

4. punkts), disciplinārlietas izmeklēšanas komisija

nekonstatēja, ka pieļauto Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu

rezultātā valstij būtu radīts būtisks mantisks zaudējums. Proti,

disciplinārlietas materiāli neliecina, ka gadījumā, ja līgumreisu

pakalpojumu iegāde notiktu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma

prasības, līgumreisu izdevumi būtu mazāki, un, ja būtu, tad

disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai nav iespējams

pārliecināties par to iespējamo apmēru.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija norāda, ka par būtisku

kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta

nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi

uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts

amatpersonai.2

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija J. Citskovska

rīcībā saskatīja apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā

konstatēja disciplinārlietas izmeklēšanas komisija,

J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu

nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus

iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat

J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja

nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību,

nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem

apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā

paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa.

Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības

iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem

kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt

savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem

un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt

padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu

izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, šādas

rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā

valsts amatpersonai - iestādes vadītājam.