Par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

91. un 106. pantam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums

esot sociāli nepieciešams un samērīgs.

No Māju pārvaldīšanas likuma izrietot tas, ka pārvaldnieka

kompetence ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu īstenošanu

un aizsardzību. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktās prasības

esot pamatotas, jo valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments

ļaujot citām personām būt pārliecinātām par to, ka pārvaldnieks,

kurš apguvis attiecīgo valsts izglītības standartu un programmu,

veiks dzīvojamo māju pārvaldīšanu pienācīgā kvalitātē. Bez tam

Izglītības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā likumdevējs

esot noteicis, ka augstākās izglītības programmas nevar apgūt

pašizglītības formā.

Izglītības un zinātnes ministrija papildus norāda, ka

apstrīdētajā normā noteiktās prasības atbilst citiem

normatīvajiem aktiem. Proti, profesijas standarts "namu

pārvaldnieks" (turpmāk - Pārvaldnieka profesijas standarts) ir

iekļauts Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos

Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai

atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un

profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību

(Profesiju klasifikators)" 4. pielikuma 3.18. apakšnodaļā.

Minētajā standartā paredzēts, ka pārvaldnieka profesijai ir

nepieciešams ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenis.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka šobrīd apstrīdētajā

normā noteikto izglītību var iegūt trijās izglītības iestādēs.

Bez tam Profesionālās izglītības likuma 27. panta astotā daļa

nosakot, ka augstskolās un koledžās īstenotā profesionālā

tālākizglītība dod iespēju iegūt ceturto profesionālās

kvalifikācijas līmeni. Šī programma esot īpašs veids, kā persona

ar iepriekš iegūtu izglītību un profesionālo pieredzi var iegūt

noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Turklāt valsts veicot

visu izglītības programmu akreditāciju un tādējādi neesot

iespējama izglītības programmu satura atšķirība valsts un

privātpersonu dibinātajās augstskolās un koledžās.

Pieaicinātā persona uzskata, ka no Māju pārvaldīšanas likuma

neizriet tas, ka pārvaldnieka kvalifikāciju apliecinātu tikai un

vienīgi diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību

vai diploms par otrā līmeņa profesionālo izglītību ar iegūto

kvalifikāciju "namu pārvaldnieks" vai "nekustamā īpašuma

pārvaldnieks". Atbilstoši apgūtās izglītības programmas saturam

esot jāizvērtē, vai persona, kura ieguvusi profesionālo augstāko

izglītību ar citu profesionālo kvalifikāciju, ir apguvusi

pārvaldnieka profesijā nepieciešamās prasmes un zināšanas.