50. pants

Autentiskie teksti

Apakšā parakstījušies, kas ir attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši arī tekstus angļu, franču, vācu, itāļu, krievu, un spāņu valodās, kuri visi ir autentiski, vienā oriģinālā, kas tiks nodots glabāšanā Portugāles Republikas valdībai.

Veikts Lisabonā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada decembra septiņpadsmitajā dienā.

Eiropas enerģētikas hartas nolīguma pielikumi

1. pielikums EM

Energomateriāli un produkti

(saskaņā ar 1(4))

Atomenerģētika

26.12. Urāna vai torija rūdas un koncentrāti

26.12.10. Urāna rūdas un koncentrāti

26.12.20. Torija rūdas un koncentrāti

28.44. Radioaktīvie ķīmiskie elementi un radioaktīvie izotopi (ieskaitot "fissile un fertile" ķīmiskos izotopus un savienojumus) un to savienojumi, maisījumi un nogulsnes, kas satur šos produktus)

28.44.10. Dabiskais urāns un tā savienojumi

28.44.20. Ar U235 bagātinātais urāns un tā savienojumi, plutonijs un tā savienojumi

28.44.30. Urāns ar samazinātu U235 daudzumu un tā savienojumi, torijs un tā savienojumi

28.44.40. Citi nekā iepriekš minētie radioaktīvie elementi un izotopi un radioaktīvie savienojumi

28.44.50. Kodolreaktoru izmantotie kurināmā elementi, kārtridži

28.45.10. Smagais ūdens (deiterija/smagā ūdeņraža oksīds)

Ogles, dabas gāze, nafta un naftas produkti, elektroenerģija

27.01. Ogles, briketes un līdzīgi cietā kurināmā veidi, kas ražoti no oglēm

27.02. Brūnogles, neatkarīgi no uzglabāšanas veida

27.03. Kūdra, ieskaitot kūdras pakaišus, neatkarīgi no tā, vai uzkrāta vai nē

27.04. Kokss un semikokss vai ogles, kas iegūtas no brūnoglēm un kūdras, neatkarīgi no tā, vai uzkrātas vai nē

27.05. Akmeņogļu gāze, ūdens gāze, ģeneratoru gāze un līdzīgas gāzes, izņemot naftas gāzi un gāzveidīgos ogļūdeņražus

27.06. No oglēm, brūnoglēm vai kūdras destilēts gudrons un citas minerālrūdas, neatkarīgi no tā, vai tās dehidrētas vai daļēji destilētas

27.07. Ogļu rūdas, augstas t° destilācijas ceļā iegūtas eļļas un citi produkti, līdzīgi produkti, kuros aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru (piemēram, benzols, naftalīns, citi aromātiskie hidrokarbonātu savienojumi, fenoli, u.c.)

27.08. Darva un darvas kokss, kas iegūts no ogļu rūdas vai citām minerālvielām

27.09. Naftas eļļas un citas eļļas, kas iegūtas no bitumena materiāliem, jēlnafta

27.10. Naftas eļļas un citas eļļas, kas iegūtas no bitumena materiāliem, izņemot jēlnaftu

27.11. Naftas gāzes un citi gāzveidīgie hidrokarbonāti: sašķidrinātā veidā -

dabas gāze

propāns

butāns

etilēns, propilēns, butilēns un butadiens gāzveidā -

dabas gāze

citi

27.13. Naftas kokss, naftas bitumens un citi naftas eļļu atlikumi vai no bitumena minerāliem iegūto eļļu atlikumi

27.14. Bitumens un asfalts, bitumena vai degakmens un gudrona smiltis, asfaltīti

27.15. Bitumena savienojumi, kam pamatā dabiskais asfalts, dabiskais bitumens, naftas bitumens, minerālrūda vai minerāldarva (piemēram, bitumena mastika)

27.16. Elektroenerģija

Citi enerģijas veidi

29.05.11. Metanols

44.01. Malka, kluči, zari, malkas saiņi un līdzīgas formas, dēļi un atlikumi, zāģu skaidas, koka atkritumi, neatkarīgi no tā, vai uzkrāti vai nē, kluču, brikešu, granulu vai līdzīgās formās

44.02. Kokogles, neatkarīgi no tā, vai uzkrātas vai nē

Energomateriāli un produkti

(saskaņā ar 1(4). paragrāfu)

Pielikumā uzskaitīti energomateriāli un produkti, uz kuriem attiecas Enerģētikas Hartas Nolīgums.

2. pielikums NI

Energomateriāli un produkti, uz kuriem neattiecas termins "Ekonomiskās aktivitātes enerģētikā"

(saskaņā ar 1(5))

27.07. Eļļas un citi ogļu darvas augsttemperatūras destilācijas produkti, līdzīgi produkti, kuros aromātisko sastāvdaļu īpatsvars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu īpatsvaru (piemēram, benzols, toluols, ksilols, naftalīns, citi aromātisko ogļūdeņražu maisījumi, fenoli, u.c.)

44.01. Kurināmā koksne baļķu, pagaļu, zaru, žagaru u.c. līdzīgu formu veidā

44.02. Kokogles (ieskaitot - no gliemežvākiem un riekstiem), arī krājumu veidā.

3. pielikums TRM

Paziņojums un pārejas perioda beigas

(saskaņā ar 5 (4))

(1) Katrai Līgumslēdzējpusei jāpaziņo Sekretariātam visi tās uzsāktie, ar tirdzniecību saistīti investīciju pasākumi, kuri nav saskaņā ar 5. paragrāfu:

(a) 90 dienas pēc šī Līguma stāšanās spēkā, ja Līgumslēdzējpuse ir GATT locekle, vai

(b) 12 mēnešus pēc šī Līguma stāšanās spēkā, ja Līgumslēdzējpuse nav GATT locekle.

Par šādiem ar tirdzniecību saistītiem vispārējiem vai konkrētiem investīciju pasākumiem jāziņo, vienlaicīgi minot to galvenās pazīmes.

(2) Gadījumā, ja ar tirdzniecību saistīti investīciju pasākumi notiek pēc amatpersonu ieskata, par katru atsevišķo gadījumu ir jāziņo. Nav nepieciešamība atklāt informāciju, kura radītu iepriekšējus spriedumus par noteiktu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm.

(3) Katrai Līgumslēdzējpusei jālikvidē 1. punktā minētie ar tirdzniecību saistītie investīciju pasākumi:

(a) divu gadu laikā no šī Līguma stāšanās spēkā, ja Līgumslēdzējpuse ir GATT locekle;

(b) trīs gadu laikā no šī Līguma stāšanās spēkā, ja Līgumslēdzējpuse nav GATT locekle.

(4) 3.punktā minētajā laika posmā Līgumslēdzējpuse nemaina nevienu no l. punktā minēto ar tirdzniecību saistītā pasākuma nosacījumu, kuri bija spēkā brīdī, kad šis Līgums stājās spēkā, tādā veidā, ka tas palielinātu nesavienojamību ar šī Līguma 5. panta nosacījumiem.

(5) Neskatoties uz 4. punkta nosacījumiem, nolūkā nenostādīt neizdevīgā stāvoklī nodibinātos uzņēmumus, kuri piedalās ar tirdzniecību saistītos investīciju pasākumos, Līgumslēdzējpuse var piemērot pārejas perioda laikā tādu pašu ar tirdzniecību saistītu investīciju pasākumu jaunai investīcijai, gadījumos, kad:

(a) šādas investīcijas produkts ir līdzīgs iepriekšējās investīcijas rezultātā radīto uzņēmumu produktam;

(b) tas ir nepieciešams, lai izvairītos no konkurences nosacījumu izkropļošanas starp jauno investīciju rezultātā radītajiem uzņēmumiem un iepriekšējo investīciju rezultātā nodibinātajiem uzņēmumiem.

Par jebkuru ar tirdzniecību saistīto investīcijas pasākumu piemērošanu jaunai investīcijai jāziņo Sekretariātam. Šādiem ar tirdzniecību saistīto investīcijas pasākuma nosacījumiem jābūt vienādiem pēc to konkurences efekta ar jau esošiem uzņēmumiem piemērojamiem nosacījumiem, un tiem jābeidzas vienā laikā.

(6) Ja valsts vai Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pievienojas šim Līgumam pēc tam, kad tas ir stājies spēkā:

(a) 1. un 2. punktā minētie paziņojumi jāveic līdz vēlākajam 1. punktā minētajam datumam vai arī brīdī, kad tā paziņo par gatavību pievienoties Nolīgumam, kā arī;

(b) pārejas periods beidzas pēdējā no 3. punktā minētajiem datumiem vai arī datumā, kurā Līgums kļūst saistošs konkrētajai valstij vai Reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

4. pielikums N

Līgumslēdzējpušu saraksts, kuras pieprasa, lai tranzītā būtu iesaistītas vismaz trīs atsevišķas teritorijas

(saskaņā ar 7(10)(a))

1. Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis.

5. pielikums VC

Līgumslēdzējpušu saraksts, kuras brīvprātīgi uzņēmušās saistības saskaņā ar 10(3)

(saskaņā ar 10(6))

6. pielikums ID

Līgumslēdzējpušu saraksts, kuras neļauj Investoram vēlāk pārsūdzēt tiesas lēmumu Starptautiskajā Arbitrāžā saskaņā ar 26. pantu

(saskaņā ar 26(3)(b)(i))

1. Austrālija

2. Azerbaidžāna

3. Bulgārija

4. Ungārija

5. Grieķija

6. Eiropas Savienība

7. Īrija

8. Spānija

9. Itālija

10. Kazahija

11. Kanāda

12. Kipra

13. Norvēģija

14. Polija

15. Portugāle

16. Krievijas Federācija

17.Rumānija

18. Slovēnija

19. ASV

20. Horvātija

21. Čehija

22. Somija

23. Zviedrija

24. Japāna

7. pielikums IA

Līgumslēdzējpušu saraksts, kuras neatļauj Investoram iesniegt prasību par 10(1). paragrāfa pēdējā punktā minētā strīda izskatīšanu Starptautiskajā Arbitrāžā

(saskaņā ar 26.(3)(c) paragrāfu)

1. Austrālija

2. Kanāda

3. Ungārija

4. Norvēģija

8. pielikums P

Īpaša iekšējo strīdu atrisināšanas kārtība

(saskaņā ar 27(3)(I))

I daļa

1. Kanāda

2. Austrālija

II daļa

(1) Gadījumos, kad, pasludinot spriedumu arbitrāžas tiesa konstatē, ka reģionālās vai vietējās varas iestāžu un Līgumslēdzējpuses (tālāk tekstā Atbildīgās puses) darbība neatbilst Nolīguma nosacījumiem, Līgumslēdzējpuse savā rīcībā esošo pilnvaru robežās nodrošina Nolīguma nosacījumu ievērošanu.

(2) Atbildīgā puse 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža piestāda Sekretariātam rakstisku paziņojumu par saviem nodomiem, lai nodrošinātu Nolīguma ievērošanu. Sekretariāts pēc iespējas drīzākajā laikā, bet ne vēlāk kā līdz Hartas Konferences sēdei piestāda šo paziņojumu Hartas Konferencei. Ja Atbildīgā puse praktiski nav spējīga nodrošināt ievērošanu nekavējoties, tai būs piemērots laika periods to izdarīt. Piemēroto laika periodu noteiks abas strīdu uzturošās puses. Gadījumā, ja vienošanā par laika periodu netiek panākta, Atbildīgā puse piedāvā tā noteikšanu Harta Konferencei.

(3) Gadījumos, kad Atbildīgā puse nevar nodrošināt šī piemērotā laika perioda nosacījumu ievērošanu, tā, pēc citas strīdu uzturošās Līgumslēdzējpuses lūguma (tālāk tekstā Cietušā puse), tiecas vienoties par kompensāciju Cietušai pusei, lai atrisinātu strīdu uz abpusēji pieņemamiem nosacījumiem.

(4) Ja nav panākta vienošanās par pieņemamu kompensāciju 20 dienu laikā pēc Cietušās puses paziņojuma, tā ar Hartas Konferences atļauju var nepildīt citus Nolīguma nosacījumus, ko tā uzskata par adekvātiem tiem, kas netiek pildīti attiecība pret šo Pusi līdz laikam, kad Puses nebūs atrisinājušas strīdu vai kad neatbilstība tiks novērsta.

(5) Izskatot, kādas saistības neievērot, Cietušā puse pielieto šādus principus un procedūras:

(a) Cietušai pusei pirmām kārtām jāpārtrauc saistību izpilde pēc tiem nosacījumu punktiem, kuros arbitrāžās tiesa šī Nolīguma ietvaros konstatējusi pārkāpumus.

(b) Ja Cietušā puse uzskata, ka šo punktu nosacījumu nepildīšana ir nelietderīga, tā var nepildīt citos punktos noteiktās saistības. Ja Cietušā puse pieņem lēmumu piemērot šā apakšpunkta nosacījumus saistību nepildīšanai, tā izklāsta to principus savā pieprasījumā Hartas Konferencei.

(6) Pēc Atbildīgās puses nosūtītā prasījuma Cietušajai pusei un arbitrāžas tiesas priekšsēdētājām, kas pieņēmis spriedumu, tiesa nosaka vai pieņemama Cietušās puses saistību neievērošana un kādā mērā. Ja Arbitrāžas tiesu nav iespējams sasaukt vēlreiz, tad lēmums jāpieņem vienam vai vairākiem tiesnešiem, kurus nozīmējis ģenerālsekretārs. Lēmums šajā pantā minētajos gadījumos jāpasludina 60 dienu laikā no prasījuma iesniegšanas brīža arbitrāžas tiesā vai kā to nosaka ģenerālsekretārs. Saistību izpilde netiks pārtraukta līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, kura ievērošana būs obligāta.

(7) Jebkuru saistību nepildīšanas gadījuma attiecībā pret Atbildīgo pusi Cietusī puse darbosies tā, lai nelabvēlīgi neietekmētu jebkuras citas Līgumslēdzējpuses tiesības.

9. pielikums G

Izņēmumi un noteikumi, kuri regulē GATT un ar to saistīto nolikumu piemērošanu

(saskaņā ar 29.(2)(a) paragrāfu)

(l) Sekojoši 1947 GATT un ar to saistītie dokumenti netiks piemēroti pēc 29 (2) (a):

(a) Pamatvienošanās par Tirdzniecību un Tarifiem.

II. Atlaižu saraksti (un saraksti Pamatvienošanās par tarifiem un Tirdzniecību).

IV. Speciāli nosacījumi, kas attiecināmi uz kinofilmām.

XV. Darbības ar valūtu.

XVIII. Valdības atbalsts ekonomiskajā attīstībā.

XXII. Konsultācijas.

XXIII. Priekšrocību anulēšana vai ierobežošana.

XXV. Līgumslēdzējpušu sadarbība.

XXVI. Pieņemšana, spēkā stāšanā un reģistrācija.

XXVII. Darbības apturēšana vai priekšrocību atcelšana.

XXVIII. Sarakstu izmaiņa.

XXVIII. Pārrunas par tarifiem.

XXIX. Vienošanās un Havannas statūtu savstarpējās attiecības.

XXX. Labojumi.

XXXI. Izstāšanās no vienošanās.

XXXII. Līgumslēdzējpuses.

XXXIII. Pievienošanās.

XXXV. Līguma nepiemērošana starp atsevišķām Līgumslēdzējpusēm.

XXXVI. Mērķi un principi.

XXXVII. Saistības.

XXXVIII. Kopējās darbības.

Pielikums H attiecas uz XXVI pantu.

Pielikums I - Skaidrojumi un papildinājumi (attiecas uz augstākminētajiem GATT punktiem).

Lēmumi par aizsardzības un attīstības līdzekļiem.

Savstarpējā saprašanās jautājumos par paziņošanu, konsultācijām, strīdu izšķiršanu un novērošanu.

(b) Ar GATT saistītie dokumenti.

(i) Vienošanās par tehniskajiem ierobežojumiem tirdzniecībā (kodekss par standartiem).

Preambula (1., 8., 9. punkts).

1.3 Kopējie nosacījumi.

2.4.6 Tehnisko normu un standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana no centrālo valdības iestāžu puses.

10.6 Informācija par tehniskām normām un standartiem un sertifikācijas sistēmām.

11. Tehniskā sadarbība.

12. Speciāla un diferencēta attieksme pret jaunattīstības valstīm.

13. Komiteja par tehniskajiem ierobežojumiem tirdzniecībā.

14. Konsultācijas un strīdu izšķiršana.

15. Nobeiguma nosacījumi (izņemot 15.5 nu 15.13)

Pielikums 2 - Tehnisko ekspertu grupas.

Pielikums 3 - Ekspertu komisijas.

(ii) Vienošanās par valsts iepirkumu,

(iii) Vienošanās par VI, XVI un XXMI pantu skaidrojumu un piemērošanu (Subsidējošie un kompensējošie pasākumi).

10. Eksporta subsīdijas atsevišķām izejvielām.

12. Konsultācijas.

13. Samierināšana un strīdu izšķiršana,

14. Attīstības valstis.

16. Subsīdiju un kompensējošo pasākumu komitejas.

17. Samierināšana.

18. Strīdu izšķiršana.

19.2 Pieņemšana un pievienošanās.

19.4 Spēkā stāšanās.

19.5(a) Atbilstība nacionālajai likumdošanai.

19.6 Komiteju apskats.

19.7 Labojumi.

19.8 Izstāšanās no vienošanās.

19.9 Vienošanās nepiemērošana starp atsevišķām to parakstījušām pusēm.

19.11 Sekretariāts.

19.12 Nodošana glabāšanā.

19.13 Reģistrācija.

(iv) Vienošanās par VII panta piemērošanu (muitas novērtēšana)

1.2(b)(iv) Darījuma vērtība.

11.1 Muitas vērtības noteikšana.

14. Nosacījumu piemērošana (otrais pielikums).

18. Institūcijas (muitojamās preces vērtējums).

19. Konsultācijas.

20. Strīdu izšķiršana.

21. Speciāla un diferencēta attieksme pret jaunattīstības valstīm.

22. Pieņemšana un pievienošanās.

24. Spēkā stāšanās.

25.1 Nacionālās likumdošanas atbilstība.

26. Pārskatīšana.

27. Labojumi.

28. Izstāšanās no vienošanās.

30. Nodošana glabāšanā.

31. Reģistrācija.

Pielikums II - Tehniskā komiteja muitojamās preces vērtējumam.

Pielikums III - Ad hoc ekspertu grupas.

Vienošanās protokols par VII panta piemērošanu (izņemot 1.7 1.8; ar nepieciešamo ievada tekstu par atbilstību).

(v) Vienošanās par importa licencēšanu,

l .4 Vispārējie nosacījumi (jaunākie piedāvājumi).

2.2 Automātiskā importa licencēšana.

4. Institūcijas, konsultācijas un strīdu izšķiršana.

5. Beigu nosacījumi.

(vi) Vienošanās par VI panta piemērošanu (antidempinga kodekss).

13. Attīstības valstis.

14. Antidempinga prakses komiteja.

15. Konsultācijas, samierināšana un strīdu izšķiršana.

16. Beigu nosacījumi (izņemot 1. un 3. punktu),

(vii) Vienošanās par liellopu gaļu.

(viii) Starptautiskā vienošanās par tirdzniecību ar piena produktiem.

(ix) Vienošanās par civilo aviotehniku.

(x) Deklarācija par tirdzniecības pasākumiem, ko piemēro nodokļu vienmērīga maksājuma balansa uzturēšanai.

(c) Visi citi GATT vai ar to saistīto dokumentu nosacījumi, kas attiecas:

(i) valdības palīdzība un režīms jaunatīstības valstīm ekonomiskajā attīstībā, izņemot 1979.gada 28. novembra Lēmuma (L/4903) punktus (1) - (4) par diferencēta un atvieglota režīma piemērošanu atkarībā no attīstības valstu piedalīšanās un tā rakstura;

(ii) speciālistu komiteju vai citu palīgorgānu nodibināšana un darbošanās;

(iii) parakstīšana, pievienošanās, spēkā stāšanās, izstāšanās, nodošana glabāšanai un reģistrācija.

(d) Visas vienošanās, lēmumi, skaidrojumi vai citi kopīgi pasākumi saistībā ar nosacījumiem, kas minēti (a) - (c) apakšpunktos.

(2) Līgumslēdzējpuses piemēros "Tirdzniecības noteikumu deklarāciju par maksājumu balansa līdzsvara nodrošināšanu", attiecībā pret citām Līgumslēdzējpusēm, kas nav GATT dalībvalstis, tādā mērā, kā to nosaka citi šī Nolīguma nosacījumi.

(3) Attiecībā uz paziņojumiem, ko nosaka 29(2)(a):

(a) Līgumslēdzējpuses, kas nav GATT vai ar to saistīto dokumentu Dalībpuses, paziņo sekretariātam. Sekretariāts izplata paziņojuma kopijas starp visām Līgumslēdzējpusēm. Paziņojuma teksts jāsastāda vienā no Nolīguma autentiskajām valodām. Pavaddokumenti var būt tikai Līgumslēdzējpuses valodā;

(b) šādas prasības nav piemērojamas pret Līgumslēdzējpusēm, kas ir GATT vai ar to saistīto dokumenta Dalībpuses un kas uzstāda savas prasības pret paziņojumu.

(4) Tirdzniecību ar kodolmateriāliem var regulēt EEH konferences nobeiguma akta Deklarācijās, kas attiecas uz šo punktu, minētās vienošanās.

10. pielikums TFU

Par tirdzniecības līgumiem starp valstīm, kuras bija PSRS sastāvā

(saskaņā ar 29.(2)(b) punktu)

(1) Par jebkuru 29(2)(b) punktā aprakstīto vienošanos Līgumslēdzējpuses valstis vai to pilnvarotas struktūras, kuras ir izteikušas gatavību pievienoties Nolīgumam, rakstiskā formā paziņo Sekretariātam:

(a) attiecībā uz spēkā esošo vienošanos - trīs mēnešus pēc datuma, kurā pirmā no pusēm paraksta Nolīgumu vai iesniedz savu pievienošanās aktu glabāšanā, bet ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc parakstīšanas vai iesniegšanas glabāšanai; un

(b) attiecībā uz vienošanos, kura stājas spēkā pēc (a) apakšnodaļā minētā datuma, - pietiekami ilgi pirms tās stāšanās spēkā citām valstīm vai Reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ir parakstījušas vai pievienojušās šim Nolīgumam (tālāk - ieinteresētās puses), ar nolūku dot iespēju pārskatīt vienošanos un sniegt savus komentārus citām Līgumslēdzējpusēm un Hartas konferencei vēl pirms vienošanās stāšanās spēkā.

(2) Ziņojumā jāiekļauj -

(a) vienošanās oriģinālo tekstu kopijas visās valodās, kurās tas parakstīts,

(b) specifisko enerģētisko materiālu un produktu apraksts, uz kuriem vienošanās attiecas un, kurš sastādīts saskaņā ar Pielikumu EM;

(c) apstākļu izskaidrojumam, kuri padara vienošanās pusēm neiespējamu vai neizdevīgu pilnīgu atsevišķu GATT un ar to saistīto nosacījumu piemērošanu (šo piemērošanu nosaka 29 (2) (a));

(d) katras Līgumslēdzējpuses pieņemtie pasākumi saistībā ar apstākļiem, kuri aprakstīti (c) apakšnodaļā;

(e) pušu programmu apraksts, kuras veidotas, lai samazinātu un galīgi likvidētu neatbilstību starp vienošanos un GATT nosacījumiem;

(3) Puses, kas noslēgušas vienošanos saskaņā ar šī paragrāfa 1. punktu, dod iespēju visām Ieinteresētajām pusēm diskutēt par šo vienošanos, kā arī apsver ieinteresēto pušu ierosinājumus. Pēc jebkuras no ieinteresēto pušu pieprasījuma vienošanos izskata Hartas konference kas var pieņemt attiecīgas rekomendācijas.

(4) Hartas konferencei periodiski jāpārskata 1. punktā minēto vienošanos īstenošana un virzība neatbilstību likvidēšanā starp GATT un ar to saistīto nolikumu nosacījumiem, kas piemēroti saskaņā ar 29(2)(a), un attiecīgo vienošanos nosacījumiem. Pēc jebkuras no Ieinteresēto pušu pieprasījuma, Hartas konference var pieņem attiecīgās rekomendācijas.

(5) Īpašos gadījumos var tik atļauts, ka 29(2)(b) minētā vienošanās stājas spēkā bez paziņojuma un konsultēšanās saskaņā ar (1)(b)un (2)un(3), pie nosacījuma, ja paziņojums tiek sniegts un iespēja konsultācijai tiek piedāvāta nekavējoties. Tomēr tādā gadījumā Pusēm jāpaziņo tās teksts saskaņā ar (2) (a) paragrāfu nekavējoties pēc tā stāšanās spēkā,

(6) Līgumslēdzējpuses, karas ir vai kļūs par 29(2)(b) minētās vienošanās pusēm, apņemas ierobežot neatbilstību ar GATT un ar to saistītajiem nolikumiem, kuru piemērošanu nosaka 29(2)(b), atstājot tikai tās atšķirības, kuras ir nepieciešamas, lai piemērotos īpašiem apstākļiem vienošanās izpildes gaitā, lai pēc iespējas atbilstu GATT nolikumiem.

Līgumslēdzējpuse apņemas izmantot visus līdzekļus, lai ņemtu vērā ieinteresēto pušu, kā arī visas Hartas Konferences rekomendācijas.

11. pielikums D

Pagaidu nosacījumi ar tirdzniecību saistīto strīdu atrisināšanai

(saskaņā ar 29(7))

(1) (a) Savstarpējās attiecībās Līgumslēdzējpuses pieliek visas pūles, lai atrisinātu jebkurus strīdus, kas varētu ietekmēt tirdzniecībā pielietojamo (saskaņā ar (5) un (29)) nosacījumu ievērošanu.

(b) Līgumslēdzējpuse var konsultēties ar jebkuru citu Līgumslēdzējpusi jautājumā, kas, pēc tās domām, varētu būtiski ietekmēt 5. un 29. pantā noteiktos tirdzniecībā piemērojamos nosacījumus. Līgumslēdzējpuse, kura lūdz konsultēt, sniedz iespējami plašāku informāciju par jautājumu, kas ir strīdus subjekts, un norāda tos Nolīguma 5. un 29. panta un GATT un ar to saistīto dokumentu nosacījumus, kas, pēc tās uzskata, attiecas uz šo jautājumu. Saskaņā ar šo punktu Sekretariātam paziņo par lūgumu pēc konsultācijas, kas periodiski informē Līgumslēdzējpuses par sagaidāmajām konsultācijām.

(c) Līgumslēdzējpuses attieksmei pret jebkuru konfidenciālu vai kāda īpašumā esošu informāciju, uzkatītu par tādu, ienākošu rakstveida lūguma formā vai kā atbilde uz to vai ienākošu konsultācijas gaitā, jābūt tādai pašai kā Līgumslēdzējpusei, kas sniedz šo informāciju.

(d) Risinot jautājumus, kas, pēc Līgumslēdzējpuses domām, ietekmē 5. un 29. pantā noteikto tirdzniecības nosacījumu ievērošanu attiecībās starp šo un citu Līgumslēdzējpusi, Līgumslēdzējpuses, piedaloties konsultācijās vai jebkādos citos strīdu izšķiršanas pasākumos, izvairās pieņemt lēmumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt citu Līgumslēdzējpušu tirdzniecību.

(2) (a) Ja 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas konsultācijai, minētai (1)(b), Līgumslēdzējpuses nav atrisinājušas strīdu vai piekritušas risināšanā izmantot starpniecību, arbitrāžu vai kādu citu metodi, jebkura no Līgumslēdzējpusēm var iesniegt Sekretariātā rakstisku lūgumu par ekspertu komisijas izveidošanu saskaņā ar (b) - (f) apakšpunktiem. Savā lūgumā Līgumslēdzējpusei jāizklāsta strīda lietas būtība un jānorāda, kādi 5. un 29.panta un GATT un ar to saistīto dokumentu nosacījumi, pēc tās domām, uz to attiecas. Sekretariāts nekavējoši nosūta lūguma kopijas visām Līgumslēdzējpusēm.

(b) Strīda atrisināšanas laikā tiek ņemtas vērā citu Pušu intereses. Jebkura cita Līgumslēdzējpusei, kas būtiski ieinteresēta lietā, ir tiesības būt uzklausītai ekspertu komisijā un iesniegt tai rakstisku ziņojumu pie noteikuma, ka strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses un Sekretariāts ir saņēmis ieinteresētību apliecinošu iesniegumu pirms komisijas nozīmēšanas datuma, kā to nosaka apakšpunkts (c).

(c) Ekspertu komisija tiek uzskatīta par nodibinātu 45 dienas pēc Līgumslēdzējpuses rakstveida lūguma iesniegšanas sekretariātā saskaņā ar apakšpunktu (a).

(d) Ekspertu komisijas sastāvs ir trīs locekļi, kuru izvēli saskaņā ar 7.panktā minēto sarakstu nosaka Ģenerālsekretārs. Izņēmuma gadījumos, Līgumslēdzējpusēm savstarpēji vienojoties, komisijas locekļi nebūs Līgumslēdzējpuses valsts un Reģionālās Ekonomiskās Integrācijas Organizācijas dalībvalstu pilsoņi, kas iesaistīti strīdā vai kuri snieguši paziņojumu par ieinteresētību saskaņā ar (b) apakšpunktu.

(e) Desmit darba dienu laikā Līgumslēdzējpuses var ietekmēt komisijas locekļu nozīmēšanu, vēlāk neiesniedzot protestu, izņemot piespiedu gadījumus.

(f) Ekspertu komisijas locekļi neietekmēsies vai centīsies neietekmēties no jebkādas valsts vai citas organizācijas. Katra Līgumslēdzējpuse apņemas cienīt šos principus un necenšas ietekmēt ekspertu komisijas locekļus uzdevuma izpildē. Komisijas locekļi tiks izvēlēti tā, lai nodrošinātu to neatkarību un, lai komisijas rīcībā būtu pietiekama profesionālās pieredzes un sagatavotības daudzveidība.

(g) Nekavējoši pēc ekspertu komisijas nodibināšanas Sekretariāts izziņo to Līgumslēdzējpusēm.

(3) (a) Hartas konference apstiprina ekspertu komisijas darba procedūras kārtību saskaņā ar šo pielikumu. Procedūras kārtībai pēc iespējas jābūt līdzīgai GATT un ar to saistīto dokumentu procedūras noteikumiem. Ekspertu komisijai ir tiesības pieņemt papildus procedūras noteikumus, ja tie nav pretrunā ar Hartas Konferences un šajā pielikumā noteiktajiem. Lietas izskatīšanas laikā komisijā strīdā iesaistītai Līgumslēdzējpusei un jebkurai ieinteresētai Līgumslēdzējpusei, kas par to ziņojusi noteiktā kārtībā, (saskaņā ar (2)(b)) ir tiesības uz vismaz vienu noklausīšanos komisijā un rakstisku materiālu iesniegšanu. Strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm ir tiesības rakstiskā formā iesniegt pretargumentus. Ekspertu komisija var apmierināt citas Līgumslēdzējpuses, kas informējusi par savu ieinteresētību, prasību piekļūt jebkuram rakstiskam ziņojumam ar Līgumslēdzējpuses, kas sniegusi ziņojumu, atļauju.

Darbam komisijā piemīt, konfidenciāls raksturs. Komisija objektīvi izvērtē iesniegtos materiālus, arī strīda apstākļus un tirdzniecībā pielietoto pasākumu atbilstību 5. un 29. pantu nosacījumiem. Pildot savas funkcijas, komisija konsultējas ar strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm un dod iespēju abpusēji pieņemamam risinājumam. Ja strīdā iesaistītās puses nespēj vienoties, komisijas lēmums tiek balstīts uz Līgumslēdzējpušu pieņēmumu un ziņojumu pamata. Ekspertu komisija izmantos skaidrojumus pēc GATT un ar to saistīto dokumentu nosacījumiem GATT ietvaros un nepastāvēs uz neatbilstību starp Nolīguma 5. un 29.pantu un to piemērošanu Līgumslēdzējpusei, kas ir GATT locekle pret citu GATT locekli un, pielietojamajiem GATT un ar to saistīto dokumentu nosacījumiem.

Ja strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses savstarpēji nevienojas, visas komisijas procedūras, arī galīgā lēmuma pasludināšana jāveic 180 dienās no komisijas nodibināšanas brīža, bet procedūras nepabeigtība šī termiņa laikā nevar ietekmēt komisijas galīgā lēmuma ticamību.

(b) Pati komisija nosaka savu jurisdikciju, tāds nosacījums ir galīgs un obligāts. Jebkādas iebildes no strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses, ka tāds vai cits strīds nav komisijas kompetencē, izskata komisija, kura izlemj, vai iebildumi tiks uzskatīti par papildjautājumu vai pievienojami kā lietas apstākļi.

(c) Gadījumos, kad jāizveido divas vai vairākas komisijas pēc būtības līdzīgu strīdu atrisināšanai, Ģenerālsekretārs, pēc visu strīdā iesaistīto pušu piekrišanas, var nozīmēt kopēju komisiju.

(4) (a) Izskatot pretargumentus, ekspertu komisija piestāda strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm savu rakstiskā ziņojuma projektu, ietverot fakta konstatāciju un īsu strīdā iesaistīto Līgumslēdzējpušu pieņēmumu izklāstu. Strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm ir iespējas iesniegt rakstiskas iebildes komisijas noteiktajā termiņā.

Pēc noteiktā datuma iebildumu iesniegšanai Ekspertu komisija strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm piestāda rakstisku pagaidu ziņojumu, kas sastāv no aprakstošās daļas, piedāvātā risinājuma un komisijas lēmuma. Komisijas noteiktajā termiņā strīdā iesaistītā Līgumslēdzējpuse var iesniegt rakstisku lūgumu pārskatīt noteiktus pagaidu ziņojuma aspektus līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai komisija pēc sava ieskata var tikties ar strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm, lai izskatītu lūgumā minētos jautājumus.

Izdoto gala atskaiti komisija nekavējoties nosūta Sekretariātam un strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm. Pie pirmās iespējas Sekretariāts gala atskaiti, kopā ar visiem rakstveida paskaidrojumiem, ko strīdā iesaistītā Līgumslēdzējpuse vēlas pievienot, izplata visām Līgumslēdzējpusēm.

(b) Ja komisija nolemj, ka Līgumslēdzējpuses pieņemtā vai saglabātā darbība neatbilst 5. un 29.pantam un GATT un ar to saistītajiem dokumentiem, piemērojamiem saskaņā ar 29. pantu, komisija savā gala ziņojumā var ieteikt Līgumslēdzējpusi atteikties vai izmainīt šo darbību.

(c) Ekspertu komisijas ziņojumu pieņem Hartas Konference. Lai Hartas Konferencei būtu pietiekami laika ziņojuma izskatīšanai, tā nedrīkst to pieņemt ātrāk kā 30 dienas no brīža, kad Sekretariāts iesniedzis to Līgumslēdzējpusēm. Līgumslēdzējpuses, kurām ir iebildes pret komisijas gala ziņojumu, iesniedz tās rakstiskā formā ne vēlāk kā 10 dienas pirms gala ziņojumu lēmuma pieņemšanai izskata Hartas Konference, bet Sekretariāts nekavējoši izsūta iebildes visām Līgumslēdzējpusēm. Strīdā iesaistītām Līgumslēdzējpusēm un Līgumslēdzējpusēm, kas paziņojušas par savu ieinteresētību saskaņā ar apakšpunktu (2) (b), ir tiesības piedalīties komisija ziņojuma izskatīšanā Hartas Konferencē, un to domas tiek protokolētas pilnā apjomā.

(d) Strīda efektīvas atrisināšanas priekšnoteikums ir nekavējoša Hartas Konferences lēmuma izpilde attiecībā uz komisijas ziņojumu.

Līgumslēdzējpuse, uz kuru attiecas Hartas Konferences lēmums vai rekomendācijas, informē Hartas Konferenci par nodomu izpildīt lēmumu vai rekomendāciju. Ja nav, iespējama nekavējoša izpilde, Līgumslēdzējpuse izskaidro Hartas Konferencei neizpildīšanas iemeslus, kas nosaka saprātīgus izpildes termiņus. Strīdu atrisināšana virzīta uz pasākumu izmaiņu vai atcelšanu, kas ir pretrunā ar šiem nosacījumiem.

(5) (a) Ja Līgumslēdzējpuse šī saprātīgā termiņa laikā nav izpildījusi Hartas Konferences lēmumu vai rekomendācijas par ekspertu komisijas ziņojumu, tad strīdā iesaistītā Līgumslēdzējpuse, kas šīs neizpildīšanas rezultāta cieš zaudējumus, var iesniegt Līgumslēdzējpusei rakstisku lūgumu par sarunu uzsākšanu abpusēji pieņemamas kompensācijas saskaņošanai. Līgumslēdzējpuse, kas saņēmusi šādu lūgumu, nekavējoties uzsāk sarunas.

(b) Ja Līgumslēdzējpuse, kas nepilda lēmumu, atsakās uzsākt sarunas un ja Līgumslēdzējpuses 30 dienu laikā pēc lūguma iesniegšanas par sarunu uzsākšanu nav spējīgas vienoties, Cietušā Puse var iesniegt Hartas Konferencei rakstisku lūgumu atļaut pārtraukt saistību izpildi pēc 5. un 29. panta attiecībā pret Līgumslēdzējpusi lēmuma nepildītāju.

(c) Hartas Konference var atļaut Līgumslēdzējpusei, kas cieš zaudējumus, nepildīt savas saistības pret Līgumslēdzējpusi lēmuma nepildītāju attiecībā uz tādiem 5. un 29. un GAAT un ar to saistīto dokumentu nosacījumiem, kādus tā uzskata par par ekvivalentiem dotajos apstākļos.

(d) Saistību nepildīšana ir pagaidu darbība un tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad atceļ darbību, kas radījusi pretrunas 5. un 29. panta nosacījumiem, vai kad tiek pieņemts abpusēji izdevīgs risinājums.

(6) (a) Saistību nepildīšanas gadījumā Cietusī Puse informē Līgumslēdzējpusi nepildītāju, kādi varētu būt tie nosacījumi, kurus puse domā neievērot. Ja Līgumslēdzējpuse lēmuma nepildītāja iesniedz Ģenerālsekretāram rakstisku iebildumu pret neizpildīto saistību apjomu, kas tai pienākas no Cietušās Puses, tad šāda iebilde iesniedzama arbitrāžā, kā tas noteikts zemāk.

Piedāvātā saistību nepildīšana tiek atlikta līdz arbitrāžas beigām un līdz tam brīdim, kad tās lēmums kļūst galīgs un neapstrīdams saskaņā ar apakšpunktu (e).

(b) Ģenerālsekretārs apstiprina arbitrāžas komisiju saskaņā ar (2) (d) - (f), kura, iespējams, ir tā pati ekspertu komisija, kas pieņēmusi lēmumu vai rekomendāciju, minētus (4) (d), piedāvāto neizpildīto saistību apjoma noskaidrošanai. Ja vien Hartas Konference nepieņem citu lēmumu, ekspertu komisijas darba kārtības procedūru nosaka saskaņā ar (3) (a).

(c) Arbitrāžas komisija nosaka, vai saistības, ko nepilda Cietusī puse, samērojamas ar nosacījumu neievērošanu no otras Līgumslēdzējpuses, ja tā, tad - kādā mērā. Netiek izskatīts neizpildīto saistību raksturs, izņemot gadījumus, kad tas nav atdalāms no neizpildīto saistību apjoma.

(d) Arbitrāžas komisija nosūta savu rakstisko ziņojumu cietušai un lēmumu nepildošai Līgumslēdzējpusēm un Sekretariātam 60 dienu laikā pēc komisijas nodibināšanas vai jebkurā citā laikā, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējpuses. Sekretariāts iesniedz šo pieņēmumu Hartas Konferencei pēc iespējas drīzākā laikā, bet ne vēlāk kā Hartas Konferences laikā, kas notiek pēc paziņojuma pienākšanas Sekretariātā.

(e) Arbitrāžas lēmums kļūst galīgs un neapstrīdams 30 dienas pēc tā iesniegšanas Hartas Konferencē un jebkādas ierosinātās sankcijas pret nepildošo Līgumslēdzējpusi var tikt atļautas, ja vien 30 dienu laikā Hartas Konference nepieņem citu lēmumu.

(f) Līgumslēdzējpuse, kas aptur savu saistību izpildi attiecībā pret nepildošu Līgumslēdzējpusi, dara visu iespējamo, lai netiktu traucēta citu Līgumslēdzējpušu tirdzniecība.

(7) Katra Līgumslēdzējpuse, gadījumā, ja tā ir arī GATT locekle, var nozīmēt divas personas, kuras, ja viņas to vēlas un ir spējīgas izpildīt ekspertu komisijas funkcijas pēc šī Pielikuma, skaitās ekspertu komisijas sastāvā, nodibinātas strīdu izšķiršanai pēc GATT. Ģenerālsekretārs ar Hartas konferences atbalstu var nozīmēt ne vairāk kā desmit cilvēkus, kas ir spējīgi un grib darboties komisijās strīdu izšķiršanai saskaņā ar 2. un 4.punktu. Bez tam Hartas konference var pieņemt lēmumu, lai nozīmētu tam pašam mērķim 20 cilvēkus no citām starptautiskajām organizācijām strīdu izšķiršanai. Visu nozīmēto cilvēku vārdi veido strīdu komisijas sastāva sarakstu. Cilvēki tiek izvēlēti tikai, izejot no objektivitātes, uzticības un veselā saprāta kritērijiem, un tiem ir zināšanas un pieredze starptautiskajā tirdzniecībā un enerģētikā, it īpaši pielietojot 29.panta nosacījumus. Veicot jebkādas funkcijas saskaņā ar šo Pielikumu, nozīmētās personas nevar būt saistībā ar Līgumslēdzējpusēm vai saņemt to uzdevumus. Nozīmētās personas veic savus pienākumus piecus gadus ar tiesībām būt atkārtoti nozīmētām, kamēr netiek nozīmēti viņu aizvietotāji. Nozīmētā persona veic savus pienākumus arī pēc savu pilnvaru notecēšanas laika tādā apjomā, kas tika noteikts, to nozīmējot saskaņā ar šo Pielikumu. Nozīmētās personas nāves, nespējas darboties vai atstādināšanas gadījumā Ģenerālsekretāram vai Līgumslēdzējpusei atkarībā no tā, kas šo personu nozīmējis, ir tiesības uz atlikušo laiku nozīmēt citu personu, pie kam, ja to nozīmē Ģenerālsekretārs, tas ir jāsaskaņo ar Hartas konferenci.

(8) Neskatoties uz šajā Pielikumā minētajiem nosacījumiem, visā strīda risināšanas gaitā tiek apsveiktas konsultācijas Līgumslēdzējpušu starpā strīda atrisināšanai.

(9) Hartas konference var nozīmēt vai piedāvāt cita veida orgānu vai kārtību jebkuru funkciju veikšanai, kuru veikšana pašlaik uzticēta Sekretariātam un Ģenerālsekretāram.

12. pielikums B

Formula Hartas izmaksu sadalījumam

(saskaņā ar 37(3))

(1) Līgumslēdzējpušu maksājamās nodevas nosaka Sekretariāts katru gadu atkarībā no to procentuālās iemaksas pēdējā pieejamā Apvienoto Nāciju Regulārā Budžeta aprēķina dokumentā (ņemot vērā papildu informāciju par to Līgumslēdzējpušu teorētiskajām iemaksām, kuras nav ANO locekles).

(2) Iemaksas jānoregulē tā, lai Visu Līgumslēdzējpušu kopējais ieguldījums sastādītu 100 procentus.

13. pielikums PA

Parakstītājvalstu saraksts, kuras nepielietos 45.(3)(b) paragrāfa uzlikto saistību pagaidu piemērošanu

(saskaņā ar 45.(3)(c) paragrāfu)

1. Čehijas Republika

2. Vācija

3. Ungārija

4. Lietuva

5. Polija

14. pielikums T

Līgumslēdzējpušu saraksts, kurām piemērojami pārejas perioda nosacījumi

(saskaņā ar 32.(1) paragrāfu)

Līgumslēdzējpušu saraksts, kuras ir tiesīgas izmantot piemērošanas atlikšanu -

Albānija

Armēnija

Azerbaidžāņa

Baltkrievija

Bulgārija

Horvātija

Čehija

Igaunija

Gruzija

Ungārija

Kazahija

Kirgīzija

Krievija

Latvija

Lietuva

Moldova

Polija

Rumānija

Slovakija

Slovēnija

Tadžikija

Turkmēnija

Ukraina

Uzbekija

Nolīguma panti, kuru piemērošanu ir iespējams uz laiku atlikt - 6(2); 6(5); 7(4); 9(1); 10(7); 14(l)(d); 20(3); 22(3)

Lēmumi par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu

(1994. gada 12. decembris)

Eiropas Enerģētikas hartas konference ir pieņēmusi sekojošus lēmumus:

1. Attiecībā uz līgumu vispār

Neatbilstības gadījumā starp 1920. gada 9. februāra Špicbergenas līgumu (Svalbardes līgumu) un Eiropas Enerģētikas hartu līgumam par Špicbergenu ir priekšrocība, nekaitējot Līgumslēdzējpuses pozīcijām attiecībā pret Svalbardes līgumu. Šādas neatbilstības vai strīda gadījumā par to, vai pastāv šāda neatbilstība, vai par tās pakāpi, Eiropas Enerģētikas hartas 16. pants un V daļa nevar būt piemērojami.

2. Attiecībā uz 10.(7) paragrāfu

Krievijas Federācija drīkst pieprasīt, lai firmas, kurās piesaistīti ārzemnieki, iegūtu likumdošanas apstiprinājumu zemes nomāšanai, kas pieder federācijai, ar nosacījumu, ka Krievijas Federācija bez izņēmumiem garantēs šī nosacījuma piemērošanu investīcijas un citu Līgumslēdzējpušu investorus nediskriminējošā veidā.

3. Attiecībā uz 14. paragrāfu*

(1) Termins "pārvietošanas brīvība" 14.(1) paragrāfā neaizkavē Līgumslēdzējpusi (tālāk sauktu par "Ierobežoto pusi") piemērot ierobežojumus kapitāla kustībā, kas uzlikti tās vietējiem investoriem ar nosacījumu, ka:

(a) šādi ierobežojumi nemazina 14.(1) paragrāfā minētās citu Līgumslēdzējpušu investoru tiesības attiecībā uz viņu investīcijām;

(b) šādi ierobežojumi neietekmē pašreizējo pārvietošanas brīvību;

(c) Līgumslēdzējpuse garantē, ka tās teritorijā attieksme pret citu Līgumslēdzējpušu investoriem attiecībā uz pārvietošanas brīvību ir ne mazāk labvēlīga kā pret jebkuras citas Līgumslēdzējpuses vai jebkuras citas trešās valsts investora investīcijām, piemērojot no visiem gadījumiem vislabvēlīgāko režīmu.

(2) Šis lēmums tiks pakļauts hartas konferences izskatīšanai piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā, bet ne vēlāk par 32(3). paragrāfā minēto datumu.

(3) Neviena Līgumslēdzējpuse nav tiesīga piemērot šādus ierobežojumus, pirms tā nav informējusi par to pagaidu Sekretariātu rakstiskā veidā ne vēlāk par 1995. gada 1. jūliju, paziņojot, ka tā kļūst tiesīga piemērot šos ierobežojumus saskaņā ar šo lēmumu un ka tā ir bijusi bijušās PSRS sastāvdaļa.

(4) Lai izvairītos no pārpratumiem, tiek paskaidrots, ka šis lēmums nemazinās 16. paragrāfā noteiktās Līgumslēdzējpuses, tās investoru un to investīciju tiesības un pienākumus.

(5) Šā lēmuma konteksta:

"Pašreizējā pārvietošanas brīvība" nozīmē kārtējos maksājumus, kuri saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu pārvietošanu un kuri tiek veikti saskaņā ar normālu starptautisko praksi un neiekļauj sevī tekošo rēķinu un kapitāla pārvietošanas kombināciju, kā, piemēram, maksājumu un avansu novilcināšanu ar nolūku apiet Ierobežotās puses attiecīgo likumdošanu šajā nozarē.

4. Attiecībā uz 14.(2) paragrāfu

Ņemot vērā 14. paragrāfa nosacījumus un pārējās starptautiskās saistības, nacionālās valūtas nostiprināšanas periodā Rumānija centīsies spert attiecīgos soļus, lai uzlabotu tās rīcības efektivitāti investīciju atskaitījumu pārvietošanā, un jebkurā gadījumā garantēs šādus pārvietojumus brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem vai aizkavēšanās ilgāk par 6 mēnešiem. Rumānija garantēs, ka attieksme pret citu Līgumslēdzējpušu investoru investīcijām Rumānijas teritorijā attiecībā uz pārvietošanas brīvību būs ne mazāk labvēlīga par attieksmi pret jebkuras citas Līgumslēdzējpuses vai jebkuras trešās valsts investoru investīcijām, piemērojot no visiem gadījumiem vislabvēlīgākos nosacījumus.

5. Attiecībā uz 24.(4)(a) un 25. paragrāfu

Gadījumā, ja Līgumslēdzējpuse nav EIA, brīvās tirdzniecības zonas vai muitas savienības locekle, attieksme pret tās investoru 1.(7)(a)(ii) paragrāfa minētajām investīcijām ir vienāda ar attieksmi, ko nosaka EIA, brīvās tirdzniecības zonu, muitas savienību līgumi ar nosacījumu, ka:

(a) investoram ir reģistrēts birojs, centrālā administrācija vai biznesa pamata vieta Līgumslēdzējpuses teritorijā, kura ir EIA, brīvās tirdzniecības zonas vai muitas savienības locekle; vai

(b) gadījumā, ja investoram ir tikai reģistrēts birojs, pastāv arī efektīvas un ilgstošas saistības ar vienas Līgumslēdzējpuses, kura ir EIA, brīvās tirdzniecības zonas vai muitas savienības locekle, tautsaimniecību.

_____________________________

* Šis lēmums ir sastādīts ar nodomu, ka Līgumslēdzējpuses, kuras domā izmantot to un kuras ir noslēgušas sadraudzības un sadarbības līgumus ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, iekļaujot paragrāfu, kas šo līgumu nosacījumus pakļauj hartas Nolīguma nosacījumiem, apmainīsies ar savstarpējās saprašanās vēstulēm, kuras būs juridiski saistošas attiecībā uz šī Nolīguma 16. paragrāfa piemērošanu to starpā saskaņā ar šo lēmumu. Vēstuļu apmaiņa tiks pabeigta pienācīgā laikā pirms parakstīšanas.

Paskaidrojums par Eiropas enerģētikas hartu un Nolīgumu

Eiropas Enerģētikas Harta (tālāk tekstā Harta) ir politiska deklarācija (svarīgi nejaukt Hartu un Hartas Nolīgumu).

Hartas ideja radusies no viedokļa, ka sekmīga bijušās PSRS un Centrālās un Austrumeiropas valstu enerģijas resursu un rietumu tehnoloģiju, un finansu iespēju izmantošana spētu paātrināt šo valstu ekonomikas pārkārtošanu un stabilizēt politisko situāciju.

Tā tika parakstīta 1991.gada decembrī Nīderlandē 49 valstu un Eiropas Savienības starpā. Vārds "Eiropas" ir nosacīts, jo parakstītāji ir arī ASV, Japāna, Kanāda un Austrālija. Enerģētikas Hartu parakstījusi arī Latvija.

Hartai ir divi pamatmērķi:

starptautiskās tirdzniecības liberalizācija enerģētikas sektorā;

investīciju piesaistīšana enerģētikas sektorā.

No 1991.gada februāra līdz 1994.gada jūlijam notika pārrunas par Enerģētikas Hartas Nolīguma (tālāk tekstā Nolīguma) izveidošanu un piemērošanu, kas paredzētu likumīgo garantiju nodrošinājumu Līgumslēdzējpušu starpā savstarpējos darījumos enerģētikas jomā papildus jau esošajiem:

GATT (Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību) - sistēma tirdzniecībai ar energomateriāliem un produktiem;

OECD (Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācija) - investīciju likumi, kuri tiek izmantoti attiecībā uz investoriem.

Ir svarīgi saprast Hartas iniciatīvas būtību. Tā nav palīdzības programma un nav arī līdzeklis valdībām, lai plānotu savas enerģētikas nozares attīstību. Tas drīzāk ir līdzeklis, kādā veidā noteikt valdības attiecības ar energorūpniecību, kad pievienošanās Nolīgumam notiek brīvprātīgi, bet, to izdarot, tas kļūst juridiski saistošs valdībām.

Otrs svarīgākais ir tas, ka Nolīgums ir objektīvs attiecībā gan uz Austrumiem gan Rietumiem. Piemēram, Drošības nosacījumu piemērošana attiecināma kā uz Rietumu kompānijām, kas investē Krievijā, gan uz Krievijas kompānijām, kas investē Rietumos.

Pašlaik pārrunu 1.posms par Nolīgumu ir noslēdzies. Ir sasniegts konsenss jautājumā par režīmu attiecībā pret investīcijām pēcinvestīciju periodā.

1994. gada 17.decembrī Lisabonā Nolīgumu parakstīja 42 valstis un ES, to skaitā arī Latvija.

1995.gada 1.janvārī ir sācies pārrunu 2.posms, kura laikā tiks izstrādāts Papildu Nolīgums (Supplementary Treaty) par režīmu attiecībā pret investīcijām pirmsinvestīciju periodā.

Esošā Nolīguma tekstu, kas tiek piedāvāts ratifikācijai, ir akceptējusi Eiropas Enerģētikas Hartas Konference un tas nav maināms.

Pievēršoties Nolīguma saturam, svarīgi jautājumi ir investīcijas un tirdzniecība.

Investīciju veikšanai tiek piemēroti OECD nosacījumi, ko izveidojušas un savstarpēji pielieto Rietumvalstis, bet Nolīgumā, atšķirībā no OECD nolikuma, tie ir juridiski saistoši.

Veiksmīga vienošanās nacionālā režīma piemērošanā Nolīgumā parāda priekšrocības, ko sniedz vienošanās par investīciju noteikumiem vienas nozares ietvaros, nevis pilnībā visā ekonomikā.

Hartas iniciatīvas nozīmība savā būtībā iet ārpus enerģētikas jomas. Nodrošinot investīcijas un tirdzniecību energosektorā, Nolīgums uzlabos apgādi un stabilitāti Eiropas un pasaules tirgū kopumā un, papildus veicot tehnoloģiju nodošanu, sekmēs vides apstākļu uzlabošanos.

Sekojošais ir īss pārskats par galvenajiem Nolīguma punktiem:

- pieejamība enerģētikas resursiem

Tiek nodrošinātas parakstītājvalstu suverēnās tiesības, kas ietver sevī tiesības noteikt tos ģeogrāfiskos rajonus, kuros veicami izpētes un attīstības darbi. Parakstītājvalstīm jānodrošina, ka pieejamību enerģētisko resursu rezervēm regulē skaidri un nediskriminējoši likumi, arī investoriem no citām Līgumslēdzējpusēm.

- pieejamība tirgum

Nolīgumā tiek izmantoti GAAT nosacījumi.

- konkurence

Līgumslēdzējpusēm jānodrošina taisnīga konkurence ārzemju investoru un vietējo firmu starpā. Ir noteikta paziņošanas procedūra gadījumā, ja Līgumslēdzējpuse uzskata, ka tiek izvērsta īpaša antikonkurences darbība.

- tranzīts

Nolīgums nosaka labvēlīgu apstākļu radīšanu Līgumslēdzējpušu teritorijās enerģētisko produktu un materiālu tranzītam. Paredz atklātību tarifu izmaiņās. Nosaka procedūru strīdu risināšanas gadījumos.

- investīciju sekmēšana un aizsardzība

Nolīgums paredz visām Līgumslēdzējpusēm nodrošināt stabilus un līdzvērtīgus apstākļus investoriem un nodrošināt šo investīciju un no tās iegūtās peļņas aizsardzību.

- pārejas nosacījumi

Valstīm, kas bijušas PSRS sastāvā, piemērojams pārejas periods Nolīguma nosacījumu pielietošanā līdz 2001.gada 1.janvārim, attiecīgi par to informējot Hartas Sekretariātu Nolīgumā noteiktajā kārtībā, jautājumos par:

apstākļu radīšanu kapitāla piesaistīšanai;

attieksmi pret investīcijām;

pārvedumu garantijām;

"caurspīdīgumu" likumdošanā;

attieksmi pret valsts vai privileģētu uzņēmumu darbību.

Latvijai pārejas nosacījumi nav piemērojami, jo netika savlaicīgi iesniegti priekšlikumi.

- izņēmumi

Nolīgums pieļauj virkni svarīgu izņēmumu nosacījumu pielietojumā jautājumos, kas skar investīcijas un tranzītu, ņemot vērā valsts drošības intereses. Latvija iesniegusi izņēmumus, ko nosaka likums "Par ārvalstu investīcijām Latvijā".

- vides aizsardzības aspekti

Savā politikā un darbībā Līgumslēdzējpuses vienojas, ka piesārņotājiem tām piederošajās teritorijās principā būtu jāsedz izdevumi, kas radušies sakarā ar piesārņojumu, ieskaitot pārrobežu piesārņojumu.