48. punkts

1No ilgstošas un konsekventas Eiropas Savienības tiesu

2judikatūras izriet, ka nelikumīga vai nepamatota valsts atbalsta

3atgūšana nav sods, bet gan loģiskas sekas, kas izriet no

4nepamatotu priekšrocību atņemšanas komersantam (sk. Eiropas

5Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma

6lietā T-207/10 "Deutsche Telekom AG" 35. punktu ar tajā

7norādīto judikatūru). Pienākuma atmaksāt valsts atbalstu par

8attiecīgo periodu un obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas mērķis

9ir nevis komersanta sodīšana, bet gan iepriekšējās tiesiskās un

10sabiedrības labklājības interesēm atbilstošās situācijas

11atjaunošana, kas nepieļauj ne pagātnē bijušu, ne uz nākotni

12vērstu nepamatotu priekšrocību piešķiršanu komersantam, kurš

13neievēro ar valsts atbalstu saistītos noteikumus (sk.

14Satversmes tiesas 2024. gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr.

152023-35-03 17.1. punktu). Šāds secinājums izriet arī no

16Eiropas Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojuma par nelikumīga

17un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu (2019/C 247/01) 26.

18punkta. Turklāt gadījumos, kad atbalsts saņemts nepamatoti vai

19nelikumīgi, tā atgūšanas procedūrai ir jānoslēdzas ar faktisku

20visu nepamatoti saņemto summu atmaksu (sal.: Eiropas

21Savienības Tiesas 2005. gada 12. maija sprieduma lietā C-415/03

22"Komisija pret Grieķiju" 44. punkts).

23Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka, pēc tās ieskata, uz

24apstrīdētajās noteikumu normās ietverto regulējumu ir attiecināma

25Eiropas Savienības Tiesas judikatūra par gadījumiem, kad atbalsta

26saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta summas kā sodu par

27noteiktiem attiecīgā atbalsta administrēšanas regulējuma

28pārkāpumiem, un atsaukusies uz Eiropas Savienības Tiesas 2004.

29gada 1. jūlija spriedumu lietā C-295/02 "Gerken", kā

30arī 2006. gada 4. maija spriedumu lietā C-286/05

31"Haug". Tomēr abi minētie Eiropas Savienības Tiesas

32spriedumi attiecas uz Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības

33politiku, kura ietverta LESD 3. sadaļā "Lauksaimniecība un

34zivsaimniecība" un uz kuru neattiecas LESD nosacījumi par

35valsts atbalstu.

36Tādējādi secināms, ka konkrēto jautājumu Eiropas Savienības

37Tiesa jau ir izskaidrojusi.

38Līdz ar to Satversmes tiesa secina,

39ka tai nav nepieciešams vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar

40lūgumu pieņemt prejudiciālu nolēmumu.

4113. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās likuma normas

42trešais teikums neatbilst Satversmes 92. pantam, bet apstrīdētās

43noteikumu normas - Satversmes 105. pantam. Turklāt Pieteikuma

44iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu vērtēt vairāku tiesību normu

45atbilstību Satversmes 105. pantam.

46Ja ir apstrīdēta vairāku dažāda juridiska spēka tiesību normu

47atbilstība vairākām Satversmes normām, tad Satversmes tiesai,

48ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

49pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas

502020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 21.

51punktu).

5213.1. Apstrīdētās likuma normas trešais teikums ir

53procesuālā tiesību norma, kas nosaka elektroenerģijas ražotāja

54pierādīšanas pienākumu administratīvajā procesā par obligātā

55iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu.

56Savukārt apstrīdētās noteikumu normas ir materiālās tiesību

57normas, kas paredz pārkāpumus, par kuriem atceļamas

58elektroenerģijas ražotājam piešķirtās tiesības uz valsts

59atbalstu, kā arī nosaka elektroenerģijas ražotāja pienākumu

60atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu un

61periodu, par kuru saņemtais atbalsts ir atmaksājams.

62Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

63un pieteikumā norādītos argumentus, efektīvākai lietas

64izskatīšanai Satversmes tiesa vispirms izvērtēs apstrīdēto

65noteikumu normu atbilstību Satversmes 105. pantam, bet pēc tam -

66apstrīdētās likuma normas trešā teikuma atbilstību Satversmes 92.

67pantam.

6813.2. Pieteikuma iesniedzēja ir elektroenerģijas

69ražotāja, kas izmanto biomasu. Tomēr apstrīdētās noteikumu normas

70attiecās ne tikai uz komersantiem, kas elektroenerģijas ražošanai

71izmanto biomasu, bet arī uz tādiem komersantiem, kas tam pašam

72nolūkam izmanto citus atjaunojamos energoresursus -

73hidroenerģiju, biogāzi un vēja enerģiju (sk. apstrīdēto

74noteikumu 3. punktu). Savukārt apstrīdēto noteikumu 60.1.

75apakšpunkts bija formulēts tādējādi, ka tas attiecās uz dažādiem

76elektroenerģijas ražotāju pieļautajiem pārkāpumiem.

77Tā kā apstrīdētās noteikumu normas regulē dažādas situācijas,

78nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama to satversmība

79(sk. Satversmes tiesas 2024. gada 23. maija sprieduma lietā

80Nr. 2023-34-01 15. punktu).

8113.2.1. Saskaņā ar apstrīdēto noteikumu 21. punktu

82komersantam bija jāaprīko elektrostacija ar tā izraudzītajam

83elektroenerģijas ražošanas veidam nepieciešamajiem mēraparātiem

84vai mērlīdzekļu sistēmām, kā arī jānodrošina to atbilstība

85normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tātad dažādas

86tehnoloģijas izmantojošiem ražotājiem varēja būt atšķirīgi

87mēraparāti vai mērlīdzekļu sistēmas, kuri tiem bija jāuzstāda

88elektrostacijā un kuru darbība tiem bija jānodrošina ar pašu

89saražoto elektroenerģiju. Tomēr apstrīdētās noteikumu normas

90visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos

91energoresursus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, paredzēja

92vienādas tiesiskās sekas, kas iestājās gadījumos, ja

93elektrostacijā nebija uzstādīti normatīvo aktu prasībām

94atbilstoši mēraparāti vai mērlīdzekļu sistēmas vai uzstādīto

95mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai verifikācijas

96termiņi bija nokavēti ilgāk par 10 dienām, kā arī tad, ja

97elektrostacijā netika nodrošināta saražotās elektroenerģijas

98izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai.

99Satversmes tiesa atzīst: izvērtējot apstrīdēto noteikumu normu

100ietekmi uz visiem komersantiem neatkarīgi no tā, kādu atjaunojamo

101energoresursu tie izmanto elektroenerģijas ražošanai, var

102nodrošināt to, ka Satversmei neatbilstošs regulējums tiek

103novērsts pēc iespējas efektīvi. Turklāt konkrētajā gadījumā lietā

104esošie materiāli, tostarp Ministru kabineta atbildes rakstā

105ietvertie apsvērumi, ir pietiekami, lai apstrīdēto noteikumu

106normu satversmību izvērtētu attiecībā uz visiem komersantiem, kas

107ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

108Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto noteikumu normu

109satversmību attiecībā uz komersantiem, kas elektroenerģijas

110ražošanai izmanto jebkuru no apstrīdēto noteikumu 3. punktā

111norādītajiem atjaunojamiem energoresursiem.

11213.2.2. Apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunkts

113paredzēja valsts atbalsta atmaksas pienākumu vairākos gadījumos,

114kad pieļauti šajos noteikumos paredzētie pārkāpumi.

115No lietas materiāliem secināms, ka Pieteikuma iesniedzējai

116obligātā iepirkuma tiesības tika atceltas un pienākums atmaksāt

117saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu tika uzlikts tāpēc,

118ka tā bija pieļāvusi apstrīdēto noteikumu 48.5. un 48.8.

119apakšpunktā paredzētos pārkāpumus. Minētās tiesību normas

120attiecās uz gadījumiem, kad elektrostacijā nebija uzstādītas

121normatīvo aktu prasībām atbilstošas mēraparātu vai mērlīdzekļu

122sistēmas vai uzstādīto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu

123kalibrācijas vai verifikācijas termiņi bija nokavēti ilgāk par 10

124dienām un kad elektrostacijā netika nodrošināta saražotās

125elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības

126nodrošināšanai.

127Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas situāciju un lietā sniegtos

128argumentus, Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās noteikumu normas

129kā vienotu tiesisko regulējumu, kas paredz atcelt iepriekš

130piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

131iepirkuma ietvaros un uzlikt pienākumu atmaksāt saņemto valsts

132atbalstu, ja pieļauti apstrīdēto noteikumu 48.5. un 48.8.

133apakšpunktā paredzētie pārkāpumi.

13414. Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

135tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

136sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

137saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

138vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

139likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Ņemot vērā to, ka

140izskatāmā lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu

141sabiedrības vajadzībām, apstrīdētās noteikumu normas vērtējamas

142Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā.

143Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē

144saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var

145izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

146gribas, tostarp personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar

147komercdarbību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra

148sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 17.1. punktu). Tiesības uz

149īpašumu ietver arī līgumu tiesības ar ekonomisku vērtību (sk.

150Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības

151izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu).

152Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz īpašumu

153aizsargā ar Ekonomikas ministrijas izdoto administratīvo aktu un

154ar publisko tirgotāju noslēgto līgumu piešķirtās tiesības pārdot

155saražoto elektroenerģiju par paaugstinātu cenu obligātā iepirkuma

156ietvaros. Šādos gadījumos tiesību uz īpašumu objekts ir ražotāja

157iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

158iepirkuma ietvaros (sal.: Satversmes tiesas 2021. gada 28.

159maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-52-01

16013.1. punkts un 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr.

1612021-31-0103 20. punkts).

162No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja

163Elektrostacijā ražo elektroenerģiju. Uz Ekonomikas ministrijas

164lēmuma pamata Pieteikuma iesniedzēja ieguvusi tiesības pārdot

165saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tādējādi

166šīs Pieteikuma iesniedzējai ar administratīvo aktu piešķirtās

167tiesības ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā.

168Apstrīdētās noteikumu normas ierobežo minētās tiesības, jo

169gadījumā, ja komersants elektrostacijā nav uzstādījis normatīvo

170aktu prasībām atbilstošus mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmas

171vai uzstādīto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai

172verifikācijas termiņi ir nokavēti ilgāk par 10 dienām, kā arī

173tad, ja elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās

174elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības

175nodrošināšanai, proti, netiek ievērots pašpatēriņa princips, tās

176paredz gan obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, gan pienākumu

177atmaksāt valsts atbalstu par periodu kopš pēdējā gada pārskata

178iesniegšanas termiņa.

179Līdz ar to apstrīdētās noteikumu

180normas Pieteikuma iesniedzējai ierobežo Satversmes 105. panta

181pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

18215. Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

183ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

184tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

185tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

186(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā

187Nr. 2022-06-03 19. punktu).

188Satversmes tiesa jau vairākkārt secinājusi, ka tiesības uz

189īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem

190(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā

191Nr. 2021-31-0103 32. punktu un 2023. gada 21. decembra sprieduma

192lietā Nr. 2022-28-03 13.1. punktu). Tomēr Ministru kabineta

193tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien tiktāl,

194ciktāl likumā Ministru kabinetam ir piešķirts šāds

195pilnvarojums.

196Apstrīdētās noteikumu normas ir izdotas, pamatojoties citstarp

197uz Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu un

198apstrīdēto likuma normu. Šajās normās paredzēts, ka Ministru

199kabinets nosaka obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību,

200pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, kā

201arī kārtību, kādā tās atceļamas.

202Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās noteikumu normas

203ir izdotas, pārkāpjot parlamenta virsvadības principu, jo tajās

204ietvertie obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas pamati un

205uzliktais pienākums atmaksāt saņemto valsts atbalstu ir atzīstami

206par tik svarīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, ka

207tie bija jāizlemj pašam likumdevējam. Turklāt apstrīdēto

208noteikumu 60.1. apakšpunkts esot izdots, pārkāpjot likumdevēja

209piešķirto pilnvarojumu, jo paredzot elektroenerģijas ražotāja

210pienākumu atmaksāt visu saņemto valsts atbalstu par periodu kopš

211pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa, nevis tikai tāda

212valsts atbalsta apmēra atgūšanu, kas ir saņemts nepamatoti vai

213nelikumīgi.

214Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Saeima ir

215noregulējusi svarīgākos jautājumus attiecībā uz ražotāju tiesībām

216pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā

217elektroenerģijas apjoma veidā, savukārt Ministru kabinetam

218piešķirtais pilnvarojums neizvirza konkrētus kritērijus obligātā

219iepirkuma tiesību saņemšanai, īstenošanai vai atcelšanai.

220Ministru kabinets, rīkojoties pilnvarojuma ietvaros, šos

221kritērijus var noteikt pats (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

22227. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32.1. punktu).

223Apstrīdēto noteikumu 48.5. un 48.8. apakšpunkts nosaka divus no

224gadījumiem, kad tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir

225atceļamas. Savukārt apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunktā ir

226noteikts komersanta pienākums atmaksāt nepamatoti saņemto valsts

227atbalstu, proti, tādu atbalstu, ko komersants ieguvis, neizpildot

228normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai, par

229periodu kopš pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa. Tādējādi

230apstrīdētās noteikumu normas ir izdotas uz Elektroenerģijas

231tirgus likuma 29. panta ceturtajā daļā un apstrīdētajā likuma

232normā ietvertā pilnvarojuma pamata. Tas, vai apstrīdēto noteikumu

23360.1. apakšpunktā noteiktais pienākums atmaksāt visu saņemto

234valsts atbalstu par attiecīgo periodu ir samērīgs, ir tāds

235apsvērums, kas saistīts ar minētās normas satversmības vērtējumu

236pēc būtības.

237Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

238tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās noteikumu normas ir

239pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir pietiekami

240skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo

241tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

242sekas.

243Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdēto noteikumu normu

244izdošanas procesā nav ievērots arī labas likumdošanas princips,

245jo nav ņemtas vērā Eiropas Savienības tiesību prasības. Proti,

246apstrīdēto noteikumu 48.5. un 48.8. apakšpunktā noteiktās

247tiesiskās sekas nevarot tikt pielāgotas vai individuāli

248izvērtētas atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem,

249kā to paredz samērīguma princips un Eiropas Savienības Tiesas

250judikatūra. Savukārt apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunkts

251nenosakot tādu valsts atbalsta atgūšanas kārtību, kura būtu

252vērsta uz iepriekšējās situācijas atjaunošanu un atbilstoši kurai

253tiktu atgūta tikai tā valsts atbalsta daļa, kura faktiski ir

254saņemta nepamatoti. Ja Ministru kabinets būtu ņēmis vērā Eiropas

255Savienības tiesību prasības, tas būtu paredzējis mazāk

256ierobežojošus līdzekļus apstrīdētajās noteikumu normās ietvertā

257pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.

258Kā Satversmes tiesa jau norādīja šā sprieduma 12.3. punktā, no

259ilgstošas un konsekventas Eiropas Savienības Tiesas judikatūras

260izriet, ka nelikumīga vai nepamatota valsts atbalsta atgūšana nav

261sods, bet gan loģiskas sekas, kas izriet no nepamatotu

262priekšrocību atņemšanas komersantam, un ka gadījumos, kad

263atbalsts saņemts nepamatoti vai nelikumīgi, tā atgūšanas

264procedūrai ir jānoslēdzas ar faktisku visu nepamatoti saņemto

265summu atmaksu. Pieteikuma iesniedzējas apsvērumi pēc būtības ir

266saistīti ar jautājumu par to, vai Ministru kabinets, izdodot

267apstrīdētās noteikumu normas, ir ievērojis samērīguma principu.

268Tādējādi attiecīgos argumentus Satversmes tiesa pārbaudīs,

269vērtējot apstrīdētajās noteikumu normās ietvertā pamattiesību

270ierobežojuma atbilstību samērīguma principam.

271Līdz ar to apstrīdētajās noteikumu

272normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts,

273pamatojoties uz likumu.

27416. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

275apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

276ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

277labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

278lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

279Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajās noteikumu normās

280noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

281labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētās

282noteikumu normas padarot valsts atbalsta shēmu efektīvāku,

283novēršot nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu. Tādējādi tiekot

284samazinātas elektroenerģijas galalietotāju izmaksas, vienlaikus

285izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē un

286stiprinot Latvijas tautsaimniecību. Arī Pieteikuma iesniedzēja

287piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

288nodrošināt sabiedrības labklājības aizsardzību.

289Jebkura valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts

290tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Valsts atbalsts enerģētikas

291jomā Eiropas Savienībā ir nozīmīgs instruments virzībai uz

292klimatneitralitāti (sk.: Schöning F., Ziegler C. What is State

293Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A., Salerno F. M. (Eds.)

294State Aid and The Energy Sector. Oxford: Hart, 2018, p. 4).

295Tādēļ arī Latvijā ieviestās atbalsta shēmas - obligātā iepirkuma

296sistēmas - mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu un

297augstas efektivitātes koģenerācijas izvēršanu (sk. Eiropas

298Komisijas lēmuma 4. punktu).

299Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties

300attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ sabiedrības labklājības

301interesēs ir nodrošināt to, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un

302tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību

303normās noteiktās prasības un ar savu darbību veicina valsts

304atbalsta shēmas mērķa sasniegšanu. Attiecīgi valstij ir pienākums

305uzraudzīt valsts atbalsta izmantošanu un nodrošināt to, ka tiek

306saglabāts konkurētspējīgs tirgus un novērsts nesamērīgs un

307nepamatots tirgus izkropļojums (sal.: Satversmes tiesas 2019.

308gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 13. punkts un

3092023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 22.

310punkts).

311Obligātā iepirkuma tiesību atcelšana gadījumā, ja netiek

312ievērots pašpatēriņa princips vai netiek izpildīta prasība

313aprīkot elektrostaciju ar normatīvo aktu prasībām atbilstošiem

314mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām vai prasība savlaicīgi

315kalibrēt vai verificēt šos mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmas,

316un nepamatoti saņemtā atbalsta atmaksāšana par periodu kopš

317pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa nodrošina to, ka

318komersantam, kurš neievēro valsts atbalsta saņemšanai noteiktās

319prasības, vairs netiek piešķirtas nepamatotas priekšrocības un

320nepamatoti piešķirtais valsts atbalsts tiek atgūts. Tātad

321apstrīdētās noteikumu normas ir vērstas uz sabiedrības kopējo

322interesi sniegt efektīvu un mērķtiecīgu valsts atbalstu

323elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos

324energoresursus, neliekot galalietotājiem pārmaksāt par izmantoto

325elektroenerģiju. Tādējādi ar apstrīdētajām noteikumu normām tiek

326aizsargātas visas sabiedrības intereses saistībā ar obligātā

327iepirkuma tiesību sniegto priekšrocību mērķētu piešķiršanu.

328Līdz ar to apstrīdētajās noteikumu

329normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis

330- sabiedrības labklājības aizsardzība.

33117. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

332Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

333līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar

334izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

335Pieteikuma iesniedzēja neiebilst un arī Ministru kabinets

336atbildes rakstā norādījis, ka apstrīdētās noteikumu normas ir

337piemērotas pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai,

338jo palīdz elektroenerģijas tirgū novērst nepamatotus konkurences

339izkropļojumus, kas savukārt ietekmē elektroenerģijas gala

340cenu.

341Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajos noteikumos

342ietvertās normas, kuras pilnvaro Biroju izdot administratīvo

343aktu, ar kuru tiek atceltas obligātā iepirkuma tiesības gadījumā,

344kad elektroenerģijas ražotājs nespēj izpildīt normatīvajos aktos

345noteiktās prasības, ir piemērotas tam, lai izslēgtu negodprātīgus

346un nesaimnieciskus ražotājus no obligātā iepirkuma sistēmas

347(sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma

348lietā Nr. 2021-31-0103 42. punkts). Tāpat Satversmes tiesa ir

349secinājusi, ka valsts, atceļot obligātā iepirkuma tiesības un

350uzliekot pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par attiecīgo

351periodu gadījumā, ja ražotājs ir pārkāpis normatīvajos aktos

352noteiktās prasības valsts atbalsta saņemšanai, var novērst

353nepamatotu tirgus izkropļojumu (sal.: Satversmes tiesas 2024.

354gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2023-35-03 16.

355punkts).

356Elektroenerģijas tirgus likuma 30. panta 1.1 daļā

357ietvertais pašpatēriņa princips paredz, ka publiskais tirgotājs

358no elektroenerģijas ražotāja iepērk visu saražotās

359elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas

360elektrostacijas vajadzībām. Pašpatēriņa principa neievērošana

361izpaužas tādējādi, ka elektrostacijas darbība tiek nodrošināta

362nevis ar elektrostacijā saražoto elektroenerģiju, bet gan ar

363elektroenerģiju, kas iepirkta par tirgus cenu. Šādos apstākļos

364elektrostacijā saražotās elektroenerģijas atlikums, kas pārdodams

365publiskajam tirgotājam par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus

366cena, ir ievērojami lielāks un līdz ar to komersantam var rasties

367iespēja saņemt nepamatoti lielu valsts atbalstu. Tas secīgi

368ietekmē arī elektroenerģijas gala cenu, kas jāmaksā

369elektroenerģijas galalietotājiem.

370Savukārt apstrīdētajos noteikumos ietvertā prasība aprīkot

371elektrostaciju ar normatīvo aktu prasībām atbilstošiem

372mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām, kā arī prasība savlaicīgi

373kalibrēt vai verificēt šos mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmas

374ir būtisks instruments, lai uzraudzības iestāde varētu efektīvi

375pārliecināties par to, vai ražotāja sniegtā informācija, citstarp

376par pašpatēriņa principa ievērošanu, ir ticama (sk. Ministru

377kabineta atbildes rakstu). Proti, tad, ja elektroenerģijas

378ražotājs nav aprīkojis elektrostaciju ar normatīvo aktu prasībām

379atbilstošiem mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām vai nav tos

380savlaicīgi kalibrējis vai verificējis, rodas šaubas par to, vai

381komersanta sniegtā informācija un aprēķinu formulās izmantotie

382dati ir precīzi un pamatoti un neietekmē ražotājam izmaksājamā

383atbalsta apmēru.

384Tātad valsts, komersantam atceļot obligātā iepirkuma tiesības

385un uzliekot pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par

386attiecīgo periodu tādā gadījumā, ja komersants nav ievērojis

387pašpatēriņa principu vai nav uzstādījis elektrostacijā

388atbilstošus mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmas, vai ir ilgāk

389par 10 dienām nokavējis termiņus uzstādīto mēraparātu vai

390mērlīdzekļu kalibrācijai vai verifikācijai, var novērst

391nepamatotu tirgus izkropļojumu un nodrošināt to, ka valsts

392atbalstu saņem tikai tādi komersanti, kuri ir ievērojuši

393normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

394Tādējādi apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunktā paredzētā

395obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un izmaksātā valsts atbalsta

396atgūšana gadījumā, kad pieļauti apstrīdēto noteikumu 48.5. un

39748.8. apakšpunktā paredzētie pārkāpumi, ir piemērots līdzeklis

398sabiedrības labklājības aizsardzībai.

399Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir

400piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

401sasniegšanai.

40218. Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

403ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

404līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai.

405Apstrīdētajās noteikumu normās noteiktais pamattiesību

406ierobežojums ir nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu

407tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu

408ierobežotas mazāk. Turklāt saudzējošāks līdzeklis ir nevis

409jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt

410leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes

411tiesas 2024. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106

41220. punktu).

413Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma

414leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

415ierobežojošu līdzekli, kas iepriekš bijis ietverts un arī šobrīd

416esot ietverts tiesību normās, - brīdinājumu, kas komersantam

417nosūtāms apstrīdēto noteikumu 48.5. un 48.8. apakšpunktā

418paredzēto pārkāpumu konstatācijas gadījumā, nosakot termiņu šo

419pārkāpumu novēršanai. Tāpat alternatīvs līdzeklis būtu tāda

420regulējuma paredzēšana apstrīdētajās noteikumu normās, kas

421tiesību piemērotājam ļautu ņemt vērā to, vai elektroenerģijas

422ražotājs pārkāpumus ir pieļāvis apzināti un ar mērķi nepamatoti

423gūt valsts atbalstu. Turklāt attiecībā uz apstrīdēto noteikumu

42460.1. apakšpunktā noteikto nepamatoti saņemtā valsts atbalsta

425atmaksas pienākumu personas tiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis

426būtu paredzēt, ka šāds pienākums attiecas tikai uz gadījumiem,

427kad pārkāpums, kura dēļ tiek atceltas obligātā iepirkuma

428tiesības, nav formāls un reāli rada iespēju saņemt nepamatotu

429valsts atbalstu.

430Savukārt Ministru kabinets norāda, ka nepastāv citi tikpat

431iedarbīgi līdzekļi, kas pamattiesības ierobežotu mazāk. Valsts

432baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā ir

433sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Elektroenerģijas

434ražotājam kā atbildīgam un gādīgam komersantam esot zināmi

435obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros tam uzliktie pienākumi,

436citstarp par verificētām vai kalibrētām mēraparātu vai

437mērlīdzekļu sistēmām un saražotās elektroenerģijas izlietošanu

438elektrostacijas darbības nodrošināšanai. Tādēļ papildu mehānisms

439šo pienākumu izpildes nodrošināšanai neesot nepieciešams. Turklāt

440likumdevējs, pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā,

441esot uzdevis Ministru kabinetam pilnveidot obligātā iepirkuma

442tiesību sistēmu un uzlikt lielāku atbildību elektroenerģijas

443ražotājiem, lai tādējādi nodrošinātu valsts atbalstu

444regulējošajās tiesību normās noteikto pienākumu izpildi.

44518.1. Lai novērtētu, vai komersanta individuāla

446brīdināšana kā obligātā iepirkuma sistēmas īstenošanā ietilpstoša

447procesuālā kārtība varētu būt uzskatāma par tādu pamattiesības

448mazāk ierobežojošu līdzekli, kas ļautu sasniegt ierobežojuma

449leģitīmo mērķi tikpat efektīvi, Satversmes tiesai jāņem vērā, cik

450būtiskas ir apstrīdētajos noteikumos ietvertās prasības ievērot

451pašpatēriņa principu un aprīkot elektrostaciju ar normatīvo aktu

452prasībām atbilstošiem mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām, kā

453arī savlaicīgi kalibrēt vai verificēt šos mēraparātus vai

454mērlīdzekļu sistēmas.

455Kā jau iepriekš tika norādīts, no LESD 108. panta trešās daļas

456izriet dalībvalsts atbildīgo iestāžu pienākums pēc savas

457iniciatīvas atgūt nepamatoti vai nelikumīgi sniegtu valsts

458atbalstu. Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības

459darboties attiecīgajā komercdarbības nozarē un rada konkurences

460ierobežojumus, tādēļ ir svarīgi, lai tas būtu mērķēts un tiktu

461sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību normās

462noteiktās prasības. Tātad atbildīgajai iestādei ir jāraugās, lai

463komersanti ievērotu visas ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās

464normatīvo aktu prasības. Savukārt šo prasību neievērošanas

465gadījumā tai pēc iespējas ātrāk ir jāpārtrauc un jāatgūst

466nepamatoti izmaksātais valsts atbalsts.

467Saeima atbildes rakstā norāda, ka viens no mērķiem, kuru labad

468tika pieņemts 2020. gada 30. janvāra likums "Grozījumi

469Elektroenerģijas tirgus likumā", kas ietvēra apstrīdēto

470likuma normu, ar kuru Ministru kabinets tika pilnvarots noteikt

471pārkāpumus, par kuriem atceļamas komersantam piešķirtās obligātā

472iepirkuma tiesības, bija efektīva obligātā iepirkuma tiesību

473izmantošanas uzraudzības un kontroles mehānisma nostiprināšana

474likuma līmenī. Likumprojekta Nr. 77/Lp13 "Grozījumi

475Elektroenerģijas tirgus likumā" (turpmāk - Likumprojekts)

476sagatavošanas un izskatīšanas gaitā vairākkārt ticis uzsvērts, ka

477iepriekš to elektroenerģijas ražotāju, kuri neatbilst valsts

478atbalsta saņemšanas kritērijiem vai neievēro normatīvās prasības

479valsts atbalsta saņemšanai, uzraudzība un tiem piešķirto valsts

480atbalsta tiesību atcelšana neesot bijusi pienācīgi reglamentēta

481normatīvajos tiesību aktos. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās,

482vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs ticis diskutēts par

483to, kādi elektroenerģijas ražotāja pārkāpumi būtu uzskatāmi par

484tik būtiskiem, lai tam atceltu piešķirtās obligātā iepirkuma

485tiesības un liktu atmaksāt izmaksāto valsts atbalstu, taču ar

486apstrīdētās likuma normas pirmo teikumu šādu pārkāpumu noteikšana

487tikusi atstāta Ministru kabineta ziņā.

488Ministru kabinets, izpildot minēto pilnvarojumu un izdodot

489apstrīdētos noteikumus, ir lēmis, ka divi no pārkāpumiem, kuri

490uzskatāmi par tik būtiskiem, lai par tiem komersantam atceltu

491piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un liktu atmaksāt saņemto

492valsts atbalstu par attiecīgo periodu, ir pašpatēriņa principa

493neievērošana un normatīvo aktu prasībām atbilstošu mēraparātu vai

494mērlīdzekļu sistēmu neuzstādīšana elektrostacijā vai uzstādīto

495mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai verifikācijas

496termiņa ilgstošs nokavējums.

497Šā sprieduma 17. punktā Satversmes tiesa jau secināja, ka

498pašpatēriņa principa neievērošana var novest pie elektrostacijas

499pārkompensācijas - tādas situācijas, kad elektroenerģijas

500ražotājs valsts atbalsta ietvaros saņem lielāku finansiālu

501labumu, nekā nepieciešams ar obligāto iepirkumu saistīto izmaksu

502segšanai un saprātīgas peļņas nodrošināšanai. Savukārt dati,

503kurus sniedz elektrostacijā uzstādītie mēraparāti vai mērlīdzekļu

504sistēmas, citstarp tiek izmantoti, lai aprēķinātu

505elektroenerģijas ražotājam piešķiramā valsts atbalsta apmēru un

506pārbaudītu, vai nav notikusi elektrostacijas pārkompensācija. Ja

507elektrostacijā nav uzstādīti normatīvo aktu prasībām atbilstoši

508mēraparāti vai mērlīdzekļu sistēmas vai uzstādītie mēraparāti vai

509mērlīdzekļu sistēmas nav kalibrētas vai verificētas, uzraugošā

510iestāde nevar pārliecināties par ražotāja iesniegto datu

511precizitāti un ticamību. Tādējādi dati, kas iegūti no šādiem

512mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām, var novest pie tā, ka

513elektroenerģijas ražotājam tiek aprēķināts pārāk liels valsts

514atbalsta apmērs.

515LESD 107. panta pirmā daļa paredz, ka ar iekšējo tirgu nav

516saderīgs tāds valsts atbalsts, kas rada vai var radīt konkurences

517izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem. Tas, ka

518elektroenerģijas ražotājs saņem lielāku finansiālo labumu nekā

519tam obligātā iepirkuma ietvaros pienāktos, rada nepamatotu tirgus

520izkropļojumu un attiecīgi ir pretrunā ar valsts atbalsta

521piešķiršanas mērķi. Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka

522pašpatēriņa principa neievērošana, normatīvo aktu prasībām

523atbilstošu mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu neuzstādīšana, kā

524arī šo mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai

525verifikācijas termiņa ilgstošs nokavējums ir uzskatāmi par

526būtiskiem valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību

527pārkāpumiem.

528Satversmes tiesa uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja attiecīgo

529alternatīvo līdzekli norādījusi, vēlēdamās panākt, lai

530normatīvajos aktos tiktu paredzēta cita procesuālā kārtība jeb

531priekšrocība gadījumā, kad pieļauts būtisks normatīvajos aktos

532valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību pārkāpums. Faktiski

533Pieteikuma iesniedzēja vēlas, lai tad, ja komersants nav

534ievērojis pašpatēriņa principu vai elektrostacijā nav uzstādījis

535normatīvo aktu prasībām atbilstošus mēraparātus vai mērlīdzekļu

536sistēmas, vai nav veicis šo mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu

537kalibrāciju vai verifikāciju ilgāk par 10 dienām, neiestātos

538tiesību normās skaidri noteiktās sekas - tiesību piedalīties

539obligātajā iepirkumā atcelšana un valsts atbalsta atmaksas

540pienākums -, bet komersantam tiktu atgādināts par nepieciešamību

541ievērot tiesību normās noteiktās prasības valsts atbalsta

542saņemšanai un tas tiktu individuāli brīdināts par sekām, kuras

543jau tā skaidri izriet no tiesību normām.

544Brīdinājuma nosūtīšana gadījumā, kad komersants ir pieļāvis

545būtisku normatīvajos aktos valsts atbalsta saņemšanai noteikto

546prasību pārkāpumu, nemainītu tiesiskās sekas, kas būtu radušās

547pieļautā pārkāpuma rezultātā, proti, to, ka konkrētā laika

548periodā valsts atbalsts būtu saņemts nepamatoti. Brīdinājums

549kalpotu tikai kā atgādinājums komersantam par to, ka turpmāk tam

550jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības. Gadījumā, ja

551konstatētais pārkāpums noteiktajā termiņā netiktu novērsts,

552brīdinājums faktiski sniegtu komersantam priekšrocību - iespēju

553vēl kādu laiku piedalīties obligātajā iepirkumā - un tikai

554aizkavētu tiesiskās sekas, kas attiecināmas uz komersantu, kurš

555neievēro tam normatīvajos aktos noteiktās prasības. Turklāt arī

556tādā gadījumā, ja komersants pēc brīdinājuma saņemšanas novērstu

557konstatētos pārkāpumus, viņam būtu priekšrocība salīdzinājumā ar

558citiem komersantiem, kuri ievērojuši tiem normatīvajos aktos

559noteiktās prasības un pamatoti saņēmuši valsts atbalstu.

560Ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārtraukt un

561atgūt nepamatoti sniegtu valsts atbalstu, komersanta brīdināšana

562nevar tikt uzskatīta par tādu līdzekli, ar kuru pamattiesību

563ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā

564kvalitātē.

56518.2. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka alternatīvs

566līdzeklis apstrīdētajās noteikumu normās ietvertā pamattiesību

567ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai būtu arī tāda regulējuma

568paredzēšana, kas tiesību piemērotājam ļautu ņemt vērā to, vai

569elektroenerģijas ražotājs pārkāpumus ir pieļāvis apzināti un ar

570mērķi nepamatoti gūt valsts atbalstu.

571Visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, īstenojot

572tiem piešķirtās tiesības, ir jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem

573saimniekiem un jāizpilda visi tiesību normās noteiktie pienākumi.

574Šāds pienākums ir jo īpaši nozīmīgs, ņemot vērā to, ka apstrīdēto

575noteikumu normu spēkā esības laikā par valsts atbalstu citstarp

576maksāja elektroenerģijas galalietotāji (sk. Satversmes tiesas

5772024. gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2023-35-03 18.

578punktu). Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir

579nodrošināt to, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot

580normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā un par

581pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta

582elektroenerģija. Pašpatēriņa principa neievērošana, normatīvo

583aktu prasībām atbilstošu mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu

584neuzstādīšana vai to kalibrācijas vai verifikācijas neveikšana

585noteiktajā termiņā apdraud minētā mērķa sasniegšanu un

586sabiedrības labklājību neatkarīgi no tā, vai komersants šos

587pārkāpumus ir pieļāvis ar nodomu vai aiz neuzmanības. Proti,

588tiesiskās sekas, kas iestājas pārkāpumu rezultātā gadījumos, kad

589valsts atbalsts tiek saņemts nepamatoti, - tirgus izkropļojums un

590elektroenerģijas kopējās cenas palielināšanās - neatšķiras

591atkarībā no pieļautās vainas pakāpes. Tātad piedāvātā alternatīva

592neveicinātu apstrīdēto noteikumu normu leģitīmā mērķa

593sasniegšanu, jo nenodrošinātu to, ka komersantam, kurš neievēro

594valsts atbalsta saņemšanai noteiktās prasības, vairs netiek

595piešķirtas nepamatotas priekšrocības un nepamatoti piešķirtais

596valsts atbalsts tiek atgūts.

597Tādējādi, ievērojot nepieciešamību pārtraukt un atgūt

598nepamatoti sniegtu valsts atbalstu un elektroenerģijas ražotāja

599pienākumu rīkoties kā rūpīgam un atbildīgam saimniekam, tāda

600regulējuma noteikšana, kurš uzliktu pienākumu tiesību

601piemērotājam, lemjot par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un

602nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksu, ņemt vērā ražotāja

603vainas pakāpi, nevar tikt uzskatīta par līdzekli, ar kuru

604pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz

605tādā pašā kvalitātē.

60618.3. Pieteikuma iesniedzēja kā saudzējošāku līdzekli

607ir norādījusi arī pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu

608tikai tādā gadījumā, ja komersanta pieļautais normatīvo aktu

609pārkāpums nav formāls, bet ir reāli radījis iespēju saņemt

610nepamatotu valsts atbalstu. Lai pamatotu to, kāpēc šāds līdzeklis

611būtu uzskatāms par saudzējošāku līdzekli, Pieteikuma iesniedzēja

612ir izvērsti skaidrojusi, kāpēc tās pieļautie pārkāpumi nav

613varējuši ietekmēt saņemtā valsts atbalsta - obligātā iepirkuma

614ietvaros pārdotās elektroenerģijas - apmēru.

615Satversmes tiesa, vērtējot komersanta individuālu brīdināšanu

616kā komersanta pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekli, jau

617secināja, ka pašpatēriņa principa neievērošana, normatīvo aktu

618prasībām atbilstošu mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu

619neuzstādīšana, kā arī šo mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu

620kalibrācijas vai verifikācijas termiņa ilgstošs nokavējums ir

621uzskatāmi par būtiskiem valsts atbalsta saņemšanai noteikto

622prasību pārkāpumiem, kas var novest pie tādas situācijas, ka

623elektroenerģijas ražotājs saņem lielāku finansiālo labumu nekā

624tam obligātā iepirkuma ietvaros pienāktos saņemt. Tādējādi

625minētie pārkāpumi nav uzskatāmi par formāliem pārkāpumiem, jo

626reāli rada komersantam iespēju nepamatoti saņemt valsts

627atbalstu.

628Savukārt attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējas argumentiem par

629to, ka tās pieļautie pārkāpumi bijuši formāli, jo nav ietekmējuši

630saņemtā valsts atbalsta apmēru, Satversmes tiesa norāda, ka tās

631kompetencē nav pārbaudīt, vai vispārējā tiesa konkrētajā lietā ir

632pareizi piemērojusi tiesību normas (sk., piemēram, Satversmes

633tiesas 2020. gada 30. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

634lietā Nr. 2020-08-01 13. punktu).

635Līdz ar to nepastāv citi,

636saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma

637leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

63819. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

639leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

640sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

641rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

642sabiedrība kopumā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 7. marta

643sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25. punktu). Tādējādi

644Satversmes tiesai jānoskaidro līdzsvarojamās intereses un

645jānoteic, kurai no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte.

646Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas, no vienas puses, tāda

647komersanta intereses, kurš bija ieguvis tiesības saņemt valsts

648atbalstu, un, no otras puses, ar apstrīdētajās noteikumu normās

649noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi aptvertās

650sabiedrības labklājības intereses.

651Viena no Eiropas Savienības galvenajām politiskajām

652prioritātēm ir Eiropas zaļais kurss, kura mērķis ir sasniegt

653klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Eiropas Komisija ir

654atzinusi: lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams veicināt arī

655atjaunojamo energoresursu izmantošanu (sk. Eiropas Komisijas

656paziņojumu - Eiropas zaļais kurss (COM/2019/640) - un Eiropas

657Komisijas paziņojuma - Pamatnostādnes par valsts atbalstu

658klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)

659(2022/C 80/01) - 1. punktu). Tā kā klimata mērķu sasniegšana

660un Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšana ir visas

661sabiedrības interesēm atbilstoši mērķi, tad sabiedrības interesēs

662ir arī tas, lai obligātā iepirkuma tiesības tiktu piešķirtas un

663saglabātas tikai tādiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri ar savu

664darbību palīdz šos mērķus sasniegt. Tādējādi efektīva kontrole

665pār valsts atbalstu saņemoša komersanta darbību ir veids, kādā

666tiek nodrošināta sabiedrības labklājības interešu aizsardzība

667valsts atbalsta jomā.

668Satversmes tiesa šā sprieduma 12.2. punktā jau konstatēja, ka

669prasība aprīkot elektrostaciju ar normatīvo aktu prasībām

670atbilstošiem mēraparātiem un prasība ievērot pašpatēriņa principu

671pastāvēja gan laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas

672tiesības pārdot Elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā

673iepirkuma ietvaros, gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja

674Latvijas īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo

675tirgu. Tādējādi minētās prasības komersantam bija zināmas un nav

676tādas, kurām tam būtu vajadzējis īpaši pielāgoties.

677Turklāt apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunkts paredz

678elektroenerģijas ražotāja pienākumu atmaksāt saņemto valsts

679atbalstu tikai par periodu kopš pēdējā gada pārskata iesniegšanas

680termiņa, nevis atmaksāt visu atbalstu, ko tas saņēmis kopš

681obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanas brīža. Tieši gada

682pārskatā ietvertā informācija un dati ļauj uzraugošajai iestādei

683pārliecināties par valsts atbalsta saņemšanai normatīvajos aktos

684noteikto prasību ievērošanu. Ja gada pārskatā ietvertā

685informācija vai dati uzraugošajai iestādei rada šaubas par

686elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un vēlāk

687elektrostacijā veiktā pārbaude šīs šaubas apstiprina, tad

688secināms, ka par attiecīgo periodu izmaksātais atbalsts ir

689saņemts nepamatoti. Tādējādi valsts atbalsta atmaksāšana par

690periodu kopš pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa ir

691pamatota un samērīga.

692Ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas

693nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un

694neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.

695Turklāt ikvienā gadījumā, kad uzraugošā iestāde lemj par obligātā

696iepirkuma tiesību atcelšanu, tiek sniegts individuāls novērtējums

697Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (sal.:

698Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr.

6992021-31-0103 42. punkts). Arī Pieteikuma iesniedzējas

700gadījumā pirms apstrīdētajās noteikumu normās ietverto tiesisko

701seku - obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas un attiecīgajā

702periodā saņemtā valsts atbalsta atmaksas pienākuma uzlikšanas -

703piemērošanas ir veikts individuāls novērtējums par iemesliem un

704apstākļiem, kuru dēļ Birojs secinājis, ka Pieteikuma iesniedzēja

705ir pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības ievērot

706pašpatēriņa principu un aprīkot elektrostaciju ar normatīvo aktu

707prasībām atbilstošiem mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmām.

708Tādējādi Ministru kabinets, apstrīdētajās noteikumu normās

709nosakot pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas

710sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie

711komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma

712sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar personas pamattiesību

713ierobežojumu. Līdz ar to labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka

714komersantam, kurš nav ievērojis normatīvajos aktos noteiktās

715prasības, proti, nav ievērojis pašpatēriņa principu, nav

716aprīkojis elektrostaciju ar atbilstošiem mēraparātiem vai

717mērlīdzekļu sistēmām, kā arī nav savlaicīgi veicis mēraparātu vai

718mērlīdzekļu sistēmu kalibrāciju vai verifikāciju, tiek atceltas

719obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts

720atbalstu par attiecīgo periodu, ir lielāks nekā nelabvēlīgās

721sekas, kas komersantam rodas tā pamattiesību ierobežojuma

722rezultātā.

723Tātad apstrīdētajās noteikumu normās

724ietvertais personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un

725apstrīdētās noteikumu normas atbilst Satversmes 105. panta

726pirmajiem trim teikumiem.

72720. Pieteikuma iesniedzēja lūdz izvērtēt arī

728apstrīdētās likuma normas trešā teikuma atbilstību Satversmes 92.

729pantam. Tā uzskata, ka minētā norma pārkāpj Satversmes 92. panta

730otrajā teikumā ietverto nevainīguma prezumpciju, jo paredz fakta

731legālo prezumpciju par elektroenerģijas ražotāja pieļautu

732normatīvo aktu pārkāpumu un pienākums atspēkot šo prezumpciju ir

733uzlikts pašam ražotājam. Ja Satversmes tiesa secinātu, ka

734apstrīdētās likuma normas trešais teikums neskar nevainīguma

735prezumpcijas principu, tad Pieteikuma iesniedzēja lūdz vērtēt

736minētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

737ietvertajām tiesību uz taisnīgu tiesu garantijām.

738Saeima piekrīt, ka apstrīdētās likuma normas trešais teikums

739vispār ietilpst Satversmes 92. pantā garantēto tiesību uz

740taisnīgu tiesu tvērumā, taču uzskata, ka izskatāmajā lietā

741vērtējama minētās normas atbilstība vienīgi Satversmes 92. panta

742pirmajam teikumam.

74321. Satversmes 92. panta pirmie divi teikumi nosaka:

744"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

745intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams

746viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."

747Atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam taisnīga

748tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process

749aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas tiesības.

750Savukārt Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertais

751nevainīguma prezumpcijas princips liedz pret personu izturēties

752tā, it kā būtu jau pierādīts, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu

753nodarījumu. Tas prasa nodrošināt personas tiesības tikt

754uzskatītai par nevainīgu izvirzītajās apsūdzībās, kamēr tās vaina

755netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes

756tiesas 2019. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-08-01 8.

757punktu).

758Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka atbilstoši Eiropas

759Cilvēktiesību tiesas judikatūrai nevainīguma prezumpcija, lai gan

760tā tieši attiecas uz krimināltiesību jomu, tomēr kopumā veido arī

761tiesību uz taisnīgu tiesu saturu tā plašākajā nozīmē. Proti, šis

762princips ietilpst arī Konvencijas 6. panta 1. punkta tvērumā

763(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā

764Nr. 2015-25-01 13. punktu).

765Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: lai noteiktu, vai

766konkrētā lieta ir skatāma Konvencijas 6. panta krimināltiesiskajā

767aspektā, tā jāizvērtē pēc trim kritērijiem - pēc konkrētā

768nodarījuma kvalifikācijas valsts tiesību aktos, pēc tā rakstura

769un smaguma, kā arī pēc personai par to draudošā soda bardzības

770(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1976. gada 8. jūnija

771sprieduma lietā "Engel and Others v. The Netherlands",

772pieteikumi Nr. 5100/71, Nr. 5101/71, Nr. 5102/71, Nr. 5334/72 un

773Nr. 5370/72, 82. punktu).

774Tādējādi Satversmes tiesai vispirms jānoskaidro, vai

775apstrīdētās likuma normas trešais teikums reglamentē tādu tiesību

776jomu, uz kuru attiecināma nevainīguma prezumpcija.

77721.1. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

778iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājam tiek piešķirtas ar

779administratīvo aktu. Ja elektroenerģijas ražotājs neievēro

780normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts atbalsta saņemšanai,

781tad uzraugošajai iestādei ir jāpieņem administratīvais akts, ar

782kuru tam piešķirtās tiesības tiek atceltas un uzlikts pienākums

783atmaksāt nepamatoti saņemto valsts atbalstu. Apstrīdētās likuma

784normas trešais teikums ir procesuāla tiesību norma, kas

785administratīvajā procesā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu

786un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu paredz elektroenerģijas

787ražotāja pienākumu pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības

788pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis

789normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

790Šo prasību neievērošana Latvijas tiesību sistēmā nav

791kvalificēta nedz kā krimināli sodāms noziedzīgs nodarījums, nedz

792kā administratīvs pārkāpums, par kuru paredzams administratīvais

793sods. Tādējādi apstrīdētās likuma normas trešais teikums

794neattiecas uz nodarījumu, kas paredzēts ar krimināltiesībām

795saistītos tiesību aktos.

79621.2. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka

797attiecībā uz otro un trešo kritēriju, proti, konkrētā nodarījuma

798raksturu un smagumu un personai par to draudošā soda bardzību,

799jāņem vērā nodarījuma būtība un par to paredzētās sankcijas

800raksturs. Ja normai ir vispārējs raksturs un sankcijai ir gan

801preventīvs, gan sodošs mērķis, tad atzīstams, ka attiecīgais

802nodarījums ir pielīdzināms autonomajam noziedzīga nodarījuma

803jēdzienam Konvencijas 6. panta izpratnē (sk., piemēram,

804Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 21. februāra sprieduma

805lietā "Ozturk v. Germany", pieteikums Nr. 8544/79, 53.

806punktu).

807Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pienākumam atmaksāt saņemto

808valsts atbalstu par visu periodu kopš pēdējā gada pārskata

809iesniegšanas termiņa ir sodošs raksturs. Arī valsts atbalsta

810apmērs, kas elektroenerģijas ražotājam saskaņā ar apstrīdētajām

811noteikumu normām ir jāatmaksā, liecinot par tāda nodarījuma

812raksturu un smagumu, kas attiecas uz krimināltiesību jomu.

813Gan apstrīdētās noteikumu normas, gan apstrīdētās likuma

814normas trešais teikums pēc sava rakstura ir vispārsaistošas

815normas, proti, tās attiecas uz visiem elektroenerģijas

816ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā

817iepirkuma ietvaros. Minētās normas ir pieņemtas tādēļ, lai

818uzraugošā iestāde varētu veikt efektīvu obligātā iepirkuma

819tiesību izmantošanas uzraudzību un gadījumā, ja tā konstatē

820normatīvajos aktos valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību

821pārkāpumu, lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un

822saņemtā valsts atbalsta atmaksas pienākuma uzlikšanu.

823Satversmes tiesa jau konstatēja, ka nelikumīga vai nepamatota

824valsts atbalsta atgūšana nav sankcija, bet gan loģiskas sekas,

825kas izriet no nepamatotu priekšrocību atņemšanas. Proti,

826pienākuma atmaksāt valsts atbalstu par attiecīgo periodu un

827obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas mērķis ir nevis komersanta

828sodīšana, bet gan iepriekšējās tiesiskās un sabiedrības

829labklājības interesēm atbilstošās situācijas atjaunošana, kas

830nepieļauj ne pagātnē bijušu, ne uz nākotni vērstu nepamatotu

831priekšrocību piešķiršanu komersantam, kurš neievēro ar valsts

832atbalstu saistītos noteikumus (sk. šā sprieduma 12.3.

833punktu).

834Tātad apstrīdēto noteikumu 60.1. apakšpunktā paredzētais

835elektroenerģijas ražotāja pienākums atmaksāt nepamatoti saņemto

836valsts atbalstu par periodu kopš pēdējā gada pārskata

837iesniegšanas termiņa pēc sava rakstura nav sodošs. Tādējādi

838apstrīdētās likuma normas trešais teikums neattiecas uz tādu

839nodarījumu, par kuru, ņemot vērā tā raksturu un smagumu, tiek

840piemērots sods.

841Līdz ar to secināms, ka apstrīdētās

842likuma normas trešais teikums nereglamentē tādu tiesību jomu, uz

843kuru attiecināma nevainīguma prezumpcija. Izskatāmajā lietā

844vērtējams tas, vai apstrīdētās likuma normas trešais teikums

845atbilst Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētajām

846procesuālajām garantijām.

84722. No pieteikuma izriet Pieteikuma iesniedzējas

848uzskats, ka apstrīdētās likuma normas trešais teikums pārkāpj

849pušu līdzvērtīgu iespēju principu, jo uz elektroenerģijas

850ražotāju esot pārnests nesamērīgs pierādīšanas pienākums. Minētā

851norma paredzot izņēmumu no Administratīvā procesa likumā ietvertā

852vispārīgā principa, ka iestādei, pieņemot nelabvēlīgu

853administratīvu aktu, ir jāpierāda, ka persona ir pieļāvusi

854tiesību normu pārkāpumu, jo administratīvajā procesā par obligātā

855iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu

856uzraugošā iestāde esot atbrīvota no pienākuma pierādīt, ka

857elektroenerģijas ražotājs ir pieļāvis valsts atbalsta saņemšanai

858normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu. Elektroenerģijas

859ražotājam atbilstoši apstrīdētās likuma normas trešajam teikumam

860esot pienākums pierādīt atbilstību visām un jebkādām uz valsts

861atbalsta saņemšanu attiecināmām tiesību normu prasībām, kas uz

862viņu bijušas attiecināmas visā laika periodā, kurā tas saņēmis

863valsts atbalstu. Apstrīdētās likuma normas trešais teikums

864nenodrošinot ražotājam iespēju ar tā rīcībā jau esošiem vai tam

865vienkāršā veidā iegūstamiem pierādījumiem šo pierādīšanas

866pienākumu izpildīt. Turklāt neesot saprotams, kas tieši

867elektroenerģijas ražotājam ir jāpierāda, jo apstrīdētās likuma

868normas trešajā teikumā neesot paredzēti nekādi ierobežojoši

869kritēriji attiecībā uz tiesību normu prasībām vai pierādāmajiem

870apstākļiem. Arī pieaicinātā persona Latvijas Atjaunojamās

871enerģijas federācija norāda, ka publiskajās tiesībās pierādīšanas

872pienākumam sākotnēji ir jāgulstas tieši uz valsti, nevis

873otrādi.

874Savukārt Saeima norāda: apstrīdētās likuma normas trešajā

875teikumā paredzētā pierādīšanas pienākuma saturs un apjoms tiek

876interpretēts un konkretizēts katrā individuālajā gadījumā, kurā

877tiek piemērotas apstrīdētajos noteikumos ietvertās normas, kas

878vērstas uz komersanta darbību uzraugošās iestādes veikto dažāda

879rakstura pārbaužu ietvaros. Ja normatīvo aktu prasības valsts

880atbalsta saņemšanai ir ievērotas, tad pierādīšanas pienākuma

881izpilde esot atkarīga vienīgi no paša komersanta rīcības - gan no

882to pierādījumu saglabāšanas, kuri apliecina normatīvajos aktos

883valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību ievērošanu, gan no

884aktīvas un pienācīgas šo prasību izpildes pamatošanas ar saviem

885paskaidrojumiem un pierādījumiem administratīvā procesa ietvaros.

886Šādam Saeimas viedoklim pievienojas arī lietā pieaicinātā persona

887Tieslietu ministrija.

888Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta pirmais

889teikums prasa ikvienā tiesvedības procesā nodrošināt pušu

890līdzvērtīgu iespēju principa piemērošanu attiecīgā tiesvedības

891procesa raksturam atbilstošā veidā. Minētais princips paredz to,

892ka lietas izskatīšanas gaitā procesa dalībnieku tiesībām jābūt

893taisnīgi līdzsvarotām. Proti, katram procesa dalībniekam jābūt

894nodrošinātām adekvātām iespējām izmantot procesuālos līdzekļus,

895un neviens procesa dalībnieks nedrīkst tikt nepamatoti nostādīts

896nelabvēlīgākā situācijā kā citi procesa dalībnieki (sk.,

897piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma

898lietā Nr. 2016-06-01 33. punktu).

899Kā jau iepriekš šajā spriedumā tika secināts, obligātā

900iepirkuma tiesību atcelšana un nepamatoti saņemtā valsts atbalsta

901atmaksāšana par attiecīgo periodu nodrošina to, ka komersantam,

902kurš neievēro atbalsta saņemšanai noteiktās prasības, vairs

903netiek piešķirtas nepamatotas priekšrocības un nepamatoti

904piešķirtais valsts atbalsts tiek atgūts. Šāds regulējums ir

905vērsts uz sabiedrības kopējo interesi par efektīvu un mērķtiecīgu

906valsts atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem, kuri

907izmanto atjaunojamos energoresursus, neliekot galalietotājiem

908pārmaksāt par izmantoto elektroenerģiju. Apstrīdētās likuma

909normas trešajā teikumā paredzētais elektroenerģijas ražotāja

910pienākums līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei pierādīt,

911ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos

912noteiktās prasības atbalsta saņemšanai, ir daļa no tiesiskā

913regulējuma, kas kopsakarā ar apstrīdētajos noteikumos ietvertajām

914normām veido vienotu uzraudzības un kontroles mehānismu nolūkā

915novērst to, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājam tiek

916izmaksāts nepamatoti.

917Tādējādi izskatāmajā lietā

918Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās likuma normas

919trešais teikums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu

920līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai valsts

921atbalstu saņemtu tikai tādi komersanti, kuri ievēro normatīvajos

922aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

92323. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās likuma normas

924trešais teikums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu

925līdzvērtīgu iespēju principu un attiecīgo sabiedrības interesi,

926Satversmes tiesa vispirms vērtēs, vai elektroenerģijas ražotājam

927administratīvajā procesā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu

928un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu var tikt uzlikts minētās

929normas trešajā teikumā paredzētais pierādīšanas pienākums. Ja

930šādu pienākumu var uzlikt, tad Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

931elektroenerģijas ražotājam - vērtējot procesu kopumā - ir

932nodrošinātas nepieciešamās procesuālās garantijas, lai tas varētu

933pierādīt, ka ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības

934valsts atbalsta saņemšanai.

93524. Ņemot vērā to, ka privātpersona, pārsūdzot

936administratīvo aktu vai faktisko rīcību, neapšaubāmi nav

937līdzvērtīgs pretinieks strīdā ar valsti, Administratīvā procesa

938likumā ir nostiprināts objektīvās izmeklēšanas princips. Tas

939paredz, ka tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem

940norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas

941iniciatīvas, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas

942apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu

943(sk. Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturto

944daļu). Tādējādi objektīvās izmeklēšanas princips kalpo

945procesa dalībnieku objektīvās nevienlīdzības mazināšanai

946administratīvajā procesā tiesā.

947Objektīvās izmeklēšanas princips ir jāievēro ne vien

948administratīvajai tiesai, bet arī iestādei. Administratīvajā

949procesā iestādē tas izpaužas tādējādi, ka nepieciešamās

950informācijas iegūšana jeb pierādījumu nasta primāri gulstas uz

951iestādi (sk.: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A.

952Administratīvā procesa tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu

953aģentūra, 2023, 135. lpp.). Proti, Administratīvā procesa

954likuma 59. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka iestādei ir

955jāiegūst informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

956nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Iegūstot

957informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī

958iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām

959institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu

960un cita veida pierādījumu palīdzību.

961Tomēr tas nenozīmē, ka privātpersonai administratīvajā procesā

962nebūtu pienākuma piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā un

963pierādījumu vākšanā. Lai nonāktu pie objektīvi pamatota lēmuma,

964bieži vien ir nepieciešama visu procesa dalībnieku aktīva

965līdzdalība. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. panta

966ceturtajai daļai procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt

967pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par

968faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt

969būtiski. Turklāt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 150.

970pantu administratīvajā procesā tiesā iestādei ir jāpierāda tie

971apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu,

972bet pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu

973savākšanā. Tātad vienlaikus ar objektīvās izmeklēšanas principu

974administratīvajā procesā darbojas arī līdzdarbības princips.

975No iepriekš minētā ir secināms, ka parasti pierādīšanas

976pienākums administratīvajā procesā gulstas uz iestādi. Tomēr ir

977jomas, kurās loģisku apsvērumu dēļ tieši privātpersonai var tikt

978uzlikts pienākums pierādīt tās darbības atbilstību likuma

979prasībām vai tās lūgumu pamatotību. Proti, lielāks pierādīšanas

980pienākums privātpersonai ir saprātīgs situācijās, kad tieši tai

981var būt pieejami konkrēti pierādījumi vai vislabāk zināmi kādi

982lietā nozīmīgi apstākļi.

983Kā Saeima atbildes rakstā norāda: tieši elektroenerģijas

984ražotāja rīcībā ir informācija par elektrostacijas darbību un

985rādītāji attiecībā uz saražoto elektroenerģiju, pēc kuriem

986nosakāma elektrostacijas darbības atbilstība obligātā iepirkuma

987prasībām. Piemēram, lai pārbaudītu, vai komersants ir ievērojis

988pašpatēriņa principu, ir nepieciešama informācija par kopējo

989elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, taču šī

990informācija ir pieejama tikai pašam ražotājam. Tāpat tikai

991ražotāja rīcībā ir dokumenti, kas apliecina specifisku prasību

992izpildi, skaitītāju verificēšanas apliecinājumi, kā arī

993informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu pilna nolietojuma

994sasniegšanu, kas nepieļauj tālāku valsts atbalsta saņemšanu.

995Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka ievērojama daļa

996informācijas, kas nepieciešama uzraugošajai iestādei, lai tā

997varētu pārliecināties par to, ka komersants, saņemot valsts

998atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības

999atbalsta saņemšanai, ir tikai un vienīgi paša elektroenerģijas

1000ražotāja rīcībā un nav iegūstama no citām personām vai valsts

1001institūcijām.

1002Svarīgi norādīt, ka administratīvais process par obligātā

1003iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu

1004nav vienīgā to lietu kategorija, kurās pierādīšanas pienākums

1005sākotnēji gulstas uz privātpersonu. Tā, piemēram, arī likuma

1006"Par nodokļiem un nodevām" 38. pants paredz: "Ja

1007nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam

1008nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu

1009lielumu nodrošina nodokļu maksātājs." Vērtējot pierādīšanas

1010pienākuma sadalījumu starp nodokļu maksātāju un nodokļu

1011administrāciju, Senāts norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam

1012pašam ir informācija par tā ienākumu un izdevumu veidošanos,

1013tādēļ tam ir pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas

1014uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un

1015apstākļus, kādos tas veidojies, kurus Valsts ieņēmu dienests tad

1016varētu pārbaudīt (sk. Senāta 2015. gada 5. jūnija sprieduma

1017lietā Nr. SKA-102/2015 (A420615511) 10. punktu).

1018Ievērojot to, ka lielākā daļa informācijas, kas nepieciešama

1019uzraugošajai iestādei, lai tā varētu pārliecināties par to, ka

1020komersants, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos

1021aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai, ir paša

1022elektroenerģijas ražotāja rīcībā un ka valsts atbalsts sniedz

1023elektroenerģijas ražotājam priekšrocības darboties attiecīgajā

1024komercdarbības nozarē, ir tikai pamatoti tas, ka administratīvajā

1025procesā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā

1026valsts atbalsta atgūšanu pierādīšanas pienākums gulstas tieši uz

1027elektroenerģijas ražotāju. Turklāt, jo lielāka ir privātpersonas

1028interese attiecīga administratīvā akta pieņemšanā, jo lielāks ir

1029tās pienākums līdzdarboties nepieciešamo apstākļu noskaidrošanā.

1030Attiecībā uz faktiem, kas veicina privātpersonai labvēlīga lēmuma

1031pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt

1032privātpersonai, nevis valsts pārvaldei (sk. Senāta 2012. gada

10336. novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-868/2012

1034(A42429006) 9. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka minētā

1035atziņa pēc analoģijas ir piemērojama arī gadījumā, kad attiecībā

1036uz komersantu jau ir pieņemts labvēlīgs lēmums par obligātā

1037iepirkuma tiesību piešķiršanu un valsts atbalsta izmaksāšanu. Tā

1038kā minētās tiesības sniedz komersantam vērtīgas priekšrocības,

1039tad tā interesēs ir šīs tiesības saglabāt un censties novērst tam

1040labvēlīgā lēmuma atcelšanas iespējamību, administratīvā procesa

1041ietvaros aktīvi līdzdarbojoties un iesniedzot nepieciešamos

1042paskaidrojumus un pierādījumus, kas pamato normatīvajos aktos

1043valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību ievērošanu.

1044Tādējādi elektroenerģijas ražotājam administratīvajā procesā

1045par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts

1046atbalsta atgūšanu var tikt uzlikts apstrīdētās likuma normas

1047trešajā teikumā paredzētais pienākums līdz tiesisku pierādījumu

1048ticamības pakāpei pierādīt, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir

1049ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta

1050saņemšanai.

105125. Turpmāk Satversmes tiesa pārbaudīs, vai

1052elektroenerģijas ražotājam - vērtējot procesu kopumā - ir

1053nodrošinātas nepieciešamās procesuālās garantijas, lai tas varētu

1054līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei pierādīt, ka, saņemot

1055valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās

1056prasības atbalsta saņemšanai.

105725.1. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

1058elektroenerģijas ražotājam atbilstoši apstrīdētās likuma normas

1059trešajam teikumam esot pienākums pierādīt atbilstību visām un

1060jebkādām uz valsts atbalsta saņemšanu attiecināmām tiesību normu

1061prasībām, jo minētajā normā neesot paredzēti nekādi ierobežojoši

1062kritēriji attiecībā uz tiesību normu prasībām vai pierādāmajiem

1063apstākļiem, savukārt uzraugošā iestāde esot atbrīvota no

1064pienākuma pierādīt, ka elektroenerģijas ražotājs ir pieļāvis

1065normatīvajos aktos valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību

1066pārkāpumu.

1067Apstrīdēto noteikumu regulējums paredz vairākus līdzekļus,

1068kurus uzraugošā iestāde var izmantot obligātā iepirkuma sistēmas

1069uzraudzībai. Satversmes tiesa jau atzina, ka viens no šādiem

1070līdzekļiem ir elektroenerģijas ražotāja gada pārskats, kurā jābūt

1071ietvertai informācijai, kas ļauj uzraugošajai iestādei

1072pārliecināties par normatīvajos aktos valsts atbalsta saņemšanai

1073noteikto prasību ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

107410. oktobra sprieduma lietā Nr. 2023-35-03 16. punktu). Ja

1075uzraugošajai iestādei rodas šaubas par elektrostacijas atbilstību

1076normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas ticamību, tai

1077ir tiesības veikt elektrostacijas pārbaudi (sk. apstrīdēto

1078noteikumu 47. punktu). Mēneša laikā pēc veiktās pārbaudes

1079uzraugošā iestāde sagatavo pārbaudes aktu, kurā norāda pārbaudē

1080konstatēto, un nosūta šo aktu komersantam (sk. apstrīdēto

1081noteikumu 47.7. apakšpunktu).

1082No lietai pievienotā materiāla - Pārbaudes akta, ko Birojs

1083sastādīja pēc pārbaudes veikšanas Elektrostacijā - redzams, ka

1084Birojs tajā ir detalizēti norādījis gan pārbaudāmos kritērijus,

1085gan Elektrostacijas un Pieteikuma iesniedzējas rīcības atbilstību

1086šiem kritērijiem. Turklāt gadījumos, kad konstatēta neatbilstība,

1087Birojs ir sniedzis attiecīgu pamatojumu. Tādējādi secināms, ka

1088elektroenerģijas ražotājam ir zināmi tie apstākļi un tās

1089normatīvajos aktos valsts atbalsta saņemšanai noteiktās prasības,

1090kuru ievērošana tam atbilstoši apstrīdētās likuma normas trešajam

1091teikumam ir jāpierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības

1092pakāpei.

1093Ja uzraugošā iestāde, izvērtējusi administratīvās lietas

1094materiālus, proti, pārbaudes aktā konstatētos apstākļus un

1095elektroenerģijas ražotāja iesniegtos pierādījumus un

1096paskaidrojumus, secina, ka ražotājs nav līdz tiesisku pierādījumu

1097ticamības pakāpei pierādījis, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir

1098ievērojis visas normatīvajos aktos šā atbalsta saņemšanai

1099noteiktās prasības, tad iestāde pieņem lēmumu, ar kuru ražotājam

1100atceļ piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzliek pienākumu

1101atmaksāt nepamatoti saņemto valsts atbalstu. Tomēr tas, ka

1102pierādīšanas pienākums administratīvajā procesā par obligātā

1103iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu

1104sākotnēji gulstas uz elektroenerģijas ražotāju, neatbrīvo iestādi

1105no pienākuma pienācīgi pamatot savu lēmumu. Proti, Administratīvā

1106procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka viena

1107no rakstveidā izdota administratīva akta būtiskajām sastāvdaļām

1108ir administratīvā akta pamatojums. Turklāt tiesu praksē ir

1109atzīts, ka gadījumos, kad iestāde atceļ personai labvēlīgu

1110administratīvu aktu, tai ir pienākums sniegt izvērstāku

1111pamatojumu nekā gadījumos, kad tā atceļ personai nelabvēlīgu

1112administratīvu aktu (sk. Senāta 2017. gada 21. jūnija

1113sprieduma lietā Nr. SKA-177/2017 (A420225414) 12.

1114punktu).

1115Arī no Atcelšanas lēmuma, kas pievienots lietas materiāliem,

1116ir redzams, ka Birojs, pieņemot minēto lēmumu, ir detalizēti

1117izvērtējis gan Pārbaudes aktā konstatēto, gan Pieteikuma

1118iesniedzējas sniegtos pierādījumus un paskaidrojumus un sniedzis

1119izvērstu pamatojumu tam, kāpēc atzīstams, ka Pieteikuma

1120iesniedzēja nav pienācīgi izpildījusi tai no apstrīdētās likuma

1121normas trešā teikuma izrietošo pienākumu. Tāpat arī no citiem

1122administratīvo tiesu nolēmumiem ar atsauci uz apstrīdētās likuma

1123normas trešo teikumu var secināt, ka Birojs, lemjot par

1124komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un

1125saņemtā atbalsta atmaksas pienākuma uzlikšanu, lēmumā ietver tā

1126pamatojumu pēc būtības (sk., piemēram, Administratīvās rajona

1127tiesas 2023. gada 27. jūnija spriedumu lietā Nr. A420280922 un

11282023. gada 24. februāra spriedumu lietā Nr. A420133222).

1129Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka uzraugošā iestāde

1130administratīvajā procesā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu

1131un saņemtā valsts atbalsta atgūšanu sniedz pamatojumu attiecībā

1132uz apstākļiem un faktiem, pēc kuriem konstatējusi, ka

1133elektroenerģijas ražotājs ir pieļāvis normatīvajos aktos valsts

1134atbalsta saņemšanai noteikto prasību pārkāpumu.

113525.2. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētās

1136likuma normas trešais teikums nenodrošina elektroenerģijas

1137ražotājam iespēju ar tā rīcībā jau esošiem vai tam vienkāršā

1138veidā iegūstamiem pierādījumiem izpildīt minētajā normā ietverto

1139pierādīšanas pienākumu.

1140Satversmes tiesa jau secināja, ka tieši elektroenerģijas

1141ražotāja rīcībā atrodas lielākā daļa informācijas, kas

1142nepieciešama uzraugošajai iestādei, lai tā varētu pārliecināties

1143par to, ka komersants, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis

1144normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai, un šī

1145informācija nav iegūstama no citām personām vai valsts

1146institūcijām. Turklāt Satversmes tiesa atzina, ka visiem

1147komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, ir, īstenojot tiem

1148piešķirtās tiesības, jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem

1149saimniekiem un jāpilda visi tiem tiesību normās noteiktie

1150pienākumi (sk. šā sprieduma 18.2. un 24. punktu), citstarp

1151arī elektroenerģijas ražotāja pienākums atbilstoši normatīvajos

1152aktos noteiktajām prasībām glabāt dokumentus, kas apliecina

1153valsts atbalsta saņemšanas pamatotību. Tādējādi apstrīdētās

1154likuma normas trešajā teikumā ietvertā pierādīšanas pienākuma

1155izpilde ir atkarīga vienīgi no paša komersanta rīcības, proti, no

1156tā, vai komersants, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis

1157normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai un vai

1158atbilstoši rūpīga un atbildīga saimnieka būtībai ir glabājis

1159nepieciešamos šo prasību ievērošanu pamatojošos dokumentus.

1160Pieteikuma iesniedzējas nespēja konkrētajos apstākļos izpildīt

1161apstrīdētās likuma normas trešajā teikumā ietverto pierādīšanas

1162pienākumu nenozīmē, ka tai tiesības iesniegt pierādījumus ir

1163atņemtas pēc būtības.

116425.3. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

1165atbilstoši apstrīdētās likuma normas trešajam teikumam

1166elektroenerģijas ražotājam ir pienākums glabāt un iesniegt

1167pierādījumus, kas apliecina tā darbības atbilstību normatīvajos

1168aktos noteiktajām prasībām atbalsta saņemšanai, par visu atbalsta

1169saņemšanas periodu.

1170No Likumprojekta izstrādes materiāliem ir konstatējams, ka

1171Saeima otrajā lasījumā atbalstīja tādu apstrīdētās likuma normas

1172trešajā teikumā ietvertā tiesiskā regulējuma redakciju, kas

1173paredzēja komersanta pienākumu pierādīt līdz tiesisku pierādījumu

1174ticamības pakāpei, ka tas visā atbalsta periodā atbalstu ir

1175saņēmis, ievērojot likumos un Ministru kabineta noteikumos

1176noteiktās prasības atbalsta saņēmējiem (sk. Likumprojekta

1177priekšlikumu tabulas 2. lasījumam priekšlikumu Nr. 28. Pieejams:

1178saeima.lv). Tomēr Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un

1179reģionālās politikas komisijas sēdēs, diskutējot par komersantam

1180uzliktā pierādīšanas pienākuma samērīgumu, tika secināts, ka

1181atsevišķi ir vērtējams tā perioda samērīgums, par kuru

1182komersantam jāglabā un jāiesniedz pierādījumi, kas pamatotu

1183valsts atbalsta saņemšanai noteikto prasību ievērošanu.

1184Uzklausot Ekonomikas ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja,

1185Finanšu ministrijas pārstāvju un Saeimas deputātu viedokļus,

1186komisijas sēdēs tika secināts, ka pierādīšanas pienākums

1187attiecībā uz visu valsts atbalsta saņemšanas periodu nebūtu

1188uzskatāms par samērīgu, jo tiesiskais regulējums neparedz tik

1189ilgu dokumentu glabāšanu lietvedībā. Par samērīgu tika atzīts

1190piedāvājums veidot jaunu normas redakciju, izslēdzot no tās

1191vārdus "visā atbalsta periodā" un tādējādi pierādīšanas

1192pienākumu attiecinot tikai uz to laika periodu, kurā komersantam

1193atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir pienākums

1194glabāt ar valsts atbalstu saistītos dokumentus. Finanšu

1195ministrijas pārstāve norādīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības

1196tiesību aktu prasībām ar valsts atbalstu saistītie dokumenti

1197jāglabā 10 gadus, skaitot no atbalsta saņemšanas brīža (sk.

1198Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

1199komisijas 2019. gada 20. novembra sēdes audioierakstu. Pieejams:

1200saeima.lv).

1201Tātad secināms, ka elektroenerģijas ražotājam atbilstoši

1202apstrīdētās likuma normas trešajam teikumam nav pienākuma glabāt

1203un iesniegt pierādījumus, kas apliecina tā darbības atbilstību

1204normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbalsta saņemšanai, par

1205visu atbalsta saņemšanas periodu. Ja ražotājs ir ievērojis

1206normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai un

1207atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu glabāšanas

1208prasībām ir saglabājis ar valsts atbalstu saistītos dokumentus,

1209tad apstrīdētās likuma normas trešajā teikumā ietvertā

1210pierādīšanas pienākuma izpilde tam nevar radīt nesamērīgu

1211apgrūtinājumu. Tādējādi attiecīgās prasības ir pamatotas un

1212tiesiskas un elektroenerģijas ražotājam administratīvajā procesā

1213par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts

1214atbalsta atgūšanu ir nodrošinātas tiesības iesniegt

1215pierādījumus.

121625.4. Kopumā vērtējot administratīvo procesu par

1217obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta

1218atgūšanu, jāņem vērā, ka saskaņā ar apstrīdēto noteikumu 47.

1219punktu Birojs, uzsākot elektrostacijas pārbaudes procesu,

1220pieprasa no komersanta nepieciešamos dokumentus, paskaidrojumus

1221un pierādījumus. Pēc veiktās pārbaudes Birojs sagatavo pārbaudes

1222aktu un to nosūta komersantam, kuram savukārt ir tiesības izteikt

1223viedokli par šajā aktā konstatētajiem apstākļiem, kā arī iesniegt

1224papildu paskaidrojumus un pierādījumus.

1225Ja Birojs ir pieņēmis lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību

1226atcelšanu un nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, tad

1227sakarā ar to komersants atbilstoši Administratīvā procesa likuma

1228188. panta otrajai daļai viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1229stāšanās dienas var iesniegt pieteikumu administratīvajai rajona

1230tiesai. Komersantam kā pieteicējam ir tiesības lūgt tiesu

1231izskatīt lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē. Ja šāds lūgums ir

1232izteikts pirmās instances tiesai, tad tai atbilstoši

1233Administratīvā procesa likuma 112.1 panta ceturtajai

1234daļai ir pienākums izskatīt lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē.

1235Savukārt Administratīvā procesa likuma 145. pants paredz, ka

1236pieteicējam, tāpat kā atbildētājam lietā, ir tiesības iepazīties

1237ar lietas materiāliem, piedalīties tiesas sēdē, pieteikt

1238noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu

1239pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida

1240paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus, celt

1241iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem,

1242argumentiem un apsvērumiem, pirmās instances tiesas spriedumu

1243pārsūdzēt gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā, saņemt lietā

1244esošo spriedumu un lēmumu, kā arī izmantot citas procesuālās

1245tiesības, kuras administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtas ar

1246šo likumu. Turklāt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 107.

1247panta ceturtajai daļai tiesa, lai prasījuma robežās noskaidrotu

1248patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas

1249izskatīšanu, dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus

1250un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

1251Tādējādi apstrīdētās likuma normas trešais teikums neierobežo

1252tiesas iespējas veikt vispusīgu un pilnīgu pierādījumu pārbaudi

1253un nodrošina tiešuma un mutiskuma principu ievērošanu šajā

1254procesā.

1255Tātad elektroenerģijas ražotājam administratīvajā procesā par

1256obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un saņemtā valsts atbalsta

1257atgūšanu - vērtējot procesu kopumā - ir nodrošinātas procesuālās

1258garantijas, lai tas varētu līdz tiesisku pierādījumu ticamības

1259pakāpei pierādīt, ka, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis

1260normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

1261Līdz ar to apstrīdētās likuma normas

1262trešais teikums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu

1263līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai valsts

1264atbalstu saņemtu tikai tādi komersanti, kuri ievēro normatīvajos

1265aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai. Tādējādi

1266apstrīdētās likuma normas trešais teikums atbilst Satversmes 92.

1267panta pirmajam teikumam.

1268Nolēmumu

1269daļa

1270Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

1271daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

1272nosprieda:

12731. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par

1274Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešās daļas

1275pirmā un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

127692. pantam.

12772. Atzīt Elektroenerģijas tirgus

1278likuma 31.2 panta trešās daļas trešo teikumu par

1279atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

1280teikumam.

12813. Atzīt Ministru kabineta 2020.

1282gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par

1283elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

1284energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un

1285uzraudzību" 48.5., 48.8. un 60.1. apakšpunktu, ciktāl tas

1286attiecas uz šo noteikumu 48.5. un 48.8. apakšpunktu, (redakcijā,

1287kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) par atbilstošu

1288Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim

1289teikumiem.

1290Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

1291Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

1292Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

1293Kucina