12. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas biogāzes asociācija" (turpmāk - Latvijas

biogāzes asociācija) - uzskata, ka pieteikumā norādītās normas

neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam.

Ar pieteikumā norādītajām likuma normām paredzēti vienādi

nosacījumi saistībā ar siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu gan

tādām elektrostacijām, kuras darbojas atbilstoši Noteikumu

Nr. 560 prasībām, gan tādām, kuras darbojas atbilstoši

Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu

Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" (turpmāk - Noteikumi Nr. 561) prasībām.

Tādējādi Saeima esot sapludinājusi divus atšķirīgus enerģētikas

politikas mērķus - enerģijas efektīvu ražošanu un atjaunojamās

enerģijas ražošanas veicināšanu.

Saeima un Ministru kabinets pieteikumā norādīto normu izstrādē

neesot ņēmuši vērā biedrības iebildumus pret pieteikumā

norādītajām normām, piemēram, pret Noteikumu Nr. 560

28. punktu, kas nosakot mēneša periodu arī lietderīgi

izmantotās siltumenerģijas uzskaitei un esot pretrunā ar

Energoefektivitātes direktīvas 1. pielikumu, kurā minētais

periods ir gads. Ražotājiem esot grūti katru mēnesi sasniegt

tādus lietderīgās siltumenerģijas rādītājus, kas ļautu izpildīt

Noteikumu Nr. 560 31. punktā noteiktās prasības par

kopējo enerģijas ražošanas lietderību. Mēneša periodā siltuma

pieprasījums esot ļoti mainīgs gan tiem ražotājiem, kuri siltumu

novada siltumnīcām, telpu apkurei, koksnes vai graudu žāvēšanai,

gan tiem ražotājiem, kuri siltumu novada siltumtīklos. Tādēļ

lietderīgās siltumenerģijas izlietojums būtu jāvērtē gada

periodā, līdzīgi kā tiek vērtēta, piemēram, ēku

energoefektivitāte.

Tāpat ar neprecīzu terminoloģiju pieteikumā norādītajās normās

esot nepareizi pārņemtas arī citas Energoefektivitātes direktīvas

prasības saistībā ar kopējo enerģijas ražošanas lietderības

koeficientu aprēķinu. Proti, Energoefektivitātes direktīvā esot

regulēta koģenerācijas iekārtu enerģijas ražošanas lietderība,

bet pieteikumā norādītajās normās lietots termins

"elektrostacija", kas citstarp ietverot fermentācijas

tvertnes. Fermentācijas tvertnēs tiekot ražota biogāze, kas prasa

lielu apjomu siltumenerģijas, jo sevišķi ziemas mēnešos. Biogāzes

ražošana esot ilgstošs process, to nevarot uzsākt un pēkšņi

pārtraukt atkarībā no alternatīva siltumenerģijas pieprasījuma

esības. Tāpat biogāzes ražošanai nepieciešamos lopkopības un

lauksaimniecības atlikumproduktus nevarot iegūt tieši un tikai

tad, kad pastāv šāds alternatīvs siltumenerģijas pieprasījums. Ja

kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients tiktu

aprēķināts koģenerācijas iekārtām, tad lielākā daļa nozares

ražotāju spētu sasniegt pieteikumā norādītajās normās noteiktos

rādītājus. Taču, aprēķinot minēto koeficientu elektrostacijai,

kas ietver arī biogāzes ražošanai nepieciešamās iekārtas, to

neesot iespējams sasniegt.

Ar pieteikumā norādītajām normām Ministru kabinets esot

ieviesis stingrākas prasības, nekā paredz Energoefektivitātes

direktīva. Citstarp Energoefektivitātes direktīvas

35. apsvērums paredzot, ka augstas efektivitātes

koģenerācijas prasības ir attiecināmas tikai uz jaunām vai

būtiski atjaunotām elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Savukārt

saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvas 40. apsvērumu

minētās prasības neesot attiecināmas uz maza apjoma

elektrostacijām.

Likumdevējs neesot izvērtējis, vai pieteikumā norādītās normas

atbilst ilgtspējīgas attīstības principam. Pieteikumā norādītajās

normās ietvertās prasības neesot izpildāmas, tādēļ vairāki

ražotāji atsakoties no obligātā iepirkuma tiesībām un samazinot

arī elektroenerģijas ražošanas apjomu. Attiecīgi ražotāji

izmantojot mazāk lopkopības atlikumproduktu biogāzes ražošanā un

līdz ar to Latvijā palielinoties siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tādējādi ar pieteikumā norādītajām normām tiekot apdraudēta

Nacionālajā klimata plānā nosprausto mērķu - palielināt

atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un

samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecībā -

izpilde.

Šobrīd elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena esot

pieaugusi līdz tik augstam līmenim, ka obligātā iepirkuma

komponentes segšanai neesot nepieciešami papildu maksājumi no

galapatērētājiem, bet valsts pastarpināti gūstot peļņu no

elektroenerģijas, ko saražo obligātā iepirkuma ietvaros. Pēc

Latvijas biogāzes asociācijas ieskata, šāds elektroenerģijas cenu

pieaugums citstarp esot sekas tam, ka lielākā daļa

elektroenerģijas Latvijā joprojām tiek saražota no fosilajiem

energoresursiem. Samazinoties Latvijas spējai saražot

elektroenerģiju no resursiem, kas iegūti valstī uz vietas,

samazinoties arī valsts energoneatkarība.

Tiesas sēdē Latvijas biogāzes asociācijas pārstāvis papildus

norādīja, ka ražotāji atsakās no obligātā iepirkuma tiesībām, jo

saistībā ar siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas prasībām ir

mainīts arī iekšējās peļņas normas aprēķins, pieņemot, ka arī

pagātnē izlietotā siltumenerģija ir pārdota, nevis izlietota.

Turklāt pārstāvis īpaši uzsvēra biogāzes elektrostaciju primāro

mērķi - atkritumu pārstrādi -, kas palīdzot novērst arī nevēlamu

smaku rašanos saimniecību tuvumā.