Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

universitātes docents, Rīgas Tehniskās universitātes Vides

aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks un

Degšanas procesu izpētes laboratorijas vadītājs

Dr. sc. ing. Vladimirs Kirsanovs

- norāda, ka ar pieteikumā norādītajām normām varētu būt

ieviestas Pieteikuma iesniedzējām neizpildāmas prasības.

Tādu mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu izmantošanai, kas

atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu

metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību,

esot būtiska nozīme Noteikumu Nr. 560 prasību izpildes

novērtēšanā. Vienlaikus, ņemot vērā biogāzes un biomasas stacijās

izmantoto izejvielu (kūtsmēsli, lauksaimniecības kultūraugu

atliekas, zālāji, bioloģiski noārdāmie atkritumi utt.) specifiku

un īpatnības, esot svarīgi izvērtēt atbilstošu mērīšanas līdzekļu

pieejamību Noteikumu Nr. 560 21.3. punkta prasības

izpildei.

Siltumenerģijas patēriņam Latvijā esot sezonāls raksturs. Tas

esot saistīts ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu. Proti,

siltumenerģijas pieprasījuma maksimums esot novērojams ziemas

mēnešos, bet vasarai raksturīgs zems siltumenerģijas

pieprasījums. Šāda tendence esot vērojama lielākajā daļā

centralizētās siltumapgādes sistēmas uzņēmumu. Līdzvērtīgā

situācijā atrodoties arī biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Atkarībā no esošā siltumenerģijas patērētāja veida pieprasījums

pēc enerģijas varot būt samērā konstants, bet pārsvarā tomēr esot

sezonāls. Dažos gadījumos varot būt izteikts sezonāls

siltumenerģijas patēriņš, kad siltums tiek izmantots, piemēram,

lauksaimniecības produktu kaltēs vai siltumnīcās, kas var

darboties tikai dažus mēnešus gadā. Tāpēc siltumenerģijas

patēriņš gada griezumā pilnīgāk raksturotu biogāzes un biomasas

staciju darbību.

Prasība iepirkt tikai to elektroenerģijas daudzumu, kas

saražots koģenerācijā, esot pamatota un ļaujot sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs"

(turpmāk - publiskais tirgotājs) pārliecināties par saražotās

elektroenerģijas izcelsmi un, ja nepieciešams, izsniegt

elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tālākai

realizācijai.

Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijas esot saņēmušas valsts

atbalstu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 262, kas neprasīja

nodrošināt saražotās siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu tādā

veidā kā pieteikumā norādītās normas. Tālab biogāzes stacijas

esot celtas pēc iespējas tuvāk biogāzes ražošanai nepieciešamo

izejvielu ieguves vietai. Šāda izvēle esot skaidrojama ar iespēju

samazināt izejvielu izmaksas.

Tāla siltumenerģijas transportēšana lielākoties neesot

ekonomiski pamatota un esot saistīta ar lielākiem siltuma

zudumiem. Līdz ar būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt jau

uzcelto biogāzes staciju atrašanās vietas, blakus esošos

siltumenerģijas patērētājus un citus nozīmīgus aspektus, lai

noteiktu tehniskos un ekonomiskos rādītājus un teorētiskas

iespējas biogāzes stacijās saražotās siltumenerģijas nodošanai un

lietderīgai izmantošanai.

Vērtējot teorētisko tehnisko iespējamību Pieteikuma

iesniedzēju koģenerācijas stacijām izpildīt pieteikumā

norādītajās normās noteiktās prasības attiecībā uz biogāzes

elektrostaciju kopējo lietderību, esot konstatējamas būtiskas

atšķirības no dažādiem avotiem iegūtos datos par koģenerācijas

stacijām. Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, esot skaidri

redzama tāda tendence, ka attiecība starp elektrisko jaudu un

siltuma jaudu Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijās ir

augstāka nekā Noteikumos Nr. 560 norādītais koeficients

α.

Ja Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijās attiecību starp

saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju pret ievadīto enerģiju

vērtē, nenošķirot lietderīgi un nelietderīgi izmantoto

siltumenerģiju, tad no pieejamiem datiem esot redzams, ka tikai

sabiedrība ar ierobežotu atbildību MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU

SAIMNIECĪBA "VECAUCE" tehniski nevar nodrošināt

Noteikumu Nr. 560 31.2.2. apakšpunktā noteiktās

prasības izpildi. Savukārt pārējās biogāzes stacijas teorētiski

varētu sasniegt pieteikumā norādītajās normās noteiktos kopējos

elektrostaciju lietderības rādītājus, ja biogāzes ražošanai

izmantotā siltumenerģija tiktu uzskatīta par lietderīgi

izmantotu. Iespējams, ka ar pieteikumā norādītajām normām

Pieteikuma iesniedzējām ir noteiktas ar esošo tehnoloģisko

risinājumu tehniski neizpildāmas lietderības prasības.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo

(dabasgāzi), atšķiroties no elektroenerģijas ražošanas, par

kurināmo izmantojot biogāzi, jo biogāzes un dabasgāzes īpašības

(ķīmiskais sastāvs, sadegšanas siltums, blīvums un citi

parametri) esot būtiski atšķirīgas. Proti, dabasgāzei

efektivitāte, ar kādu tā tiek pārveidota elektroenerģijā, esot

augstāka nekā biogāzei. Līdz ar to neesot korekti piemērot

vienādas prasības šīm elektroenerģijas ražošanas stacijām.

Pieteikumā norādītajās normās lietotie apzīmējumi radot

neskaidrību un liekot domāt, ka šajās normās apvienots biogāzes

ražošanas process ar procesu, kurā elektroenerģija tiek ražota no

biogāzes koģenerācijas režīmā. Biogāzes stacija sastāvot no

dažādiem elementiem, tostarp koģenerācijas iekārtas. Biogāzes

stacija pārveidojot biogāzē dažāda veida izejvielas, ieskaitot

atkritumus. Savukārt koģenerācijas iekārta pārveidojot biogāzi

elektroenerģijā un siltumenerģijā.

Tiesas sēdē

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs papildus

norādīja, ka pareizāk būtu noteikt biogāzes elektrostaciju

enerģijas ražošanas lietderību gada griezumā, jo tad būtu

iespējams ņemt vērā visus mainīgos apstākļus, kas var ietekmēt

elektrostaciju darbību. Nevarot pastāvēt tādas prasības,

atbilstoši kurām tehnoloģija vienā mēnesī ir efektīva, bet citā

mēnesī - neefektīva. Tāpat būtu pareizāk pašpatēriņam izmantojamo

siltumenerģiju aprēķināt, ņemot vērā biogāzes izejvielu

struktūru, atkarībā no kuras mainās biogāzes enerģētiskā vērtība.

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs uzsvēra, ka

biogāzes elektrostaciju darbība jāvērtē plašāk, ņemot vērā arī to

ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas šīs

elektrostacijas padara par klimatneitrālākām nekā, piemēram, vēja

vai saules elektrostacijas.