15. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante

LL.M. Viktorija Soņeca - uzskata, ka pieteikumā

norādītās normas neatbilst Satversmes 1. pantam un

105. panta pirmajam teikumam un nav saderīgas ar Eiropas

Savienības tiesībām.

Noteikumos Nr. 560 neesot ietverta informatīvā atsauce uz

Direktīvu 2009/28/EK vai arī Atjaunojamo energoresursu direktīvu,

lai gan no šo noteikumu priekšmeta izrietot, ka tie reglamentē

nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus.

Direktīva 2004/8/EK un Energoefektivitātes direktīva

ietilpstot tiesiskajā ietvarā, kas nosaka elektroenerģijas

ražošanu koģenerācijā, bet Direktīva 2001/77/EK, Direktīva

2009/28/EK un Atjaunojamo energoresursu direktīva - tiesiskajā

ietvarā, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem

energoresursiem. Katras direktīvas tvērums esot nepārprotami

noteikts tās tekstā. Nacionālais likumdevējs, transponējot

direktīvu nacionālajā tiesību sistēmā, nevarot direktīvas normas

attiecināt uz tādām situācijām vai subjektiem, kas neietilpst

attiecīgās direktīvas tvērumā, ja tāds nav bijis Eiropas

Savienības likumdevēja nodoms.

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 pantā esot

izmantota nediferencēta pieeja, likumdevējs neesot izvērtējis,

vai no Direktīvas 2004/8/EK aizgūtais jēdziens "lietderīgais

siltums" var tikt attiecināts uz tiesisko regulējumu, kas

nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus elektroenerģijas

ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus. Kā tas

redzams no Likuma grozījumu izstrādes materiāliem, likumdevējs

neesot pilnībā izvērtējis Elektroenerģijas tirgus likuma un

Noteikumu Nr. 560 saskanību ar Atjaunojamo energoresursu

direktīvu. Tādējādi likumdevējs, būtībā paplašinot Direktīvas

2004/8/EK darbības jomu, esot pārkāpis arī tiesiskās noteiktības

un tiesiskās paļāvības principus.

Tiesas sēdē LL.M. Viktorija Soņeca papildus

norādīja, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvas

77. apsvērumu par iespējamu šīs direktīvas un

Energoefektivitātes direktīvas prasību sinerģiju var attiecināt

tikai uz nākotnē ieviešamām valsts atbalsta shēmām.