Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

universitātes asociētā profesore un Rīgas Tehniskās universitātes

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece

Dr. sc. ing. Aiga Barisa - uzskata, ka

pieteikumā norādītās normas apdraud Latvijas klimata mērķu

sasniegšanu.

Latvijai esot saistoši Eiropas Savienības mērķi attiecībā uz

klimata politiku un atjaunojamo energoresursu politiku, kā arī

esot jāpilda Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija

par klimata pārmaiņām. Biogāzes nozarei esot ārkārtīgi nozīmīga

loma šo prasību izpildē.

Latvijā 2021. gadā biogāzes nozare esot nodrošinājusi

8 % no saražotās atjaunojamās elektroenerģijas. Salīdzinot

datus ar iepriekšējiem gadiem, esot vērojama negatīva tendence -

biogāzes elektrostacijās saražotās elektroenerģijas

samazināšanās. Latvijai astoņu gadu laikā esot jāpalielina

atjaunojamās enerģijas īpatsvars par 8 %.

Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzumu nevarot

būtiski palielināt, taču šis mērķis esot sasniedzams, izmantojot

citus atjaunojamos energoresursus - sauli, vēju, arī biomasu un

biogāzi.

Biogāzes elektrostacijās tiekot apsaimniekoti organiskie

atkritumi, kas izdala siltumnīcefekta gāzes. Metāns esot 28

reizes kaitīgāks par oglekļa dioksīdu, bet slāpekļa oksīds - 270

reizes kaitīgāks par oglekļa dioksīdu. Bioenerģija esot klimata

neitrāla enerģija.

Turklāt biogāzes ražošana palīdzot risināt problēmas, kas

klimata jomā rodas citos sektoros - lauksaimniecībā un transporta

jomā. Proti, no biogāzes varot iegūt biometānu, ko iespējams

izmantot transporta pārvadājumos. Tā kā biogāze varot aizvietot

dabasgāzi, esot iespējams padarīt dabai draudzīgāku arī

dabasgāzes sektoru.

Siltumenerģija koģenerācijas procesā neesot blakusprodukts.

Tas esot elektroenerģijai līdzvērtīgs enerģijas veids, ko ražo

koģenerācijas procesā. Iemesls, kura dēļ ražotāji biogāzes

elektrostacijās izvēlējušies tieši koģenerācijas procesu, bijusi

nepieciešamība sildīt reaktorus biogāzes ražošanai. Tāpēc šobrīd

neesot pamatoti uzlikt par pienākumu visu saražoto siltumenerģiju

izmantot lietderīgi. Pieteikumā norādītajās normās ietvertās

prasības teorētiski esot iespējams izpildīt, bet to faktisku

izpildi ietekmējot vairāki faktori - biogāzes izejvielu

sildīšanai nepieciešamais siltuma daudzums, elektrostaciju

novietojums un sezonalitāte.

Būtiski esot tas, ka biogāze ir vietēji ražots resurss, kas

nodrošina arī Latvijas enerģētisko neatkarību.