Vairogs23. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Elektroenerģijas tirgus likuma
31.3 panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu
noteikt gan prasības, kas jāievēro, lai likumā noteiktais
pienākums lietderīgi izmantot siltumenerģiju būtu izpildīts, gan
arī kārtību, kādā tā noteikta iestāde pārbauda šo prasību
ievērošanu. Proti, Ministru kabinets ir pilnvarots izlemt to,
kādā veidā likumā ietvertās prasības ir īstenojamas attiecībā uz
dažāda veida elektroenerģijas ražotājiem.
Pieteikuma iesniedzējas neapstrīd to, ka Ministru kabinetam ir
piešķirts pilnvarojums izlemt šādus jautājumus, bet iebilst pret
to, ka konkrētās lietderīgās siltumenerģijas izmantošanas
prasības tiek attiecinātas uz tām piederošajām elektrostacijām
(sk. 2022. gada 13. septembra tiesas sēdes
stenogrammu lietas materiālu 12. sēj.
67.-68. lp.).
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta
pirmajai daļai persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt
tikai tad, ja apstrīdētā tiesību norma rada Satversmē ietverto
pamattiesību aizskārumu. Pamattiesību aizskārums pieteikuma
iesniedzējam vienmēr rada negatīvas sekas. Taču likuma norma, kas
piešķir pilnvarojumu Ministru kabinetam izlemt noteiktus
jautājumus, pret Pieteikuma iesniedzējām ir neitrāla. Šis
pilnvarojums pats par sevi Pieteikuma iesniedzējām nerada nekādus
jaunus pienākumus vai tiesības. Tās prasības, pret kuru
noteikšanu pēc būtības iebildušas Pieteikuma iesniedzējas, ir
ietvertas Noteikumos Nr. 560. Tādējādi Elektroenerģijas
tirgus likuma 31.3 panta trešā daļa neaizskar
Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības.
Līdz ar to tiesvedība daļā par
Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešās
daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta
pirmajam teikumam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes
tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.