Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

22. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma

30.3 panta pirmās daļas jēga un mērķis ir noteikt

tādu principu, ka siltumenerģija ir izmantojama lietderīgi un šis

princips ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš saņem valsts

atbalstu elektroenerģijas ražošanai.

Pieteikuma iesniedzējas uzsākušas savu darbību

elektroenerģijas ražošanā un saņēmušas tiesības piedalīties

obligātajā iepirkumā laika periodā no 2008. gada

27. novembra līdz 2013. gada 31. maijam.

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

12. punktā jau no 2005. gada 8. jūnija, kad likums

stājās spēkā, koģenerācija ir definēta kā tehnoloģisks process,

kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un

siltumenerģiju. Vēlāk, pieņemot Likuma grozījumus, minētā tiesību

norma tādā pašā redakcijā ietverta 1. panta otrās daļas

19. punktā. Proti, likumā jau sākotnēji bija ietverts tāds

regulējums, ka koģenerācijā saražotā siltumenerģija ir jāizmanto

lietderīgi.

Prasība obligāti nodrošināt efektīvu siltumenerģijas

izlietojumu tieši tiem ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju

biogāzes elektrostacijās atbilstoši noteikumiem par atjaunojamo

energoresursu izmantošanu, tika noteikta ar Ministru kabineta

2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 215

"Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību"" 18. un 31. punktu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 109. punktu tajā

redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 27. aprīļa,

"[..] kalendāra gadā elektrostacijā saražotais

siltumenerģijas daudzums, kas paliek pāri no tā izmantošanas

elektrostacijas darbības nodrošināšanai, no 2020. gada

1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim jāizlieto

efektīvi vismaz 70 % apmērā. [..]. Elektrostacijas

tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš kalendāra gadā

nedrīkst pārsniegt 30 % no elektrostacijā saražotās

siltumenerģijas." Tātad Noteikumos Nr. 262 bija

ietverta prasība izmantot siltumenerģiju efektīvi.

Satversmes tiesa secina, ka prasība izmantot siltumenerģiju

efektīvi vēlāk tika pārņemta Elektroenerģijas tirgus likuma

31.3 panta pirmajā daļā kā prasība izmantot

siltumenerģiju lietderīgi. Tādējādi jēdzieni

"efektivitāte" un "lietderība" Noteikumos

Nr. 262 un Elektroenerģijas tirgus likumā pēc sava satura ir

vienādi.

Tas vien, ka tiesiskais regulējums, kas pēc būtības jau bijis

ietverts Ministru kabineta noteikumos, pirmoreiz tiek ietverts

likumā, nenozīmē, ka tieši likuma prasības būtu jāievēro kādā

atšķirīgā veidā. Citiem vārdiem, prasība izmantot siltumenerģiju

lietderīgi tiesiskajā sistēmā ir bijusi spēkā jau pirms

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta

pieņemšanas. Turklāt, kā norāda Pieteikuma iesniedzējas, tās

ievērojušas iepriekš spēkā bijušās prasības, jo tās bijušas

izpildāmas (sk. lietas materiālu 1. sēj.

15.-16. lp.).

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās

daļas otrais teikums nosaka termiņu konstitucionālās sūdzības

iesniegšanai, kas tajos gadījumos, kad nav vispārējo tiesību

aizsardzības līdzekļu, ir seši mēneši no pamattiesību aizskāruma

rašanās brīža. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka termiņš ir

viens no konstitucionālās sūdzības pieļaujamības kritērijiem

(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2020-52-01 16. punktu). Tādēļ tad, ja

Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav

ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu

konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, tiesvedība lietā ir

izbeidzama.

Izskatāmajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības

iesniegšanai attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likuma

31.3 panta pirmajā daļā ietverto prasību izmantot

siltumenerģiju lietderīgi ir skaitāms no 2020. gada

1. janvāra, kad šī prasība uz Pieteikuma iesniedzējām tika

attiecināta pirmo reizi. Pieteikums Satversmes tiesā ir saņemts

2021. gada 1. jūnijā. Tātad Pieteikuma iesniedzējas ir

nokavējušas konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteikto

termiņu.

Līdz ar to tiesvedība daļā par

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās

daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta

pirmajam teikumam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu.