22. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma
30.3 panta pirmās daļas jēga un mērķis ir noteikt
tādu principu, ka siltumenerģija ir izmantojama lietderīgi un šis
princips ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš saņem valsts
atbalstu elektroenerģijas ražošanai.
Pieteikuma iesniedzējas uzsākušas savu darbību
elektroenerģijas ražošanā un saņēmušas tiesības piedalīties
obligātajā iepirkumā laika periodā no 2008. gada
27. novembra līdz 2013. gada 31. maijam.
Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas
12. punktā jau no 2005. gada 8. jūnija, kad likums
stājās spēkā, koģenerācija ir definēta kā tehnoloģisks process,
kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un
siltumenerģiju. Vēlāk, pieņemot Likuma grozījumus, minētā tiesību
norma tādā pašā redakcijā ietverta 1. panta otrās daļas
19. punktā. Proti, likumā jau sākotnēji bija ietverts tāds
regulējums, ka koģenerācijā saražotā siltumenerģija ir jāizmanto
lietderīgi.
Prasība obligāti nodrošināt efektīvu siltumenerģijas
izlietojumu tieši tiem ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju
biogāzes elektrostacijās atbilstoši noteikumiem par atjaunojamo
energoresursu izmantošanu, tika noteikta ar Ministru kabineta
2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 215
"Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta
noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas
ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu
noteikšanas kārtību"" 18. un 31. punktu.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 109. punktu tajā
redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 27. aprīļa,
"[..] kalendāra gadā elektrostacijā saražotais
siltumenerģijas daudzums, kas paliek pāri no tā izmantošanas
elektrostacijas darbības nodrošināšanai, no 2020. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim jāizlieto
efektīvi vismaz 70 % apmērā. [..]. Elektrostacijas
tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš kalendāra gadā
nedrīkst pārsniegt 30 % no elektrostacijā saražotās
siltumenerģijas." Tātad Noteikumos Nr. 262 bija
ietverta prasība izmantot siltumenerģiju efektīvi.
Satversmes tiesa secina, ka prasība izmantot siltumenerģiju
efektīvi vēlāk tika pārņemta Elektroenerģijas tirgus likuma
31.3 panta pirmajā daļā kā prasība izmantot
siltumenerģiju lietderīgi. Tādējādi jēdzieni
"efektivitāte" un "lietderība" Noteikumos
Nr. 262 un Elektroenerģijas tirgus likumā pēc sava satura ir
vienādi.
Tas vien, ka tiesiskais regulējums, kas pēc būtības jau bijis
ietverts Ministru kabineta noteikumos, pirmoreiz tiek ietverts
likumā, nenozīmē, ka tieši likuma prasības būtu jāievēro kādā
atšķirīgā veidā. Citiem vārdiem, prasība izmantot siltumenerģiju
lietderīgi tiesiskajā sistēmā ir bijusi spēkā jau pirms
Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta
pieņemšanas. Turklāt, kā norāda Pieteikuma iesniedzējas, tās
ievērojušas iepriekš spēkā bijušās prasības, jo tās bijušas
izpildāmas (sk. lietas materiālu 1. sēj.
15.-16. lp.).
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās
daļas otrais teikums nosaka termiņu konstitucionālās sūdzības
iesniegšanai, kas tajos gadījumos, kad nav vispārējo tiesību
aizsardzības līdzekļu, ir seši mēneši no pamattiesību aizskāruma
rašanās brīža. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka termiņš ir
viens no konstitucionālās sūdzības pieļaujamības kritērijiem
(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada
28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā
Nr. 2020-52-01 16. punktu). Tādēļ tad, ja
Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav
ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu
konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, tiesvedība lietā ir
izbeidzama.
Izskatāmajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības
iesniegšanai attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likuma
31.3 panta pirmajā daļā ietverto prasību izmantot
siltumenerģiju lietderīgi ir skaitāms no 2020. gada
1. janvāra, kad šī prasība uz Pieteikuma iesniedzējām tika
attiecināta pirmo reizi. Pieteikums Satversmes tiesā ir saņemts
2021. gada 1. jūnijā. Tātad Pieteikuma iesniedzējas ir
nokavējušas konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteikto
termiņu.
Līdz ar to tiesvedība daļā par
Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās
daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta
pirmajam teikumam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes
tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu.