Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

24. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Noteikumu Nr. 560 21.3. apakšpunkts

uzliek ražotājiem pienākumu nodrošināt biogāzes ražošanai

izmantoto izejvielu uzskaiti. Pieteikuma iesniedzējas iebilst

pret to, ka tām noteiktā apmērā un laika periodā jāizmanto

saražotā siltumenerģija lietderīgi. No šā lietderīgi izmantotā

siltumenerģijas daudzuma savukārt ir atkarīgs tas, cik lielu

elektroenerģijas apjomu Pieteikuma iesniedzējas var pārdot

obligātā iepirkuma ietvaros.

Iesniedzot konstitucionālo sūdzību, pieteikuma iesniedzējam

jānorāda objektīvi pārbaudāmi fakti, kas raksturo viņa

pamattiesību aizskārumu (sal. sk. Satversmes tiesas

2013. gada 10. maija sprieduma lietā

Nr. 2012-16-01 16.3. un 22.3. punktu).

Satversmes tiesa lietu izskatīšanā īsteno objektīvās izmeklēšanas

principu, pati meklējot lietas atrisināšanai nepieciešamos

argumentus un pierādījumus. Taču objektīvās izmeklēšanas princips

ir cieši saistīts ar personas pienākumu līdzdarboties tiesas

procesā un norādīt tiesai tos apstākļus, kas ir zināmi tikai

pašai personai un ko citādi tiesa nevar noskaidrot

(sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada

15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01

19.3. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas, apstrīdot Noteikumu Nr. 560

21.3. apakšpunktu, norādījušas, ka tām esot jāiegādājas

jaunas mērierīces, jo iepriekš iegādātās mērierīces vairs neesot

izmantojamas (sk. lietas materiālu 1. sēj.

16., 43. un 66. lp.). Tomēr pieteikumā nav

iekļauti papildu argumenti attiecībā uz to, kādā veidā ar minēto

normu Pieteikuma iesniedzējām ir aizskartas Satversmes

1. pantā un 105. panta pirmajā teikumā ietvertās

pamattiesības. Arī tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji

plašāk neizklāstīja, kādā veidā minētā norma Pieteikuma

iesniedzējām rada pamattiesību aizskārumu, bet norādīja tikai uz

to, ka Noteikumu Nr. 560 21.3. apakšpunkts ir cieši

saistīts ar pārējām lietā apstrīdētajām normām

(sk. 2022. gada 13. septembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 12. sēj.

68.-69. lp.).

Noteikumu Nr. 560 21.3. apakšpunkts attiecas uz

Pieteikuma iesniedzēju veicamajām darbībām, kas saistītas ar

biogāzes ražošanu, nevis ar koģenerācijas procesu jeb

elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Proti, ar normā

paredzētajām mērierīcēm uzskaita izejvielas, kas tiek fermentētas

biogāzes ražošanai, bet neuzskaita biogāzi, kura kā kurināmais

tiek dedzināta koģenerācijas iekārtā, un neuzskaita arī

koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju. Kā to tiesas

sēdē paskaidroja Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis,

Noteikumu Nr. 560 31.1. apakšpunktā ietvertajā formulā,

pēc kuras aprēķina elektrostacijas faktisko kopējo enerģijas

ražošanas lietderības koeficientu, neizmanto mērījumus, kas

veicami saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 21.3. apakšpunktā

paredzētajām mērierīcēm. Minētajā formulā izmanto mērījumus, kas

veicami ar Noteikumu Nr. 560 21.4. apakšpunktā

norādītajām mērierīcēm, ar kurām mēra biogāzi

(sk. 2022. gada 19. septembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 13. sēj.

15.-16. lp.).

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 13. punktu Pieteikuma

iesniedzējām ir noteiktas prasības attiecībā uz biogāzes

ražošanas izejvielu īpatsvaru atkarībā no izejvielu veida, ko

savukārt detalizē šo noteikumu 2. pielikums. Uz to, ka

saskaņā ar Noteikumiem Nr. 560 tiek monitorēts biogāzes

izejvielu īpatsvars, tiesas sēdē norādīja arī vairākas

pieaicinātās personas (sk. Zemkopības ministrijas un

Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtos viedokļus,

sk. arī 2022. gada 19. septembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 13. sēj. 3. un

15.-16. lp.), skaidrojot šādu nepieciešamību ar nozares

pāreju no speciāli izaudzētas zaļmasas, piemēram, kukurūzas,

fermentācijas uz lauksaimniecības atlikumproduktu, piemēram,

kūtsmēslu, fermentāciju.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Noteikumu Nr. 560

21.3. apakšpunkts nav saistīts ar pārējām lietā

apstrīdētajām normām, jo tas nav saistīts ar koģenerācijas

procesu, bet attiecas uz biogāzes ražošanas izejvielu kontroli.

Pieteikuma iesniedzēju iebildumi pret to, kādā veidā tiek

noteikts obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas

apjoms, ir saistīti ar citās, šajā lietā neapstrīdētās tiesību

normās norādītām mērierīcēm.

Tātad nav konstatējams tādu apstākļu kopums, kas ļautu

Satversmes tiesai pārliecināties par to, ka Noteikumu

Nr. 560 21.3. apakšpunkts Pieteikuma iesniedzējām rada

Satversmes 1. pantā un 105. panta pirmajā teikumā

ietverto pamattiesību aizskārumu.

Līdz ar to tiesvedība daļā par

Noteikumu Nr. 560 21.3. apakšpunkta atbilstību

Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam ir

izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu.