Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

26. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tiesību piedalīties obligātajā iepirkumā īstenošana

ir konkretizēta gan normatīvajos aktos, kas paredz prasības šo

tiesību īstenošanai, gan administratīvajos aktos, ar kuriem

Pieteikuma iesniedzējām piešķirtas šīs tiesības, gan ar publisko

tirgotāju noslēgtajos līgumos.

Noteikumu Nr. 560 28., 30. un 31. punkts nosaka

kārtību, kādā aprēķināms obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamais

elektroenerģijas apjoms, kā arī konkrētas kopējās ar enerģijas

ražošanas lietderību un lietderīgo siltumenerģiju saistītās

prasības, kurām jābūt izpildītām ik mēnesi. Pieteikuma

iesniedzējām ir jāpilda visas šīs savstarpēji cieši saistītās

prasības. Ja Pieteikuma iesniedzējas nenodrošina lietderīgu

siltumenerģijas izmantošanu, tad saskaņā ar Noteikumu

Nr. 560 48.4. apakšpunktu tām piešķirtās tiesības

piedalīties obligātajā iepirkumā var tikt atceltas.

26.1. Noteikumu Nr. 560 28. punkts nosaka gan

periodu, kurā veicami enerģijas ražošanas lietderības koeficienta

aprēķini, gan periodu, kurā ražotāji par saražoto elektroenerģiju

saņem maksu obligātā iepirkuma ietvaros. Tas, ka Pieteikuma

iesniedzējas obligātā iepirkuma ietvaros par saražoto

elektroenerģiju ik mēnesi saņem maksu, izskatāmajā lietā nav

vērtējams, un arī Pieteikuma iesniedzējas pret to neiebilst.

Tālab Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560

28. punkta satversmību tiktāl, ciktāl tas attiecas uz

Noteikumu Nr. 560 31. punktā noteiktā enerģijas

ražošanas lietderības koeficienta aprēķina periodu.

26.2. Ar Noteikumu grozījumiem Noteikumu Nr. 560

31.3. apakšpunkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka

saskaņā ar tehniskās pases datiem maksimāli pieļaujamā

koeficienta α vērtība ir vienāda ar 1,5. Savukārt

48.4. apakšpunktā ir svītrots vārds

"tehnoloģiski".

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu rada šo normu

redakcija, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Līdz ar

to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560 31.3. un

48.4. apakšpunkta satversmību redakcijā, kas bija spēkā līdz

2022. gada 31. martam.

26.3. Noteikumu Nr. 560 31.1. apakšpunktā ir

ietverta formula tā elektroenerģijas apjoma aprēķināšanai, kuru

tirgo obligātā iepirkuma ietvaros. Viens no aprēķina mainīgajiem

lielumiem ir lietderīgi izlietotās siltumenerģijas rādītājs.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 31.3. apakšpunktu

gadījumā, kad šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētais

enerģijas ražošanas lietderības rādītājs netiek sasniegts,

pārdodamais elektroenerģijas apjoms tiek samazināts. Proti, tas,

kāds siltumenerģijas apjoms tiek atzīts par lietderīgi izmantotu,

var mainīt gan to, vai Pieteikuma iesniedzējas var izpildīt ar

pieteikumā norādītajām normām noteiktās prasības kopumā, gan arī

to, kāds elektroenerģijas apjoms var tikt pārdots obligātā

iepirkuma ietvaros.

Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka, ievērojot zināmus

kritērijus, visupirms "ciešās saistības koncepciju",

noteiktos gadījumos iespējama prasījuma robežu paplašināšana jau

ierosinātās lietās. Lai pārbaudītu, vai kādā konkrētā gadījumā

prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, ir

jānoskaidro, pirmkārt, vai tā norma, attiecībā uz kuru prasījums

tiek paplašināts, ir tik cieši saistīta ar lietā apstrīdēto

normu, ka tās izvērtēšana ir iespējama tā paša pamatojuma

ietvaros vai ir nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai, un,

otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama

Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada

20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01

15. punktu un 2014. gada 28. novembra sprieduma

lietā Nr. 2014-09-01 23. punktu).

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma

31.3 panta otro daļu lietderīgā siltumenerģija ir

tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota

ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai,

nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Par ekonomiski pamatotu

pieprasījumu uzskata tādu pieprasījumu, kas nepārsniedz

siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā

atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot nevis

koģenerāciju, bet citas enerģijas ražošanas metodes.

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma

31.5 panta pirmajai daļai elektrostacijas

darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips paredz, ka enerģija

tiek ražota noteiktā tehnoloģiskajā procesā vienas

elektrostacijas ietvaros, šo procesu nodrošina tās lietu kopībā

ietilpstošas tehnoloģiski saistītas iekārtas un ierīces, un citas

lietas, ko izmanto enerģijas ražošanai elektrostacijā un kas ir

attiecīgā tehnoloģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar

minētā panta otrās daļas 2. punktu, ievērojot vienotā

tehnoloģiskā cikla principu, piemēro šā likuma

31.3 panta prasības attiecībā uz koģenerācijas

elektrostacijā saražotās siltumenerģijas patēriņu. Savukārt

atbilstoši tā paša panta trešajai daļai elektrostacijas darbības

vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un

kārtību izstrādā Ministru kabinets. Noteikumu Nr. 560

21.6. apakšpunkts tā sākotnējā redakcijā paredzēja:

"Lai pārdotu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nodrošina, ka

biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotā siltumenerģija tiek

izmantota lietderīgi, tai skaitā nodrošina, ka lietderīgās

siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda

siltumenerģija, kas tiek izmantota pašpatēriņam."

No Būvniecības valsts kontroles biroja 2021. gada

14. jūnija lēmuma, ar kuru vienai no Pieteikuma iesniedzējām

atceltas tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā, izriet, ka

tiesību normu piemērotājs vienotā tehnoloģiskā cikla principu

lietderīgās siltumenerģijas apjoma noteikšanā piemērojis plaši,

proti, elektrostacijas robežas biogāzes stacijām tika noteiktas,

aptverot biogāzes ražošanas procesu (sk. lietas

materiālu 11. sēj. 115.-132. lp.). Tādējādi,

vērtējot tiesību normas un to piemērošanas praksi kopsakarā,

Satversmes tiesa secina, ka Elektroenerģijas tirgus likuma un

Noteikumu Nr. 560 redakcijā, kas bija spēkā līdz

2022. gada 31. martam, izpratnē biogāzes ražošanas

procesā izlietotā siltumenerģija bija uzskatāma par pašpatēriņam

izlietotu, bet ne lietderīgi izmantotu siltumenerģiju. Uz tādu

pašu izpratni lietā norādījis arī Ministru kabinets un

Būvniecības valsts kontroles birojs (sk. lietas

materiālu 9. sēj. 82.-84. lp. un 11. sēj.

3.-7. lp.). Līdz ar to Noteikumu Nr. 560

21.6. apakšpunkts ir cieši saistīts ar pārējām pieteikumā

norādītajām normām.

Lietas dalībnieki tiesas sēdē ir izteikušies par Noteikumu

Nr. 560 21.6. apakšpunktā regulētā jautājuma - biogāzes

ražošanai nepieciešamās siltumenerģijas neiekļaušanu lietderīgajā

siltumenerģijā - satversmību.

Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva

izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību

sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk

tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums

(sk. Satversmes tiesas 2017. gada

24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01

12.2. punktu). 2022. gada 8. martā ar

Noteikumu grozījumiem ir precizēta vienotā tehnoloģiskā cikla

principa izpratne, Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunktā

ietverot izņēmumu, ka daļa no biogāzes ražošanai izmantotās

siltumenerģijas uzskatāma par lietderīgi izmantotu. Ņemot vērā

lietas faktiskos apstākļus, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēju

pamattiesību aizskārumu rada arī Noteikumu Nr. 560

21.6. apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz Noteikumu

grozījumu izdošanai.

Līdz ar to lietā ir paplašināms

prasījums par Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkta

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam,

atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam.