27. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personai ir

prasījuma tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas

pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, kas tai ir piešķirtas ar

administratīvajiem aktiem un precizētas līgumos ar publisko

tirgotāju (sal. sk. Satversmes tiesas

2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2014-35-03 12.2. punktu). Tādējādi tādi

normatīvajos aktos ietvertu noteikumu grozījumi, kas skar

obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjoma

noteikšanu un tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā, ierobežo

īpašuma tiesības.

Pirms Noteikumu Nr. 560 izdošanas Noteikumos Nr. 262

nebija noteikts kopējais enerģijas ražošanas lietderības

koeficients un lietderīga siltumenerģijas izmantošana nebija

saistīta ar obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās

elektroenerģijas apjomu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262

59.1 un 109. punktu efektīvās jeb

lietderīgās siltumenerģijas rādījumus noteica gada griezumā no

tās siltumenerģijas, kas palika pāri no pašpatēriņam izlietotās,

nevis no visas saražotās siltumenerģijas.

Tādējādi Noteikumu Nr. 560 21.6., 31.3. un

48.4. apakšpunktā normu redakcijā, kas bija spēkā līdz

2022. gada 31. martam, kā arī 28., 30. punktā,

31.1. un 31.2. apakšpunktā (turpmāk - apstrīdētās

normas) ietverto kritēriju izpilde ietekmē Pieteikuma iesniedzēju

prasījuma tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas

pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Turklāt Noteikumu

Nr. 560 21.6. apakšpunktā, 28., 30. un 31. punktā

ietverto savstarpēji cieši saistīto prasību nepildīšana saskaņā

ar 48.4. apakšpunktu var novest arī pie obligātā iepirkuma

tiesību pilnīgas zaudēšanas.

Tā kā apstrīdētās normas regulē jau ievadītas tiesiskās

attiecības, kas pamatotas ar tiesību aktu - lēmumu par tiesībām

piedalīties obligātajā iepirkumā -, minēto prasību grozīšana

ierobežo arī personas tiesisko paļāvību.

Līdz ar to apstrīdētās normas

Pieteikuma iesniedzējām ierobežo Satversmes 105. panta

pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības uz

tiesiskās paļāvības aizsardzību, kas ietvertas Satversmes

1. pantā.