7. pants

Pieaicinātā persona - Zemkopības

ministrija - uzskata, ka pieteikumā norādītās normas

neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam.

Noteikumu Nr. 262 5. pielikuma II daļas

5. punktā kā viens no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem

tiesību pārdot biogāzes un biomasas elektrostacijās saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķiršanai bijis

komersanta iesniegts apliecinājums, ka enerģijas ražošanai

nepieciešamo pamatizejvielu piegādes attālums nepārsniedz 50

kilometrus. Proti, jo tuvāk izejvielu ieguvei tika celta

elektrostacija, jo lielāka esot bijusi iespēja iegūt obligātā

iepirkuma tiesības. Atbilstoši esot veiktas investīcijas biogāzes

un biomasas stacijās. Savukārt pēc pieteikumā norādīto normu

pieņemšanas no biogāzes un biomasas stacijām tiekot gaidīts, lai

tās atrastos pēc iespējas tuvāk siltumenerģijas patērētājiem.

Neesot paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu, jo

pārejas periods bijis vien nepilnus četrus mēnešus ilgs.

Pēc Zemkopības ministrijas ieskata, nav izprotams tas, kā

pieteikumā norādītās normas veicina Elektroenerģijas tirgus

likuma 2. panta 4. punktā norādītā mērķa - veicināt

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, - sasniegšanu. Pieteikumā norādītās normas esot

pretrunā arī ar Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību, kurā norādīts arī uz

nepieciešamību palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

un paaugstināt energoefektivitāti, lai samazinātu atkarību no

importētajiem energoresursiem.

Formāli biogāzes un biomasas stacijām tiesības saņemt valsts

atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros esot saglabātas, taču, ar

pieteikumā norādītajām normām nosakot pienākumu nodrošināt

lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, šo tiesību īstenošana

būtībā esot liegta. Elektrostacijām, nesaņemot valsts atbalstu,

vairs neesot ekonomiski izdevīgi turpināt elektroenerģijas

ražošanu. Secīgi ražotnes, kas paredzētas atjaunojamo

energoresursu pārstrādei, vairs netikšot izmantotas ne kūtsmēslu,

ne lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas

atlikumproduktu pārstrādei un no tām nebūšot iespējams gūt citu

ekonomisku labumu.

Zemkopības ministrija norāda, ka Ministru kabineta

2020. gada 2. septembra sēdes protokollēmumā

Nr. 51 29. § "Noteikumu projekts "Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, cenu noteikšanas kārtību un

uzraudzību"" 4. punktā ir ietverts uzdevums

Ekonomikas ministrijai izstrādāt pasākumus biogāzes

elektrostaciju darbam ārpus obligātā iepirkuma sistēmas, tostarp

tādus pasākumus, kuri veicinātu komersantiem piederošas vai ar

tiem saistītas saimniecības apgādi ar elektroenerģiju, kas

saražota no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz viedokļa

iesniegšanas brīdim alternatīvi atbalsta risinājumi biogāzes

pārstrādes veicināšanai neesot izstrādāti.

Biogāzes pārstrāde esot nozīmīgs instruments klimata politikas

jomā un viens no vides piesārņojuma mazināšanas pasākumiem.

Biogāzes ražotāji ik gadu nodrošinot ievērojamu siltumnīcefekta

gāzu emisiju samazinājumu. Biogāzes ražošana no kūtsmēsliem

procentuāli dodot lielāko siltumnīcefekta gāzu un amonjaka

emisiju samazinājumu - 2,5 % no kopējām emisijām un

50 % no kopējām amonjaka (NH3) emisijām

lauksaimniecības nozarē. Biogāzes elektrostacijās saražotā

elektroenerģija veidojot 38 % visas no atjaunojamiem

energoresursiem saražotās elektroenerģijas un nodrošinot 6 %

no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa.

Pieteikumā norādītās normas varētu apdraudēt Latvijas saistību

izpildi siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, kas ietvertas Eiropas

Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas

(ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no

2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā

klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās

saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013, (turpmāk

- Emisiju samazināšanas regula) 4. panta 1. punktā.

Sabiedrība un valsts esot ieinteresēta ne tikai ietaupīt

elektroenerģijas izmaksas, samazinot valsts atbalstu obligātā

iepirkuma ietvaros, bet arī mazināt klimata pārmaiņas.

Nepārliekot uz biogāzes elektrostacijām visas izmaksas, kas

saistītas ar atjaunojamas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu,

tiktu nodrošināta to sekmīga turpmākā saimniekošana un vienlaikus

gādāts arī par vides saglabāšanu un aizsardzību.