8. pants

Pieaicinātā persona - Būvniecības valsts

kontroles birojs - uzskata, ka pieteikumā norādītās normas

atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums esot valsts atbalsta

mehānisms elektroenerģijas ražotājiem un tiekot finansēts no

elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Jebkurš valsts

atbalsta maksājums obligātā iepirkuma ietvaros palielinot

maksāšanas slogu elektroenerģijas galalietotājiem un paaugstinot

kopējo elektroenerģijas cenu. Tādējādi elektroenerģijas

obligātais iepirkums darbojoties nevis kā stacijas izveidei un

darbības nodrošināšanai veikto investīciju finansējums, bet gan

kā garantēts maksājums elektrostacijas darbības laikā. Līdz ar to

visus riskus, tostarp saistībā ar elektrostacijas izveidi un

likumīgu darbību, uzņemoties attiecīgais ražotājs. Tiesības

pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros esot valsts

atbalsts, kas saimnieciskās darbības veicējam sniedz zināmas

priekšrocības un rada konkurences ierobežojumus, tādēļ tiesības

saņemt šo atbalstu neesot absolūtas, bet gan esot priekšrocība,

kas izmantojama tikai ar nosacījumu, ka tiesību normās noteiktie

priekšnoteikumi ir izpildīti pēc būtības.

Lietderīga siltumenerģijas izmantošana atbilstoši

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

19. punktam un 31.3 panta otrajai daļai esot

viena no obligātajām tehnoloģiskā procesa sastāvdaļām, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā un tādējādi nodrošinot

energoefektivitāti (pretstatā, piemēram, elektrostaciju darbam

kondensācijas režīmā, kad saražotā siltumenerģija ar avārijas

dzesētāju palīdzību tiek izvadīta ārējā vidē vai tiek izmantota

elektrostaciju pašpatēriņam). Jau sākotnējā Elektroenerģijas

tirgus likuma redakcijā koģenerācija esot definēta kā process,

kurā vienlaikus ražo gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju,

saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju izmantojot lietderīgi.

Neesot pieļaujams tas, ka visu Latvijas elektroenerģijas

galalietotāju finansēts valsts atbalsts tiek piešķirts

elektroenerģijas ražotājam, kurš neizpilda normatīvajos aktos tam

noteiktos obligātos pienākumus.

Ražotājiem esot bijis nodrošināts gandrīz gadu ilgs pārejas

periods, kurā tie varējuši pielāgoties ar pieteikumā norādītajām

normām ieviestajām lietderīgās siltumenerģijas prasībām.

Prasības siltumenerģijas lietderīgai izmantošanai pēc būtības

jau sākotnēji bijušas ietvertas Elektroenerģijas tirgus likumā,

un, kā redzams no normatīvā regulējuma ar attiecīgajā laika

periodā Noteikumos Nr. 262 ieviestiem secīgiem grozījumiem,

šīs prasības atbilstoši arī starptautiskā regulējuma prasībām

esot detalizētas, bet ne noteiktas no jauna.

Jau kopš Noteikumu Nr. 262 pieņemšanas to

18.1. apakšpunktā esot ietverta prasība - ja elektroenerģiju

ražo vai plāno ražot biomasas vai biogāzes elektrostacijās,

komersants iesniegumam pievienojamā biomasas vai biogāzes

elektrostacijas aprakstā norāda elektrostacijā uzstādīto vai

plānoto uzstādāmo elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas

jaudu un plānoto saražojamās enerģijas daudzumu.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 262 (redakcijā, kas bija spēkā

no 2010. gada 1. aprīļa) 2. pielikuma

2.7.3. apakšpunktam, ja elektrostacijā ražo vai plānots

ražot arī siltumenerģiju, iesniegumā tiesību iegūšanai pārdot no

atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros vajadzējis norādīt elektrostacijā saražotās

siltumenerģijas izlietošanas mērķi un paredzēto efektīvi

izlietojamo daudzumu (MWh).

Atbilstoši Noteikumu Nr. 262 5. pielikuma

II sadaļas 2. punktam lietderīga siltumenerģijas

izmantošana bijusi arī viens no vērtēšanas kritērijiem tiesību

piedalīties obligātajā iepirkumā piešķiršanai. Arī vairākas

Pieteikuma iesniedzējas savos pieteikumos šo tiesību iegūšanai

esot apliecinājušas gatavību nodrošināt lietderīgu

siltumenerģijas izlietojumu.

Turklāt Noteikumu Nr. 262 60. punkts (redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2012. gada 9. septembrim) un

9. pielikuma II sadaļas 2.2. apakšpunkts noteicis

ražotājiem pienākumu ikgadējā Ekonomikas ministrijai

iesniedzamajā pārskatā norādīt arī ziņas par efektīvi izlietoto

siltumenerģiju.

Ja Pieteikuma iesniedzējas neizpilda pieteikumā norādītās

normas, tām netiekot pēc būtības liegtas tiesības ražot

elektroenerģiju. Obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanas gadījumā

Pieteikuma iesniedzējas varot turpināt elektroenerģijas tirgošanu

par tirgus cenu.

Tiesas sēdē Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis

papildus norādīja, ka Noteikumu Nr. 560

31.1. apakšpunktā ietvertās formulas aprēķinam nav vajadzīgs

mērījums, ko veic ar Noteikumu Nr. 560

21.3. apakšpunktā minētajām mērierīcēm. Tāpat tika norādīts,

ka ražotāji varot izpildīt pieteikumā norādītajās normās

ietvertās prasības.