19. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2023‑09‑0106 21. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai, jo apstrīdētā norma pēc būtības nevis veicinot

godīgu konkurenci, bet gan aizsargājot viena konkrēta mobilo

sakaru operatora intereses un liedzot Pieteikuma iesniedzējas

lietošanā esošās Spektra joslas efektīvu izmantošanu, ko vislabāk

varētu nodrošināt tieši ar Spektra joslas lietošanas tiesību

nodošanu kādam no mobilo sakaru operatoriem.

Turpretim Saeima uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais

tiesiskais regulējums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai,

jo tas novēršot elektronisko sakaru komersanta nesamērīgu,

negodprātīgu iedzīvošanos no tādu ierobežota radiofrekvenču

spektra lietošanas tiesību nodošanas vai iznomāšanas, kuras tam

piešķirtas bez maksas. Turklāt apstrīdētā norma veicinot godīgu

konkurenci elektronisko sakaru komersantu vidū un novēršot

potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem elektronisko

sakaru komersantiem, kuri savu ekonomisko interešu īstenošanas

labad ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

iegūšanai ir veikuši maksājumu valsts budžetā. Arī tiesībsargs

norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais liegums elektronisko

sakaru komersantam nodot tālāk tādas ierobežota radiofrekvenču

spektra lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis bez maksas, ļaujot

novērst to, ka elektronisko sakaru komersants šādas tiesības bez

maksas iegūst vienīgi to tālāknodošanas nolūkā.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nodrošina

sabiedrības labklājības aizsardzību, jo novērš to, ka

elektronisko sakaru komersants bez maksas iegūtas ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības varētu nodot tālāk

citam elektronisko sakaru komersantam tikai peļņas gūšanas

nolūkā, nevis izmantot tās savas komercdarbības veikšanai, veicot

investīcijas ar tām sniegto pakalpojumu attīstīšanai, kas ir

visas sabiedrības interesēs. Turklāt šāds aizliegums nodrošina

citu cilvēku - elektronisko sakaru komersantu - tiesību

aizsardzību, jo veicina godīgu konkurenci elektronisko sakaru

komersantu vidū un novērš potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi pret

tiem komersantiem, kuri šā ierobežotā resursa lietošanas tiesību

ieguvei ir veikuši maksājumu valsts budžetā.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

sasniegšanai.