4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka likumdevējam vajadzēja apstrīdētajā normā ietverto

ierobežojumu pamatot, kā arī nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp

elektronisko sakaru komersantu un valsts interesēm.

Liegums nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesības normatīvajos aktos bijis ietverts arī

iepriekš, taču likumdevējam esot pienākums periodiski apsvērt,

vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs,

piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu

pilnveidojams. Iepazīstoties ar Saeimas komisijas sēžu

audioierakstiem, Tieslietu ministrija neesot guvusi pārliecību

par to, ka likumdevējs būtu pienācīgi analizējis un pamatojis

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

satversmību, kā arī būtu meklējis labāko iespējamo līdzsvaru

starp dažādām konfliktējošām tiesībām un interesēm. Uz to esot

norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs. Tāpat neesot vērtēta

pamattiesību ierobežojuma atbilstība Eiropas Savienības tiesību

normām un kopējam radiofrekvenču spektra mērķim, radiofrekvenču

spektra lietošanas elastība, radiofrekvenču spektra uzkrāšanās,

lietderīga un elastīga izmantošana, tehnoloģiju, tostarp 5G,

attīstība valstī, valsts budžeta ienākumu aspekti, komersantu

veiktie ieguldījumi, kā arī neesot detalizēti izvērtēta ietekme

uz konkurenci.

Tie elektronisko sakaru komersanti, kuri vēsturiski saņēmuši

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas,

tās esot ieguvuši atbilstoši valstī tobrīd spēkā bijušajiem

normatīvajiem aktiem. Turklāt arī lietošanas tiesību pagarināšana

esot notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem, un Regulators esot

vērtējis radiofrekvenču joslu lietošanai noteikto specifisko

nosacījumu izpildi, tai skaitā arī konkurences aspektus. Ņemot

vērā to, ka Spektra joslas lietošanas tiesības Pieteikuma

iesniedzējai tika pagarinātas, neesot pamata uzskatīt, ka tā nav

pildījusi normatīvajos aktos noteikto un nevēlas šīs savas

tiesības izmantot.

Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas viedoklim, ka apstrīdētā

norma atbilst Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajai

rindkopai un ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

piešķiršana visos gadījumos nav Sakaru kodeksa mērķis. Ja

lietošanas tiesības varētu tikt nodotas vai iznomātas trešajām

personām un dalībvalstīm šajā sakarā nebūtu paredzēta rīcības

brīvība izņēmumu noteikšanai, tas varētu pārsniegt Sakaru kodeksa

mērķa sasniegšanai nepieciešamo un līdz ar to neatbilst

samērīguma principam. Arī vēsturiski šāda dalībvalstu rīcības

brīvība kopumā esot bijusi paredzēta Eiropas Savienības tiesību

aktos. Tomēr attiecīgais Sakaru kodeksa nosacījums neesot

obligāts un dalībvalstis varot pašas lemt par ierobežojumu

noteikšanu, ņemot vērā visus aspektus kontekstā ar dalībvalstī

noteikto, piemēram, konkurenci, tehnoloģiju attīstību,

radiofrekvenču spektra lietošanas elastību, radiofrekvenču

spektra uzkrāšanos, koplietošanu, lietderību, ieguldījumus, 5G

attīstību valstī.

Attiecībā uz Saeimas norādītajiem apstrīdētajā normā paredzētā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem Tieslietu

ministrija norāda, ka tā nevarot izdarīt secinājumu un apgalvot,

ka šie leģitīmie mērķi patiešām tiks sasniegti, jo jau šobrīd

visi elektronisko sakaru komersanti, kuri lieto spektra joslas,

tās lietojot, ņemot vērā Regulatora izvirzītos nosacījumus, kā

arī konkurences izvērtējumu. Tāpat Tieslietu ministrija nevarot

balstīties uz pieņēmumu, ka tad, ja attiecīgā ierobežojuma nebūs,

elektronisko sakaru komersants iedzīvosies no valstij piederoša

ierobežota resursa. Turklāt šobrīd esot arī tādi elektronisko

sakaru komersanti, kuriem vienlaikus ir gan bez maksas, gan par

maksu piešķirtas ierobežotas radiofrekvenču spektra joslas. Ņemot

vērā nozares specifiku, minētie jautājumi esot skatāmi kompleksi,

nevis atrauti no konteksta un raugoties tikai no konkurences

viedokļa.

Likumdevējs neesot pienācīgi vērtējis tādu alternatīvu

līdzekļu esību, kuri personas pamattiesības aizskartu mazāk vai

paredzētu saudzējošu pārejas laikposmu. Likumdevēja rīcība

attiecībā uz iespējamo leģitīmo mērķu sasniegšanu esot

pretrunīga, jo, no vienas puses, tiesības nodot vai iznomāt

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības esot

ierobežotas, bet, no otras puses, Elektronisko sakaru likuma 49.

pants pieļaujot kopīgu ierobežotas radiofrekvenču spektra joslas

izmantošanu neatkarīgi no tā, vai lietošanas tiesības ir iegūtas

bez maksas vai par maksu. Tāpat esot jāņem vērā, ka Elektronisko

sakaru likums jau paredz mehānismu, kā ierobežota radiofrekvenču

spektra lietošanas tiesību iznomāšanas vai nodošanas gadījumā

tiek vērtēta konkurence.

Atbilstoši tiesiskās paļāvības aizsardzības principam

likumdevējam, pieņemot tiesību normu, vienmēr esot jāpārliecinās

par tās ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām attiecībām. Tieslietu

ministrija neuzskata, ka likumdevējs būtu vērtējis, vai attiecībā

uz tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri iepriekš

atbilstoši spēkā bijušajam tiesiskajam regulējumam ieguvuši

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas

un tās izmanto joprojām, nebūtu jāparedz tāds saprātīgs pārejas

laikposms, lai persona varētu savas lietošanas tiesības

pārplānot. Lai gan liegums nodot vai iznomāt tādas ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras piešķirtas bez

maksas, ir pastāvējis arī iepriekš, tomēr likumdevējam, pieņemot

apstrīdēto normu, vajadzējis pārliecināties par tajā ietvertā

ierobežojuma ietekmi uz jau pastāvošām tiesiskajām attiecībām.

Tas, ka personas tiesiskais stāvoklis bez īpaša pamatojuma tiek

pasliktināts, tai nenodrošinot saudzējošu pāreju uz jauno

tiesisko regulējumu, neesot attaisnojams ar sabiedrības interesi

par tiesisko stabilitāti. Likumdevējam iespēju robežās esot

jārūpējas par to, lai tiesiskās attiecības visā to pastāvēšanas

laikā būtu samērīgi līdzsvarotas, un jāizvairās no tāda

regulējuma pieņemšanas, kas vērsts uz vienpusēju interešu

aizsardzību.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna

norādīja: lai noskaidrotu, kurā brīdī Pieteikuma iesniedzējai

radās pamattiesību aizskārums, nepieciešama divu elementu

sakritība. Proti, vienlaikus esot jāpastāv Pieteikuma

iesniedzējas vēlmei lietot savu īpašumu konkrētā veidā un tiesību

normai, kura to liedz.

Vērtējot to, vai elektronisko sakaru komersanti, kuri

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvuši

par maksu, un elektronisko sakaru komersanti, kuri šīs tiesības

ieguvuši bez maksas, atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos, lielāka nozīme esot

piešķirama nevis sākotnējam maksājumam, kas veikts ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iegūšanai, bet gan

vēlāk veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūras uzturēšanā un

attīstīšanā.