6. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama. Ja Satversmes

tiesa tomēr uzskatītu, ka tiesvedība izskatāmajā lietā turpināma,

tad apstrīdētā norma būtu atzīstama par neatbilstošu Satversmes

105. pantam.

Tā kā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

tieši ietekmējot elektronisko sakaru komersanta spēju veikt

konkrēta veida komercdarbību un gūt no tās ienākumus, šīm

lietošanas tiesībām esot ekonomiska vērtība un tās būtu

uzskatāmas par personas īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē.

Apstrīdētā norma liedzot Pieteikuma iesniedzējai nodot vai

iznomāt tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības, un

tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot aizskartas Satversmes 105.

pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.

Esot jāņem vērā, ka aizliegums nodot vai iznomāt ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības jau kopš 2011. gada 8.

jūnija bija noteikts Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā

līdz 2022. gada 28. jūlijam. Pieteikumā neesot norādīti tādi

objektīvi apstākļi, kas varētu liecināt par to, ka šo aizliegumu

kā savu pamattiesību aizskārumu Pieteikuma iesniedzēja pirmo

reizi izjutusi tikai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma

iesniegšanas Satversmes tiesā. Pieteikumā norādītie faktiskie

apstākļi drīzāk liecinot par to, ka Pieteikuma iesniedzēja

ilgstoši ir samierinājusies ar iepriekš spēkā bijušajā normā

noteikto aizliegumu, bet apstrīdētās normas pieņemšana tikai

aktualizējusi šo jautājumu. Lai gan likumdevējs Elektronisko

sakaru likuma pieņemšanas procesā apsvēris iespēju atteikties no

konkrētā aizlieguma, proti, noteikt, ka tas neattiecas uz

gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersants bez maksas iegūtās

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir

izmantojis vismaz 20 gadus, tomēr tas pats par sevi neesot

ietekmējis Pieteikuma iesniedzējas tiesisko stāvokli un tādēļ

nevarot būt par pamatu atzinumam, ka tieši apstrīdētās normas

stāšanās spēkā izraisījusi Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

aizskārumu.

Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka izskatāmajā lietā

tiesvedība būtu turpināma, tiesībsargs norāda, ka apstrīdētā

norma esot pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības

rullī noteiktajā kārtībā, tā esot pieejama atbilstoši Satversmes

prasībām un pietiekami skaidri formulēta. Līdz ar to pamattiesību

ierobežojums pirmšķietami esot noteikts ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Apstrīdētā norma esot vērsta uz godīgas konkurences

veicināšanu elektronisko sakaru komersantu starpā. Savukārt

godīga konkurence elektronisko sakaru komersantu starpā veicinot

elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību un pieejamību un

tādējādi atbilstot ne vien pašu elektronisko sakaru komersantu,

bet arī valsts un sabiedrības interesēm. Tādējādi apstrīdētajā

normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi

- citu personu tiesību, kā arī sabiedrības labklājības

aizsardzība. Tā kā elektronisko sakaru komersants, kurš

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvis bez

maksas, saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs tās nodot vai

iznomāt citam elektronisko sakaru komersantam, apstrīdētā norma

ļaujot novērst to, ka elektronisko sakaru komersanti bez maksas

iegūtu šādas tiesības vienīgi tādēļ, lai tās nodotu tālāk vai

iznomātu. Tādējādi likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot

piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Tomēr apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmos mērķus varot sasniegt ar citiem, personas pamattiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem: nosakot aizliegumu nodot un

iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

vienīgi noteiktu laiku pēc to piešķiršanas, kā arī nosakot

Regulatora tiesības anulēt bez maksas piešķirtās lietošanas

tiesības ne vien tad, ja elektronisko sakaru komersants pārkāpj

to izmantošanas nosacījumus, bet arī tad, ja elektronisko sakaru

komersants ilgstoši tās neizmanto. Šāds tiesiskais regulējums

citstarp ļautu efektīvi atturēt elektronisko sakaru komersantus

no negodprātīgas rīcības, bet neradītu tik lielus šķēršļus

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību apritei

elektronisko sakaru komersantu starpā un radiofrekvenču spektra

efektīvai izmantošanai. Neesot arī tādu pārliecinošu argumentu,

kas ļautu secināt, ka šāds absolūts aizliegums nodot vai iznomāt

bez maksas iegūtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības dotu sabiedrībai tādu ieguvumu, kas būtu lielāks par

personas tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu.

Neesot šaubu par to, ka apstrīdētajā normā noteiktais

aizliegums vispār novērš elektronisko sakaru komersantu iespējas

iedzīvoties no ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesībām, kas iegūtas bez maksas. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo

tiesisko regulējumu lietošanas tiesības varot tikt piešķirtas bez

maksas konkursa kārtībā vienīgi tad, ja tas nepieciešams

Elektronisko sakaru likuma mērķu efektīvai sasniegšanai.

Turpretim sākotnēji ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības esot piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas, jo

attiecīgajā laikposmā elektronisko sakaru tehnoloģijas neesot

bijušas tik attīstītas kā mūsdienās, lietošanas tiesības neesot

bijušas tik pieprasītas un tām gluži vienkārši esot bijusi daudz

mazāka ekonomiskā vērtība. Tas vien, ka radiofrekvenču spektra

nozīme un tā lietošanas tiesību ekonomiskā vērtība laika gaitā ir

pieaugusi, vēl nenozīmējot to, ka šobrīd iespēja nodot vai

iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

ļautu attiecīgajam komersantam netaisnīgi iedzīvoties, traucētu

elektronisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un

tādējādi kaitētu sabiedrības interesēm.

Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem un tādējādi neesot nepieciešams vērtēt

tās atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.