Par Elektronisko sakaru likuma 48. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Regulators - uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam, bet tiesvedība par apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 105. pantam būtu izbeidzama.

Regulators pilnībā pievienojas Saeimas atbildes rakstā

paustajam viedoklim un papildus vērš uzmanību uz to, ka

Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas procesā Regulatora

piedāvātais ieteikums paredzēt vispārīgu ierobežojumu bez maksas

iegūtu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

nodošanai, bet zināmu laikposmu ļaut nodot tālāk vēsturiski, pēc

pieprasījuma izsniegtās lietošanas tiesības, proti, ieteikums

paredzēt pārejas laikposmu, netika atbalstīts. Tomēr tas

nenozīmējot, ka apstrīdētā norma būtu pretrunā ar Sakaru kodeksa

prasībām. Turklāt likumdevējs jau sākotnēji normatīvo aktu

izstrādē esot izšķīries par tādu nostāju, ka ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana un noma

pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad lietošanas tiesības ir

iegūtas par maksu.

Attiecībā uz iepriekš spēkā bijušo normu Regulators norāda, ka

tā esot interpretējama kopsakarā ar Elektronisko sakaru likuma

47. panta piekto daļu, kas paredz, ka elektronisko sakaru

komersants ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

var iegūt konkursa vai izsoles ceļā. Konkurss esot sacensība,

kuras mērķis ir noskaidrot labākos un spējīgākos dalībniekus.

Turklāt konkursa gadījumā elektronisko sakaru komersantam

nevajagot veikt iemaksu valsts budžetā. Savukārt izsole esot

publiska izpārdošana, kurā cenu nosaka pircēji. Izsoles gadījumā

Regulators piešķirot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības tam elektronisko sakaru komersantam, kurš ir izteicis

visaugstāko piedāvājumu. Tādējādi izsoles uzvarētājam

salīdzinājumā ar konkursa uzvarētāju esot tāda priekšrocība, ka

izsoles uzvarētājs var izsoles ceļā iegūtās ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nodot tālāk, bet

konkursa uzvarētājam nav tiesību konkursa ceļā iegūtās lietošanas

tiesības nodot tālāk. Regulators nesaskatot būtiskas un

saturiskas atšķirības starp iepriekš spēkā bijušo normu un

apstrīdēto normu.

Tāpat Regulators vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības

Tiesa 2017. gada 26. jūlija spriedumā lietā C-560/15 aplūkojusi

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas

veidus un konkursa ceļā iegūtās radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības kā iegūtas "bez maksas" pretstatījusi izsolē

iegūtām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām kā iegūtām

"par maksu". No sprieduma izrietot, ka termins

"bez maksas" ir saistīts ar piešķiršanas procedūru.

Minētajā spriedumā paustās atziņas apliecinot, ka iepriekš spēkā

bijušais regulējums jāinterpretē tādējādi, ka termins "bez

maksas" ir vērtējams kontekstā ar procedūru, kādā ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir iegūtas.

Kā izrietot no 2000. gada 13. septembrī Satiksmes ministrijas

izsniegtajā licencē Nr. 309 ietvertā nosacījuma, Pieteikuma

iesniedzējai, proti, licences saņēmējai, bijis pienākums ievērot

licences noteikumu - aizliegumu licenci, tai skaitā ar šo licenci

piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, nodot

citām personām. Regulators 2002. gada 29. maijā, pieņemot lēmumu

Nr. 35 "Par Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas

izsniegto datu pārraides un Internet pakalpojumu sniedzēju

licenču un atļauju pārreģistrāciju", ar kuru iepriekš izdotā

licence tika pārreģistrēta, neesot noteicis Pieteikuma

iesniedzējai tādu nosacījumu, kas tai liegtu Spektra joslas

lietošanas tiesības nodot vai iznomāt. Tomēr šādu aizliegumu esot

paredzējis tobrīd spēkā bijušā likuma "Par

telekomunikācijām" 45. pants. Attiecīgi Regulators arī

turpmāk esot paredzējis Pieteikuma iesniedzējai ierobežojumu, kas

tai liedzis lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu.

Pieteikuma iesniedzēja nekad neesot bijusi tiesīga savas

licencē norādītās tiesības vai tai ar Regulatora lēmumu

piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības nodot tālāk vai

iznomāt. Licencē noteiktais aizliegums licenci nodot citām

personām vai aizliegums to nodot, pārdot, dāvināt, iznomāt vai

jebkādā citā veidā atsavināt par labu citai fiziskajai vai

juridiskajai personai esot attiecināms uz visām no licences

izrietošajām tiesībām - gan kā aizliegums nodot tālāk licences

saņēmēja tiesības izveidot un pārvaldīt bezvadu

radiokomunikācijas tīklu, gan kā aizliegums sniegt dažādus

telekomunikāciju papildpakalpojumus, gan arī kā aizliegums uz

licences pamata nodot tālāk tās saņēmējam piešķirtās lietošanas

tiesības. Tomēr Regulators vērš uzmanību uz to, ka atsevišķos

laikposmos, kad Pieteikuma iesniedzējai bija piešķirtas Spektra

joslas lietošanas tiesības, tā varējusi lūgt Regulatoru izskatīt

jautājumu par lietošanas tiesību nodošanu un, iespējams, arī

saņemt Regulatora atļauju.

Tiesas sēdē Regulatora pārstāve Līga Lamba uzturēja Regulatora

rakstveida viedoklī izklāstīto, papildus norādot, ka ikvienā

gadījumā, kad elektronisko sakaru komersants vērsies pie

Regulatora ar pieteikumu par ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošanu, Regulators vērtējot: 1) vai

Elektronisko sakaru likumā ir noteikts kāds ierobežojums

konkrētās radiofrekvenču spektra joslas tālāknodošanai; 2)

konkrēto radiofrekvenču spektra joslu tālāknodošanas ietekmi uz

konkurenci; 3) citos Regulatora lēmumos noteiktos ierobežojumus,

piemēram, pārbaudot to, vai šajos lēmumos nav ietverts aizliegums

konkrētās radiofrekvenču spektra joslas nodot tālāk citam izsoles

uzvarētājam vai izsoles uzvarētāja saistītajam komersantam. Tā kā

ikviens no šiem gadījumiem esot ļoti atšķirīgs, tiekot ņemti vērā

arī tā individuālie un specifiskie apstākļi.

Par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās

brīdi esot uzskatāms 2021. gada 30. marts, kad Regulators

pieņēmis lēmumu, ar kuru atteicis Pieteikuma iesniedzējai tai

piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria".

Pieteikuma iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Bite Latvija" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Tele2" 2020. gada 31. augustā esot vērsušās pie

Regulatora ar pieprasījumu ļaut tām realizēt radiofrekvenču

spektra kopīgas izmantošanas projektu, bet šāds tiesību institūts

konkrētajā brīdī Latvijas tiesību sistēmā vēl neesot bijis

ieviests. Tādēļ, lai neatstātu iesniegto pieprasījumu bez

izskatīšanas, Regulators to izskatījis, piemērojot ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas

institūtu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai minēto lēmumu

vajadzējis uztvert kā signālu, ka tā nevar iegūtās Spektra joslas

lietošanas tiesības nodot tālāk citam elektronisko sakaru

komersantam.