9. pants

Pieaicinātās personas - Latvijas pārstāvja

starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - pārstāve Elīna

Luīze Vītola tiesas sēdē norādīja, ka uz ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu ir

jāraugās nevis kā uz autonomām tiesībām, bet gan kā uz lietošanas

tiesību izmantošanas veidu. Tas, ka sākotnēji likumdevējs

jautājumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesību tālāknodošanu nebija noregulējis, varot būt saistīts ar

to, ka konkrētajā brīdī tehnoloģiju attīstība nebija tik plaši

apzināta. Savukārt, attīstoties tehnoloģijām, likumdevējs esot

sapratis, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības sevī ietver arī tiesības uz lietošanas tiesību nodošanu

tālāk, un tādējādi esot radusies nepieciešamība pēc ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas

regulējuma. Līdz ar to gan Regulatora noteikts liegums vai

atļauja ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

tālāknodot, gan normatīvajā aktā paredzētais liegums tālāknodot

lietošanas tiesības, kas iegūtas bez maksas, esot uzskatāms par

veidu, kādā valsts kontrolē jau iegūtu tiesību izmantošanu.

Tas apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzēja Spektra joslas

lietošanas tiesības ieguvusi bez maksas brīdī, kad tās nebija

iespējams iegūt izsoles vai konkursa rezultātā par maksu, neesot

pietiekams pamats tam, lai secinātu, ka Pieteikuma iesniedzēja un

tādi elektronisko sakaru komersanti, kuri ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvuši konkursa vai

izsoles rezultātā par maksu, neatrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Būtiski esot arī tas, ka

likumdevējs laika gaitā nav radījis tādus apstākļus, ka

Pieteikuma iesniedzēja šo vēsturiski radušos situāciju būtu

varējusi mainīt.