Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Jānis

Kārkliņš - norāda, ka apstrīdētā likuma norma un Noteikumu

Nr. 1048 56. un 58. punkts neatbilst Satversmes 105. pantam, bet

87. punkts atbilst Satversmes 64. un 105. pantam.

Ar vārdu "kompensācija" Noteikumu Nr. 1048 56.

punktā esot domāts jēdziens "līgumsods". Līgumsoda par

saistību neizpildi vispār mērķis esot nodrošināties pret

zaudējumiem tādos saistību pārkāpšanas gadījumos, kuros zaudējumu

esību nereti ir grūti pierādīt, lai gan ir skaidrs, ka tādi ir

nodarīti vai var tikt nodarīti. Arī konkrētajā gadījumā Noteikumu

Nr. 1048 56. un 58. punktā minētā līgumsoda mērķis esot

nodrošināties pret zaudējumiem.

Apstrīdētā likuma norma savu mērķi - pasargāt lietotājus no

dominējošā stāvoklī esošiem energoapgādes komersantiem -

nesasniedzot, bet, tieši otrādi, kaitējot lietotājiem. Ja

leģitīmais mērķis būtu tāds, uz kādu norāda Saeima un Ministru

kabinets, tad apstrīdētajās normās vajadzētu būt noteiktai nevis

fiksētai summai, bet gan maksimālajai kompensācijas (līgumsoda)

apmēra robežai, dodot tiesām tiesības katrā individuālā gadījumā

izvērtēt prasītās kompensācijas apmēru un tā samērīgumu. Tādējādi

neatbilstot patiesībai Saeimas atbildes rakstā ietvertais

apgalvojums, ka personai tiek nodrošinātas tiesības sevi

aizstāvēt neatkarīgā tiesas procesā, kurā lieta tiek izskatīta

pēc būtības.

Līgumsoda kā soda institūta noliegšana esot saistīta ar

privāttiesību uzdevumu, bet privāttiesībām neesot raksturīga

sodīšanas funkcija. Tā esot sastopama publisko tiesību jomā, kur

sodam esot audzināšanas un brīdināšanas funkcija, t. i., mērķis

aizsargāt svarīgas sabiedriskās intereses. Privāto tiesību jomā

sabiedriskajām interesēm pārsvarā neesot izšķirošas nozīmes -

privāttiesības tās ietekmējot tikai tiktāl, ciktāl tiek pārkāptas

imperatīvās privāttiesību normas. Tā kā sodam vajagot būt

samērīgam un objektīvam, publiskajās tiesībās sodu piemērojot

amatpersona, kura nav ieinteresēta, ir objektīva un izvērtē visus

apstākļus, rūpējoties par to, lai piemērotais sods būtu samērīgs

un taisnīgs. Šo soda piemērošanas objektivitāti nodrošinot

citstarp tas apstāklis, ka soda piemērotājs pats nesaņem

piespriesto soda naudu. Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts

izslēdzot iepriekš minēto līgumsoda apmēra vērtēšanas aspektu,

tādējādi nenovēršot situācijas, kad līgumsoda apmērs nav

samērīgs, un tāpēc nevar tikt uzskatīts par spēkā esošu.

Noteikumu Nr. 1048 87. punkts attiecoties uz zaudējumu apmēra

aprēķinu, ko tiesas katrā individuālajā gadījumā varot izvērtēt.

Pat ja šādas normas Noteikumos Nr. 1048 nebūtu, komersants,

vēršoties tiesā, minēto aprēķinu būtu veicis un iesniegtu, bet

tiesa to vērtētu. Jautājums par patieso dabasgāzes patēriņu esot

fakta jautājums, un tiesai tas esot jāpārbauda. Minētā norma

neatbrīvojot tiesu no šādas pārbaudes veikšanas.