Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, izskatot lietu,

kas ierosināta pēc tiesas pieteikuma, tai jāņem vērā Satversmes

tiesas likuma prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas

nepieciešams konkrētās civillietas izspriešanai. Turklāt

Satversmes tiesai jāvērtē visu to personu situācija, kuras

atrodas apstākļos, kas ir vienādi un salīdzināmi ar tiesā

izskatāmās lietas apstākļiem. Savukārt tad, ja pieteikumā

apstrīdētā norma attiecas uz atšķirīgām situācijām, Satversmes

tiesai var būt nepieciešams precizēt, ciktāl tā izvērtēs šo normu

(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2013‑17‑01 19. punktu un 2019. gada 5. decembra sprieduma

lietā Nr. 2019‑01‑01 15. punktu).

Apstrīdētā likuma norma un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58.

punkts attiecas uz gadījumiem, kad enerģijas lietotājs pārkāpis

Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu

vai līgumu par dabasgāzes piegādi. Savukārt Noteikumu Nr. 1048

87. punktā noteiktais izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķins

attiecas tikai uz gadījumiem, kad minēto pārkāpumu izdarījis

mājsaimniecības lietotājs.

Enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no

energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē

konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē

vai cita veida komercdarbībā (sk. Enerģētikas likuma (šeit un

turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) 1.

panta 10. punktu). Savukārt mājsaimniecības lietotājs ir

galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā

paša vajadzībām, izņemot komercdarbības vai cita veida

profesionālās darbības vajadzības (sk. Enerģētikas likuma 1.

panta 39. punktu). Gan A. Petrova situācijā, gan situācijās,

kas ir šā sprieduma 5. un 6. punktā norādīto tiesu izskatīšanā

esošo civillietu pamatā, apstrīdētās normas ir piemērotas vai

būtu piemērojamas mājsaimniecības lietotājam. Ņemot vērā minēto,

kā arī pieteikumos sniegtos argumentus un citus lietas

materiālus, secināms, ka lietas pamatjautājums ir par to, vai

apstrīdētajās normās, iespējams, ietvertais tāda mājsaimniecības

lietotāja pamattiesību ierobežojums, kurš pārkāpis Ministru

kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai

līgumu par dabasgāzes piegādi, atbilst Satversmei.

Līdz ar to izskatāmajā lietā

Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

64. un 105. pantam, ciktāl tās attiecas uz mājsaimniecības

lietotāju.