Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

21. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā likuma norma

neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam, bet apstrīdētās

noteikumu normas - Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

apstrīdētajai likuma normai.

Ja ir apstrīdēta vairāku dažāda juridiska spēka tiesību normu

atbilstība vairākām Satversmes normām, tad Satversmes tiesai,

ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sal. sk. Satversmes

tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑18‑01 23.

punktu).

21.1. Pieņemot apstrīdēto likuma normu, likumdevējs

izlēmis, ka gadījumā, kad mājsaimniecības lietotājs ir pārkāpis

Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu

vai līgumu par dabasgāzes piegādi, samazinot uzskaitīto

dabasgāzes patēriņa apjomu vai radot iespēju dabasgāzi patērēt

bez maksas, mājsaimniecības lietotājam ir pienākums samaksāt par

izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksāt kompensāciju. Savukārt kā

apstrīdēto noteikumu normu izdošanas pamats Noteikumos Nr. 1048

norādīta apstrīdētā likuma norma.

Satversmes tiesa atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas

principu izpildvarai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā

noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un

likumiem. Tas saistīts ar to, ka izpildvaras izdotam aktam ir

cita demokrātiskās leģitimitātes pakāpe nekā likumdevēja

pieņemtam aktam. Turklāt Ministru kabineta noteikumi var tikt

izdoti tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu likumu

dzīvē. Tas tiek panākts, noteikumos konkretizējot Saeimas

pieņemtā likuma normas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018.

gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017‑11‑03 14.1. punktu un

2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017‑33‑03 13.

punktu). No minētā izriet, ka likuma un tā īstenošanai dzīvē

nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu atbilstība Satversmei ir

cieši saistīta. Proti, ja likuma norma neatbilst Satversmei, arī

uz šīs normas pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi

neatbilst Satversmei.

21.2. Satversmes tiesa, pēc tiesas pieteikuma izskatot

lietu par likuma normas atbilstību Satversmes 64. pantam un citai

Satversmes VIII nodaļā ietvertai normai, šīs normas atbilstību

Satversmes 64. pantam ir vērtējusi, nosakot, vai apstrīdētajā

normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2008‑09‑0106 6. punktu).

Arī izskatāmajā lietā Augstākā tiesa ir lūgusi Satversmes

tiesu izvērtēt apstrīdētās likuma normas atbilstību Satversmes

64. un 105. pantam. Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās likuma normas atbilstību Satversmes 105. pantam,

pārbaudot, vai iespējamais Satversmes 105. pantā ietverto

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, tostarp atbilstoši Satversmes 64. pantam.

Līdz ar to Satversmes tiesa

izskatāmajā lietā visupirms izvērtēs, vai apstrīdētā likuma norma

atbilst Satversmei.