22. pants

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

22.1. Gadījumos, kad tiek apstrīdēta tiesību normas

atbilstība visam Satversmes 105. pantam, bet apstrīdētā norma

neparedz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām,

izvērtējama vienīgi šīs normas atbilstība Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑05‑01 16.1.

punktu).

Apstrīdētajā likuma normā paredzēto maksājumu veikšanas

pienākums nozīmē mājsaimniecības lietotāja naudas līdzekļu

samazinājumu tādā gadījumā, ja viņš pārkāpis dabasgāzes

lietošanas noteikumus. Arī A. Petrovs norāda, ka apstrīdētajā

likuma normā noteiktais mājsaimniecības lietotāja pienākums

samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju samazina

attiecīgā mājsaimniecības lietotāja īpašumu - naudas līdzekļus.

Kompensācijai esot ekonomiska vērtība un pienākumam to samaksāt -

mantisks raksturs (sk. A. Petrova pieteikumu lietas materiālu

1. sēj. 10. lp.). Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka

izskatāmā lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu

sabiedrības vajadzībām, tāpēc apstrīdētā likuma norma vērtējama

Satversmes 105. panta pirmā, otrā un trešā teikuma tvērumā.

22.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105.

pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī

valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot šīs tiesības.

Tādējādi minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu

veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus

likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras

puses, dod valstij arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā

iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002‑01‑03 secinājumu

daļu un 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑12‑0103

21. punktu). Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes

105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības,

kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā

var rīkoties pēc savas gribas, piemēram, īpašums Civillikuma 927.

panta izpratnē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2009‑100‑03 8.2. punktu un 2019. gada 16. maija sprieduma lietā

Nr. 2018‑17‑03 14. punktu). Arī personas naudas līdzekļi ir

tiesību uz īpašumu objekts.

Līdz ar to personas naudas līdzekļu,

kuri jāiegulda ar apstrīdēto likuma normu noteikto maksājumu

veikšanai, aizsardzība ietilpst Satversmes 105. pantā ietverto

tiesību uz īpašumu tvērumā.