Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

31. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji apšauba arī apstrīdēto

noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

apstrīdētajai likuma normai.

31.1. Izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība

Satversmes 64. pantam izvērtējama, pārbaudot, vai iespējamais

Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu (sk. šā

sprieduma 21.2. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa visupirms

pārbaudīs, vai apstrīdētās noteikumu normas atbilst Satversmes

64. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

31.2. Apstrīdētajās noteikumu normās Ministru kabinets

norādījis apstrīdētajā likuma normā noteikto mājsaimniecības

lietotāja pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksāt

kompensāciju. Proti, šis pienākums atkārtoti uzsvērts Noteikumu

Nr. 1048 56. punktā. Savukārt to pašu noteikumu 87. punkts nosaka

dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma rezultātā izlietotās

dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas kārtību, bet 58. punkts -

kompensācijas aprēķināšanas kārtību. Turklāt Noteikumu Nr. 1048

87. punkta kārtībā noteiktais izlietotās dabasgāzes daudzums ir

izmantojams arī kompensācijas apmēra aprēķināšanā.

Apstrīdētajās normās ietvertais pienākums samaksāt par

izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju ierobežo personas -

mājsaimniecības lietotāja - tiesības uz īpašumu. Šādu maksājumu

veikšanas pienākums ir cieši saistīts ar to apmēra aprēķināšanas

kārtību noteicošajām tiesību normām (sal. sk. Satversmes

tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014‑11‑0103 16.

punktu).

Līdz ar to apstrīdētās noteikumu

normas ir vērtējamas kā vienots tiesiskais regulējums, no kura

mājsaimniecības lietotājam izriet pienākums samaksāt par

izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju noteiktā apmērā.