Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā likuma norma

atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, bet apstrīdētās noteikumu

normas - Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai

likuma normai.

Kārtība, kādā aprēķina izlietotās dabasgāzes daudzumu, esot

reglamentēta Noteikumos Nr. 1048, nevis sistēmas operatora

noteikta. Proti, šajos noteikumos esot nevis ietverts deleģējums

sistēmas operatoram noteikt norēķinu kārtību izlietotās

dabasgāzes daudzuma aprēķināšanai, bet gan paredzēts, ka

izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķinos tiek izmantoti sistēmas

operatora norēķinu kārtības pielikumā norādītie raksturlielumi

(vērtības).

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmie mērķi esot, pirmkārt, nodrošināt energoapgādes sistēmu

drošu, efektīvu un operatīvu darbību visas sabiedrības interesēs,

otrkārt, aizsargāt dabasgāzes lietotājus pret dominējošā stāvoklī

esošiem komersantiem, treškārt un galvenokārt, atlīdzināt

sistēmas operatoram un citiem lietotājiem iespējamos zaudējumus

un izdevumus, ko izraisījušas lietotāja darbības, ar kurām tas

samazinājis uzskaitīto dabasgāzes patēriņa apjomu vai radījis

iespēju patērēt gāzi bez maksas.

Noteikumos Nr. 1048 noteiktā kompensācija divkāršā apmērā no

samaksas par aprēķināto izlietotās dabasgāzes daudzumu esot

piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Zaudējumu

nodarīšanas faktu esot grūti konstatēt ar tīkla īpatnībām

saistītā komercuzskaites mēraparātu izvietojuma dēļ. Proti,

dabasgāzes uzskaites mēraparāti esot izvietoti dzīvokļos

daudzdzīvokļu namos vai individuālā objekta īpašniekam piederošā

nekustamajā īpašumā, bet attiecīgie īpašnieki nenodrošinot

piekļuvi šiem objektiem. Turklāt sistēmas operatoram neesot

iespējams precīzi konstatēt, cik liela apmēra zaudējumi tam ir

nodarīti.

Apstrīdētajās normās paredzētā kompensācija pēc sava rakstura

esot zaudējumus atlīdzinoša, nevis sodoša, tāpēc neesot pamata

tās vērtēt kontekstā ar Civillikumā ietverto līgumsoda

regulējumu. Turklāt neesot samērīgi pieprasīt, lai lietotājs sedz

tikai izdevumus par patērēto dabasgāzi, neņemot vērā iespējamos

sistēmas operatora zaudējumus, kas saistīti ar

sprādzienbīstamību, dabasgāzes piegādes apturēšanu citiem

lietotājiem, sadales sistēmas apsekošanu un remontdarbiem.