Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016.gadam

1Alternatīvos finansējuma veidos:

25.1. Riska kapitāla nozares attīstība;

35.2. Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešana;

45.3. Uzraudzības institucionālās kapacitātes stiprināšana un optimizēšana.

1Finanšu pratības jautājumā:

26.1. Finanšu pratības virziena attīstība;

36.2. Informējošu un izglītojošu kampaņu organizēšana patērētāju kredītsloga samazināšanai un informēšanai par finanšu pakalpojumiem.

4Plāna izstrādē Finanšu ministrija sadarbojās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Banku, Valsts kasi, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas domi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, Krājaizdevu Apvienību, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Biedrību "Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru Asociācija", Latvijas Riska kapitāla asociāciju, Latvijas Līzinga devēju asociāciju, Latvijas Privātbanku asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

1Izvēlēties metodi, pēc kuras tiktu veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšana, tiešā saistībā ar izvēlēto institucionālo modeli;

2KD budžeta ietvaros.(4) Pilnveidot sadarbības mehānismu ar ārvalstu korespondentbankām, veicināt (nodrošināt) plaša korespondentbanku tīkla pieejamību LV kredītiestādēm.PastāvīgiFKTK, Latvijas Komercbanku asociācija (turpmāk – LKA)Pilnveidot sadarbības mehānismu.iFKTK, LKA budžeta ietvaros.(5) Efektīva informācijas apmaiņa (elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku izvērtēšanai.01.05.2016.FM,

3TM,

4VID,

5LKANILLTFN 41. pantā paredzētās informācijas apmaiņas mehānisma ieviešana.Esošo budžetu ietvaros.(6) Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saglabājot esošo paātrinātās amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem.31.12.2016.FM,

6EM,

7LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.(7) Izvērtēt iespēju uzņēmumiem grāmatvedības uzskaitē un pārskatos VID izmantot ārvalstu valūtu (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti euro).31.12.2016.FM,

8EM,

9TM,

10LKAIzvērtēt regulējuma iespējamību, kā arī ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.Esošo budžetu ietvaros.(8) Izvērtēt iespēju saziņā ar Valsts ieņēmumu dienestu un, iespējams, citām valsts institūcijām izmantot angļu valodu.31.12.2016.FM,

11TM,

12EM,

13LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.(9) "Attālinātā personāla" nolīgšanas iespēja darbam Latvijas uzņēmumos.31.12.2016.LM,

14FM,

15EM,

16LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.2. Kapitāla tirgus2.1. Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšanaPastāvīgiMinistrijas, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 34 37. §) lemto un informatīvā ziņojuma "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" 5. pielikumā doto uzdevumu Nr. 4 un 5 – ministrijām līdz 2013. gada 31. decembrim jāiesniedz vērtējums par iespēju atsavināt valstij piederošās kapitāla daļas (akcijas) kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja.

1Lai izvērtētu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanas vēlamo modeli, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt publiskas kotācijas lietderības izvērtējumu.

2Ja tiek secināts, ka kapitāla daļu atsavināšanas procesā publiskā piedāvājuma alternatīva būtu lietderīga, piesaistot konsultantu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanai, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt sākotnējo publisko piedāvājumu, organizējot kapitālsabiedrību pārdošanu publiskajā piedāvājumā un kotējot biržā.

3* Kritēriji noteikti atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. pantam: 33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

4a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

5b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,

6c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro

7Funkciju izpilde tiek nodrošināta ik gadu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros2.2. Iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstības veicināšana

8Latvijas Valsts parāda vadības mērķi, pamatprincipus un vidēja termiņa uzdevumus nosaka finanšu ministrs, apstiprinot Latvijas Valsts parāda vadības stratēģiju (PVS).

9Latvijas Valsts parāda vadības stratēģija tiek veidota analizējot situāciju Latvijas un pasaules finanšu tirgū, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības tendences, kā arī ievērojot labāko pasaules parāda vadības praksi.

10Rīcībai:

11Arī turpmāk veicināt iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstību, sekmējot tā integrāciju euro zonas kapitāla tirgū.

12Līdz katra gada beigām, vidējā termiņā.Valsts kase, FM, NASDAQ OMX RigaVeikt pasākumus atbilstoši Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijai un Valsts kases darbības stratēģijai. Izpilde tiek parādīta Valsts kases mēneša, ceturkšņa un gada pārskatos, kā arī valsts parāda vadības pārskatos.Valsts kase, FM, NASDAQ OMX Riga budžeta ietvaros.2.3. Korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana

13Lai veicinātu uzņēmumu piekļuvi to darbības un attīstības nepieciešamajam finansējumam, mazinātu uzņēmējdarbības atkarību no kredītiestāžu kreditēšanas pakalpojumiem kā dominējošā finansējuma avota, lai veicinātu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības labās prakses izplatību, kā arī veicinātu vietējo un ārvalstu investoru bāzes attīstību

14Rīcībai:

15(1) Popularizēt (publiski un aktīvi informēt) gan plašā sabiedrībā, gan uzņēmēju un potenciālo investoru lokā esošās iespējas izmantot korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu kā alternatīvu saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma avotu

16PastāvīgiEM, FM, Nasdaq OMX Riga, PKC1. Izvērtēt iespējas popularizēt korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu izmantošanai par alternatīvu saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma avotu.i

1Eksporta kredīta apdrošināšanas tirgus izvērtēšana.

1Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanas modeļa izstrāde.

21. 31.12.2016.

32. 31.12.2016.

4EM,

5AFI,

6FMAttīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par tādu valsts atbalsta programmu izstrādi, kuras pilnībā vai daļēji īsteno finanšu instrumentu veidā, nodrošinot konsultācijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.EM, AFI, FM budžeta ietvaros.5.3. Krājaizdevu sabiedrību attīstība un to darbības regulēšanas pilnveide

7Nepieciešams pilnveidot krājaizdevu sabiedrību normatīvo regulējumu, lai novērstu pastāvošās tiesiskās nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un uzraudzības procesā, identificējot un, līdzsvarojot ar atbilstošiem riska mazināšanas un pienācīgas uzraudzības pasākumiem, iespēju robežās novēršot nepilnības/šķēršļus normatīvajā regulējumā.

8Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" ir izstrādāts un iesniegs MK 14.12.2013.

9Rīcībai (1): Krājaizdevu sabiedrību darbības modeļa īstenošana, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos krājaizdevu sabiedrību darbībā un nodrošinot finanšu sektora stabilitāti un tautsaimniecības attīstību.

101. 30.06.2014.FM, FKTKNepieciešamo pasākumu īstenošana likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" savlaicīgas pieņemšanas nodrošināšanai.FM, FKTK budžeta ietvaros.5.4. Uzraudzības institucionālās kapacitātes stiprināšana un optimizēšana

11Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk tekstā – PTAC) kompetencē ir nodrošināt nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu (t.sk. ikgadējo licences pārreģistrāciju) un patērētāju tiesību uzraudzību visā finanšu sektorā, kas aptver ne tikai kredītiestādes un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus (līzinga devējus, lombardus, īsziņu kredītu devējus u.c.), bet arī apdrošināšanas kompānijas un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz savus pakalpojumus patērētājam. Licencēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros PTAC nodrošina negodīgas komercprakses (reklāmas, biznesa prakses) uzraudzību, netaisnīgu līguma noteikumu uzraudzību, konsultāciju sniegšanu patērētājiem un komersantiem, pārbaužu veikšanu internetā un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī PTAC veic nebanku sektora patērētāju kreditēšanas tirgus izpēti, kas nepieciešama problēmu identificēšanai un efektīvai uzraudzības pasākumu plānošanai. Augstāk minēto uzdevumu veikšanai PTAC šobrīd tiek nodarbināti 6 darbinieki (ieskaitot nodaļas vadītāju). Pašreizējā situācija liecina, ka PTAC piešķirtie resursi iepriekš minēto uzdevumu veikšanai ir nepietiekami, līdz ar to ir nepieciešams stiprināt PTAC institucionālo kapacitāti.

12Rīcībai:

13PTAC institucionālās kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu adekvātu naudas aizdevēju (licencētu patērētāju nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju) uzraudzību un preventīvo uzraudzības pasākumu veikšanu.

14PastāvīgiEM, FM PTACNodrošināta nepārtraukta, efektīva un pietiekama patērētāju nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība un nevēlamu kreditēšanas prakšu novēršana. Sagatavot priekšlikumus institucionālās kapacitātes uzlabošanaai.Papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.g. valsts budžeta sagatavošanā.5.5. Izstrādāt neitrālu nodokļu regulējumu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, lai efektīvā nodokļu likme (slogs) nemazinātos, salīdzinot ar regulējumu, kāds bija 2013. gadā31.12.2014.FMSagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos aktos, paredzot neitrālu nodokļu režīmu alternatīvajiem ieguldījumu fondiemFM budžeta ietvaros5.6. Riska kapitāla pārvaldības atbalsts.

15Rīcībai:

16(1) Atbalstīt riska kapitāla pārvaldnieku apmācību par riska kapitāla pārvaldības jautājumiem.

1731.12.2016.EM,

18AFI,

19FMIzstrādāt riska kapitāla pārvaldnieku atbalsta pasākumus apmācībām.Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai.(2) Veicināt profesionālu riska kapitāla pārvaldīšanas komandu izveidošanu un attīstību Latvijā.31.12.2016.EM,

20AFI,

21FM1) Izstrādāt jaunas atbalsta programmas dažādu stadiju riska kapitāla investīciju pieejamības nodrošināšanai.

222) Nodrošināt jaunu riska kapitāla fondu atlasi un darbību valsts atbalsta programmu ietvaros.

233) Apzināt Latvijas riska kapitāla nozares attīstībai nepieciešamās izmaiņas nacionālajos tiesību aktos.

241), 2) Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējums 2014.–2020. g. plānošanas periodā.

253) ERAB tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai.

265.7. Kolektīvās finansēšanas platformu darbību regulējošo normatīvo aktu izstrāde.

27Veicināt kredītiestādēm alternatīvu finansējumu piesaistes veidu, lai nodrošinātu patērētāju un uzņēmējdarbības finansējuma pieejamību.

28FM,

29FKTK,

30PTAC.

31FM, FKTK, PTAC budžeta ietvaros.Rīcībai:

32(1) Savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas normatīvā regulējuma izstrāde.

3331.12.2016.

34Izstrādāt savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu.(2) Investīciju kolektīvās finansēšanas platformas regulējuma izstrāde.31.12.2016.Izstrādāt investīciju kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu.6. Finanšu pratība6.1. Finanšu pratības virziena attīstība

35Pirmskrīzes gados pārāk strauji augusī kreditēšana un problēmātisko kredītu augstais rādītājs ekonomiskās lejupslīdes gados (līdz pat 19% no kopējā apjoma) parādīja, ka ir nepieciešama dziļāku zināšanu veicināšana par dažādu pakalpojumu patiesajām izmaksām un riskiem dažādās tirgus situācijās;

36Joprojām gan uzņēmējiem, gan privātpersonām ir grūtības segt savus parādus, Latvijas mājsaimniecību finanšu struktūra ir viegli ievainojama;

37Stabilas riskus pārvaldošas mājsaimniecības ir stūrakmens visa finanšu sektora stabilitātei un attīstībai ilgtermiņā.

38Situāciju raksturo aptauju rezultāti: par finanšu lietām zina tikai pašus pamatus vai izprot tās ļoti slikti vairāk nekā 57% Latvijas iedzīvotāju (FKTK, SKDS, marts, 2013)

39Saskaņā ar FKTK darbības stratēģiju 2012.–2014.gadam par vienu no tās stratēģiskajām prioritātēm ir noteikta sabiedrības finanšu izglītība un izpratnes līmeņa celšana par finanšu pakalpojumu tirgu. Saistībā ar uzaicinājumu Latvijai kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas – OECD dalībvalsti FKTK 2013. gada aprīlī ir kļuvusi par OECD finanšu pratības ekspertu tīkla INFE (International Network on Financial Education) pilntiesīgu biedru, uzņemoties ikgadējās dalības maksas segšanu.

40Ir izstrādāta "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020". Stratēģiju partnerībā ar FKTK ir izstrādājusi – Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), Valsts izglītības un satura centrs (turpmāk – VISC), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), Banku augstskola, kā arī finanšu pakalpojumu sniedzēju profesionālās asociācijas – Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

41Stratēģija paredz sasniegt definētos stratēģiskos mērķus, partneriem īstenojot aktivitātes valsts izglītības satura pilnveidē, mūžizglītības mācību satura un zināšanu pārbaudes rīku izstrādē un popularizēšanā, kā arī sadarbības projektos starp iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu izglītības pakāpju mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, finanšu sektora profesionālajām asociācijām un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, t.sk. ietverot arī starptautisko partneru aktivitātes un sniegto atbalstu.

42Rīcībai:

43Īstenot apstiprināto "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2014–2020".

44Saistībā ar Finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020. gadam un tās ieviešanas gaitu paralēli tiek izstrādāts Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējā mērījuma mehānisms jeb Finanšu pratības indekss, kas atspoguļos sabiedrības finanšu izpratnes un izglītības līmeņa finanšu jautājumos izmaiņas.

45Finanšu pratības indeksa izstrādei – 01.07.2014.

46Finanšu pratības līmeņa mērījumiem – pastāvīgi

47FKTK, LB, FM, Banku augstskola, LKA, EM, PTAC, IZM, VISC, AFI, tirgus dalībnieki – komercbankasIeviest Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020.gadam.

48Noteikt un analizēt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa ikgadējās izmaiņas.

49Partneru personāla resurss un finanšu izglītības veicināšanai paredzētā iestāžu budžeta līdzekļu ietvaros.6.2. Informējošu un izglītojošu kampaņu organizēšana patērētāju kredītsloga samazināšanai un informēšanai par finanšu pakalpojumiem

50Rīcībai:

51Lai risinātu problēmas patērētāju kreditēšanas tirgū ar pārlieku mājsaimniecību parādu slogu, kā arī veicinātu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu par kredīta nepieciešamību un izdevīgāko piedāvājumu, nepieciešama patērētāju izglītošanas kampaņa par šo finanšu pakalpojumu izmantošanas aspektiem bezatbildīgas aizņemšanās samazināšanai (TV un radio reklāma, infografikas, viedokļu raksti drukātajos medijos, u.c. aktivitātes, kas sasniegtu to sabiedrības daļu, kas izmanto ātro kredītu pakalpojumus)

52Pastāvīgi.PTAC, EMIzstrādāt un īstenot uz Latvijas iedzīvotājiem vērstu mediju kampaņu par patērētāja tiesībām un pienākumiem, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu.Finanšu izglītības veicināšanai paredzētā iestāžu budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.g. valsts budžeta sagatavošanā.6.3. (Svītrots ar MK 28.01.2016. rīkojumu Nr. 42)7. Apdrošināšanas sektors7.1. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām ir obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (turpmāk – CTA)

53Apdrošināšanas nozarei ir jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Šeit var runāt arī par obligātajām apdrošināšanām. Piemēram, namu apsaimniekotāju CTA, ceļu uzturētāju CTA apdrošināšana. Ja nav CTA apdrošināšanas, nevar uzņemties atbildību, piemēram, par ceļiem (lielāka atbildība un vienkāršāks regresa process pret ceļu uzturētājiem)

54Rīcībai:

55Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

5631.12.2016.Latvijas Apdrošinātāju asociācija (turpmāk – LAA), FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.2. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām ir obligāta nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana

57Latvijā ir vien dažas profesijas, kurās nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana ir obligāta. Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības un valsts nodarbinātības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Jāstimulē arī obligātā nelaimes gadījumu apdrošināšana atsevišķās profesijās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas vai militāriem darbiniekiem

58Rīcībai:

59Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana

6031.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.3. Paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos

61Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Pārskatīt obligātās apdrošināšanas summu limitus – būvuzņēmēja CTA limits 14 228 euro ir gaužām mazs, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka, Zolitūdes traģēdijas u. c. gadījumos. Farmaceitu CTA limits ir 1422 euro. Pasākumu organizatoru CTA limits ir 14 228 euro

62Rīcībai:

63Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos

6431.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.4. Obligāto apdrošināšanas veidu sistēmas sakārtošana, efektīva vadība

65Šobrīd pastāv vairāk nekā 30 "nelieli" obligātie profesionālie apdrošināšanas veidi, kuros nenotiek praktiski nekāda kontrole un/vai uzskaite. Nepieciešams izveidot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzraudzības un kontroles sistēmu

66Rīcībai:

67Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli

6831.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti,

69izvērtējot iespējas centralizēti veikt obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli un iespējamos risinājuma modeļus

70LAA budžeta ietvaros7.5. Efektīva informācijas apmaiņa (elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku izvērtēšanai un saistību izpildei.

71Šobrīd dažādā gatavības līmenī ir sadarbība ar vairākām valsts iestādēm: 1) ar VID par NILLTFN likuma normām, 2) ar PMLP par datu apmaiņu par mirušajiem (FKTK ieteikumi), 3) ar NVD saistībā ar E-veselību, 4) ar CSDD par soda punktiem, 5) ar IeM par noziedzīgiem nodarījumiem un administratīviem pārkāpumiem ceļu satiksmē, 6) ar VID datu apmaiņa saistībā ar čekiem veselības jomā, 7) VID datubāze reģistrētajām kvītīm. Šāda sadarbība efektivizē procesus gan valsts, gan apdrošinātāju pusē, nodrošina apdrošinātāju atbilstību normatīvo aktu prasībām, papildina valsts budžeta ieņēmumus un samazina pelēkās ekonomikas apjomu.

72Rīcībai:

73Izstrādājot grozījumus tiesiskajā regulējumā, visos veidos veicināt efektīvu elektronisku datu apmaiņu.

7431.12.2016.LAA,

75LTAB,

76FM,

77VID,

78VRAA,

79VARAM,

80IeM,

81PMLP,

82VM,

83NVD,

84CSDDLAA turpināt uzsākto. Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm.LAA un atbildīgo iestāžu budžetu ietvaros.

851 Finanšu ministrijas prognoze 2013.gadam

86i Pasākums ir definēts kā process, tādēļ tiešās darbības rezultātu plānā nevar definēt.

87Finanšu ministrs Andris Vilks