2. pants

Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanas modeļa izstrāde.

1. 31.12.2016.

2. 31.12.2016.

EM,

AFI,

FMAttīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par tādu valsts atbalsta programmu izstrādi, kuras pilnībā vai daļēji īsteno finanšu instrumentu veidā, nodrošinot konsultācijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.EM, AFI, FM budžeta ietvaros.5.3. Krājaizdevu sabiedrību attīstība un to darbības regulēšanas pilnveide

Nepieciešams pilnveidot krājaizdevu sabiedrību normatīvo regulējumu, lai novērstu pastāvošās tiesiskās nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un uzraudzības procesā, identificējot un, līdzsvarojot ar atbilstošiem riska mazināšanas un pienācīgas uzraudzības pasākumiem, iespēju robežās novēršot nepilnības/šķēršļus normatīvajā regulējumā.

Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" ir izstrādāts un iesniegs MK 14.12.2013.

Rīcībai (1): Krājaizdevu sabiedrību darbības modeļa īstenošana, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos krājaizdevu sabiedrību darbībā un nodrošinot finanšu sektora stabilitāti un tautsaimniecības attīstību.

1. 30.06.2014.FM, FKTKNepieciešamo pasākumu īstenošana likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" savlaicīgas pieņemšanas nodrošināšanai.FM, FKTK budžeta ietvaros.5.4. Uzraudzības institucionālās kapacitātes stiprināšana un optimizēšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk tekstā – PTAC) kompetencē ir nodrošināt nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu (t.sk. ikgadējo licences pārreģistrāciju) un patērētāju tiesību uzraudzību visā finanšu sektorā, kas aptver ne tikai kredītiestādes un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus (līzinga devējus, lombardus, īsziņu kredītu devējus u.c.), bet arī apdrošināšanas kompānijas un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz savus pakalpojumus patērētājam. Licencēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros PTAC nodrošina negodīgas komercprakses (reklāmas, biznesa prakses) uzraudzību, netaisnīgu līguma noteikumu uzraudzību, konsultāciju sniegšanu patērētājiem un komersantiem, pārbaužu veikšanu internetā un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī PTAC veic nebanku sektora patērētāju kreditēšanas tirgus izpēti, kas nepieciešama problēmu identificēšanai un efektīvai uzraudzības pasākumu plānošanai. Augstāk minēto uzdevumu veikšanai PTAC šobrīd tiek nodarbināti 6 darbinieki (ieskaitot nodaļas vadītāju). Pašreizējā situācija liecina, ka PTAC piešķirtie resursi iepriekš minēto uzdevumu veikšanai ir nepietiekami, līdz ar to ir nepieciešams stiprināt PTAC institucionālo kapacitāti.

Rīcībai:

PTAC institucionālās kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu adekvātu naudas aizdevēju (licencētu patērētāju nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju) uzraudzību un preventīvo uzraudzības pasākumu veikšanu.

PastāvīgiEM, FM PTACNodrošināta nepārtraukta, efektīva un pietiekama patērētāju nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība un nevēlamu kreditēšanas prakšu novēršana. Sagatavot priekšlikumus institucionālās kapacitātes uzlabošanaai.Papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.g. valsts budžeta sagatavošanā.5.5. Izstrādāt neitrālu nodokļu regulējumu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, lai efektīvā nodokļu likme (slogs) nemazinātos, salīdzinot ar regulējumu, kāds bija 2013. gadā31.12.2014.FMSagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos aktos, paredzot neitrālu nodokļu režīmu alternatīvajiem ieguldījumu fondiemFM budžeta ietvaros5.6. Riska kapitāla pārvaldības atbalsts.

Rīcībai:

(1) Atbalstīt riska kapitāla pārvaldnieku apmācību par riska kapitāla pārvaldības jautājumiem.

31.12.2016.EM,

AFI,

FMIzstrādāt riska kapitāla pārvaldnieku atbalsta pasākumus apmācībām.Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai.(2) Veicināt profesionālu riska kapitāla pārvaldīšanas komandu izveidošanu un attīstību Latvijā.31.12.2016.EM,

AFI,

FM1) Izstrādāt jaunas atbalsta programmas dažādu stadiju riska kapitāla investīciju pieejamības nodrošināšanai.

2) Nodrošināt jaunu riska kapitāla fondu atlasi un darbību valsts atbalsta programmu ietvaros.

3) Apzināt Latvijas riska kapitāla nozares attīstībai nepieciešamās izmaiņas nacionālajos tiesību aktos.

1), 2) Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējums 2014.–2020. g. plānošanas periodā.

3) ERAB tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai.

5.7. Kolektīvās finansēšanas platformu darbību regulējošo normatīvo aktu izstrāde.

Veicināt kredītiestādēm alternatīvu finansējumu piesaistes veidu, lai nodrošinātu patērētāju un uzņēmējdarbības finansējuma pieejamību.

FM,

FKTK,

PTAC.

FM, FKTK, PTAC budžeta ietvaros.Rīcībai:

(1) Savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas normatīvā regulējuma izstrāde.

31.12.2016.

Izstrādāt savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu.(2) Investīciju kolektīvās finansēšanas platformas regulējuma izstrāde.31.12.2016.Izstrādāt investīciju kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu.6. Finanšu pratība6.1. Finanšu pratības virziena attīstība

Pirmskrīzes gados pārāk strauji augusī kreditēšana un problēmātisko kredītu augstais rādītājs ekonomiskās lejupslīdes gados (līdz pat 19% no kopējā apjoma) parādīja, ka ir nepieciešama dziļāku zināšanu veicināšana par dažādu pakalpojumu patiesajām izmaksām un riskiem dažādās tirgus situācijās;

Joprojām gan uzņēmējiem, gan privātpersonām ir grūtības segt savus parādus, Latvijas mājsaimniecību finanšu struktūra ir viegli ievainojama;

Stabilas riskus pārvaldošas mājsaimniecības ir stūrakmens visa finanšu sektora stabilitātei un attīstībai ilgtermiņā.

Situāciju raksturo aptauju rezultāti: par finanšu lietām zina tikai pašus pamatus vai izprot tās ļoti slikti vairāk nekā 57% Latvijas iedzīvotāju (FKTK, SKDS, marts, 2013)

Saskaņā ar FKTK darbības stratēģiju 2012.–2014.gadam par vienu no tās stratēģiskajām prioritātēm ir noteikta sabiedrības finanšu izglītība un izpratnes līmeņa celšana par finanšu pakalpojumu tirgu. Saistībā ar uzaicinājumu Latvijai kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas – OECD dalībvalsti FKTK 2013. gada aprīlī ir kļuvusi par OECD finanšu pratības ekspertu tīkla INFE (International Network on Financial Education) pilntiesīgu biedru, uzņemoties ikgadējās dalības maksas segšanu.

Ir izstrādāta "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020". Stratēģiju partnerībā ar FKTK ir izstrādājusi – Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), Valsts izglītības un satura centrs (turpmāk – VISC), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), Banku augstskola, kā arī finanšu pakalpojumu sniedzēju profesionālās asociācijas – Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Stratēģija paredz sasniegt definētos stratēģiskos mērķus, partneriem īstenojot aktivitātes valsts izglītības satura pilnveidē, mūžizglītības mācību satura un zināšanu pārbaudes rīku izstrādē un popularizēšanā, kā arī sadarbības projektos starp iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu izglītības pakāpju mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, finanšu sektora profesionālajām asociācijām un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, t.sk. ietverot arī starptautisko partneru aktivitātes un sniegto atbalstu.

Rīcībai:

Īstenot apstiprināto "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2014–2020".

Saistībā ar Finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020. gadam un tās ieviešanas gaitu paralēli tiek izstrādāts Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējā mērījuma mehānisms jeb Finanšu pratības indekss, kas atspoguļos sabiedrības finanšu izpratnes un izglītības līmeņa finanšu jautājumos izmaiņas.

Finanšu pratības indeksa izstrādei – 01.07.2014.

Finanšu pratības līmeņa mērījumiem – pastāvīgi

FKTK, LB, FM, Banku augstskola, LKA, EM, PTAC, IZM, VISC, AFI, tirgus dalībnieki – komercbankasIeviest Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020.gadam.

Noteikt un analizēt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa ikgadējās izmaiņas.

Partneru personāla resurss un finanšu izglītības veicināšanai paredzētā iestāžu budžeta līdzekļu ietvaros.6.2. Informējošu un izglītojošu kampaņu organizēšana patērētāju kredītsloga samazināšanai un informēšanai par finanšu pakalpojumiem

Rīcībai:

Lai risinātu problēmas patērētāju kreditēšanas tirgū ar pārlieku mājsaimniecību parādu slogu, kā arī veicinātu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu par kredīta nepieciešamību un izdevīgāko piedāvājumu, nepieciešama patērētāju izglītošanas kampaņa par šo finanšu pakalpojumu izmantošanas aspektiem bezatbildīgas aizņemšanās samazināšanai (TV un radio reklāma, infografikas, viedokļu raksti drukātajos medijos, u.c. aktivitātes, kas sasniegtu to sabiedrības daļu, kas izmanto ātro kredītu pakalpojumus)

Pastāvīgi.PTAC, EMIzstrādāt un īstenot uz Latvijas iedzīvotājiem vērstu mediju kampaņu par patērētāja tiesībām un pienākumiem, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu.Finanšu izglītības veicināšanai paredzētā iestāžu budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.g. valsts budžeta sagatavošanā.6.3. (Svītrots ar MK 28.01.2016. rīkojumu Nr. 42)7. Apdrošināšanas sektors7.1. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām ir obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (turpmāk – CTA)

Apdrošināšanas nozarei ir jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Šeit var runāt arī par obligātajām apdrošināšanām. Piemēram, namu apsaimniekotāju CTA, ceļu uzturētāju CTA apdrošināšana. Ja nav CTA apdrošināšanas, nevar uzņemties atbildību, piemēram, par ceļiem (lielāka atbildība un vienkāršāks regresa process pret ceļu uzturētājiem)

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

31.12.2016.Latvijas Apdrošinātāju asociācija (turpmāk – LAA), FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.2. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām ir obligāta nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana

Latvijā ir vien dažas profesijas, kurās nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana ir obligāta. Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības un valsts nodarbinātības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Jāstimulē arī obligātā nelaimes gadījumu apdrošināšana atsevišķās profesijās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas vai militāriem darbiniekiem

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana

31.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.3. Paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos

Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Pārskatīt obligātās apdrošināšanas summu limitus – būvuzņēmēja CTA limits 14 228 euro ir gaužām mazs, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka, Zolitūdes traģēdijas u. c. gadījumos. Farmaceitu CTA limits ir 1422 euro. Pasākumu organizatoru CTA limits ir 14 228 euro

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos

31.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēmLAA budžeta ietvaros7.4. Obligāto apdrošināšanas veidu sistēmas sakārtošana, efektīva vadība

Šobrīd pastāv vairāk nekā 30 "nelieli" obligātie profesionālie apdrošināšanas veidi, kuros nenotiek praktiski nekāda kontrole un/vai uzskaite. Nepieciešams izveidot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzraudzības un kontroles sistēmu

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli

31.12.2016.LAA, FMLAA turpināt jautājuma izpēti,

izvērtējot iespējas centralizēti veikt obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli un iespējamos risinājuma modeļus

LAA budžeta ietvaros7.5. Efektīva informācijas apmaiņa (elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku izvērtēšanai un saistību izpildei.

Šobrīd dažādā gatavības līmenī ir sadarbība ar vairākām valsts iestādēm: 1) ar VID par NILLTFN likuma normām, 2) ar PMLP par datu apmaiņu par mirušajiem (FKTK ieteikumi), 3) ar NVD saistībā ar E-veselību, 4) ar CSDD par soda punktiem, 5) ar IeM par noziedzīgiem nodarījumiem un administratīviem pārkāpumiem ceļu satiksmē, 6) ar VID datu apmaiņa saistībā ar čekiem veselības jomā, 7) VID datubāze reģistrētajām kvītīm. Šāda sadarbība efektivizē procesus gan valsts, gan apdrošinātāju pusē, nodrošina apdrošinātāju atbilstību normatīvo aktu prasībām, papildina valsts budžeta ieņēmumus un samazina pelēkās ekonomikas apjomu.

Rīcībai:

Izstrādājot grozījumus tiesiskajā regulējumā, visos veidos veicināt efektīvu elektronisku datu apmaiņu.

31.12.2016.LAA,

LTAB,

FM,

VID,

VRAA,

VARAM,

IeM,

PMLP,

VM,

NVD,

CSDDLAA turpināt uzsākto. Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm.LAA un atbildīgo iestāžu budžetu ietvaros.

1 Finanšu ministrijas prognoze 2013.gadam

i Pasākums ir definēts kā process, tādēļ tiešās darbības rezultātu plānā nevar definēt.

Finanšu ministrs Andris Vilks