4. pants
). Pašvaldībai ir pienākums ar teritorijas plānojumu kā

vienu no plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem noteikt

teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat

pretējas intereses. Tādējādi teritorijas plānojuma mērķis ir

nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras

interešu īstenošanu, gan arī vides aizsardzību.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) norādījusi, ka

valstīm un arī pašvaldībām pirms projekta īstenošanas ir

pienākums veikt pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot

alternatīvus risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta

īstenošanas risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu

ievērošanu (sk. ECT 2001. gada 2. oktobra sprieduma lietā

"Hatton and Others v. the United Kingdom" 97.

punktu).

10.2. Interešu līdzsvarošanu nodrošina teritorijas

plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Interešu

saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu dažādās šīs teritorijas daļās. Teritorijas

plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības

brīvības ārējās robežas un teritorijas plānojuma uzdevumu

nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras

interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

11. Lai teritorijas plānojums un detālplānojums būtu

tiesisks, tiem, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātiem un

apstiprinātiem un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem

aktiem. Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski

pārkāpumi, teritorijas plānojums vai detālplānojums nav pieņemts

pienācīgā kārtībā.

11.1. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem

kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa

pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds,

nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota.

Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir

būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas

plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī

citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes

tiesas 2007. gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.

punktu).

Tādējādi, izvērtējot Teritorijas plānojuma grozījumu un

Detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, nepieciešams

noskaidrot, vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā

teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai

atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajam teritorijas

plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi.

11.2. Vērtējot, vai Teritorijas plānojuma grozījumi ir

izstrādāti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes

tiesai visupirms jāpārbauda, vai to izstrādē ir ievērotas

procesuālās prasības. Proti, vai un kā ir veikts stratēģiskais

novērtējums, vai ir notikusi Teritorijas plānojuma grozījumu

sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi

no attiecīgajām institūcijām.

Savukārt vērtējot to, vai Detālplānojums ir izstrādāts

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai

jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās prasības attiecībā uz

Detālplānojuma izstrādi. Proti, vai bija nepieciešams veikt

stratēģisko novērtējumu, vai ir notikusi Detālplānojuma

sabiedriskā apspriešana, un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi

no attiecīgajām institūcijām.

Tikai tad, kad ir izvērtēta plānošanas dokumenta pieņemšanas

procedūras likumība, var izvērtēt, vai ir ievērotas arī materiālo

tiesību normās ietvertās prasības attiecībā uz vides aizsardzību

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2007-11-03 17. punktu).

12. Pieteikumu iesniedzēji norāda uz vairākiem

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas

procesuālajiem pārkāpumiem.

12.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas

plānojuma sabiedriskā apspriešana bijusi formāla. Saņemtie

iebildumi sabiedriskās apspriešanas pārskatos un ziņojumos

noraidīti bez pamatojuma. Teritorijas plānojumam tāpat kā citiem

teritorijas plānošanas dokumentiem esot jāatspoguļo izraudzītā

risinājuma lietderības apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem

lēmuma pieņēmēja apsvērumiem, kuru dēļ daži priekšlikumi ņemti

vērā, bet citi - noraidīti.

12.1.1. Lietā nav strīda par to, vai sabiedriskā

apspriešana notikusi saskaņā ar normatīvā regulējuma prasībām.

Pieteikumu iesniedzēji norāda tikai uz to, ka pašvaldība,

noraidot viņu iebildumus, nav tos izvērtējusi un sniegusi

noraidījuma pamatojumu.

Izspriežamās lietas ietvaros saduras divas pretējas intereses

- no vienas puses, to zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri

vēlas savā īpašumā attīstīt VES būvniecību, un, no otras puses,

to blakus esošo zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri nevēlas,

lai pagasta teritorijā būtu atļauta VES būvniecība, bet uzskata,

ka izņēmums varētu būt mazu VES - ar jaudu līdz 20 kilovatiem -

būvniecība. Pašvaldības uzdevums šajā situācijā bija izvērtēt un

līdzsvarot minētās intereses un pieņemt tādu lēmumu, kas vislabāk

būtu piemērots tai un tās iedzīvotājiem.

Teritorijas plānošanas jautājumos, kuros nepieciešams saskaņot

atšķirīgas intereses, vispusīgs izvērtējums ir obligāta

plānošanas sastāvdaļa. Šis izvērtējums veicams, plānojuma

izstrādes procesā iesaistot ieinteresētās personas, kā arī

apsverot to izteiktos viedokļus un pamatojot izraudzīto

attīstības risinājumu. Tikai tāds attīstības risinājums, kas ir

vispusīgi izvērtēts un pamatots, uzskatāms par ilgtspējīgu.

Tādējādi, no vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt

ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku

rezultātu, kas kopumā vairāk atbilstu plānojuma izstrādāšanas

mērķim, taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt

pietiekami argumentētam, proti, noraidot sabiedrības izteikto

viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums.

Jau iepriekš tika secināts, ka pašvaldībai bija tiesības

plānot savā teritorijā vēja ģeneratoru apbūvi, taču tās

plānošanas gaitā bija jāievēro plānošanas dokumentu izstrādes un

pieņemšanas kārtība.

12.1.2. Lietas materiāliem pievienots Ziņojums par

fizisko un juridisko personu priekšlikumu/iebildumu izskatīšanas

rezultātiem (turpmāk - Ziņojums), kurā apkopoti Teritorijas

plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas posmos saņemtie

priekšlikumi un iebildumi un to izvērtēšanas rezultāts (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130. lpp.). No Ziņojumā

ietvertās informācijas var secināt, ka iesniegtie priekšlikumi

vai iebildumi tika vērtēti. Ziņojums atspoguļo arī noraidīto un

daļēji atbalstīto priekšlikumu un iebildumu pamatojumu. Tā,

piemēram, vairāku zemes gabalu īpašnieki lūguši sev piederošajos

zemes gabalos mainīt atļauto teritorijas izmantošanas veidu no

lauksaimniecības teritorijas uz vēja ģeneratoru apbūvi. Viņu

iesniegums zināmā daļā tika noraidīts, jo vairāki zemes gabali

atrodas pārāk tuvu apdzīvotai vietai vai skar kultūras pieminekļa

aizsardzības zonu vai arī kapsētas aizsargjoslu, savukārt citā

daļā iesniegums tika atbalstīts, un apbūvei piemēroti zemes

gabali tika iekļauti Teritorijas plānojuma grozījumos kā vēja

ģeneratoru apbūves teritorija (sk. lietas materiālu 1. sēj.

103. - 104. lpp.). Daži īpašnieki lūguši izslēgt viņiem

piederošos zemes gabalus no plānotās vēja ģeneratoru apbūves

teritorijas. Pašvaldība šādu lūgumu arī ir ņēmusi vērā (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 112. lpp.).

Savukārt iebildumi pret vēja ģeneratoru apbūvi ņemti vērā

daļēji. Tā, piemēram, zemes gabala īpašnieka iebildumi pret to,

ka plānotā VES atradīsies pārāk tuvu viņam piederošās zemnieku

saimniecības ganībām un dzīvojamām ēkām, tika ņemti vērā,

izslēdzot tuvākos piegulošos īpašumus no plānotajām vēja

ģeneratoru apbūves teritorijām un papildinot Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertās prasības attiecībā

uz iespējamo vēja ģeneratoru izbūves kārtību (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 113. lpp.). Arī Pieteikumu iesniedzēju

iesniegums, kuru parakstījis Aldis Mežvids un vēl 55 personas un

kurā bija ietverti iebildumi pret vēja ģeneratoru (ar jaudu virs

20 kilovatiem) apbūvi Medzes pagastā, tika izvērtēts un daļēji

atbalstīts, papildinot Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumus ar papildu ierobežojošām prasībām attiecībā uz plānoto

vēja ģeneratoru apbūves teritoriju iespējamo izmantošanu

paredzētajam mērķim.

Ziņojums dod pamatu secinājumam, ka Medzes pagasta iedzīvotāju

priekšlikumi un iebildumi ir vērtēti. Vienlaikus Teritorijas

plānojuma grozījumiem tika veikts arī stratēģiskais novērtējums

un izstrādāts Vides pārskats. Arī Teritorijas plānojuma grozījumu

stratēģisko novērtējumu un tā ietvaros gūto informāciju var

uzskatīt par pamatojumu Teritorijas plānojumā ietverto risinājumu

izvēlei un iedzīvotāju iebildumu atspēkošanai.

Līdz ar to nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju arguments, ka

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesā

nav izvērtēti un bez pamatojuma ir noraidīti sabiedriskās

apspriešanas laikā iesniegtie iesaistītās sabiedrības

iebildumi.

12.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka stratēģiskais

novērtējums nav pietiekami detalizēts un ir veikts formāli, jo

nav vērtēti būtiski jautājumi. Stratēģiskā novērtējuma rezultāti

neesot ietekmējuši Teritorijas plānojuma grozījumu saturu, un

Teritorijas plānojums esot pieņemts uz nepilnīgas informācijas

bāzes, tādējādi pārkāpjot piesardzības principu.

12.2.1. Satversmes tiesa jau norādīja, ka no Satversmes

115. pantā noteiktā valsts pienākuma aizsargāt ikviena tiesības

dzīvot labvēlīgā vidē un rūpēties par vides saglabāšanu un

uzlabošanu izriet publisko personu pienākums izveidot un

nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu (sk. šā

sprieduma 8.1.punktu.). Mūsdienās efektīva vides aizsardzības

sistēma nav iedomājama bez piesardzības principa ievērošanas.

Stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura

starpniecību piesardzības princips tiek īstenots plānojumu

pieņemšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu).

Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai samazināt

plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz vidi.

Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas dokumenta

izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas iespējamā

ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā, izstrādājot

plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir jākonsultējas ar

sabiedrību un citām institūcijām, lai arī to viedokļi tiktu

ievēroti, pieņemot plānojumu (sk. Novērtējuma likuma 1.panta 6.,

7. punktu un 2. pantu).

Galīgo lēmumu par plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem

vietējā pašvaldība. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka plānošanas

lēmuma pieņēmējam ne vienmēr jāvadās no personu izteiktajiem

priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem, tomēr sabiedrības

ierosinājumi ir jāizvērtē un ir jāapsver šo ierosinājumu

piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma

izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības

izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt pamatotam (sk.

Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05

secinājumu daļas 5.punktu).

Stratēģiskais novērtējums kā reglamentēta novērtēšanas

procedūra balstāms uz šādiem pamatprincipiem: 1) plānojuma

iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā

pieņemšanas; 2) plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver

Vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot

un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm; 3) Vides pārskata

secinājumus un apspriešanās rezultātus ņem vērā pirms plānojuma

pieņemšanas; 4) pēc plānojuma pieņemšanas par to informē

iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību

un padara pieejamu visu attiecīgo informāciju; 5) pastāvīgi

uzrauga plānojuma ietekmes būtiskos aspektus (veic to

monitoringu), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu

ietekmi, ja plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk.

Eiropas Kopienu Komisijas ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva

2001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu 3.1.punktu. Brisele,

14.09.2009. COM(2009)].

Ja stratēģiskais novērtējums veikts,

pieļaujot atkāpes no tā pamatprincipiem, var tikt pārkāpts

piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes 115.

pants.

12.2.2. Lai noteiktu, vai Pieteikumu iesniedzēju

argumenti par stratēģiskā novērtējuma atbilstību normatīvajam

regulējumam ir pamatoti, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

stratēģiskais novērtējums veikts saskaņā ar attiecīgajiem tā

pamatprincipiem, respektīvi, vai Vides pārskatā ir noteikta

(identificēta), aprakstīta un novērtēta plānojuma iespējamā

būtiskā ietekme uz vidi, vai notikusi apspriešanās ar sabiedrību

un noteiktajām iestādēm un vai Vides pārskata secinājumi un

apspriešanās rezultāti ņemti vērā pirms plānojuma

pieņemšanas.

Vides pārskatā iekļaujamās informācijas apjomu un

detalizācijas pakāpi stratēģiskā novērtējuma izstrādātājs nosaka

kopīgi ar kompetento iestādi, proti, Vides biroju (sk.

Novērtējuma likuma 23.5 panta otro daļu). Atzinumā par

Vides pārskatu Vides birojs nav konstatējis, ka Vides pārskats

neatbilstu normatīvo aktu prasībām vai ka saņemtie komentāri un

priekšlikumi nebūtu izvērtēti. Taču Pieteikumu iesniedzēji norāda

uz vairākiem ar VES apbūves teritorijām saistītiem būtiskiem

jautājumiem, kas neesot izvērtēti, tostarp uz trokšņa un

vibrācijas līmeņa izmaiņām, nevēlamiem vizuālajiem efektiem

(mirgošana, apēnojums), VES elektromagnētiskā starojuma ietekmi,

apkārtnes dabas vērtībām, VES ietekmi uz apdzīvotajām vietām, kas

atrodas VES zonas tiešā tuvumā.

Novērtējuma likums paredz, ka Vides pārskatā nosaka

(identificē), apraksta un novērtē plānojuma īstenošanas iespējamo

būtisko ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānojuma mērķus, paredzētās

darbības realizācijas vietu un jomu (sk. Direktīvas 2001/42/EK

5.panta 1.punktu, kā arī Novērtējuma likuma 1. panta 6. un 7.

punktu). Līdz ar to stratēģiskā novērtējuma procesā tiek prasīta

nevis jebkādas, bet tikai tās iespējamās ietekmes noteikšana,

aprakstīšana un izvērtēšana, kura, ņemot vērā darbības jomu (VES)

un realizācijas vietu (šajā gadījumā - Medzes pagasta teritorijā

paredzētās VES zonas), ir uzskatāma par būtisku.

Tā kā VES zonas tuvumā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamas

dabas teritorijas (Natura 2000), Vides pārskatā, ievērojot

Vides biroja izvirzīto prasību, ir aprakstīta un vērtēta VES

zonas iespējamā ietekme uz šīm teritorijām un secināts, ka tā nav

kvalificējama kā būtiska. Vides pārskatā ir noteiktas iespējamās

negatīvās ietekmes -norādīts, ka VES zona var radīt izmaiņas

ainavā, ka nepareiza VES izvietojuma dēļ var rasties trokšņa un

gaismēnu maiņas piesārņojums, turklāt VES var ietekmēt migrējošos

putnus. Savukārt VES zonas ietekme uz cilvēku veselību iespējama

gadījumos, kad VES atrodas tiešā apdzīvoto vietu vai tūrisma un

atpūtas objektu tuvumā. Ciktāl stratēģiskajā novērtējumā ir

prasīta būtisko ietekmju noteikšana, Vides pārskatā šī prasība ir

ievērota. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka

stratēģiskā novērtējuma procesā jāapsver dažādas iespējamās

ietekmes, nav pamatots.

Novērtējuma likums paredz, ka stratēģiskais novērtējums

veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju (šajā

gadījumā - plānojuma redakciju) un informāciju, kas iegūta no

kompetentajām iestādēm konsultāciju procesā, kā arī sabiedrības

līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības iesniegtajiem

priekšlikumiem (sk. Novērtējuma likuma 3.panta 2.punktu).

Novērtēšanas procesa caurskatāmība un atklātība ir stratēģiskā

novērtējuma pamatprincips, kas nodrošina ne tikai dažādu viedokļu

uzklausīšanu, bet arī sabiedrības uzticību plānošanas procesam

(sk. Dalal-Clayton B., Sadler B. Strategic Environmental

Assessment: A Sourcebook and Reference Guide to International

Experience. London: Earthscan, 2004, p.15). Sabiedrības

līdzdalība dod iespēju iegūt informāciju par tiem negatīvās

ietekmes aspektiem, kuri sabiedrību satrauc visvairāk un kuriem

tādēļ būtu jāvelta papildu uzmanība stratēģiskā novērtējuma

ietvaros.

Stratēģiskā novērtējuma ietvaros notikusī apspriede liecina,

ka sabiedrības, tostarp Pieteikumu iesniedzēju, noraidošā

attieksme pret VES zonas noteikšanu lielā mērā ir saistīta ar

bažām, ka VES varētu tikt izvietotas pārāk tuvu apdzīvotajām

vietām (mājām) un tādējādi atstāt negatīvu ietekmi uz veselību.

Taču šā ietekmes aspekta izvērtējums Vides pārskatā nav ietverts.

Arī Vides birojs Atzinumā ieteicis Vides pārskatā ietvert

informāciju par VES zonai tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām un

izvērtēt, vai VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos šajā

ziņā nebūtu ietveramas papildu prasības.

Tomēr Novērtējuma likums arī paredz, ka Vides pārskatā

iekļaujama informācija, "ko izstrādātājs var nodrošināt,

ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas

metodes" (sk. Novērtējuma likuma 23.4 panta pirmo

daļu). Vides pārskata projektā norādīts, ka Vides pārskata

sagatavošanā izmantoti publiski pieejami pētījumi un informācija

(sk. lietas materiālu 9. sēj. 91. lpp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka attiecībā uz VES ir pieejama

citās valstīs uzkrātā pieredze, nosakot, kādā attālumā no

apdzīvotām vietām to izvietošana ir pieļaujama. Kā liecina

vairāku valstu pieredze, daudzi vēja parki ir izvietoti tā, ka

dzīvojamās mājas atrodas 300 - 400 metru attālumā, tas ir, trīs

VES būvju maksimālo augstumu attālumā no tiem (sk. Satversmes

tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr.2010-48-03

6.7.punktu). Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums

attiecas uz attāluma izvērtēšanu, nevar apgalvot, ka šis

iespējamās būtiskās ietekmes aspekts nebūtu izvērtēts, jo tuvākās

VES apbūves zonas atrodas aptuveni 500 metru attālumā no

apdzīvotām vietām. Šis aspekts ir ņemts vērā plānošanas procesā.

Uz to norāda fakts, ka vairāki zemes gabali tika izslēgti no vēja

ģeneratoru apbūves zonas, pamatojoties uz to, ka vēja ģeneratori

atrastos pārāk tuvu apdzīvotām vietām.

12.2.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ir pārkāpts

piesardzības princips, jo grozījumi Teritorijas plānojumā veikti,

pamatojoties uz nepietiekamu informāciju. Pieteikumu iesniedzēji

atsaukušies uz Vides pārskatā ietverto aizrādījumu, ka

informācija par putnu migrācijas ceļiem ir nepilnīga un pētījumi

šajā ziņā vēl jāturpina.

Saskaņā ar piesardzības principu vides problēmu risināšana

uzsākama vēl pirms tam, kad saņemti pilnīgi zinātniski

pierādījumi par plānojuma negatīvo ietekmi uz vidi. Gadījumā, kad

ir pamatotas aizdomas, ka plānojums var negatīvi ietekmēt vidi,

jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, plānotā darbība

ir jāaizliedz (sk. Novērtējuma likuma 3. panta 5. punktu).

Piesardzības princips nosaka lēmumu pieņemšanu tieši zinātniskās

nenoteiktības apstākļos, proti, arī tad, ja negatīvas ietekmes

risku nevar pilnībā konstatēt tāpēc, ka trūkst informācijas vai

zinātnisku datu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr.2007-11-03 20.1. punktu). Vides pārskatā

informācija par šādu datu trūkumu attiecībā uz putnu migrācijas

ceļiem VES zonas apkārtnē ir iekļauta. Līdz ar to Teritorijas

plānojuma grozījumos, vadoties no piesardzības principa, bija

jānosaka, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai šo iespējamo

negatīvās ietekmes risku samazinātu. Savukārt, nosakot šādus

pasākumus, pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība. VES apbūves

zonas aizliegšana ir tikai viens no iespējamiem piesardzības

pasākumiem, un to pašvaldība var izvēlēties, ja tas ir samērīgs

negatīvās ietekmes novēršanas līdzeklis [sk. Communication

from the Commission on the precautionary principle, Brussels,

02.02.2000, COM (2000) p.18 - 20]. Attiecībā uz migrējošo

putnu aizsardzību VES apbūves zonās Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumos ietverta prasība pirms VES būvniecības

projekta uzsākšanas konsultēties ar ornitologiem un tā izvērtēt

ietekmi arī no ornitoloģijas viedokļa. Savukārt pēc VES izbūves

to īpašniekiem jāveic vai jānodrošina pastāvīgs ietekmes

monitorings un ornitoloģiskie pētījumi. Līdz ar to, ciktāl

stratēģiskais novērtējums attiecas uz migrējošo putnu

aizsardzību, VES apbūves zonas noteikšanā un izmantošanā

piesardzības princips ir ievērots.

12.2.4. Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai

samazināt VES apbūves zonas (plānojuma īstenošanas) iespējamo

nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Turklāt ar ietekmi uz vidi saprot ne

tikai ietekmi uz dabas objektiem (piemēram, putniem, sikspārņiem

u.c. sugām) vai dabas vides elementiem (piemēram, gaisu, ūdeni,

augsni, kā arī dabas un ainavu daudzveidību), bet arī ietekmi uz

cilvēkiem, viņu veselību un materiālajām vērtībām (sk.

Novērtējuma likuma 1. pantu un Noteikumu Nr. 157 8.7. punktu).

Tātad piesardzības princips prasa Vides pārskata secinājumus un

apspriešanas rezultātus ņemt vērā pirms plānojuma pieņemšanas,

plānojumā iekļaujot tādus noteikumus, kas nodrošinātu iespējamās

negatīvās ietekmes novēršanu vai samazināšanu ne tikai attiecībā

uz dabu, bet arī attiecībā uz VES apbūves zonas apkārtnē

dzīvojošiem cilvēkiem.

Satversmes tiesa piekrīt Domei, ka stratēģiskā novērtējuma

gaitā gūtā informācija ir bijusi par pamatu VES apbūves zonas

izvēlei, kā arī konkrētu priekšlikumu izstrādei iespējamās

nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai un to

iestrādei VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos. VES

apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti tiešā

veidā sasaucas ar Vides pārskata rekomendācijām. Piemēram,

saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem vēja

ģeneratoru apbūves teritorijā VES būvniecības projektiem veicams

vismaz ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, kurā ietverams

arī izvērtējums no ornitoloģijas viedokļa; pirms VES izvietošanas

jāveic ainavas izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un

krāsojums, panākot, ka tas vizuāli veiksmīgi iekļaujas ainavā;

savukārt konkrētas VES novietojums VES apbūves zonā jāplāno tā,

lai Aizsargjoslu likumā paredzētā VES aizsargjosla nepārsniegtu

konkrētā zemes gabala ārējās robežas, un VES izbūvei ir

jāizstrādā detālplānojums, kurā aizsargjosla jānosaka atbilstoši

likuma prasībām.

12.2.5. Vides birojs Atzinumā norādījis, ka VES

iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem ir

iespējams novērst, ja VES tiek būvētas pietiekamā attālumā no

apdzīvotām vietām (sk. lietas materiālu 9. sēj. 151.

lpp.). VES apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumi

attiecībā uz aizsargjoslu noteikšanas kārtību risina jautājumu

par VES projekta izvietojumu konkrētā zemes gabalā un ir vērsti

uz to, lai Aizsargjoslu likuma prasību dēļ kaimiņos esošajos

zemes gabalos nevarētu rasties nekādi aprobežojumi. Taču šie

noteikumi paši par sevi neatrisina jautājumu par pieļaujamo VES

attālumu no apdzīvotām vietām.

Latvijā atšķirībā no vairākām citām valstīm šādi attālumi nav

noteikti augstāka juridiskā spēka tiesību normās (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā

Nr.2010-48-03 6.7. punktu). Vadoties no piesardzības principa

un ievērojot šā aspekta būtiskumu VES darbības kontekstā, šis

jautājums būtu jārisina vietējās pašvaldības līmenī un visupirms

- plānošanas procesā.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minimālais

attālums, kādam vajadzētu būt starp apdzīvotu vietu un VES un

kāds būtu uzskatāms par pietiekamu VES iespējamās negatīvās

ietekmes novēršanai, tiešā veidā nav noteikts. Līdz ar to

Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izvērtējot plānojuma saturu,

var uzskatīt, ka VES apbūves zona ir noteikta pietiekamā attālumā

no apdzīvotām vietām.

Atbildes rakstā Dome norāda, ka minēto, respektīvi, attāluma

aspektu tā plānojuma izstrādē ir ņēmusi vērā, nosakot optimālu

VES apbūves zonas izvietojumu. Proti, priekšlikumi noteikt šo

zonu teritorijās, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, plānojuma

izstrādes gaitā nav atbalstīti. Līdz ar to nevar apgalvot, ka VES

apbūves zonas noteikšanā attālums līdz apdzīvotām vietām nebūtu

ņemts vērā.

Satversmes tiesa jau norādīja, ka Teritorijas plānojuma

grozījumu izstrādes laikā bija pieejami vairāki pētījumi par VES

būvniecību un vairāku valstu praksi neieplānot VES būves tuvāk

par 300 - 400 metriem no apdzīvotām vietām (sk. šā sprieduma

12.2.1. punktu). Taču Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos tomēr vajadzēja ietvert arī skaidrus un saprotamus VES

apbūves zonas noteikšanas kritērijus attiecībā uz pieļaujamo

attālumu no apdzīvotajām vietām. Lai gan minētais attālums

strikti nav noteikts, tas tomēr reāli ir ievērots plānošanas

procesā, un tādēļ tā nenoteikšanu nevar uzskatīt par būtisku

teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu un pretrunu ar

Satversmes 115. pantu. Tāpēc Domei, turpmāk izdarot Teritorijas

plānojuma grozījumus, būtu jāformulē skaidri un saprotami VES

apbūves zonas noteikšanas kritēriji attiecībā uz minimālo

attālumu no apdzīvotajām vietām.

Tādējādi Teritorijas plānojuma

grozījumu stratēģiskais novērtējums ir veikts un tā apspriešana

ir notikusi atbilstoši normatīvajam regulējumam un Pieteikumu

iesniedzēju argumenti šajā daļā nav pamatoti.

12.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka pašvaldība

Teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju apstiprināja

tajā pašā dienā, kad Vides birojs pieņēma Atzinumu, un līdz ar to

pašvaldība nemaz neesot varējusi iestrādāt Teritorijas plānojuma

grozījumos Atzinumā sniegtās rekomendācijas.

12.3.1. Teritorijas plānojuma grozījumu galīgās

redakcijas apstiprināšanas datuma sakritība ar Atzinuma

pieņemšanas datumu pati par sevi nevar tikt uzskatīta par būtisku

procesuālu pārkāpumu. Visupirms jāizvērtē, vai Atzinumā bija

iekļautas rekomendācijas un vai tās patiešām nav iestrādātas

Teritorijas plānojumā, un, ja šīs rekomendācijas nav iestrādātas

Teritorijas plānojumā, vai tas uzskatāms par būtisku procesuālu

pārkāpumu.

12.3.2. Vides biroja Atzinumā iekļautas vairākas

rekomendācijas (sk. lietas materiālu 9. sēj. 153. lpp.).

Vides birojs ieteica, pirmkārt, papildināt Teritorijas plānojuma

grozījumu Vides pārskatu ar izvērtējumu par ieplānoto vēja

ģeneratoru attālumu no apdzīvotām vietām. Otrkārt, lūdza Domi

izvērtēt, vai nav nepieciešams Teritorijas plānojuma grozījumus

pilnveidot atbilstoši Atzinumā ietvertajiem ieteikumiem.

Treškārt, aicināja Domi informēt sabiedrību par Teritorijas

plānojuma galīgās redakcijas pieņemšanu. Ceturtkārt, ieteica

Domei 2011. un 2017. gadā izstrādāt monitoringa ziņojumus, lai

konstatētu Teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vai

netiešo ietekmi uz vidi.

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde un Vides pārskata

izstrāde ir paralēli procesi, kas neliedz Vides pārskata

izstrādes rezultātā gūtās atziņas iestrādāt Teritorijas plānojuma

grozījumu projektā.

12.3.3. Dome norādīja, ka jau Teritorijas plānojuma

grozījumu izstrādes procesā tika ņemtas vērā Vides pārskata

izstrādes gaitā gūtās atziņas. Tā Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumos bija ietverti arī speciāli vēja ģeneratoru

apbūves teritoriju izmantošanas nosacījumi un šīs teritorijas

tika noteiktas, izvēloties tām optimālu izvietojumu.

Analizējot stratēģiskā novērtējuma saturu un izstrādes

procesu, Satversmes tiesa jau norādīja, ka Dome ir vērtējusi

attālumus starp VES un apdzīvotajām vietām. Priekšlikumi izvietot

VES tādās zonās, kas atrodas pārāk tuvu apdzīvotām vietām,

Teritorijas plānojuma grozījumos nav atbalstīti. To apliecina arī

Ziņojums. Vides biroja Atzinumā ietvertās rekomendācijas tika

ievērotas gan nosakot Teritorijas plānojuma zonējumu, gan lemjot

par zemes gabalu īpašnieku priekšlikumiem, gan atspoguļojot

grafiskajā plānotās (atļautās) izmantošanas kartē dzīvojamās

apbūves vietas un teritorijas, kur potenciāli pieļaujama VES

būvniecība.

Vides biroja ieteikumi jau tika iestrādāti Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punktā, kas paredz, ka

iespējamas negatīvas ietekmes novēršanai pirms paredzēto darbību

uzsākšanas ir jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums,

kas ietvertu ieceres ietekmes izvērtējumu arī no ornitoloģijas

viedokļa, bet nepieciešamības gadījumā - pēc atbildīgo

institūciju slēdziena - jāveic pilns ietekmes uz vidi

novērtējums; ka pirms vēja turbīnu izvietošanas ir jāveic ainavas

izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un krāsojums, panākot, lai

tas vizuāli veiksmīgi iekļautos ainavā; ka pēc vēja ģeneratora

izbūves tā īpašniekam ir jāveic/jānodrošina pastāvīgs ietekmes

monitorings un ornitoloģiskie pētījumi; ka vēja ģeneratoru

apbūves teritorijās netiek pieļauta cita veida pastāvīga jauna

apbūve; ka vēja ģeneratoru izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora

aizsargjosla nepārsniegtu konkrēta zemes gabala ārējās robežas;

ka vēja ģeneratoru izbūves gadījumā detālplānojumu ietvaros

jānosaka vēja ģeneratoru aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu

likuma prasībām.

Tādējādi Dome ir ņēmusi vērā Vides

biroja Atzinumā sniegtās rekomendācijas un Pieteikumu iesniedzēju

iebildumi šajā daļā nav pamatoti.

12.4. Turklāt visas Teritorijas plānojuma grozījumu

izstrādes un pieņemšanas procesā iesaistītās institūcijas ir

devušas pozitīvus atzinumus par tiem.

Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma

12. punkta secinājumus, atzīstams, ka Teritorijas plānojuma

grozījumi ir izstrādāti un pieņemti atbilstoši normatīvajam

regulējumam un atbilst Satversmes 115. pantam.

13. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka pašvaldība,

izslēdzot Teritorijas plānojuma 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu,

rīkojusies prettiesiski. Ar šādu rīcību pašvaldība esot liegusi

iespēju ietekmēt vēja ģeneratoru apbūvi. Turklāt uz minēto

grozījumu izdarīšanu esot attiecināma teritorijas plānojuma

grozījumu procedūra, bet pašvaldība to neesot piemērojusi.

13.1. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā

ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem tika

līdzsvarotas iedzīvotāju intereses.

Domes 2009. gada 25. augusta sēdē (protokols Nr.6, 6.§) tika

nolemts izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos, svītrojot no tiem 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu.

Minētā lēmuma pieņemšanas laikā bija spēkā Noteikumi Nr. 883

un to 5. punktā noteikts, ka "vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības

administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās)

izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas". Līdz ar

to jānoskaidro, vai minētā punkta izslēgšana ir uzskatāma par

teritorijas plānotās izmantošanas vai izmantošanas aprobežojumu

izmaiņu.

13.2. Satversmes tiesa piekrīt RAPLM viedoklim, ka

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1.

apakšpunktā ietvertā norma ir uzskatāma par būvniecības

saskaņošanas nosacījumu, nevis teritorijas plānošanas nosacījumu.

Ne likumā "Par pašvaldībām", ne Teritorijas plānošanas

likumā, ne Būvniecības likumā vietējām pašvaldībām nav dots

deleģējums noteikt privātpersonu zemes apbūves saskaņošanas

kārtību. Turklāt ar šādu nosacījumu zemes gabala izmantošana

atbilstoši Teritorijas plānojumam var kļūt pat neiespējama. Tāpēc

minētā norma uzskatāma par prettiesisku.

Tā kā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3.

punkta 1. apakšpunkta atcelšana pēc būtības un satura nemainīja

Medzes pagasta teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumus, pašvaldībai

bija tiesības izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumos, izdodot saistošos noteikumus likumā "Par

pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, nevis Noteikumos Nr. 883

attiecībā uz teritorijas plānojuma grozījumiem noteiktajā

procedūrā.

Atstājot spēkā nosacījumu, kas prasa papildu saskaņojumus

tādai darbībai, kura atbilst atļautajai teritorijas izmantošanai,

un kas turklāt nav noteikts ārējos normatīvajos aktos, tiktu

pārkāpts tiesiskuma princips un būtiski ierobežotas zemes gabalu

īpašnieku tiesības izmantot savu zemi teritorijas atļautās

izmantošanas veidā.

13.3. Nevar piekrist Pieteikumu iesniedzēju viedoklim,

ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta

1. apakšpunkts būtu vienīgais iespējamais risinājums dažādu

interešu līdzsvarošanai Teritorijas plānojuma grozījumos.

Medzes pagasta iedzīvotāju iebildumi pret vēja ģeneratoru

apbūvi bija saistīti ar bažām par vides aspektiem un viņu īpašuma

tiesību iespējamo aizskārumu. No Ziņojuma izriet, ka jau

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas un Vides pārskata

sagatavošanas laikā vairāki priekšlikumi par tā vai cita zemes

gabala iekļaušanu vēja ģeneratoru apbūves zonā tika noraidīti tā

apsvēruma dēļ, ka tad ģeneratori atrastos pārāk tuvu apdzīvotām

vietām vai arī meža teritorijās, kurām nepieciešama zemes

transformācija (sk. lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130.

lpp. ).

Papildus tika noteikta obligāta prasība vēja ģeneratoru

apbūves teritorijām izstrādāt detālplānojumu, izvērtēt ietekmi uz

vidi, veikt ainavas izpēti un pārdomāt mastu izvietojumu; tika

noteikta obligāta prasība vēja ģeneratora īpašniekam pēc

ģeneratora izbūves nodrošināt pastāvīgu ietekmes monitoringu un

ornitoloģiskos pētījumus; tika noteikts aizliegums izvietot vēja

ģeneratorus ārpus vēja ģeneratoru apbūves teritorijām vai tā, ka

aizsargjoslas apgrūtinājums pārkāptu īpašuma robežas.

Līdz ar to Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

3.17.3. punkta 1. apakšpunktu nevar uzskatīt par dažādo

ieinteresētās sabiedrības interešu līdzsvarošanas risinājumu. Tas

bija prettiesisks noteikums, un tā izslēgšana nav uzskatāma par

teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu.

14. Analizējot Teritorijas plānojuma grozījumu un

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādes

un pieņemšanas procedūru, secināms, ka šie akti pieņemti

pienācīgā kārtībā un atbilst Satversmes 115. pantam.

Noteiktos gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un

pieņemšana pati par sevi nav pietiekams apstāklis, lai persona

varētu tai piederošajā nekustamajā īpašumā īstenot konkrētu

saimniecisku darbību, piemēram, veikt jaunu būvniecību vai

izvietot VES. Šādā gadījumā atbilstoši normatīvajam regulējumam

attiecīgajai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas

daļai ir jāizstrādā detālplānojums. Detālplānojums ir atzīstams

par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka

attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts

intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo

īpašumu īpašnieku interesēm.

15. Pieteikumu iesniedzēji norāda arī uz vairākiem

Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procesā pieļautiem

procesuālo un materiālo tiesību pārkāpumiem.

15.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojums

atzīstams par prettiesisku, jo tas pamatojoties uz prettiesisku

Teritorijas plānojumu.

Satversmes tiesa ir izvērtējusi Teritorijas plānojuma

grozījumu pieņemšanas procedūru un atzinusi to par atbilstošu

Satversmes 115. pantam, tādējādi šāds Pieteikumu iesniedzēju

arguments nevar tikt izmantots, izvērtējot Detālplānojuma

atbilstību Satversmes 115. pantam.

15.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Detālplānojumā

paredzētajai vēja ģeneratoru būvniecībai bija nepieciešams veikt

ietekmes uz vidi novērtējumu un ka Vides birojs, veicot sākotnējo

ietekmes uz vidi novērtējumu, esot saņēmis nepilnīgu un neprecīzu

informāciju. Turklāt neesot izvērtēti vairāki paredzamās ietekmes

uz vidi veidi (piemēram, vibrācijas līmenis, mirgošanas efekts,

apēnojumi). Pieteikumu iesniedzēji Detālplānojuma izstrādes laikā

saņemtos iesaistīto institūciju atzinumus uzskata par

formāliem.

15.2.1. Pieteikumu iesniedzēju argumenti par

Detālplānojuma izstrādi un apstiprināšanu ir saistīti ar Vides

biroja 2009. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 442 "Par ietekmes

uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu" un 2009. gada

27. novembra lēmumu Nr.496 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūras nepiemērošanu", kas pieņemti attiecībā uz

konkrētām paredzētajām darbībām.

Stratēģiskais novērtējums un ietekmes uz vidi novērtējums,

kura ietvaros pieņemti minētie Vides biroja lēmumi, ir divas

dažādas procedūras, kurām ir atšķirīgi vērtēšanas priekšmeti.

Stratēģiskā novērtējuma saistība ar detālplānojumu var izrietēt

tikai kā atsevišķs vērtēšanas gadījums Novērtējuma likuma 4.

panta trešās daļas 5. punkta izpratnē, kad tiek konstatēta

nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu. Savukārt

detālplānojuma kā tiesību akta izstrāde nav saistāma ar konkrētu

paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras

rezultātā tiek pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma

piemērošanu vai nepiemērošanu.

15.2.2. Satversmes tiesa piekrīt Vides biroja paustajam

viedoklim, ka lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras

piemērošanu vai nepiemērošanu pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas

vēja ģeneratoru būvniecības iecerēm Medzes pagasta nekustamajā

īpašumā "Papardes" vai šādu būvniecības ieceru

būvprojektu izstrāde nav jautājumi, kas būtu izskatāmi

konstitucionālās tiesvedības ietvaros. Par vairākiem ar nekustamo

īpašumu "Papardes" saistītajiem administratīvajiem

aktiem ir iesniegti pieteikumi administratīvajā tiesā, kura

izvērtē to tiesiskumu. To apliecina arī lietai pievienotie

dokumenti (sk. lietas materiālu 4. sēj. 1. - 33.

lpp.).

Līdz ar to izspriežamās lietas ietvaros Satversmes tiesai

jāvērtē tikai Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras,

proti, jānoskaidro, vai Detālplānojumam bija nepieciešams

stratēģiskais novērtējums.

15.2.3. Novērtējuma likumā paredzēto procedūru

savstarpējā saistība ar detālplānojuma kā vietējās pašvaldības

saistošo noteikumu izstrādi var izrietēt vienīgi no stratēģiskā

novērtējuma, kas ir plānošanas dokumentiem noteiktais

atbilstīgais ietekmju novērtēšanas veids.

Pēc Vides biroja ieskata, nav pamata uzskatīt, ka

Detālplānojumam, kas precizē Medzes pagasta teritorijas

plānojumu, kā atsevišķam dokumentam būtu bijis nepieciešams

stratēģiskais novērtējums. Novērtējuma likuma 4. panta trešā daļa

noteic, ka stratēģisko novērtējumu veic dokumentiem, tostarp ar

teritorijas plānošanu saistītiem dokumentiem, ja tie paredz

priekšnosacījumus Novērtējuma likuma 1. un 2. pielikumā norādīto

darbību veikšanai, kā arī tad, ja tie var būtiski ietekmēt

Eiropas nozīmes aizsargājamās Natura 2000 teritorijas.

Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punkts noteic, ka šā

panta trešās daļas 1. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem,

kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās

pašvaldības līmenī, stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot

gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt

vidi.

15.2.4. Konkrētais Detālplānojums ir plānošanas

dokuments, kas attiecas uz nelielas teritorijas izmantošanu un

tajā paredzētu konkrētu darbību ar zināmiem parametriem, apjomiem

un identificējamu ietekmes zonu. Šajā gadījumā, kad

Detālplānojums tiek izstrādāts vienam īpašumam, kurā paredzēts

veikt Novērtējuma likuma 2. pielikumā noteikto darbību tādā

apjomā, kādā tai veikts Novērtējuma likuma 2. pielikumā un 8.

pantā paredzētais ietekmju izvērtējums, un kad darbības vieta

neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un neatrodas šādas

teritorijas tuvumā, - stratēģiskais novērtējums, kas tiktu veikts

Detālplānojumam, dublētos ar Teritorijas plānojuma grozījumiem

veikto stratēģisko novērtējumu, kā arī ar sākotnējo ietekmes uz

vidi izvērtējumu un tā rezultātiem.

Tādējādi stratēģiskā novērtējuma

piemērošana Detālplānojumam nebija nepieciešama.

15.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka sabiedriskās

apspriešanas sanāksmē 2010. gada 21. janvārī iedzīvotājiem

sniegtās atbildes bijušas tik vispārīgas un nekonkrētas, ka

sabiedrība nav saņēmusi pilnvērtīgu informāciju, un sabiedrības

viedoklis neesot ņemts vērā.

Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības nepiekrīt VES būvniecībai

Medzes pagastā. No lietas materiāliem izriet, ka Dome sabiedrisko

apspriešanu ir organizējusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie

iebildumi bija analoģiski iebildumiem, kuri tika izteikti jau

Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā.

Detālplānojuma izstrādes laikā šie iebildumi tika noraidīti,

ņemot vērā saņemtos speciālistu slēdzienus un pozitīvos

atzinumus, kurus bija sniegušas visas septiņas darba uzdevumā

minētās institūcijas. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

viedoklis, ka viņu iebildumi netika vērtēti.

Viens no Pieteikumu iesniedzējiem - A. Mežvids - lūdzis arī

RAPLM izvērtēt Detālplānojuma tiesiskumu. Ministrija nav

konstatējusi Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras

pārkāpumus (sk. lietas materiālu 4. sēj. 60. - 62.

lpp.).

Līdz ar to Detālplānojuma izstrādes

un pieņemšanas procedūra atbilst Satversmes 115. pantam.

15.4. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojumā

nepareizi noteiktas drošības aizsargjoslas, tādā veidā pārkāpjot

Aizsargjoslu likumā ietvertās materiālās tiesību normas.

15.4.1. Aizsargjoslu likuma 32.1 panta otrā

daļa noteic, ka aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5

reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums.

Detālplānojumā noteikts vēja ģeneratoru maksimālais augstums -

51 metrs, maksimālais rotora diametrs - 30 metri un maksimālā

jauda - 250 kilovati. Līdz ar to, vadoties no Aizsargjoslu

likuma, attiecīgajai aizsargjoslai jābūt 76,5 metrus platai. No

lietas materiāliem gūstams apstiprinājums tam, ka īpašumā

"Papardes" aizsargjosla ap VES noteikta tieši 76,5

metru platumā. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

viedoklis, ka aizsargjosla aprēķināta nepareizi.

15.4.2. Pēc būtības Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret

jēdziena "vēja ģeneratora maksimālais augstums" saturu.

Maksimālais augstums, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, esot

jārēķina no zemes virsmas līdz vēja ģeneratora spārna augstākajam

punktam.

Strīds par vēja ģeneratoru maksimālo augstumu varētu rasties

būvieceres īstenošanas procesā. Detālplānojuma uzdevums ir

detalizēt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.

Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka aizsargjoslas platums

ir aprēķināms no vēja ģeneratora maksimālā augstuma, lai arī kā

tiktu tulkots jēdziens "vēja ģeneratora maksimālais

augstums".

Vairākas ministrijas dažādos periodos sniegušas atšķirīgus

skaidrojumus par to, kā "maksimālais augstums" nosakāms

VES ar horizontālo rotācijas asi (sk. Satversmes tiesas 2011.

gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11.

punktu). Dome norāda, ka Detālplānojumā, nosakot vēja

ģeneratora maksimālo augstumu, tika ņemts vērā Ekonomikas

ministrijas skaidrojums, ka līdz grozījumu izdarīšanai Noteikumos

Nr. 982 vēja ģeneratora maksimālais augstums nosakāms no zemes

virsmas līdz rotora asij. Arī RAPLM, vērtējot Detālplānojuma

tiesiskumu, ir norādījusi, ka aizsargjoslas noteiktas atbilstoši

normatīvajam regulējumam, turklāt vēja ģeneratora maksimālais

augstums nosakāms no zemes virsmas līdz rotora asij (sk.

lietas materiālu 4. sēj. 61. lpp.).

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldībai bija

tiesības izstrādāt teritorijas plānojumu, vadoties no

skaidrojumiem, ko tai deva likumā pilnvarotā institūcija -

Ekonomikas ministrija (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24.

februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11. punktu).

15.4.3. Satversmes tiesa pievērš uzmanību tam, ka

Detālplānojumā aizsargjosla noteikta maksimāli pieļaujamā apmērā,

jo to ierobežo arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

3.17.3. punkta 7. apakšpunkts, kas noteic, ka vēja ģeneratoru

izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora aizsargjosla nepārsniegtu

konkrētā zemes gabala ārējās robežas.

Detālplānojumā nav jānoteic, kādi konkrēti VES modeļi tiks

uzstādīti konkrētā teritorijā, bet jānosaka tikai to atrašanās

vieta un maksimālais augstums. Tas ir izdarīts.

Savukārt noteikta VES modeļa uzstādīšana, kas atbilstu

Detālplānojumam, jau ir būvieceres īstenošanas process, kurš nav

Satversmes tiesas kompetencē. Pieteikumu iesniedzēji sakarā ar šo

procesu ir vērsušies administratīvajā tiesā, un tās kompetencē

arī ietilpst izvērtēšana, vai būviecere tiek īstenota saskaņā ar

Detālplānojumu.

Līdz ar to Detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma

32.1 panta otrajai daļai.

16. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka gan Teritorijas

plānojuma grozījumi, gan Detālplānojums, atļaujot Medzes pagastā

būvēt VES, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas

Satversmes 105. pantā.

Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz

īpašumu. Taču šo tiesību īstenošanai ir arī sociālas robežas, jo

īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Vērtējot, vai ar VES apbūves zonas noteikšanu ir ierobežotas

Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, Satversmes tiesa ņem

vērā, pirmkārt, pašu īpašuma objektu, jo tā īpatnības lielā mērā

noteic, ciktāl sabiedrības intereses var ietekmēt personas

tiesības uz īpašumu; otrkārt to, ka teritorijas plānojumā

nosakāmie īpašuma tiesību aprobežojumi neskar visu īpašuma

tiesību saturu, bet attiecas vienīgi uz īpašuma lietošanas

tiesībām.

Ar teritorijas plānojumiem tiek regulēta un kontrolēta

nekustamā īpašuma un visupirms - zemes gabala (kā teritoriālas

platības) izmantošana. Privātpersonai zemes izmantošanas jomā

nekad nav piederējušas absolūtas tiesības. Zeme netiek uzskatīta

tikai par privāto tiesību objektu, jo tā vienlaikus ir arī dabas

resurss un dabas vides elements, kas mijiedarbojas un ir cieši

saistīts ar citām dabas sastāvdaļām. Līdz ar to, mainoties

sociālajiem un vides apstākļiem, tostarp pieaugot cilvēku skaitam

un vides aizsardzības prasībām, īpašniekam piederošo zemes

lietošanas tiesību apjomam ir tendence arvien samazināties

(sk., piemēram, Beatly T. Ethical Land Use: Principles of

Policy and Planning. Baltimore and London: The Johns Hopkins

University Press, 1993, p.195 - 196).

Katram zemes īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma lietošanas

tiesību apjomu, proti, to, cik lielā mērā zemes īpašnieks varēs

izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas

lielāku ekonomisko labumu, nosaka plānojumā atļautā izmantošana

tai teritorijai, kurā īpašums atrodas. Satversmes tiesa ir

atzinusi, ka ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu

noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums

sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas

tiesības uz īpašumu (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1.punktu).

Nosakot, vai ar Teritorijas plānojumu vai Detālplānojumu līdz

tam pastāvējušais zemes īpašuma lietošanas tiesību apjoms ir

mainīts un vai šī maiņa atzīstama par īpašuma tiesību

ierobežojumu, jāņem vērā, cik lielā mērā ar plānojumu ir

ierobežota līdzšinējā atļautā īpašuma izmantošana, kā arī tas,

vai līdzšinējā atļautā (vai attiecīgi plānotā) izmantošana

īpašniekam ir radījusi tādu tiesisko paļāvību, ka nākotnē viņš

savu zemi varēs izmantot kādā noteiktā veidā.

16.1. Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādā veidā

katram atsevišķam zemes gabala īpašniekam ir aizskartas

Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un kādā

veidā ar apstrīdētajiem aktiem ir aizskartas viņu tiesības uz

īpašuma lietošanu. Aizskārums varētu rasties tad, ja pašvaldība

atļautu būvēt VES, kurai saskaņā ar likumu nosakāmā aizsargjosla

skartu kaimiņos esošos zemes gabalus. Taču VES apbūves zonas

izmantošanas un apbūves noteikumi šādu iespēju nepieļauj.

Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, viņu īpašuma tiesību

īstenošana varētu tikt apgrūtināta nākotnē, ja citas personas

izmantos tiesības, kas tām izriet no teritorijas plānotās

(atļautās) izmantošanas, un uzbūvēs VES.

Satversmes tiesa secina, ka VES apbūves zonas noteikšana

plānojumā pati par sevi neko nemaina tai piegulošo zemes gabalu

atļautās izmantošanas ziņā. Turklāt kaimiņu zemes īpašniekam

tiesiskā paļāvība uz savas zemes izmantošanu kādā noteiktā veidā

nākotnē varētu rasties tad, ja plānojumā šis veids būtu paredzēts

kā plānotā teritorijas izmantošana.

VES apbūves zonas noteikšana neliedz

Pieteikumu iesniedzējiem savus īpašumus izmantot atbilstoši

Teritorijas plānojumā noteiktajai atļautai (plānotai)

izmantošanai, un līdz ar to apstrīdētie akti šādā aspektā nerada

Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojumu.

16.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Satversmes 105.

pantā garantēto īpašuma tiesību aizskārumu radīs vēja ģeneratoru

(kuru būvniecību Medzes pagasta teritorijas plānojums pieļauj)

tiešā ietekme: trokšņi, ēnas, vibrācija un mirgošanas efekts.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no tiesībām uz īpašumu

izrietošās intereses teritorijas plānošanas jomā aplūkojamas

plašā tvērumā. Pie tām var piederēt arī, piemēram, noteikts skats

pa logu, dzīvokļa insolācija (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punktu).

16.2.1. Tiktāl, ciktāl Pieteikumu iesniedzēji ir

personas, kurām pieder VES apbūves zonām piegulošie nekustamie

īpašumi, īpaši zemes gabalam "Papardes" piegulošie

īpašumi, VES būvniecība var ietekmēt atsevišķus šo īpašumu

izmantošanas aspektus, proti, liegt šiem īpašniekiem gūt visus

iespējamos labumus no sava īpašuma netraucētas izmantošanas sev

vēlamākajā veidā - bez VES radītajām ainavas izmaiņām, apēnojuma

un trokšņa. Tātad VES izvietošana īpašumā "Papardes",

kas robežojas ar Pieteikumu iesniedzējiem piederošajiem zemes

gabaliem, varētu ierobežot viņu tiesības uz īpašumu, tāpēc ir

jāizvērtē, vai apstrīdētie akti pieņemti normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai

ierobežojums ir samērīgs.

16.2.2. Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ir

ierobežotas ar pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas

plānojumu vai detālplānojumu, atrisināms, ņemot vērā Satversmes

115. panta procesuālo aspektu. Satversmes tiesa izspriežamās

lietas ietvaros ir secinājusi, ka Teritorijas plānojuma grozījumi

un Detālplānojums atbilst Satversmes 115. pantam, tāpēc nav

šaubu, ka tie pieņemti pienācīgā kārtībā. Līdz ar to īpašuma

tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

16.2.3. Iepriekš jau tika norādīts, ka vēja enerģijas

izmantošanas attīstība ne vien uzskatāma par atsevišķu personu

īpašuma tiesību izmantošanas nodrošinājumu, bet ir vērsta uz

Satversmes 115. pantā noteikto valsts pienākumu izpildi vides

uzlabošanas jomā. Turklāt apstrīdētie akti sekmē enerģētikas

sektora attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības

dalībvalstīm, kuras visvairāk ir atkarīgas no importētajiem

energoresursiem. Gandrīz visa Latvijā izmantojamā nafta un gāze

tiek importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma samazināšanās,

aizvien plašāka vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un

pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas pēc

valsts neatkarības atgūšanas ļāvuši samazināt Latvijas

energoatkarību no 80 - 90 procentiem līdz 60 - 70 procentiem

(sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums

"Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un

caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga: Sorosa fonds

Latvija, 19. lpp.). Tātad pamattiesību uz īpašumu

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību un

sabiedrības labklājības nodrošināšana.

16.2.4. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos

ietvertie ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi,

nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars

starp Pieteikumu iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un

minētajām visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras

puses. Ir jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir

nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas

tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

3) vai pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, proti, vai

labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr.

2008-05-03 11. punktu).

Apstrīdētie akti ir vērsti ne tikai uz enerģētikas sektora

attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

ārvalstīm, bet arī uz to personu īpašuma tiesību īstenošanu,

kuras vēlas izmantot savus īpašumus, būvējot uz tiem VES un

gūstot no šīs saimnieciskās darbības peļņu. VES būvniecības

rezultātā ienākumus budžetā gūs arī vietējā pašvaldība, līdz ar

to rodot iespēju šos līdzekļus izlietot novada attīstīšanai,

citastarp personu sociālo tiesību nodrošināšanai.

Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī

saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka "saudzējošāks

līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē"

(Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata,

alternatīvs līdzeklis varētu būt VES izvietošana lielākā attālumā

no viņu īpašumiem vai mazākas jaudas (līdz 20 kilovatiem) vēja

ģeneratoru būvēšana. Taču šāds risinājums vispār liegtu daudziem

īpašniekiem izmantot savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un

līdz ar to nesasniegtu leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā

apstrīdētie akti.

Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver Pieteikumu

iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā vairāki

aspekti.

Ja nākotnē Medzes pagastā tiks būvētas VES, to īpašniekiem būs

jārespektē citu personu īpašuma tiesības tiktāl, ciktāl valsts ir

noteikusi īpašuma tiesību aprobežojumus sabiedrības, tostarp citu

īpašnieku, interesēs. Ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka

gan trokšņa, gan vibrācijas pieļaujamo robežu. Tāpēc tāda VES

izvietošana, kuras rezultātā tiktu pārkāpta šī robeža, nav

pieļaujama.

Ņemot vērā to, ka Teritorijas plānojums tiek precizēts

detālplānojumos, kuros iespējams VES izbūvi ieplānot pienācīgā

attālumā no dzīvojamām mājām, kā arī to, ka Detālplānojums paredz

VES izbūvi pienācīgā attālumā no tuvumā esošajām dzīvojamām

mājām, jāsecina, ka personu tiesībām uz īpašumu noteiktais

ierobežojums nav liels un ir mazāks par labumu, ko sabiedrība gūs

no leģitīmā mērķa sasniegšanas un vēja enerģijas ieguves

attīstības konkrētā projekta ietvaros.

Tātad pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs un apstrīdētie akti atbilst arī Satversmes 105.

pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt Grobiņas novada domes 2009. gada 29. septembra saistošos

noteikumus Nr. 4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo

pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem

apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009. gada 4. jūnija

saistošie noteikumi Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas

plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes

pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010. gada 18.

februāra saistošos noteikumus Nr. 62 "Detālplānojums

īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" par

atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.

pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris