4. punkts). Pašvaldībai ir pienākums ar teritorijas plānojumu kā

). Pašvaldībai ir pienākums ar teritorijas plānojumu kā

1vienu no plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem noteikt

2teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat

3pretējas intereses. Tādējādi teritorijas plānojuma mērķis ir

4nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras

5interešu īstenošanu, gan arī vides aizsardzību.

6Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) norādījusi, ka

7valstīm un arī pašvaldībām pirms projekta īstenošanas ir

8pienākums veikt pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot

9alternatīvus risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta

10īstenošanas risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu

11ievērošanu (sk. ECT 2001. gada 2. oktobra sprieduma lietā

12"Hatton and Others v. the United Kingdom" 97.

13punktu).

1410.2. Interešu līdzsvarošanu nodrošina teritorijas

15plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Interešu

16saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto

17(atļauto) izmantošanu dažādās šīs teritorijas daļās. Teritorijas

18plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības

19brīvības ārējās robežas un teritorijas plānojuma uzdevumu

20nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras

21interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

22janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

2311. Lai teritorijas plānojums un detālplānojums būtu

24tiesisks, tiem, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātiem un

25apstiprinātiem un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem

26aktiem. Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski

27pārkāpumi, teritorijas plānojums vai detālplānojums nav pieņemts

28pienācīgā kārtībā.

2911.1. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem

30kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa

31pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds,

32nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota.

33Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir

34būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas

35plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī

36citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes

37tiesas 2007. gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.

38punktu).

39Tādējādi, izvērtējot Teritorijas plānojuma grozījumu un

40Detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, nepieciešams

41noskaidrot, vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā

42teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai

43atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajam teritorijas

44plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas plānotā

45(atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi.

4611.2. Vērtējot, vai Teritorijas plānojuma grozījumi ir

47izstrādāti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes

48tiesai visupirms jāpārbauda, vai to izstrādē ir ievērotas

49procesuālās prasības. Proti, vai un kā ir veikts stratēģiskais

50novērtējums, vai ir notikusi Teritorijas plānojuma grozījumu

51sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi

52no attiecīgajām institūcijām.

53Savukārt vērtējot to, vai Detālplānojums ir izstrādāts

54normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai

55jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās prasības attiecībā uz

56Detālplānojuma izstrādi. Proti, vai bija nepieciešams veikt

57stratēģisko novērtējumu, vai ir notikusi Detālplānojuma

58sabiedriskā apspriešana, un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi

59no attiecīgajām institūcijām.

60Tikai tad, kad ir izvērtēta plānošanas dokumenta pieņemšanas

61procedūras likumība, var izvērtēt, vai ir ievērotas arī materiālo

62tiesību normās ietvertās prasības attiecībā uz vides aizsardzību

63(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

64Nr. 2007-11-03 17. punktu).

6512. Pieteikumu iesniedzēji norāda uz vairākiem

66Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas

67procesuālajiem pārkāpumiem.

6812.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas

69plānojuma sabiedriskā apspriešana bijusi formāla. Saņemtie

70iebildumi sabiedriskās apspriešanas pārskatos un ziņojumos

71noraidīti bez pamatojuma. Teritorijas plānojumam tāpat kā citiem

72teritorijas plānošanas dokumentiem esot jāatspoguļo izraudzītā

73risinājuma lietderības apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem

74lēmuma pieņēmēja apsvērumiem, kuru dēļ daži priekšlikumi ņemti

75vērā, bet citi - noraidīti.

7612.1.1. Lietā nav strīda par to, vai sabiedriskā

77apspriešana notikusi saskaņā ar normatīvā regulējuma prasībām.

78Pieteikumu iesniedzēji norāda tikai uz to, ka pašvaldība,

79noraidot viņu iebildumus, nav tos izvērtējusi un sniegusi

80noraidījuma pamatojumu.

81Izspriežamās lietas ietvaros saduras divas pretējas intereses

82- no vienas puses, to zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri

83vēlas savā īpašumā attīstīt VES būvniecību, un, no otras puses,

84to blakus esošo zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri nevēlas,

85lai pagasta teritorijā būtu atļauta VES būvniecība, bet uzskata,

86ka izņēmums varētu būt mazu VES - ar jaudu līdz 20 kilovatiem -

87būvniecība. Pašvaldības uzdevums šajā situācijā bija izvērtēt un

88līdzsvarot minētās intereses un pieņemt tādu lēmumu, kas vislabāk

89būtu piemērots tai un tās iedzīvotājiem.

90Teritorijas plānošanas jautājumos, kuros nepieciešams saskaņot

91atšķirīgas intereses, vispusīgs izvērtējums ir obligāta

92plānošanas sastāvdaļa. Šis izvērtējums veicams, plānojuma

93izstrādes procesā iesaistot ieinteresētās personas, kā arī

94apsverot to izteiktos viedokļus un pamatojot izraudzīto

95attīstības risinājumu. Tikai tāds attīstības risinājums, kas ir

96vispusīgi izvērtēts un pamatots, uzskatāms par ilgtspējīgu.

97Tādējādi, no vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt

98ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku

99rezultātu, kas kopumā vairāk atbilstu plānojuma izstrādāšanas

100mērķim, taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt

101pietiekami argumentētam, proti, noraidot sabiedrības izteikto

102viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums.

103Jau iepriekš tika secināts, ka pašvaldībai bija tiesības

104plānot savā teritorijā vēja ģeneratoru apbūvi, taču tās

105plānošanas gaitā bija jāievēro plānošanas dokumentu izstrādes un

106pieņemšanas kārtība.

10712.1.2. Lietas materiāliem pievienots Ziņojums par

108fizisko un juridisko personu priekšlikumu/iebildumu izskatīšanas

109rezultātiem (turpmāk - Ziņojums), kurā apkopoti Teritorijas

110plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas posmos saņemtie

111priekšlikumi un iebildumi un to izvērtēšanas rezultāts (sk.

112lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130. lpp.). No Ziņojumā

113ietvertās informācijas var secināt, ka iesniegtie priekšlikumi

114vai iebildumi tika vērtēti. Ziņojums atspoguļo arī noraidīto un

115daļēji atbalstīto priekšlikumu un iebildumu pamatojumu. Tā,

116piemēram, vairāku zemes gabalu īpašnieki lūguši sev piederošajos

117zemes gabalos mainīt atļauto teritorijas izmantošanas veidu no

118lauksaimniecības teritorijas uz vēja ģeneratoru apbūvi. Viņu

119iesniegums zināmā daļā tika noraidīts, jo vairāki zemes gabali

120atrodas pārāk tuvu apdzīvotai vietai vai skar kultūras pieminekļa

121aizsardzības zonu vai arī kapsētas aizsargjoslu, savukārt citā

122daļā iesniegums tika atbalstīts, un apbūvei piemēroti zemes

123gabali tika iekļauti Teritorijas plānojuma grozījumos kā vēja

124ģeneratoru apbūves teritorija (sk. lietas materiālu 1. sēj.

125103. - 104. lpp.). Daži īpašnieki lūguši izslēgt viņiem

126piederošos zemes gabalus no plānotās vēja ģeneratoru apbūves

127teritorijas. Pašvaldība šādu lūgumu arī ir ņēmusi vērā (sk.

128lietas materiālu 1. sēj. 112. lpp.).

129Savukārt iebildumi pret vēja ģeneratoru apbūvi ņemti vērā

130daļēji. Tā, piemēram, zemes gabala īpašnieka iebildumi pret to,

131ka plānotā VES atradīsies pārāk tuvu viņam piederošās zemnieku

132saimniecības ganībām un dzīvojamām ēkām, tika ņemti vērā,

133izslēdzot tuvākos piegulošos īpašumus no plānotajām vēja

134ģeneratoru apbūves teritorijām un papildinot Teritorijas

135izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertās prasības attiecībā

136uz iespējamo vēja ģeneratoru izbūves kārtību (sk. lietas

137materiālu 1. sēj. 113. lpp.). Arī Pieteikumu iesniedzēju

138iesniegums, kuru parakstījis Aldis Mežvids un vēl 55 personas un

139kurā bija ietverti iebildumi pret vēja ģeneratoru (ar jaudu virs

14020 kilovatiem) apbūvi Medzes pagastā, tika izvērtēts un daļēji

141atbalstīts, papildinot Teritorijas izmantošanas un apbūves

142noteikumus ar papildu ierobežojošām prasībām attiecībā uz plānoto

143vēja ģeneratoru apbūves teritoriju iespējamo izmantošanu

144paredzētajam mērķim.

145Ziņojums dod pamatu secinājumam, ka Medzes pagasta iedzīvotāju

146priekšlikumi un iebildumi ir vērtēti. Vienlaikus Teritorijas

147plānojuma grozījumiem tika veikts arī stratēģiskais novērtējums

148un izstrādāts Vides pārskats. Arī Teritorijas plānojuma grozījumu

149stratēģisko novērtējumu un tā ietvaros gūto informāciju var

150uzskatīt par pamatojumu Teritorijas plānojumā ietverto risinājumu

151izvēlei un iedzīvotāju iebildumu atspēkošanai.

152Līdz ar to nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju arguments, ka

153Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesā

154nav izvērtēti un bez pamatojuma ir noraidīti sabiedriskās

155apspriešanas laikā iesniegtie iesaistītās sabiedrības

156iebildumi.

15712.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka stratēģiskais

158novērtējums nav pietiekami detalizēts un ir veikts formāli, jo

159nav vērtēti būtiski jautājumi. Stratēģiskā novērtējuma rezultāti

160neesot ietekmējuši Teritorijas plānojuma grozījumu saturu, un

161Teritorijas plānojums esot pieņemts uz nepilnīgas informācijas

162bāzes, tādējādi pārkāpjot piesardzības principu.

16312.2.1. Satversmes tiesa jau norādīja, ka no Satversmes

164115. pantā noteiktā valsts pienākuma aizsargāt ikviena tiesības

165dzīvot labvēlīgā vidē un rūpēties par vides saglabāšanu un

166uzlabošanu izriet publisko personu pienākums izveidot un

167nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu (sk. šā

168sprieduma 8.1.punktu.). Mūsdienās efektīva vides aizsardzības

169sistēma nav iedomājama bez piesardzības principa ievērošanas.

170Stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura

171starpniecību piesardzības princips tiek īstenots plānojumu

172pieņemšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

173janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu).

174Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai samazināt

175plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz vidi.

176Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas dokumenta

177izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas iespējamā

178ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā, izstrādājot

179plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir jākonsultējas ar

180sabiedrību un citām institūcijām, lai arī to viedokļi tiktu

181ievēroti, pieņemot plānojumu (sk. Novērtējuma likuma 1.panta 6.,

1827. punktu un 2. pantu).

183Galīgo lēmumu par plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem

184vietējā pašvaldība. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka plānošanas

185lēmuma pieņēmējam ne vienmēr jāvadās no personu izteiktajiem

186priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem, tomēr sabiedrības

187ierosinājumi ir jāizvērtē un ir jāapsver šo ierosinājumu

188piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma

189izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības

190izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt pamatotam (sk.

191Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05

192secinājumu daļas 5.punktu).

193Stratēģiskais novērtējums kā reglamentēta novērtēšanas

194procedūra balstāms uz šādiem pamatprincipiem: 1) plānojuma

195iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā

196pieņemšanas; 2) plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver

197Vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot

198un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

199plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

200iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

201pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm; 3) Vides pārskata

202secinājumus un apspriešanās rezultātus ņem vērā pirms plānojuma

203pieņemšanas; 4) pēc plānojuma pieņemšanas par to informē

204iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību

205un padara pieejamu visu attiecīgo informāciju; 5) pastāvīgi

206uzrauga plānojuma ietekmes būtiskos aspektus (veic to

207monitoringu), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu

208ietekmi, ja plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk.

209Eiropas Kopienu Komisijas ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam,

210Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

211komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva

2122001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu 3.1.punktu. Brisele,

21314.09.2009. COM(2009)].

214Ja stratēģiskais novērtējums veikts,

215pieļaujot atkāpes no tā pamatprincipiem, var tikt pārkāpts

216piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes 115.

217pants.

21812.2.2. Lai noteiktu, vai Pieteikumu iesniedzēju

219argumenti par stratēģiskā novērtējuma atbilstību normatīvajam

220regulējumam ir pamatoti, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

221stratēģiskais novērtējums veikts saskaņā ar attiecīgajiem tā

222pamatprincipiem, respektīvi, vai Vides pārskatā ir noteikta

223(identificēta), aprakstīta un novērtēta plānojuma iespējamā

224būtiskā ietekme uz vidi, vai notikusi apspriešanās ar sabiedrību

225un noteiktajām iestādēm un vai Vides pārskata secinājumi un

226apspriešanās rezultāti ņemti vērā pirms plānojuma

227pieņemšanas.

228Vides pārskatā iekļaujamās informācijas apjomu un

229detalizācijas pakāpi stratēģiskā novērtējuma izstrādātājs nosaka

230kopīgi ar kompetento iestādi, proti, Vides biroju (sk.

231Novērtējuma likuma 23.5 panta otro daļu). Atzinumā par

232Vides pārskatu Vides birojs nav konstatējis, ka Vides pārskats

233neatbilstu normatīvo aktu prasībām vai ka saņemtie komentāri un

234priekšlikumi nebūtu izvērtēti. Taču Pieteikumu iesniedzēji norāda

235uz vairākiem ar VES apbūves teritorijām saistītiem būtiskiem

236jautājumiem, kas neesot izvērtēti, tostarp uz trokšņa un

237vibrācijas līmeņa izmaiņām, nevēlamiem vizuālajiem efektiem

238(mirgošana, apēnojums), VES elektromagnētiskā starojuma ietekmi,

239apkārtnes dabas vērtībām, VES ietekmi uz apdzīvotajām vietām, kas

240atrodas VES zonas tiešā tuvumā.

241Novērtējuma likums paredz, ka Vides pārskatā nosaka

242(identificē), apraksta un novērtē plānojuma īstenošanas iespējamo

243būtisko ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānojuma mērķus, paredzētās

244darbības realizācijas vietu un jomu (sk. Direktīvas 2001/42/EK

2455.panta 1.punktu, kā arī Novērtējuma likuma 1. panta 6. un 7.

246punktu). Līdz ar to stratēģiskā novērtējuma procesā tiek prasīta

247nevis jebkādas, bet tikai tās iespējamās ietekmes noteikšana,

248aprakstīšana un izvērtēšana, kura, ņemot vērā darbības jomu (VES)

249un realizācijas vietu (šajā gadījumā - Medzes pagasta teritorijā

250paredzētās VES zonas), ir uzskatāma par būtisku.

251Tā kā VES zonas tuvumā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamas

252dabas teritorijas (Natura 2000), Vides pārskatā, ievērojot

253Vides biroja izvirzīto prasību, ir aprakstīta un vērtēta VES

254zonas iespējamā ietekme uz šīm teritorijām un secināts, ka tā nav

255kvalificējama kā būtiska. Vides pārskatā ir noteiktas iespējamās

256negatīvās ietekmes -norādīts, ka VES zona var radīt izmaiņas

257ainavā, ka nepareiza VES izvietojuma dēļ var rasties trokšņa un

258gaismēnu maiņas piesārņojums, turklāt VES var ietekmēt migrējošos

259putnus. Savukārt VES zonas ietekme uz cilvēku veselību iespējama

260gadījumos, kad VES atrodas tiešā apdzīvoto vietu vai tūrisma un

261atpūtas objektu tuvumā. Ciktāl stratēģiskajā novērtējumā ir

262prasīta būtisko ietekmju noteikšana, Vides pārskatā šī prasība ir

263ievērota. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka

264stratēģiskā novērtējuma procesā jāapsver dažādas iespējamās

265ietekmes, nav pamatots.

266Novērtējuma likums paredz, ka stratēģiskais novērtējums

267veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju (šajā

268gadījumā - plānojuma redakciju) un informāciju, kas iegūta no

269kompetentajām iestādēm konsultāciju procesā, kā arī sabiedrības

270līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības iesniegtajiem

271priekšlikumiem (sk. Novērtējuma likuma 3.panta 2.punktu).

272Novērtēšanas procesa caurskatāmība un atklātība ir stratēģiskā

273novērtējuma pamatprincips, kas nodrošina ne tikai dažādu viedokļu

274uzklausīšanu, bet arī sabiedrības uzticību plānošanas procesam

275(sk. Dalal-Clayton B., Sadler B. Strategic Environmental

276Assessment: A Sourcebook and Reference Guide to International

277Experience. London: Earthscan, 2004, p.15). Sabiedrības

278līdzdalība dod iespēju iegūt informāciju par tiem negatīvās

279ietekmes aspektiem, kuri sabiedrību satrauc visvairāk un kuriem

280tādēļ būtu jāvelta papildu uzmanība stratēģiskā novērtējuma

281ietvaros.

282Stratēģiskā novērtējuma ietvaros notikusī apspriede liecina,

283ka sabiedrības, tostarp Pieteikumu iesniedzēju, noraidošā

284attieksme pret VES zonas noteikšanu lielā mērā ir saistīta ar

285bažām, ka VES varētu tikt izvietotas pārāk tuvu apdzīvotajām

286vietām (mājām) un tādējādi atstāt negatīvu ietekmi uz veselību.

287Taču šā ietekmes aspekta izvērtējums Vides pārskatā nav ietverts.

288Arī Vides birojs Atzinumā ieteicis Vides pārskatā ietvert

289informāciju par VES zonai tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām un

290izvērtēt, vai VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos šajā

291ziņā nebūtu ietveramas papildu prasības.

292Tomēr Novērtējuma likums arī paredz, ka Vides pārskatā

293iekļaujama informācija, "ko izstrādātājs var nodrošināt,

294ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas

295metodes" (sk. Novērtējuma likuma 23.4 panta pirmo

296daļu). Vides pārskata projektā norādīts, ka Vides pārskata

297sagatavošanā izmantoti publiski pieejami pētījumi un informācija

298(sk. lietas materiālu 9. sēj. 91. lpp.).

299Satversmes tiesa ir atzinusi, ka attiecībā uz VES ir pieejama

300citās valstīs uzkrātā pieredze, nosakot, kādā attālumā no

301apdzīvotām vietām to izvietošana ir pieļaujama. Kā liecina

302vairāku valstu pieredze, daudzi vēja parki ir izvietoti tā, ka

303dzīvojamās mājas atrodas 300 - 400 metru attālumā, tas ir, trīs

304VES būvju maksimālo augstumu attālumā no tiem (sk. Satversmes

305tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr.2010-48-03

3066.7.punktu). Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums

307attiecas uz attāluma izvērtēšanu, nevar apgalvot, ka šis

308iespējamās būtiskās ietekmes aspekts nebūtu izvērtēts, jo tuvākās

309VES apbūves zonas atrodas aptuveni 500 metru attālumā no

310apdzīvotām vietām. Šis aspekts ir ņemts vērā plānošanas procesā.

311Uz to norāda fakts, ka vairāki zemes gabali tika izslēgti no vēja

312ģeneratoru apbūves zonas, pamatojoties uz to, ka vēja ģeneratori

313atrastos pārāk tuvu apdzīvotām vietām.

31412.2.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ir pārkāpts

315piesardzības princips, jo grozījumi Teritorijas plānojumā veikti,

316pamatojoties uz nepietiekamu informāciju. Pieteikumu iesniedzēji

317atsaukušies uz Vides pārskatā ietverto aizrādījumu, ka

318informācija par putnu migrācijas ceļiem ir nepilnīga un pētījumi

319šajā ziņā vēl jāturpina.

320Saskaņā ar piesardzības principu vides problēmu risināšana

321uzsākama vēl pirms tam, kad saņemti pilnīgi zinātniski

322pierādījumi par plānojuma negatīvo ietekmi uz vidi. Gadījumā, kad

323ir pamatotas aizdomas, ka plānojums var negatīvi ietekmēt vidi,

324jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, plānotā darbība

325ir jāaizliedz (sk. Novērtējuma likuma 3. panta 5. punktu).

326Piesardzības princips nosaka lēmumu pieņemšanu tieši zinātniskās

327nenoteiktības apstākļos, proti, arī tad, ja negatīvas ietekmes

328risku nevar pilnībā konstatēt tāpēc, ka trūkst informācijas vai

329zinātnisku datu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

330sprieduma lietā Nr.2007-11-03 20.1. punktu). Vides pārskatā

331informācija par šādu datu trūkumu attiecībā uz putnu migrācijas

332ceļiem VES zonas apkārtnē ir iekļauta. Līdz ar to Teritorijas

333plānojuma grozījumos, vadoties no piesardzības principa, bija

334jānosaka, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai šo iespējamo

335negatīvās ietekmes risku samazinātu. Savukārt, nosakot šādus

336pasākumus, pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība. VES apbūves

337zonas aizliegšana ir tikai viens no iespējamiem piesardzības

338pasākumiem, un to pašvaldība var izvēlēties, ja tas ir samērīgs

339negatīvās ietekmes novēršanas līdzeklis [sk. Communication

340from the Commission on the precautionary principle, Brussels,

34102.02.2000, COM (2000) p.18 - 20]. Attiecībā uz migrējošo

342putnu aizsardzību VES apbūves zonās Teritorijas izmantošanas un

343apbūves noteikumos ietverta prasība pirms VES būvniecības

344projekta uzsākšanas konsultēties ar ornitologiem un tā izvērtēt

345ietekmi arī no ornitoloģijas viedokļa. Savukārt pēc VES izbūves

346to īpašniekiem jāveic vai jānodrošina pastāvīgs ietekmes

347monitorings un ornitoloģiskie pētījumi. Līdz ar to, ciktāl

348stratēģiskais novērtējums attiecas uz migrējošo putnu

349aizsardzību, VES apbūves zonas noteikšanā un izmantošanā

350piesardzības princips ir ievērots.

35112.2.4. Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai

352samazināt VES apbūves zonas (plānojuma īstenošanas) iespējamo

353nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Turklāt ar ietekmi uz vidi saprot ne

354tikai ietekmi uz dabas objektiem (piemēram, putniem, sikspārņiem

355u.c. sugām) vai dabas vides elementiem (piemēram, gaisu, ūdeni,

356augsni, kā arī dabas un ainavu daudzveidību), bet arī ietekmi uz

357cilvēkiem, viņu veselību un materiālajām vērtībām (sk.

358Novērtējuma likuma 1. pantu un Noteikumu Nr. 157 8.7. punktu).

359Tātad piesardzības princips prasa Vides pārskata secinājumus un

360apspriešanas rezultātus ņemt vērā pirms plānojuma pieņemšanas,

361plānojumā iekļaujot tādus noteikumus, kas nodrošinātu iespējamās

362negatīvās ietekmes novēršanu vai samazināšanu ne tikai attiecībā

363uz dabu, bet arī attiecībā uz VES apbūves zonas apkārtnē

364dzīvojošiem cilvēkiem.

365Satversmes tiesa piekrīt Domei, ka stratēģiskā novērtējuma

366gaitā gūtā informācija ir bijusi par pamatu VES apbūves zonas

367izvēlei, kā arī konkrētu priekšlikumu izstrādei iespējamās

368nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai un to

369iestrādei VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos. VES

370apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti tiešā

371veidā sasaucas ar Vides pārskata rekomendācijām. Piemēram,

372saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem vēja

373ģeneratoru apbūves teritorijā VES būvniecības projektiem veicams

374vismaz ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, kurā ietverams

375arī izvērtējums no ornitoloģijas viedokļa; pirms VES izvietošanas

376jāveic ainavas izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un

377krāsojums, panākot, ka tas vizuāli veiksmīgi iekļaujas ainavā;

378savukārt konkrētas VES novietojums VES apbūves zonā jāplāno tā,

379lai Aizsargjoslu likumā paredzētā VES aizsargjosla nepārsniegtu

380konkrētā zemes gabala ārējās robežas, un VES izbūvei ir

381jāizstrādā detālplānojums, kurā aizsargjosla jānosaka atbilstoši

382likuma prasībām.

38312.2.5. Vides birojs Atzinumā norādījis, ka VES

384iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem ir

385iespējams novērst, ja VES tiek būvētas pietiekamā attālumā no

386apdzīvotām vietām (sk. lietas materiālu 9. sēj. 151.

387lpp.). VES apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumi

388attiecībā uz aizsargjoslu noteikšanas kārtību risina jautājumu

389par VES projekta izvietojumu konkrētā zemes gabalā un ir vērsti

390uz to, lai Aizsargjoslu likuma prasību dēļ kaimiņos esošajos

391zemes gabalos nevarētu rasties nekādi aprobežojumi. Taču šie

392noteikumi paši par sevi neatrisina jautājumu par pieļaujamo VES

393attālumu no apdzīvotām vietām.

394Latvijā atšķirībā no vairākām citām valstīm šādi attālumi nav

395noteikti augstāka juridiskā spēka tiesību normās (sk.

396Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā

397Nr.2010-48-03 6.7. punktu). Vadoties no piesardzības principa

398un ievērojot šā aspekta būtiskumu VES darbības kontekstā, šis

399jautājums būtu jārisina vietējās pašvaldības līmenī un visupirms

400- plānošanas procesā.

401Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minimālais

402attālums, kādam vajadzētu būt starp apdzīvotu vietu un VES un

403kāds būtu uzskatāms par pietiekamu VES iespējamās negatīvās

404ietekmes novēršanai, tiešā veidā nav noteikts. Līdz ar to

405Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izvērtējot plānojuma saturu,

406var uzskatīt, ka VES apbūves zona ir noteikta pietiekamā attālumā

407no apdzīvotām vietām.

408Atbildes rakstā Dome norāda, ka minēto, respektīvi, attāluma

409aspektu tā plānojuma izstrādē ir ņēmusi vērā, nosakot optimālu

410VES apbūves zonas izvietojumu. Proti, priekšlikumi noteikt šo

411zonu teritorijās, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, plānojuma

412izstrādes gaitā nav atbalstīti. Līdz ar to nevar apgalvot, ka VES

413apbūves zonas noteikšanā attālums līdz apdzīvotām vietām nebūtu

414ņemts vērā.

415Satversmes tiesa jau norādīja, ka Teritorijas plānojuma

416grozījumu izstrādes laikā bija pieejami vairāki pētījumi par VES

417būvniecību un vairāku valstu praksi neieplānot VES būves tuvāk

418par 300 - 400 metriem no apdzīvotām vietām (sk. šā sprieduma

41912.2.1. punktu). Taču Teritorijas izmantošanas un apbūves

420noteikumos tomēr vajadzēja ietvert arī skaidrus un saprotamus VES

421apbūves zonas noteikšanas kritērijus attiecībā uz pieļaujamo

422attālumu no apdzīvotajām vietām. Lai gan minētais attālums

423strikti nav noteikts, tas tomēr reāli ir ievērots plānošanas

424procesā, un tādēļ tā nenoteikšanu nevar uzskatīt par būtisku

425teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu un pretrunu ar

426Satversmes 115. pantu. Tāpēc Domei, turpmāk izdarot Teritorijas

427plānojuma grozījumus, būtu jāformulē skaidri un saprotami VES

428apbūves zonas noteikšanas kritēriji attiecībā uz minimālo

429attālumu no apdzīvotajām vietām.

430Tādējādi Teritorijas plānojuma

431grozījumu stratēģiskais novērtējums ir veikts un tā apspriešana

432ir notikusi atbilstoši normatīvajam regulējumam un Pieteikumu

433iesniedzēju argumenti šajā daļā nav pamatoti.

43412.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka pašvaldība

435Teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju apstiprināja

436tajā pašā dienā, kad Vides birojs pieņēma Atzinumu, un līdz ar to

437pašvaldība nemaz neesot varējusi iestrādāt Teritorijas plānojuma

438grozījumos Atzinumā sniegtās rekomendācijas.

43912.3.1. Teritorijas plānojuma grozījumu galīgās

440redakcijas apstiprināšanas datuma sakritība ar Atzinuma

441pieņemšanas datumu pati par sevi nevar tikt uzskatīta par būtisku

442procesuālu pārkāpumu. Visupirms jāizvērtē, vai Atzinumā bija

443iekļautas rekomendācijas un vai tās patiešām nav iestrādātas

444Teritorijas plānojumā, un, ja šīs rekomendācijas nav iestrādātas

445Teritorijas plānojumā, vai tas uzskatāms par būtisku procesuālu

446pārkāpumu.

44712.3.2. Vides biroja Atzinumā iekļautas vairākas

448rekomendācijas (sk. lietas materiālu 9. sēj. 153. lpp.).

449Vides birojs ieteica, pirmkārt, papildināt Teritorijas plānojuma

450grozījumu Vides pārskatu ar izvērtējumu par ieplānoto vēja

451ģeneratoru attālumu no apdzīvotām vietām. Otrkārt, lūdza Domi

452izvērtēt, vai nav nepieciešams Teritorijas plānojuma grozījumus

453pilnveidot atbilstoši Atzinumā ietvertajiem ieteikumiem.

454Treškārt, aicināja Domi informēt sabiedrību par Teritorijas

455plānojuma galīgās redakcijas pieņemšanu. Ceturtkārt, ieteica

456Domei 2011. un 2017. gadā izstrādāt monitoringa ziņojumus, lai

457konstatētu Teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vai

458netiešo ietekmi uz vidi.

459Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde un Vides pārskata

460izstrāde ir paralēli procesi, kas neliedz Vides pārskata

461izstrādes rezultātā gūtās atziņas iestrādāt Teritorijas plānojuma

462grozījumu projektā.

46312.3.3. Dome norādīja, ka jau Teritorijas plānojuma

464grozījumu izstrādes procesā tika ņemtas vērā Vides pārskata

465izstrādes gaitā gūtās atziņas. Tā Teritorijas izmantošanas un

466apbūves noteikumos bija ietverti arī speciāli vēja ģeneratoru

467apbūves teritoriju izmantošanas nosacījumi un šīs teritorijas

468tika noteiktas, izvēloties tām optimālu izvietojumu.

469Analizējot stratēģiskā novērtējuma saturu un izstrādes

470procesu, Satversmes tiesa jau norādīja, ka Dome ir vērtējusi

471attālumus starp VES un apdzīvotajām vietām. Priekšlikumi izvietot

472VES tādās zonās, kas atrodas pārāk tuvu apdzīvotām vietām,

473Teritorijas plānojuma grozījumos nav atbalstīti. To apliecina arī

474Ziņojums. Vides biroja Atzinumā ietvertās rekomendācijas tika

475ievērotas gan nosakot Teritorijas plānojuma zonējumu, gan lemjot

476par zemes gabalu īpašnieku priekšlikumiem, gan atspoguļojot

477grafiskajā plānotās (atļautās) izmantošanas kartē dzīvojamās

478apbūves vietas un teritorijas, kur potenciāli pieļaujama VES

479būvniecība.

480Vides biroja ieteikumi jau tika iestrādāti Teritorijas

481izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punktā, kas paredz, ka

482iespējamas negatīvas ietekmes novēršanai pirms paredzēto darbību

483uzsākšanas ir jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums,

484kas ietvertu ieceres ietekmes izvērtējumu arī no ornitoloģijas

485viedokļa, bet nepieciešamības gadījumā - pēc atbildīgo

486institūciju slēdziena - jāveic pilns ietekmes uz vidi

487novērtējums; ka pirms vēja turbīnu izvietošanas ir jāveic ainavas

488izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un krāsojums, panākot, lai

489tas vizuāli veiksmīgi iekļautos ainavā; ka pēc vēja ģeneratora

490izbūves tā īpašniekam ir jāveic/jānodrošina pastāvīgs ietekmes

491monitorings un ornitoloģiskie pētījumi; ka vēja ģeneratoru

492apbūves teritorijās netiek pieļauta cita veida pastāvīga jauna

493apbūve; ka vēja ģeneratoru izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora

494aizsargjosla nepārsniegtu konkrēta zemes gabala ārējās robežas;

495ka vēja ģeneratoru izbūves gadījumā detālplānojumu ietvaros

496jānosaka vēja ģeneratoru aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu

497likuma prasībām.

498Tādējādi Dome ir ņēmusi vērā Vides

499biroja Atzinumā sniegtās rekomendācijas un Pieteikumu iesniedzēju

500iebildumi šajā daļā nav pamatoti.

50112.4. Turklāt visas Teritorijas plānojuma grozījumu

502izstrādes un pieņemšanas procesā iesaistītās institūcijas ir

503devušas pozitīvus atzinumus par tiem.

504Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma

50512. punkta secinājumus, atzīstams, ka Teritorijas plānojuma

506grozījumi ir izstrādāti un pieņemti atbilstoši normatīvajam

507regulējumam un atbilst Satversmes 115. pantam.

50813. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka pašvaldība,

509izslēdzot Teritorijas plānojuma 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu,

510rīkojusies prettiesiski. Ar šādu rīcību pašvaldība esot liegusi

511iespēju ietekmēt vēja ģeneratoru apbūvi. Turklāt uz minēto

512grozījumu izdarīšanu esot attiecināma teritorijas plānojuma

513grozījumu procedūra, bet pašvaldība to neesot piemērojusi.

51413.1. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā

515ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem tika

516līdzsvarotas iedzīvotāju intereses.

517Domes 2009. gada 25. augusta sēdē (protokols Nr.6, 6.§) tika

518nolemts izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un apbūves

519noteikumos, svītrojot no tiem 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu.

520Minētā lēmuma pieņemšanas laikā bija spēkā Noteikumi Nr. 883

521un to 5. punktā noteikts, ka "vietējās pašvaldības

522teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības

523administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās)

524izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas". Līdz ar

525to jānoskaidro, vai minētā punkta izslēgšana ir uzskatāma par

526teritorijas plānotās izmantošanas vai izmantošanas aprobežojumu

527izmaiņu.

52813.2. Satversmes tiesa piekrīt RAPLM viedoklim, ka

529Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1.

530apakšpunktā ietvertā norma ir uzskatāma par būvniecības

531saskaņošanas nosacījumu, nevis teritorijas plānošanas nosacījumu.

532Ne likumā "Par pašvaldībām", ne Teritorijas plānošanas

533likumā, ne Būvniecības likumā vietējām pašvaldībām nav dots

534deleģējums noteikt privātpersonu zemes apbūves saskaņošanas

535kārtību. Turklāt ar šādu nosacījumu zemes gabala izmantošana

536atbilstoši Teritorijas plānojumam var kļūt pat neiespējama. Tāpēc

537minētā norma uzskatāma par prettiesisku.

538Tā kā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3.

539punkta 1. apakšpunkta atcelšana pēc būtības un satura nemainīja

540Medzes pagasta teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto

541(atļauto) izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumus, pašvaldībai

542bija tiesības izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un

543apbūves noteikumos, izdodot saistošos noteikumus likumā "Par

544pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, nevis Noteikumos Nr. 883

545attiecībā uz teritorijas plānojuma grozījumiem noteiktajā

546procedūrā.

547Atstājot spēkā nosacījumu, kas prasa papildu saskaņojumus

548tādai darbībai, kura atbilst atļautajai teritorijas izmantošanai,

549un kas turklāt nav noteikts ārējos normatīvajos aktos, tiktu

550pārkāpts tiesiskuma princips un būtiski ierobežotas zemes gabalu

551īpašnieku tiesības izmantot savu zemi teritorijas atļautās

552izmantošanas veidā.

55313.3. Nevar piekrist Pieteikumu iesniedzēju viedoklim,

554ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta

5551. apakšpunkts būtu vienīgais iespējamais risinājums dažādu

556interešu līdzsvarošanai Teritorijas plānojuma grozījumos.

557Medzes pagasta iedzīvotāju iebildumi pret vēja ģeneratoru

558apbūvi bija saistīti ar bažām par vides aspektiem un viņu īpašuma

559tiesību iespējamo aizskārumu. No Ziņojuma izriet, ka jau

560Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas un Vides pārskata

561sagatavošanas laikā vairāki priekšlikumi par tā vai cita zemes

562gabala iekļaušanu vēja ģeneratoru apbūves zonā tika noraidīti tā

563apsvēruma dēļ, ka tad ģeneratori atrastos pārāk tuvu apdzīvotām

564vietām vai arī meža teritorijās, kurām nepieciešama zemes

565transformācija (sk. lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130.

566lpp. ).

567Papildus tika noteikta obligāta prasība vēja ģeneratoru

568apbūves teritorijām izstrādāt detālplānojumu, izvērtēt ietekmi uz

569vidi, veikt ainavas izpēti un pārdomāt mastu izvietojumu; tika

570noteikta obligāta prasība vēja ģeneratora īpašniekam pēc

571ģeneratora izbūves nodrošināt pastāvīgu ietekmes monitoringu un

572ornitoloģiskos pētījumus; tika noteikts aizliegums izvietot vēja

573ģeneratorus ārpus vēja ģeneratoru apbūves teritorijām vai tā, ka

574aizsargjoslas apgrūtinājums pārkāptu īpašuma robežas.

575Līdz ar to Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

5763.17.3. punkta 1. apakšpunktu nevar uzskatīt par dažādo

577ieinteresētās sabiedrības interešu līdzsvarošanas risinājumu. Tas

578bija prettiesisks noteikums, un tā izslēgšana nav uzskatāma par

579teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu.

58014. Analizējot Teritorijas plānojuma grozījumu un

581Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādes

582un pieņemšanas procedūru, secināms, ka šie akti pieņemti

583pienācīgā kārtībā un atbilst Satversmes 115. pantam.

584Noteiktos gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un

585pieņemšana pati par sevi nav pietiekams apstāklis, lai persona

586varētu tai piederošajā nekustamajā īpašumā īstenot konkrētu

587saimniecisku darbību, piemēram, veikt jaunu būvniecību vai

588izvietot VES. Šādā gadījumā atbilstoši normatīvajam regulējumam

589attiecīgajai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas

590daļai ir jāizstrādā detālplānojums. Detālplānojums ir atzīstams

591par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka

592attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts

593intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo

594īpašumu īpašnieku interesēm.

59515. Pieteikumu iesniedzēji norāda arī uz vairākiem

596Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procesā pieļautiem

597procesuālo un materiālo tiesību pārkāpumiem.

59815.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojums

599atzīstams par prettiesisku, jo tas pamatojoties uz prettiesisku

600Teritorijas plānojumu.

601Satversmes tiesa ir izvērtējusi Teritorijas plānojuma

602grozījumu pieņemšanas procedūru un atzinusi to par atbilstošu

603Satversmes 115. pantam, tādējādi šāds Pieteikumu iesniedzēju

604arguments nevar tikt izmantots, izvērtējot Detālplānojuma

605atbilstību Satversmes 115. pantam.

60615.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Detālplānojumā

607paredzētajai vēja ģeneratoru būvniecībai bija nepieciešams veikt

608ietekmes uz vidi novērtējumu un ka Vides birojs, veicot sākotnējo

609ietekmes uz vidi novērtējumu, esot saņēmis nepilnīgu un neprecīzu

610informāciju. Turklāt neesot izvērtēti vairāki paredzamās ietekmes

611uz vidi veidi (piemēram, vibrācijas līmenis, mirgošanas efekts,

612apēnojumi). Pieteikumu iesniedzēji Detālplānojuma izstrādes laikā

613saņemtos iesaistīto institūciju atzinumus uzskata par

614formāliem.

61515.2.1. Pieteikumu iesniedzēju argumenti par

616Detālplānojuma izstrādi un apstiprināšanu ir saistīti ar Vides

617biroja 2009. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 442 "Par ietekmes

618uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu" un 2009. gada

61927. novembra lēmumu Nr.496 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma

620procedūras nepiemērošanu", kas pieņemti attiecībā uz

621konkrētām paredzētajām darbībām.

622Stratēģiskais novērtējums un ietekmes uz vidi novērtējums,

623kura ietvaros pieņemti minētie Vides biroja lēmumi, ir divas

624dažādas procedūras, kurām ir atšķirīgi vērtēšanas priekšmeti.

625Stratēģiskā novērtējuma saistība ar detālplānojumu var izrietēt

626tikai kā atsevišķs vērtēšanas gadījums Novērtējuma likuma 4.

627panta trešās daļas 5. punkta izpratnē, kad tiek konstatēta

628nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu. Savukārt

629detālplānojuma kā tiesību akta izstrāde nav saistāma ar konkrētu

630paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras

631rezultātā tiek pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma

632piemērošanu vai nepiemērošanu.

63315.2.2. Satversmes tiesa piekrīt Vides biroja paustajam

634viedoklim, ka lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras

635piemērošanu vai nepiemērošanu pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas

636vēja ģeneratoru būvniecības iecerēm Medzes pagasta nekustamajā

637īpašumā "Papardes" vai šādu būvniecības ieceru

638būvprojektu izstrāde nav jautājumi, kas būtu izskatāmi

639konstitucionālās tiesvedības ietvaros. Par vairākiem ar nekustamo

640īpašumu "Papardes" saistītajiem administratīvajiem

641aktiem ir iesniegti pieteikumi administratīvajā tiesā, kura

642izvērtē to tiesiskumu. To apliecina arī lietai pievienotie

643dokumenti (sk. lietas materiālu 4. sēj. 1. - 33.

644lpp.).

645Līdz ar to izspriežamās lietas ietvaros Satversmes tiesai

646jāvērtē tikai Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras,

647proti, jānoskaidro, vai Detālplānojumam bija nepieciešams

648stratēģiskais novērtējums.

64915.2.3. Novērtējuma likumā paredzēto procedūru

650savstarpējā saistība ar detālplānojuma kā vietējās pašvaldības

651saistošo noteikumu izstrādi var izrietēt vienīgi no stratēģiskā

652novērtējuma, kas ir plānošanas dokumentiem noteiktais

653atbilstīgais ietekmju novērtēšanas veids.

654Pēc Vides biroja ieskata, nav pamata uzskatīt, ka

655Detālplānojumam, kas precizē Medzes pagasta teritorijas

656plānojumu, kā atsevišķam dokumentam būtu bijis nepieciešams

657stratēģiskais novērtējums. Novērtējuma likuma 4. panta trešā daļa

658noteic, ka stratēģisko novērtējumu veic dokumentiem, tostarp ar

659teritorijas plānošanu saistītiem dokumentiem, ja tie paredz

660priekšnosacījumus Novērtējuma likuma 1. un 2. pielikumā norādīto

661darbību veikšanai, kā arī tad, ja tie var būtiski ietekmēt

662Eiropas nozīmes aizsargājamās Natura 2000 teritorijas.

663Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punkts noteic, ka šā

664panta trešās daļas 1. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem,

665kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās

666pašvaldības līmenī, stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot

667gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt

668vidi.

66915.2.4. Konkrētais Detālplānojums ir plānošanas

670dokuments, kas attiecas uz nelielas teritorijas izmantošanu un

671tajā paredzētu konkrētu darbību ar zināmiem parametriem, apjomiem

672un identificējamu ietekmes zonu. Šajā gadījumā, kad

673Detālplānojums tiek izstrādāts vienam īpašumam, kurā paredzēts

674veikt Novērtējuma likuma 2. pielikumā noteikto darbību tādā

675apjomā, kādā tai veikts Novērtējuma likuma 2. pielikumā un 8.

676pantā paredzētais ietekmju izvērtējums, un kad darbības vieta

677neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un neatrodas šādas

678teritorijas tuvumā, - stratēģiskais novērtējums, kas tiktu veikts

679Detālplānojumam, dublētos ar Teritorijas plānojuma grozījumiem

680veikto stratēģisko novērtējumu, kā arī ar sākotnējo ietekmes uz

681vidi izvērtējumu un tā rezultātiem.

682Tādējādi stratēģiskā novērtējuma

683piemērošana Detālplānojumam nebija nepieciešama.

68415.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka sabiedriskās

685apspriešanas sanāksmē 2010. gada 21. janvārī iedzīvotājiem

686sniegtās atbildes bijušas tik vispārīgas un nekonkrētas, ka

687sabiedrība nav saņēmusi pilnvērtīgu informāciju, un sabiedrības

688viedoklis neesot ņemts vērā.

689Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības nepiekrīt VES būvniecībai

690Medzes pagastā. No lietas materiāliem izriet, ka Dome sabiedrisko

691apspriešanu ir organizējusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

692Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie

693iebildumi bija analoģiski iebildumiem, kuri tika izteikti jau

694Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā.

695Detālplānojuma izstrādes laikā šie iebildumi tika noraidīti,

696ņemot vērā saņemtos speciālistu slēdzienus un pozitīvos

697atzinumus, kurus bija sniegušas visas septiņas darba uzdevumā

698minētās institūcijas. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

699viedoklis, ka viņu iebildumi netika vērtēti.

700Viens no Pieteikumu iesniedzējiem - A. Mežvids - lūdzis arī

701RAPLM izvērtēt Detālplānojuma tiesiskumu. Ministrija nav

702konstatējusi Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras

703pārkāpumus (sk. lietas materiālu 4. sēj. 60. - 62.

704lpp.).

705Līdz ar to Detālplānojuma izstrādes

706un pieņemšanas procedūra atbilst Satversmes 115. pantam.

70715.4. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojumā

708nepareizi noteiktas drošības aizsargjoslas, tādā veidā pārkāpjot

709Aizsargjoslu likumā ietvertās materiālās tiesību normas.

71015.4.1. Aizsargjoslu likuma 32.1 panta otrā

711daļa noteic, ka aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5

712reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums.

713Detālplānojumā noteikts vēja ģeneratoru maksimālais augstums -

71451 metrs, maksimālais rotora diametrs - 30 metri un maksimālā

715jauda - 250 kilovati. Līdz ar to, vadoties no Aizsargjoslu

716likuma, attiecīgajai aizsargjoslai jābūt 76,5 metrus platai. No

717lietas materiāliem gūstams apstiprinājums tam, ka īpašumā

718"Papardes" aizsargjosla ap VES noteikta tieši 76,5

719metru platumā. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

720viedoklis, ka aizsargjosla aprēķināta nepareizi.

72115.4.2. Pēc būtības Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret

722jēdziena "vēja ģeneratora maksimālais augstums" saturu.

723Maksimālais augstums, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, esot

724jārēķina no zemes virsmas līdz vēja ģeneratora spārna augstākajam

725punktam.

726Strīds par vēja ģeneratoru maksimālo augstumu varētu rasties

727būvieceres īstenošanas procesā. Detālplānojuma uzdevums ir

728detalizēt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.

729Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka aizsargjoslas platums

730ir aprēķināms no vēja ģeneratora maksimālā augstuma, lai arī kā

731tiktu tulkots jēdziens "vēja ģeneratora maksimālais

732augstums".

733Vairākas ministrijas dažādos periodos sniegušas atšķirīgus

734skaidrojumus par to, kā "maksimālais augstums" nosakāms

735VES ar horizontālo rotācijas asi (sk. Satversmes tiesas 2011.

736gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11.

737punktu). Dome norāda, ka Detālplānojumā, nosakot vēja

738ģeneratora maksimālo augstumu, tika ņemts vērā Ekonomikas

739ministrijas skaidrojums, ka līdz grozījumu izdarīšanai Noteikumos

740Nr. 982 vēja ģeneratora maksimālais augstums nosakāms no zemes

741virsmas līdz rotora asij. Arī RAPLM, vērtējot Detālplānojuma

742tiesiskumu, ir norādījusi, ka aizsargjoslas noteiktas atbilstoši

743normatīvajam regulējumam, turklāt vēja ģeneratora maksimālais

744augstums nosakāms no zemes virsmas līdz rotora asij (sk.

745lietas materiālu 4. sēj. 61. lpp.).

746Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldībai bija

747tiesības izstrādāt teritorijas plānojumu, vadoties no

748skaidrojumiem, ko tai deva likumā pilnvarotā institūcija -

749Ekonomikas ministrija (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24.

750februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11. punktu).

75115.4.3. Satversmes tiesa pievērš uzmanību tam, ka

752Detālplānojumā aizsargjosla noteikta maksimāli pieļaujamā apmērā,

753jo to ierobežo arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

7543.17.3. punkta 7. apakšpunkts, kas noteic, ka vēja ģeneratoru

755izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora aizsargjosla nepārsniegtu

756konkrētā zemes gabala ārējās robežas.

757Detālplānojumā nav jānoteic, kādi konkrēti VES modeļi tiks

758uzstādīti konkrētā teritorijā, bet jānosaka tikai to atrašanās

759vieta un maksimālais augstums. Tas ir izdarīts.

760Savukārt noteikta VES modeļa uzstādīšana, kas atbilstu

761Detālplānojumam, jau ir būvieceres īstenošanas process, kurš nav

762Satversmes tiesas kompetencē. Pieteikumu iesniedzēji sakarā ar šo

763procesu ir vērsušies administratīvajā tiesā, un tās kompetencē

764arī ietilpst izvērtēšana, vai būviecere tiek īstenota saskaņā ar

765Detālplānojumu.

766Līdz ar to Detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma

76732.1 panta otrajai daļai.

76816. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka gan Teritorijas

769plānojuma grozījumi, gan Detālplānojums, atļaujot Medzes pagastā

770būvēt VES, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas

771Satversmes 105. pantā.

772Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz

773īpašumu. Taču šo tiesību īstenošanai ir arī sociālas robežas, jo

774īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

775Vērtējot, vai ar VES apbūves zonas noteikšanu ir ierobežotas

776Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, Satversmes tiesa ņem

777vērā, pirmkārt, pašu īpašuma objektu, jo tā īpatnības lielā mērā

778noteic, ciktāl sabiedrības intereses var ietekmēt personas

779tiesības uz īpašumu; otrkārt to, ka teritorijas plānojumā

780nosakāmie īpašuma tiesību aprobežojumi neskar visu īpašuma

781tiesību saturu, bet attiecas vienīgi uz īpašuma lietošanas

782tiesībām.

783Ar teritorijas plānojumiem tiek regulēta un kontrolēta

784nekustamā īpašuma un visupirms - zemes gabala (kā teritoriālas

785platības) izmantošana. Privātpersonai zemes izmantošanas jomā

786nekad nav piederējušas absolūtas tiesības. Zeme netiek uzskatīta

787tikai par privāto tiesību objektu, jo tā vienlaikus ir arī dabas

788resurss un dabas vides elements, kas mijiedarbojas un ir cieši

789saistīts ar citām dabas sastāvdaļām. Līdz ar to, mainoties

790sociālajiem un vides apstākļiem, tostarp pieaugot cilvēku skaitam

791un vides aizsardzības prasībām, īpašniekam piederošo zemes

792lietošanas tiesību apjomam ir tendence arvien samazināties

793(sk., piemēram, Beatly T. Ethical Land Use: Principles of

794Policy and Planning. Baltimore and London: The Johns Hopkins

795University Press, 1993, p.195 - 196).

796Katram zemes īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma lietošanas

797tiesību apjomu, proti, to, cik lielā mērā zemes īpašnieks varēs

798izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas

799lielāku ekonomisko labumu, nosaka plānojumā atļautā izmantošana

800tai teritorijai, kurā īpašums atrodas. Satversmes tiesa ir

801atzinusi, ka ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu

802noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums

803sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas

804tiesības uz īpašumu (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa

805sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1.punktu).

806Nosakot, vai ar Teritorijas plānojumu vai Detālplānojumu līdz

807tam pastāvējušais zemes īpašuma lietošanas tiesību apjoms ir

808mainīts un vai šī maiņa atzīstama par īpašuma tiesību

809ierobežojumu, jāņem vērā, cik lielā mērā ar plānojumu ir

810ierobežota līdzšinējā atļautā īpašuma izmantošana, kā arī tas,

811vai līdzšinējā atļautā (vai attiecīgi plānotā) izmantošana

812īpašniekam ir radījusi tādu tiesisko paļāvību, ka nākotnē viņš

813savu zemi varēs izmantot kādā noteiktā veidā.

81416.1. Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādā veidā

815katram atsevišķam zemes gabala īpašniekam ir aizskartas

816Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un kādā

817veidā ar apstrīdētajiem aktiem ir aizskartas viņu tiesības uz

818īpašuma lietošanu. Aizskārums varētu rasties tad, ja pašvaldība

819atļautu būvēt VES, kurai saskaņā ar likumu nosakāmā aizsargjosla

820skartu kaimiņos esošos zemes gabalus. Taču VES apbūves zonas

821izmantošanas un apbūves noteikumi šādu iespēju nepieļauj.

822Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, viņu īpašuma tiesību

823īstenošana varētu tikt apgrūtināta nākotnē, ja citas personas

824izmantos tiesības, kas tām izriet no teritorijas plānotās

825(atļautās) izmantošanas, un uzbūvēs VES.

826Satversmes tiesa secina, ka VES apbūves zonas noteikšana

827plānojumā pati par sevi neko nemaina tai piegulošo zemes gabalu

828atļautās izmantošanas ziņā. Turklāt kaimiņu zemes īpašniekam

829tiesiskā paļāvība uz savas zemes izmantošanu kādā noteiktā veidā

830nākotnē varētu rasties tad, ja plānojumā šis veids būtu paredzēts

831kā plānotā teritorijas izmantošana.

832VES apbūves zonas noteikšana neliedz

833Pieteikumu iesniedzējiem savus īpašumus izmantot atbilstoši

834Teritorijas plānojumā noteiktajai atļautai (plānotai)

835izmantošanai, un līdz ar to apstrīdētie akti šādā aspektā nerada

836Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojumu.

83716.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Satversmes 105.

838pantā garantēto īpašuma tiesību aizskārumu radīs vēja ģeneratoru

839(kuru būvniecību Medzes pagasta teritorijas plānojums pieļauj)

840tiešā ietekme: trokšņi, ēnas, vibrācija un mirgošanas efekts.

841Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no tiesībām uz īpašumu

842izrietošās intereses teritorijas plānošanas jomā aplūkojamas

843plašā tvērumā. Pie tām var piederēt arī, piemēram, noteikts skats

844pa logu, dzīvokļa insolācija (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

84524. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punktu).

84616.2.1. Tiktāl, ciktāl Pieteikumu iesniedzēji ir

847personas, kurām pieder VES apbūves zonām piegulošie nekustamie

848īpašumi, īpaši zemes gabalam "Papardes" piegulošie

849īpašumi, VES būvniecība var ietekmēt atsevišķus šo īpašumu

850izmantošanas aspektus, proti, liegt šiem īpašniekiem gūt visus

851iespējamos labumus no sava īpašuma netraucētas izmantošanas sev

852vēlamākajā veidā - bez VES radītajām ainavas izmaiņām, apēnojuma

853un trokšņa. Tātad VES izvietošana īpašumā "Papardes",

854kas robežojas ar Pieteikumu iesniedzējiem piederošajiem zemes

855gabaliem, varētu ierobežot viņu tiesības uz īpašumu, tāpēc ir

856jāizvērtē, vai apstrīdētie akti pieņemti normatīvajos aktos

857noteiktā kārtībā, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai

858ierobežojums ir samērīgs.

85916.2.2. Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ir

860ierobežotas ar pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas

861plānojumu vai detālplānojumu, atrisināms, ņemot vērā Satversmes

862115. panta procesuālo aspektu. Satversmes tiesa izspriežamās

863lietas ietvaros ir secinājusi, ka Teritorijas plānojuma grozījumi

864un Detālplānojums atbilst Satversmes 115. pantam, tāpēc nav

865šaubu, ka tie pieņemti pienācīgā kārtībā. Līdz ar to īpašuma

866tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

86716.2.3. Iepriekš jau tika norādīts, ka vēja enerģijas

868izmantošanas attīstība ne vien uzskatāma par atsevišķu personu

869īpašuma tiesību izmantošanas nodrošinājumu, bet ir vērsta uz

870Satversmes 115. pantā noteikto valsts pienākumu izpildi vides

871uzlabošanas jomā. Turklāt apstrīdētie akti sekmē enerģētikas

872sektora attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

873ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības

874dalībvalstīm, kuras visvairāk ir atkarīgas no importētajiem

875energoresursiem. Gandrīz visa Latvijā izmantojamā nafta un gāze

876tiek importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma samazināšanās,

877aizvien plašāka vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un

878pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas pēc

879valsts neatkarības atgūšanas ļāvuši samazināt Latvijas

880energoatkarību no 80 - 90 procentiem līdz 60 - 70 procentiem

881(sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums

882"Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un

883caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga: Sorosa fonds

884Latvija, 19. lpp.). Tātad pamattiesību uz īpašumu

885ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību un

886sabiedrības labklājības nodrošināšana.

88716.2.4. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos

888ietvertie ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi,

889nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars

890starp Pieteikumu iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un

891minētajām visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras

892puses. Ir jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir

893piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir

894nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas

895tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

8963) vai pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, proti, vai

897labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

898likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

899Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr.

9002008-05-03 11. punktu).

901Apstrīdētie akti ir vērsti ne tikai uz enerģētikas sektora

902attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

903ārvalstīm, bet arī uz to personu īpašuma tiesību īstenošanu,

904kuras vēlas izmantot savus īpašumus, būvējot uz tiem VES un

905gūstot no šīs saimnieciskās darbības peļņu. VES būvniecības

906rezultātā ienākumus budžetā gūs arī vietējā pašvaldība, līdz ar

907to rodot iespēju šos līdzekļus izlietot novada attīstīšanai,

908citastarp personu sociālo tiesību nodrošināšanai.

909Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa

910sasniegšanai.

911Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī

912saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka "saudzējošāks

913līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

914kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē"

915(Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

9162004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata,

917alternatīvs līdzeklis varētu būt VES izvietošana lielākā attālumā

918no viņu īpašumiem vai mazākas jaudas (līdz 20 kilovatiem) vēja

919ģeneratoru būvēšana. Taču šāds risinājums vispār liegtu daudziem

920īpašniekiem izmantot savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un

921līdz ar to nesasniegtu leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā

922apstrīdētie akti.

923Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver Pieteikumu

924iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā vairāki

925aspekti.

926Ja nākotnē Medzes pagastā tiks būvētas VES, to īpašniekiem būs

927jārespektē citu personu īpašuma tiesības tiktāl, ciktāl valsts ir

928noteikusi īpašuma tiesību aprobežojumus sabiedrības, tostarp citu

929īpašnieku, interesēs. Ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka

930gan trokšņa, gan vibrācijas pieļaujamo robežu. Tāpēc tāda VES

931izvietošana, kuras rezultātā tiktu pārkāpta šī robeža, nav

932pieļaujama.

933Ņemot vērā to, ka Teritorijas plānojums tiek precizēts

934detālplānojumos, kuros iespējams VES izbūvi ieplānot pienācīgā

935attālumā no dzīvojamām mājām, kā arī to, ka Detālplānojums paredz

936VES izbūvi pienācīgā attālumā no tuvumā esošajām dzīvojamām

937mājām, jāsecina, ka personu tiesībām uz īpašumu noteiktais

938ierobežojums nav liels un ir mazāks par labumu, ko sabiedrība gūs

939no leģitīmā mērķa sasniegšanas un vēja enerģijas ieguves

940attīstības konkrētā projekta ietvaros.

941Tātad pamattiesību ierobežojums ir

942samērīgs un apstrīdētie akti atbilst arī Satversmes 105.

943pantam.

944Nolēmumu

945daļa

946Pamatojoties uz Satversmes tiesas

947likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

948n o s p r i e d

949a:

950atzīt Grobiņas novada domes 2009. gada 29. septembra saistošos

951noteikumus Nr. 4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo

952pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem

953apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009. gada 4. jūnija

954saistošie noteikumi Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas

955plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves

956noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes

957pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010. gada 18.

958februāra saistošos noteikumus Nr. 62 "Detālplānojums

959īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" par

960atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.

961pantam.

962Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

963Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

964Tiesas sēdes priekšsēdētājs

965G.Kūtris