8. pants
Gada apliekamā ienākuma avoti

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.

2.1 Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu.

2.2 Uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;

3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;

4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

2.3 Šā panta otrajā un 2.1 daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, dalībniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk — labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Par gūto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jāmaksā algas nodoklis.

2.4 Attiecībā uz gūto labumu no vieglajiem transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu, šā panta 2.3 daļu nepiemēro Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām atbilstošam komersantam (arī nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai), tā padomes vai valdes locekļiem un darbiniekiem, kā arī zemnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem. Šā panta 2.3 daļa nav piemērojama zvejnieka saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem un normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības padomes un valdes locekļiem un darbiniekiem.

2.5 Par ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, uzskata arī ienākumu, kas gūts, īstenojot akciju (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai kapitālsabiedrība, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Ienākumu, kas gūts, īstenojot šajā daļā minētās akciju pirkuma tiesības, ar nodokli neapliek šā likuma 9. panta pirmās daļas 43. punktā minētajos gadījumos.

2.6 Šā panta 2.5 daļas, kā arī šā likuma 9.panta pirmās daļas 43.punkta, 9.panta vienpadsmitās daļas un 11.11 panta izpratnē darba attiecībām ar kapitālsabiedrības padomi vai valdi pielīdzina arī uz cita veida līguma pamata nodibinātas attiecības, uz kuru pamata kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi pilda savus pienākumus kapitālsabiedrībā, savukārt kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli pielīdzina darbiniekam.

2.7 Algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos — 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas. Šīs daļas izpratnē 90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.

2.8 Šā panta 2.7 daļu nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

2.9 Uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

2.10 Šā panta 2.9 daļu nepiemēro:

1) ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā panta 2.9 daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā kārtējā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienā uzņēmumu grupā;

2) tajā kalendāra gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

2.11 Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli maksā par sezonas laukstrādnieku ienākumu saskaņā ar šā likuma 11.12 pantu.

2.12 (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 162. punktu)

2.13 Darba devēja — ārstniecības iestādes — apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē.

2.14 Mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.

2.15 Par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē nav uzskatāma darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirta palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;

2) medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;

3) darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem;

4) darba devēja rīcībā ir darbinieka apliecinājums, ka dokumenti par medicīnisko tehnoloģiju iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums.

2.16 Piemērojot šā panta 2.15 daļu, par darbinieka ģimenes locekļiem uzskatāmas viņa apgādībā esošas personas saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu, kā arī darbinieka vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieka apgādībā.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un ienākumi no individuālā komersanta darbības;

3) ienākumi no ārvalsts personālsabiedrības, ja šī personālsabiedrība ārvalstī nav uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja, kā arī no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība;

4) ienākumi, ko komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma dalībnieki (biedri) saņem komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.2 punktā nav noteikts citādi;

5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

8) samaksa par intelektuālo īpašumu;

9) no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem saņemtie dāvinājumi, kā arī no fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas — saņemtie dāvinājumi, ko izmaksājusi fiziskā persona saimnieciskās darbības ietvaros;

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

101) pensijai pielīdzināms ienākums;

102) valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;

11) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;

111) citi ienākumi no kapitāla, kas nav minēti šīs daļas 11., 12., 13., 18. un 20.punktā;

12) dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;

121) dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;

122) ienākumi no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā atbilstoši šā likuma 17.3 panta nosacījumiem neatkarīgi no tā, vai ārvalstu sabiedrības peļņa ir tikusi sadalīta;

13) procentu ienākumi un tiem pielīdzināmie ienākumi, arī ar procentu ienākumu saistītie ienākumi;

14) nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam;

15) ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids;

151) ienākumi no metāllūžņu pārdošanas;

16) (izslēgts ar 28.07.2017. likumu);

17) (izslēgts ar 28.07.2017. likumu);

18) ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

19) iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu;

20) ienākumi no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;

201) ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;

202) ienākumam pielīdzināmi aizdevumi;

203) samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums;

204) izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi;

205) ienākumi, kas radušies samazinātu vai dzēstu saistību rezultātā, izņemot šā likuma 9. panta pirmās daļas 8.3, 35.1, 35.2, 35.3, 35.4, 35.5, 35.6 un 45. punktā minētos ienākumus;

21) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

4. Šā panta otrā daļa neattiecas uz ienākumiem, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Par taksācijas gada mēnesi, kurā persona ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa šādā apmērā:

1) virsniekiem — Ministru kabineta noteikto 2,5 mēneša minimālo darba algu apmērā;

2) pārējam personālam — Ministru kabineta noteikto 1,5 mēneša minimālo darba algu apmērā.

4.1 Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr. 259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68.

4.2 Šā panta otrās un 2.2 daļas noteikumi neattiecas uz sezonas laukstrādnieku ienākumu, par kuru saskaņā ar šā likuma 11.12 pantu tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.

5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 euro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par 10 gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu).

5.1 Ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) tiek izbeigts pirms termiņa, nesasniedzot šā likuma 8.panta piektās daļas 1.punktā noteikto 10 gadu darbības termiņu, apliekamo ienākumu taksācijas gadā, kad tiek izmaksāta atpirkuma summa (vai — ja aprēķinātā atpirkuma summa ir nulle — gadā, kad līgums tiek izbeigts pirms termiņa), palielina par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saistībā ar šo izbeigto līgumu. Minētajam ienākumam tiek piemērota tā algota darba ienākumam noteiktā nodokļa likme, kas ir noteikta gadā, kad tiek izmaksāta pieprasītā atpirkuma summa.

5.2 Šā panta piektajā daļā noteikto procentuālo ierobežojumu — 10 procenti no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā — nepiemēro maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B", attiecībā uz:

1) iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām;

2) iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja minētās iemaksas un maksājumi:

a) nepārsniedz iepriekš veikto maksājumu apmēru, pirms maksātājs devies bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirms darbnespējas lapas "B" izsniegšanas, vai

b) tiek veikti atbilstoši darba devēja parasti īstenotajai atlīdzības politikai, tai skaitā atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem līgumiem vai darba devēja izdotiem iekšējiem noteikumiem.

6. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

7. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

8. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

9. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

10. (Izslēgta ar 28.07.2017. likumu)

11. Šā likuma izpratnē dividendēm pielīdzināms ienākums ir:

1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali;

2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem;

3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa, izņemot šā likuma 3. panta trešās daļas 5. punktā un 8. panta trešās daļas 3. punktā minētos ar nodokli apliekamos ienākumus.

11.1 Šā likuma izpratnē procentiem pielīdzināms ienākums ir ienākums no parāda vērtspapīru atsavināšanas.

11.2 Šā likuma izpratnē samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, kuru saņem kā atlīdzību par autortiesībām un blakustiesībām vai kā atlīdzību par tiesībām izmantot autortiesības un blakustiesības uz literatūras, zinātnes vai mākslas darbiem, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

11.3 Ja samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, minētais ienākums šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par saimnieciskās darbības ienākumu, ja vien gūtais ienākums pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāms par algota darba ienākumu atbilstoši šā panta 2.2 daļas nosacījumiem.

12. Piemērojot šā panta trešo daļu, maksātāja ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj dividendes vai peļņu, vai aktīvu vērtības pieauguma daļu, ko tam no ienākuma, par kuru saskaņā ar šā likuma 17.3 pantu jau ir samaksāts nodoklis, ir izmaksājusi ārvalsts sabiedrība, kurā maksātājam (rezidentam) ir būtiska līdzdalība.

13. Šā likuma izpratnē pensijai pielīdzināms ienākums ir apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam).

14. Šā likuma izpratnē no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākumam ir pielīdzināms arī ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu.

15. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro, un ja darba devējs izpilda šādus nosacījumus:

1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar darbinieku pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumi un transporta izdevumi nepārsniedz piecus procentus no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā:

a) viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu,

c) darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve;

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts;

7) darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošus ārējos attaisnojuma dokumentus.

16. Ja darba devējs ir uzņēmumu grupas dalībnieks un darba koplīguma nosacījumi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, tad šā panta piecpadsmitās daļas 5.punktā minēto kritēriju attiecina uz visiem uzņēmumu grupas dalībniekiem kopumā.

17. Ja netiek izpildīti šā panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētie nosacījumi, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots šā panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kas nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar nodokli apliekamajā ienākumā, un ir iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

18. Ja darba devējs, kura darbiniekiem — maksātājiem — tiek piemērots šā panta piecpadsmitajā daļā noteiktais nodokļa atbrīvojums, vairs neizpilda kādu no atbrīvojuma piemērošanai noteiktajiem kritērijiem, maksātājam piemēro minēto atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojuma piemērošanai noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam).

19. Šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

19.1 No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos ar attālināta darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 euro.

19.2 Šā panta 19.1 daļu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmērs tiek noteikts proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

19.3 Šā panta 19.1 daļu nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

20. Šā likuma izpratnē uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem, kur:

1) galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu;

2) galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

a) galvenajam uzņēmumam,

b) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem,

c) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

21. Piemērojot šā panta divdesmito daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2. punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaikus tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

22. Šā panta trešās daļas 20.5 punkta izpratnē par ienākumu neuzskata dzēstās vai samazinātās nodokļu saistības (parādus) un ar tām saistītās dzēstās vai samazinātās nokavējuma naudas un soda naudas.

11

(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 20.11.1997., 30.11.2000., 22.11.2001., 21.02.2002., 11.12.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 08.11.2007., 14.11.2008., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 08.09.2011., 22.09.2011., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 06.03.2014., 17.12.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 22.11.2017., 27.11.2020., 17.12.2020., 16.11.2021., 20.10.2022., 15.06.2023., 07.12.2023., 04.12.2024. un 06.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2025.)

8.1 pants. Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi

1. Ienākumam, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

2. Ienākumam nepielīdzina:

1) viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 euro;

2) aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības izdevumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "d" apakšpunkta izpratnē vai izglītības izdevumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "c" apakšpunkta izpratnē, ja aizdevums saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu ārstniecībai vai izglītībai aizdevuma saņēmējs pamato attiecīgi ar šādiem viņa rīcībā esošiem dokumentiem:

a) ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību (ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad aizdevums saņemts),

b) attaisnojuma dokumenti, kas apliecina aizdevuma summas izlietošanu divu gadu laikā no aizdevuma saņemšanas dienas aizdevuma līgumā norādītajam ārstniecības vai izglītības mērķim;

3) aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

3. Aizdevuma līguma kritēriji apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības piemērošanai saskaņā ar šā panta devīto vai desmito daļu, ja fiziskajai personai, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ir šādi:

1) aizdevuma līgums ir noslēgts rakstveidā;

2) aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas norēķinu veidā un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā;

3) aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;

4) aizdevuma izsniegšanas dienā aizdevējam nav nodokļu parādu, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;

5) maksimālais aizdevuma apmērs (to kopsumma) nepārsniedz reizinājumu, kas iegūts, 30 procentus no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60, bet, ja aizdevuma ņēmējs — īpašnieks (dalībnieks, biedrs) negūst ienākumus no aizdevēja, — maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);

6) visu aizdevēja sniegto aizdevumu summa fiziskajām personām, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).

4. Ja fiziskās personas, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, noslēgtais aizdevuma līgums ir noslēgts ar nerezidentu, kurš nav citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, un aizdevējs atrodas, ir izveidots vai nodibināts valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, aizdevuma līgumam jābūt noslēgtam notariālā akta formā.

5. Informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sniedz:

1) aizdevējs, ja tas ir komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas;

2) maksātājs jeb pati fiziskā persona — aizdevuma ņēmēja, ja aizdevējs ir fiziskā persona — rezidents, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, vai nerezidents, vai citos gadījumos.

6. Šā panta piektajā daļā noteiktā informācija sniedzama arī tad, ja aizdevējs izsniedz fiziskajai personai jaunu aizdevumu papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.

7. Aizdevuma ņēmējs var nesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šā panta piektās daļas 2.punktā un sestajā daļā minēto informāciju, ja aizdevēju ar aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

8. Ja aizdevuma līguma spēkā stāšanās diena nesakrīt ar naudas pārskaitīšanas dienu, par aizdevuma izsniegšanas dienu uzskata naudas pārskaitīšanas (arī ieskaita) vai izmaksāšanas dienu. Ja viena aizdevēja fiziskajai personai izsniegto aizdevumu kopsumma pārsniedz 1500 euro, šā panta pirmajā daļā noteikto aizdevuma atmaksas termiņa tecējumu sāk skaitīt ar tā aizdevuma izsniegšanas dienu, ar kura izsniegšanu kopējais aizdevumu apmērs pārsniedz 1500 euro.

9. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ja aizdevējs ir fiziskā persona, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, vai nerezidents, saņemtā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina maksātāja ar nodokli apliekamajam ienākumam (bruto ienākumam), no kura maksātājs aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma 15.panta otrajā daļā noteikto likmi un šajā likumā noteiktajos gadījumos — arī ar 15. panta vienpadsmitajā daļā noteikto papildu likmi.

10. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums neatbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem, saņemtā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina maksātāja ienākumam pēc nodokļa nomaksas. Aizdevējs aprēķina maksātāja — aizdevuma ņēmēja — ar nodokli apliekamo ienākumu un piemēro tam šā likuma 15.panta otrajā daļā noteikto likmi un likumā noteiktajos gadījumos — arī šā likuma 15. panta vienpadsmitajā daļā noteikto papildu likmi, kā arī no saviem līdzekļiem iemaksā nodokli budžetā šā likuma 17.pantā noteiktajā kārtībā.

11. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums neatbilst šā panta ceturtajā daļā minētajam nosacījumam vai fiziskā persona — aizdevuma ņēmēja — nav sniegusi informāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2.punktu, aizdevumu pielīdzina ienākumam, uzskatot, ka ienākums ir gūts aizdevuma fakta konstatācijas dienā (ja līdz šai dienai nav veikta aizdevuma atmaksa). Ja aizdevuma ņemšanas fakts ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā un par to likumā noteiktajā kārtībā nav sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam, uzskata, ka ienākums ir gūts tā taksācijas perioda pēdējā dienā, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits).

12. Ja maksātājs — rezidents veic aizdevuma atmaksu pēc tam, kad aizdevējs (ienākuma izmaksātājs) par šo ienākumu likumā noteiktajā kārtībā ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par izmaksāto ienākumu, maksātājs — rezidents rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu, pievienojot tā atmaksu apliecinošus dokumentus.

13. Ja maksātājs — rezidents pēc taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas veic ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu, tas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs iesniegt precizētu attiecīgā taksācijas gada deklarāciju un prasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu.

14. Ja maksātājs — nerezidents veic aizdevuma atmaksu pēc tam, kad aizdevējs (ienākuma izmaksātājs) par šo ienākumu likumā noteiktajā kārtībā ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par izmaksāto ienākumu un ieturējis nodokli, maksātājs — nerezidents likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt taksācijas gada deklarāciju un prasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu.

15. Ja aizdevējs — komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas — šajā pantā minēto prasījumu cedē, tas aprēķina ar nodokli apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta desmito daļu un iemaksā nodokli vienotajā nodokļu kontā (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē) līdz prasījuma cedēšanas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.

16. Šā panta pirmajā daļā noteikto aizdevumu atmaksas termiņa tecējums tiek apturēts fiziskās personas — aizdevuma ņēmējas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā uz maksātnespējas procesa laiku. Ja tiesa, pabeidzot Maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūru, pieņem lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām parādu saistībām, kas norādītas fizisko personu saistību dzēšanas plānā, aizdevumu (tā daļu) nepielīdzina ienākumam šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet maksātāja gūtajam ienākumam piemēro šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.2 punktā noteikto atbrīvojumu.

17. Šā panta noteikumus nepiemēro, ja aizdevējs ir kredītiestāde vai Attīstības finanšu institūcija, vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

12

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014., 28.07.2017. un 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

8.2 pants. Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums

1. Fiziskajai personai, kurai aizdevumu izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (turpmāk šajā pantā — aizdevējs), ja šī fiziskā persona neņem aizdevumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti, izsniegtajam aizdevumam piemērojot Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 (turpmāk — nosacītā tirgus cena), un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.

2. Šā panta pirmajā daļā minētais aizdevējs var būt gan rezidents, gan nerezidents.

3. Ja aizdevējam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, aizdevējs samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" nosacījumiem aprēķinātajiem procentu maksājumiem un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.

4. Ja samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta trešo daļu, atšķiras, par samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu uzskata mazāko no abiem.

5. Ja aizdevums tiek pielīdzināts ienākumam saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu, par ienākumu uzskatāmi arī aizdevuma līgumā noteiktie, bet faktiski nesamaksātie procentu maksājumi (nesamaksātā procentu maksājumu daļa).

6. Ja aizdevums izsniegts uz laikposmu, kas īsāks par kalendāra gadu, šā panta pirmajā daļā minēto ienākumu nosaka proporcionāli mēnešu skaitam līdz aizdevuma līgumā noteiktajam aizdevuma atmaksas termiņam.

7. Šā panta nosacījumus nepiemēro procentu maksājumiem par aizdevumiem, kurus izsniegusi kredītiestāde vai Attīstības finanšu institūcija, vai krājaizdevu sabiedrība vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

8. Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja aizdevējs ir individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), bet aizdevuma ņēmējs — šā individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks.

13

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Grozījumi septītajā daļā stājas spēkā 01.03.2015. Sk. pārejas noteikumu 113.punktu)