9. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Ievērojot valsts drošības intereses, personai procesuālās

tiesības varot tikt nodrošinātas ierobežotā veidā, bet ne

atņemtas pēc būtības. Lai arī valstij no Satversmes 92. panta

neizrietot pienākums nodrošināt personai ikviena tai svarīga

jautājuma izlemšanu tiesā, tomēr esot jānodrošina efektīva

aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās

intereses ir aizskartas.

Imigrācijas likumā esot noteikts, ka visus lēmumus par

ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā var pārsūdzēt Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamentam. Izņēmums esot apstrīdētajās

normās noteiktā kārtība tajos gadījumos, kad lēmums pieņemts,

pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju. Esot jāņem

vērā tas, ka pārsūdzības procesā tiek izlemts jautājums nevis par

valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas

darbībām, bet gan par to, vai ārzemnieka iekļaušana Sarakstā un

izraidīšana no valsts ir pamatota. Lai arī prokuratūru noteiktās

jomās Latvijā varot uzskatīt par efektīvu un pieejamu tiesību

aizsardzības līdzekli, tomēr efektīvāku kontroli pār imigrācijas

jomā pieņemtiem administratīvajiem aktiem varot veikt vienīgi

tiesa. Neesot bijis pamata apstrīdētajās normās noteikt

pārsūdzības kārtību, kas atšķiras no vispārējā regulējuma,

atbilstoši kuram sūdzības par imigrācijas jomā pieņemtajiem

administratīvajiem aktiem skata Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departaments.

Tiesiskas valsts princips prasot, lai personas sūdzības tiktu

izskatītas tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu

izspriešanu. Tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā viena no

svarīgākajām procesuālajām garantijām esot personas uzklausīšanas

pienākums. Tas esot cieši saistīts ar personas tiesībām saņemt

pilnīgu informāciju par pretējās puses izteikto viedokli,

savāktajiem pierādījumiem un faktiem, kā arī personas tiesībām

izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem. Tātad personai

esot tiesības tikt informētai par lēmuma pamatā esošajiem

apstākļiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā esot atzīts

par nepieļaujamu tas, ka ārzemnieka rīcībā nav nekādu ziņu par

faktiem, kuru dēļ viņš tiek izraidīts. Izraidīšanas pamatošana

esot minimālā garantija pret varas iestāžu patvaļu. Pienākums

sniegt personai pamatojumu attiecoties arī uz tiem gadījumiem,

kad izraidīšanas pamatā ir valsts drošības apsvērumi. Ja

izraidāmais ārzemnieks nav saņēmis pat minimālus paskaidrojumus

par to, kādā ziņā viņš apdraud valsts drošību, tad viņš nevarot

sniegt savai aizstāvībai nepieciešamos argumentus. Lēmuma par

ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā un izraidīšanu no valsts

pārsūdzības procesā personai netiekot nodrošinātas Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam atbilstošas procesuālās tiesības, jo

persona netiekot informēta par izraidīšanas pamatā esošajiem

apstākļiem.