9. pants

Kā secinājusi ECT,

tiesības vērsties tiesā var ierobežot, ja ierobežojums attiecībā

uz Konvencijas 6. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām ir

noteikts ar likumu, ierobežojumam ir leģitīms mērķis un

ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (sk. ECT sprieduma

lietā "Fayed v. the UK" 65. §).

9.1. Tiesības vērsties

tiesā ir ierobežotas ar Imigrācijas likuma 61. panta sestajā daļā

noteikto tiesību normu, kura ietver sevī aizliegumu tiesai

izskatīt lietu pēc būtības.

Tādējādi

ierobežojums ir noteikts ar likumu.

9.2. Apstrīdētās normas

mērķis ir aizsargāt valsts un sabiedrības drošību. ECT atzinusi,

ka nacionālās drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, kura dēļ

var tikt noteikti ierobežojumi tiesībām vērsties tiesā (sk.

ECT sprieduma lietā "Devenney v. The United Kingdom" 26. §, lietā

"Tinnelly & Sons Ltd and Other and McElduff and Others v. The

United Kingdom" 76. §).

Tādējādi

ierobežojumam ir leģitīms mērķis.

9.3. Ja ir leģitīms mērķis,

nepieciešams izvērtēt, vai ir nodrošināts līdzsvars starp

nacionālās drošības aizsargāšanas interesēm, uz kurām atsaucas

iestādes, un šajā nolūkā izmantoto līdzekļu ietekmi uz sūdzības

iesniedzēja tiesībām vērties tiesā. Lai noteiktu ierobežojuma

samērīgumu, jāizvērtē, vai tas ir iespējami saudzīgākais

līdzeklis, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar pamattiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem.

Eiropas Padomes Parlamentārā

Asambleja savā rekomendācijā Nr. 1402 (1999) par iekšējās

(nacionālās) drošības dienestu kontroli Eiropas Padomes

dalībvalstīs ir norādījusi, ka nacionālie drošības dienesti bieži

vien valsts intereses stāda augstāk par indivīda tiesībām un

gadījumā, ja šie dienesti netiek pietiekami kontrolēti, pastāv

risks, ka var tikt ļaunprātīgi izmantota vara un neievērotas

cilvēktiesības [Recommendation 1402 (1999) Control of internal

security services in Council of Europe member states, para

2]. Iekšējiem drošības dienestiem jābūt pilnvarotiem izpildīt

savu leģitīmo mērķi - sargāt valsts drošību, bet tiem nevar tikt

dota nekontrolējama iespēja pārkāpt pamattiesības un brīvības. Ir

jāpanāk līdzsvars starp demokrātiskas sabiedrības tiesībām uz

nacionālo drošību un indivīda cilvēktiesībām.

Eiropas Padomes Parlamentārā

Asambleja uzsver, ka "tiesu varai ir jābūt pilnvarotai īstenot

plašu a priori un ex post facto kontroli [...].

Īstenojot ex post facto kontroli, svarīgs ir princips, ka

personai, kura uzskata, ka tās tiesības ir aizskartas ar drošības

iestāžu darbību (vai bezdarbību), ir jābūt tiesībām prasīt

atlīdzību tiesā vai citā tiesu iestādē. Tiesai ir jābūt iespējai

izvērtēt, vai darbības, uz kurām attiecas sūdzība, ir veiktas

kompetences ietvaros un vai nav notikusi indivīda pārmērīga

iespaidošana vai diskrecionārās varas ļaunprātīga izmantošana

attiecībā uz indivīdu" [Recommendation 1402 (1999) Control of

internal security services in Council of Europe member

states,Guidelines, para C.iii].