34. pants
Latvijas Republikas

nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir

vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim,

kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk. Naudaszīmju aprakstu,

numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas

Bankas padome.

Latvijas Bankas padome arī nosaka

kārtību, kādā naudaszīmes izņemamas no apgrozības un bojātās

naudaszīmes aizstājamas ar derīgām.

Latvijas Bankai ir tiesības laist

apgrozībā jubilejas un piemiņas monētas, arī tādas, kuru

izgatavošanā lietoti dārgmetāli.

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

ceturto daļu - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā

pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu [..];

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā [..] konstatēto

trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā

panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Minētā likuma

23.panta sestā daļa nosaka, ka CVK - lemjot par iniciatīvas

grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu,

var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas,

paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām,

kā arī pieaicināt ekspertus.

Lai pieņemtu tiesiski pamatotu un argumentētu lēmumu, vai

likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Banku"" ir uzskatāms par pēc formas un satura pilnīgi

izstrādātu likumprojektu, un vai to drīkst reģistrēt, CVK ir

lūgusi izteikt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam, Tieslietu

ministrijai, Latvijas Universitātei, Latvijas Bankai.

[3] Saeimas Juridiskais birojs izvērtēja iesniegto

likumprojektu un izteica savu viedokli.

[..] Atbilstoši Satversmes 78. pantam noteiktam skaitam

vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu Satversmes

grozījumu projektu vai likumprojektu. Ar terminu

"likumprojekts" tiek aptverti gan jauni (sākotnēji)

likumi, gan grozījumi esošos likumos.

[..] secināms, ka iesniegtais likumprojekts iecerēts, kā

grozījumi jau esošā likumā - likumā "Par Latvijas

Banku" izsakot likuma 34.pantu jaunā redakcijā. [..]

jauninājums (papildinājums) ir panta otrajā teikumā ietvertais

teksts "līdz šim brīdim, kad tauta referendumā lemj

citādi". [..] likumprojekts nenosaka brīdi, kad tauta lemtu

citādi. Likumprojekts nenosaka arī to, kurš cits maksāšanas

līdzeklis būs vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Vienlaikus

no likumprojekta nepārprotami izriet, ka šis nedefinētais (cits)

maksāšanas līdzeklis ieviešams tikai referenduma ceļā.

Likumprojektā nav ietverta kāda īpaša spēkā stāšanās kārtība un

tādejādi tas stātos spēkā vispārējā kārtībā.

Iesniegtā likumprojekta noformējums, tā nosaukums un

likumprojektā lietotā terminoloģija nepārprotami liecina, ka tas

iecerēts kā likumprojekts, nevis Satversmes grozījumu projekts.

Līdz ar to secināms, ka likumprojektā pēc būtības paredzēts

noteikt jaunu tautas nobalsošanas gadījumu.

[..] Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības

pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta

likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu

paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās

rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena

jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma

ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,

iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā.

Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes

grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu

kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam. Likumprojekta

autori attiecīgu tautas nobalsošanu (referendumu) paredzējuši

ieviest ar likumu, taču šāds jautājums nevar tikt izlemts ar

likumu.

Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi

izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu

regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes

grozījumiem.1

[4] Tieslietu ministrija savas kompetences robežās

secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

piektās daļas 2.punkta izpratnē.

[..] likumprojekts paredz tautas tiesības referenduma ceļā

noteikt, kāds būs likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā.

[..] Izvērtējot Satversmē un likumā "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" ietverto regulējumu, secināms, ka šajos

normatīvajos aktos nav paredzēta tautas nobalsošana attiecībā uz

maksāšanas līdzekļa veidu un tā maiņu Latvijā. Līdz ar to,

ietverot likumā "Par Latvijas Banku" šādas tautas

tiesības, tiktu radīts izņēmums no vispārējās tiesību sistēmas,

jo visi jautājumi, kuri ir izlemjami obligātā tautas nobalsošanā

šobrīd ir ietverti Satversmē, bet likumprojektā paredzētā tautas

nobalsošana par maksāšanas līdzekļa veidu Latvijā ir jauns veids,

kādā pilsoņi varētu īstenot savu gribu ar "parastu"

likumu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes

grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu

kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam, jo Latvijā

visi tautas nobalsošanas veidi ir noregulēti Satversmē.

[..] no likumprojekta nav saprotams, kādu monetāro sistēmu

atbalsta likumprojekta izstrādātāji un vai normu paredzēts

piemērot vairākkārt, piemēram, no cita maksāšanas līdzekļa uz

latu. Kā ir norādījusi Satversmes tiesa, norma ir atzīstama par

neskaidru tad, ja ar iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav

iespējams noskaidrot tās patieso jēgu (atsauce: uz Satversmes

tiesas 2011.gada 30.marta spriedumu lietā Nr. 2010-60-01 15.2.

punktu - CVK piezīme), savukārt Satversmes sapulcē, lemjot

par Satversmes 78.panta redakciju, uzsvērts, ka vēlētāju

likumdošanas iniciatīvai jābūt ne vien teorētiski, bet arī

praktiski īstenojamai (atsauce: uz Latvijas Satversmes

sapulces IV sesijas stenogrammas lietas materiālu 1.sēj., 109 un

nākamajās lpp - CVK piezīme).

[..] Tieslietu ministrijas ieskatā biedrības "Latvijas

par latu" iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par Latvijas Banku"" pēc satura nav uzskatāms par

pilnīgi izstrādātu likumprojektu, jo pieņemšanas gadījumā tas

nonāktu pretrunā Satversmes 14., 68. un 77.pantam, kā arī

neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu regulēt

jautājumu, kas vispirms izlemjams, papildinot Satversmi ar

atbilstošiem grozījumiem.2

[5] Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra sniedza

atzinumu par iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām.

[..] jau ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā

2004.gadā Latvija ir uzņēmusies pienākumu ieviest eiro tiklīdz

Latvija izpildīs t.s. Māstrihtas kritērijus. Šāds pienākums

izriet no Pievienošanās līguma (likums "Par Līgumu starp

Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo

Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas

Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas

Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,

Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas

Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas

Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas

Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas

Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas

Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas

Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas

Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un

Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai" -

CVK piezīme), skatot to kopsakarībā ar Līguma par Eiropas

Savienības darbību (LESD) normām.

[..] jaunās ES dalībvalstis no iestāšanās brīža ES piedalās

arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). LESD 119.pantā tiek

vispārīgi nosauktas darbības, kuras ES un dalībvalstis veic EMS

ietvaros. Šī panta otrajā daļā starp veicamajām darbībām tiek

minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Tādēļ ir iespējams

secināt, ka ar iestāšanās brīdi ES Latvija ir uzņēmusies

pienākumu piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

eiro ieviešanu.

[..] Valstis, kuras nevēlējās pievienoties eiro (Lielbritānija

un Dānija), sarunās panāca īpašus izņēmuma nosacījumus, kuri ļāva

šīm valstīm palikt ārpus eiro. Tā kā Latvija šādus izņēmuma

nosacījumus nav iekļāvusi Pievienošanās līgumā, tad Latvijai ir

pienākums piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

eiro ieviešanu.

[..] no ES tiesību skatpunkta, Latvijas kompetencē vairs

vispār nav palikušas iespējas pieņemt lēmumus pēc būtības nedz

attiecībā uz eiro ieviešanu vai neieviešanu, nedz arī attiecībā

uz termiņiem šajā kontekstā. Tas izriet gan no vispārīgās normas

LESD 3.panta, kurā kā viena no ES ekskluzīvajām kompetencēm ir

minēta monetārā politika, gan arī no vairākām citām LESD normām.

[..] lēmumu par eiro ieviešanas datumu pieņem nevis Latvija

vienpusējā kārtā, bet gan LESD 140.pantā minētās ES institūcijas,

nepieļaujot tiesiskus līdzekļus, kas ļautu Latvijai atteikties no

eiro ieviešanas. [..] Latvijai ir no starptautiskajām saistībām

izrietošs tiesisks pienākums piedalīties EMS un tās ietvaros

veikt darbības, kas saistītas ar eiro ieviešanu.

[..] Satversmes 73.pants paredz, ka cita starpā tautas

nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. [..] arī

jautājumus par šo līgumu saistību izpildi, līguma darbības

apturēšanu vai pārtraukšanu. [..] Pienākums ieviest eiro izriet

no Pievienošanās līguma un tādejādi ir starptautiski

"nokārtots", un pilnībā atbilst Satversmes 73.pantā

paredzētajam ierobežojumam. Šis ir spēkā esošs pienākums, kas ir

paredzēts starptautiskajā līgumā, un tādēļ tā izpildīšana saskaņā

ar Satversmes 73.pantu nav nododama tautas nobalsošanai.

[..] likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Banku"" pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu

likumprojektu, jo ir pretrunā ar augstāk stāvošu tiesību normu -

Latvijas Republikas Satversmes 73.pantu.3

[6] Latvijas Banka ir izvērtējusi likumprojektā

piedāvāto izmaiņu un sniedza savu atzinumu.

[..] Likumprojektā nav pateikts, ko tieši tauta referendumā

lemj, tādejādi piedāvātā tiesību norma nav skaidra un

viennozīmīgi izprotama.

Iesniegtais likumprojekts pieļauj iespēju tautai referendumā

lemt arī par vienotās valūtas (eiro) ieviešanas laiku Latvijas

Republikā, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un

uzņemtajām saistībām.

[..] Latvija [..] kļuva par līgumslēdzēju pusi Eiropas

Savienības pamatā esošajos līgumos un apņēmās ievērot šo līgumu

noteikumus, tajā skaitā attiecībā uz ekonomikas un monetāro

politiku un vienoto valūtu (eiro). [..] lēmuma pieņemšana par

vienotās valūtas (eiro) ieviešanas laiku Latvijas Republikā ir

vienīgi Eiropas Savienības Padomes kompetencē. [..] Latvijas

Republikai nav tiesību vienpusēji lemt, tai skaitā rīkot tautas

nobalsošanu, par jautājumu, ko tā, parakstot starptautisku

līgumu, ir nodevusi Eiropas Savienības kompetencē un ko tādejādi

ir tiesības izlemt tikai un vienīgi Eiropas Savienības

Padomei.

[..] likumprojekts nenodrošina Līguma (Līgums par Eiropas

Savienības darbību - CVK piezīme) 131.pantā noteikto

starptautisko saistību izpildi, t.i., nenodrošina saderību ar

Eiropas Savienības līgumiem un ECBS (Eiropas Centrālo banku

sistēma - CVK piezīme) un ECB (Eiropas Centrālā banka -

CVK piezīme) statūtiem, un pat ir pretrunā ar Latvijai

saistošu starptautisku līgumu (Eiropas Savienības pamatlīgumu)

noteikumiem par vienotās valūtas (eiro) ieviešanu.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi

izstrādātu.4

[7] Likumprojekta iesniedzēji ir iepazinušies ar

atzinumiem. 2013.gada 14.marta un 18.marta CVK sēžu laikā

likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Andris Orols izteica šādu

viedokli par atzinumiem un likumprojekta virzību.

[..] Esam iepazinušies ar trīs ekspertu atzinumiem. Izskatās,

ka šie juridiskie eksperti nav kompetenti, tiem ir redzes

halucinācijas. Atzinumos viņi runā par eiro, savukārt mēs

iesniegumā runājam par latu. Mēs nerunājam par iespēju nākotnē

ieviest eiro. Tādēļ ir jautājums par viņu kompetenci, vai šādi

juristi var ieņemt savus amatus?

[..] Satversmes 73.pants: "Tautas nobalsošanai nevar

nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām,

dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un

uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un

tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar

ārvalstīm." Tas neattiecas uz šo iesniegumu!

[..] CVK nosūtītajā vēstulē ekspertiem nav precīzi citēts

iesnieguma teksts, termins "tautas nobalsošana" ir

aizstāts ar "referendums" un parādās lieks vārds

"šim". [..] paziņo, ka apsūdzēs CVK dokumentu viltošanā

un jautā, vai CVK var uzticēties nākamajās vēlēšanās?

[..] Uzskatu ekspertu slēdzienus par absurdiem. Vēlos saņemt

paskaidrojumus. Savos atzinumos eksperti runā par eiro, mēs par

latu, kas ir Latvijas iekšējā lieta.

Secinājumu

daļa

[8] Latvijas Republikas Satversmes 64.pants noteic, ka

likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī

Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 78.pants

atklāj kārtību un apmērus, kā tauta realizē savas likumdošanas

tiesības - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir

tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes

grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod

Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad

tas ir nododams tautas nobalsošanai. Satversmes 73.pantā ir

atruna, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā -

tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par

aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara

klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu,

izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un

demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu

ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta realizē likumdošanas

tiesības.

[9] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prasībām,

Likumprojekta virzību no iniciatīvas līdz likumam ir iedalīta

savstarpēji saistītās pakāpeniskās procedūrās. Ar nosacījumu,

kamēr nav pabeigta iepriekšējā procedūra, nav iespējams uzsākt

nākamo.

Pirmā, iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu

komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu

projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus (23.panta

trešā daļa).

Otrā, CVK lemj par likumprojekta vai Satversmes

grozījumu projekta reģistrāciju (23.panta ceturtā daļa).

Trešā, tiek uzsākta parakstu vākšana par likumprojektu

vai Satversmes grozījumu projektu, ja CVK ir šo likumprojektu vai

Satversmes grozījumu projektu reģistrējusi.

Nākamo procedūru izvērtēšana šajā lēmumā nav nepieciešama.

[10] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības

ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

Minētā likuma 4.pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija

nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu

likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu

ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un

pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot

savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu

komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā

likuma 6.pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām,

ka Centrālā vēlēšanu komisija - ir tiesīga izskatīt jebkuru ar

vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas

sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus likumos

noteiktos pienākumus.

Kā minēts augstāk, likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants uzliek

tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai

atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta

reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, CVK ir jāpārbauda -

pirmkārt, vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam

iniciatīvas grupa; otrkārt, vai iesniegtais likumprojekts

[..] pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts.

[11] Iesniegumu ar lūgumu pieņemt likumprojektu

"Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" ir

iesniegusi biedrība "Latvija par latu". Iesniegumam

pievienots likumprojekts, biedrības "Latvija par latu"

reģistrācijas apliecības kopija ar vienoto reģistrācijas numuru

50008204061. Likumprojekta iesniedzējs ir identificējams. Saskaņā

ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas 2.punktu,

iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā

noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10

vēlētāju izveidota biedrība. Tātad, likumprojekta iesniedzējs

atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt CVK likumprojektu

reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšana par

likumprojektu.

[12] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās,

ka iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

izstrādāts. Attiecīgi, ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā

daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo

trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts

kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka likumprojekts neatbilst jēdzienam pilnībā

izstrādāts, ja:

- likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar

likumu nav regulējami;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Latvijas starptautiskajām saistībām.

Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai

piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt

Satversmi.5

[13] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegto

likumprojektu CVK konstatē, ka iesniegtais likumprojekts paredz

grozījumus (papildinājumus) likuma "Par Latvijas Banku"

likuma 34.panta pirmās daļas otrajā teikumā, kur šobrīd spēkā

esošā redakcija nosaka - Lats ir vienīgais likumīgais

maksāšanas līdzeklis Latvijā. Likumprojektā paredzēts teikumu

papildināt aiz vārda Latvijā, ar vārdiem - līdz brīdim, kad

tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk.

Secinājums - likumprojekts paredz, ka maksāšanas līdzekļa

maiņa Latvijā var notikt tikai un vienīgi nododot jautājumu

tautas nobalsošanā.

[14] Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmē

noteikti četri veidi pilsoņiem īstenot savu gribu: 1) tieši vēlot

savus priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā - Saeimā; 2)

pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus vai

Satversmes grozījumus; 3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem

likumiem vai Satversmes grozījumiem; 4) lemjot par citiem

Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas

nobalsošanai.6

Latvijas Republikas Satversme paredz septiņus gadījumus, kad

jārīko tautas nobalsošana:

(1) Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai

77. pantā;

(2) Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu;

(3) Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas

atsaukšanu;

(4) Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos

spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju

pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai;

(5) Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas

desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes

grozījumu projektu;

(6) Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas

Savienībā;

(7) Ja vismaz puse Saeimas deputātu pieprasa tautas

nobalsošanu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību

Eiropas Savienībā.

CVK secina, ka likumprojekts paredz noteikt jaunu tautas

nobalsošanai uzdodamu jautājumu caur likumu "Par Latvijas

Banku" un tas nav Satversmē paredzēts gadījums.

[15] Satversmes 64.pants nosaka - Likumdošanas

tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā

kārtībā un apmēros. Tā kā pilsoņu kopuma kā valsts varas

orgāna līdzdalības gadījumus Satversme nosaka izsmeļoši, tad

likumā vai citā normatīvā aktā nevar paredzēt citus tautas

nobalsošanas gadījumus. Jauns, Satversmē iepriekš neparedzēts,

tautas nobalsošanas gadījums ir ieviešams tikai Satversmes

grozīšanas ceļā, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu kopumam

jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.

Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts,

jo tas neatbilst Satversmes 1.pantam un 64.pantam. Likumprojekts

paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav

regulējami.

[16] Likumprojekta iesniedzēji nav vienīgie, kas

izmantojot likumdošanas iniciatīvu, ar jauna likuma pieņemšanu

vai spēkā esoša likuma grozījumiem, grib nodot jautājumu par

maksāšanas līdzekli Latvijā tautas nobalsošanā.

Jautājums par maksāšanas līdzekli Latvijā ir saistīts ar

Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā un dalību

Ekonomikas un monetārajā savienībā. Līguma par Eiropas Savienības

darbību 119.pantā tiek nosauktas darbības, kuras Eiropas

Savienība un tās dalībvalstis veic Ekonomikas un monetārās

savienības ietvaros. Starp dalībvalsts veicamajām darbībām minēta

arī vienotas valūtas ieviešana. Attiecīgi, jautājums par

maksāšanas līdzekli Latvijā (lata saglabāšanu vai eiro ieviešanu)

ir attiecināms uz dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā.

Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot

līgumus ar ārvalstīm, attiecīgi arī jautājumus par šo līgumu

saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai pārtraukšanu.

Tautas nobalsošanu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā

rīko, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šādu kārtību

nosaka likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 1.panta 6.punkts, kas izriet

no Satversmes 68.panta ceturtās daļas regulējuma. Tātad,

jautājuma par maksāšanas līdzekli Latvijā nodošana tautas

nobalsošanai var būt piecdesmit Saeimas locekļu, kā tautas

priekšstāvju, lēmums.

Līdz ar to CVK secina, ka iesniegtais likumprojekts nav

pilnīgi izstrādāts, jo ir pretrunā Satversmes 73.pantam un tā

pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas

starptautiskajām saistībām.

Centrālās

vēlēšanu komisijas lēmums

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturto

daļu un 23.panta piektās daļas 2.punktu Centrālā vēlēšanu

komisija, balsojot ar astoņām balsīm, par septiņi,

pret viens, nevienam neatturoties, nolemj:

atteikt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

Latvijas Banku"" reģistrāciju, jo likumprojekts pēc

formas un satura nav pilnībā izstrādāts.

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā.

1 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Saeimas%20Juridiskais%20birojs.pdf

2 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Tieslietu%20ministrija.pdf

3 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_LU.pdf

4 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Latvijas%20Banka.pdf

5 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01, 18.3.punkts.

Pieejams:

http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izb_2012-03-01.pdf

6 Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija spriedums

lietā Nr.2008-40-01, 11.punkts. Pieejams:

http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008-40-01.htm

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs R.Eglājs