34. pantsLatvijas Republikas

Latvijas Republikas

1nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir

2vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim,

3kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk. Naudaszīmju aprakstu,

4numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas

5Bankas padome.

6Latvijas Bankas padome arī nosaka

7kārtību, kādā naudaszīmes izņemamas no apgrozības un bojātās

8naudaszīmes aizstājamas ar derīgām.

9Latvijas Bankai ir tiesības laist

10apgrozībā jubilejas un piemiņas monētas, arī tādas, kuru

11izgatavošanā lietoti dārgmetāli.

12[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu,

13likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

14ceturto daļu - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā

15pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu [..];

162) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā [..] konstatēto

17trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā

18panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Minētā likuma

1923.panta sestā daļa nosaka, ka CVK - lemjot par iniciatīvas

20grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu,

21var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas,

22paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām,

23kā arī pieaicināt ekspertus.

24Lai pieņemtu tiesiski pamatotu un argumentētu lēmumu, vai

25likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

26Banku"" ir uzskatāms par pēc formas un satura pilnīgi

27izstrādātu likumprojektu, un vai to drīkst reģistrēt, CVK ir

28lūgusi izteikt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam, Tieslietu

29ministrijai, Latvijas Universitātei, Latvijas Bankai.

30[3] Saeimas Juridiskais birojs izvērtēja iesniegto

31likumprojektu un izteica savu viedokli.

32[..] Atbilstoši Satversmes 78. pantam noteiktam skaitam

33vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu Satversmes

34grozījumu projektu vai likumprojektu. Ar terminu

35"likumprojekts" tiek aptverti gan jauni (sākotnēji)

36likumi, gan grozījumi esošos likumos.

37[..] secināms, ka iesniegtais likumprojekts iecerēts, kā

38grozījumi jau esošā likumā - likumā "Par Latvijas

39Banku" izsakot likuma 34.pantu jaunā redakcijā. [..]

40jauninājums (papildinājums) ir panta otrajā teikumā ietvertais

41teksts "līdz šim brīdim, kad tauta referendumā lemj

42citādi". [..] likumprojekts nenosaka brīdi, kad tauta lemtu

43citādi. Likumprojekts nenosaka arī to, kurš cits maksāšanas

44līdzeklis būs vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Vienlaikus

45no likumprojekta nepārprotami izriet, ka šis nedefinētais (cits)

46maksāšanas līdzeklis ieviešams tikai referenduma ceļā.

47Likumprojektā nav ietverta kāda īpaša spēkā stāšanās kārtība un

48tādejādi tas stātos spēkā vispārējā kārtībā.

49Iesniegtā likumprojekta noformējums, tā nosaukums un

50likumprojektā lietotā terminoloģija nepārprotami liecina, ka tas

51iecerēts kā likumprojekts, nevis Satversmes grozījumu projekts.

52Līdz ar to secināms, ka likumprojektā pēc būtības paredzēts

53noteikt jaunu tautas nobalsošanas gadījumu.

54[..] Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības

55pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

56apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta

57likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu

58paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās

59rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena

60jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma

61ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,

62iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā.

63Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes

64grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu

65kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam. Likumprojekta

66autori attiecīgu tautas nobalsošanu (referendumu) paredzējuši

67ieviest ar likumu, taču šāds jautājums nevar tikt izlemts ar

68likumu.

69Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi

70izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu

71regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes

72grozījumiem.1

73[4] Tieslietu ministrija savas kompetences robežās

74secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

75izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas nobalsošanu,

76likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

77piektās daļas 2.punkta izpratnē.

78[..] likumprojekts paredz tautas tiesības referenduma ceļā

79noteikt, kāds būs likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā.

80[..] Izvērtējot Satversmē un likumā "Par tautas

81nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

82iniciatīvu" ietverto regulējumu, secināms, ka šajos

83normatīvajos aktos nav paredzēta tautas nobalsošana attiecībā uz

84maksāšanas līdzekļa veidu un tā maiņu Latvijā. Līdz ar to,

85ietverot likumā "Par Latvijas Banku" šādas tautas

86tiesības, tiktu radīts izņēmums no vispārējās tiesību sistēmas,

87jo visi jautājumi, kuri ir izlemjami obligātā tautas nobalsošanā

88šobrīd ir ietverti Satversmē, bet likumprojektā paredzētā tautas

89nobalsošana par maksāšanas līdzekļa veidu Latvijā ir jauns veids,

90kādā pilsoņi varētu īstenot savu gribu ar "parastu"

91likumu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes

92grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu

93kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam, jo Latvijā

94visi tautas nobalsošanas veidi ir noregulēti Satversmē.

95[..] no likumprojekta nav saprotams, kādu monetāro sistēmu

96atbalsta likumprojekta izstrādātāji un vai normu paredzēts

97piemērot vairākkārt, piemēram, no cita maksāšanas līdzekļa uz

98latu. Kā ir norādījusi Satversmes tiesa, norma ir atzīstama par

99neskaidru tad, ja ar iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav

100iespējams noskaidrot tās patieso jēgu (atsauce: uz Satversmes

101tiesas 2011.gada 30.marta spriedumu lietā Nr. 2010-60-01 15.2.

102punktu - CVK piezīme), savukārt Satversmes sapulcē, lemjot

103par Satversmes 78.panta redakciju, uzsvērts, ka vēlētāju

104likumdošanas iniciatīvai jābūt ne vien teorētiski, bet arī

105praktiski īstenojamai (atsauce: uz Latvijas Satversmes

106sapulces IV sesijas stenogrammas lietas materiālu 1.sēj., 109 un

107nākamajās lpp - CVK piezīme).

108[..] Tieslietu ministrijas ieskatā biedrības "Latvijas

109par latu" iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā

110"Par Latvijas Banku"" pēc satura nav uzskatāms par

111pilnīgi izstrādātu likumprojektu, jo pieņemšanas gadījumā tas

112nonāktu pretrunā Satversmes 14., 68. un 77.pantam, kā arī

113neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu regulēt

114jautājumu, kas vispirms izlemjams, papildinot Satversmi ar

115atbilstošiem grozījumiem.2

116[5] Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

117Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra sniedza

118atzinumu par iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas

119Republikas starptautiskajām saistībām.

120[..] jau ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā

1212004.gadā Latvija ir uzņēmusies pienākumu ieviest eiro tiklīdz

122Latvija izpildīs t.s. Māstrihtas kritērijus. Šāds pienākums

123izriet no Pievienošanās līguma (likums "Par Līgumu starp

124Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo

125Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas

126Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas

127Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,

128Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,

129Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas

130Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas

131Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas

132Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas

133Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas

134Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas

135Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas

136Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un

137Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai" -

138CVK piezīme), skatot to kopsakarībā ar Līguma par Eiropas

139Savienības darbību (LESD) normām.

140[..] jaunās ES dalībvalstis no iestāšanās brīža ES piedalās

141arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). LESD 119.pantā tiek

142vispārīgi nosauktas darbības, kuras ES un dalībvalstis veic EMS

143ietvaros. Šī panta otrajā daļā starp veicamajām darbībām tiek

144minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Tādēļ ir iespējams

145secināt, ka ar iestāšanās brīdi ES Latvija ir uzņēmusies

146pienākumu piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

147eiro ieviešanu.

148[..] Valstis, kuras nevēlējās pievienoties eiro (Lielbritānija

149un Dānija), sarunās panāca īpašus izņēmuma nosacījumus, kuri ļāva

150šīm valstīm palikt ārpus eiro. Tā kā Latvija šādus izņēmuma

151nosacījumus nav iekļāvusi Pievienošanās līgumā, tad Latvijai ir

152pienākums piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

153eiro ieviešanu.

154[..] no ES tiesību skatpunkta, Latvijas kompetencē vairs

155vispār nav palikušas iespējas pieņemt lēmumus pēc būtības nedz

156attiecībā uz eiro ieviešanu vai neieviešanu, nedz arī attiecībā

157uz termiņiem šajā kontekstā. Tas izriet gan no vispārīgās normas

158LESD 3.panta, kurā kā viena no ES ekskluzīvajām kompetencēm ir

159minēta monetārā politika, gan arī no vairākām citām LESD normām.

160[..] lēmumu par eiro ieviešanas datumu pieņem nevis Latvija

161vienpusējā kārtā, bet gan LESD 140.pantā minētās ES institūcijas,

162nepieļaujot tiesiskus līdzekļus, kas ļautu Latvijai atteikties no

163eiro ieviešanas. [..] Latvijai ir no starptautiskajām saistībām

164izrietošs tiesisks pienākums piedalīties EMS un tās ietvaros

165veikt darbības, kas saistītas ar eiro ieviešanu.

166[..] Satversmes 73.pants paredz, ka cita starpā tautas

167nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. [..] arī

168jautājumus par šo līgumu saistību izpildi, līguma darbības

169apturēšanu vai pārtraukšanu. [..] Pienākums ieviest eiro izriet

170no Pievienošanās līguma un tādejādi ir starptautiski

171"nokārtots", un pilnībā atbilst Satversmes 73.pantā

172paredzētajam ierobežojumam. Šis ir spēkā esošs pienākums, kas ir

173paredzēts starptautiskajā līgumā, un tādēļ tā izpildīšana saskaņā

174ar Satversmes 73.pantu nav nododama tautas nobalsošanai.

175[..] likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

176Banku"" pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu

177likumprojektu, jo ir pretrunā ar augstāk stāvošu tiesību normu -

178Latvijas Republikas Satversmes 73.pantu.3

179[6] Latvijas Banka ir izvērtējusi likumprojektā

180piedāvāto izmaiņu un sniedza savu atzinumu.

181[..] Likumprojektā nav pateikts, ko tieši tauta referendumā

182lemj, tādejādi piedāvātā tiesību norma nav skaidra un

183viennozīmīgi izprotama.

184Iesniegtais likumprojekts pieļauj iespēju tautai referendumā

185lemt arī par vienotās valūtas (eiro) ieviešanas laiku Latvijas

186Republikā, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un

187uzņemtajām saistībām.

188[..] Latvija [..] kļuva par līgumslēdzēju pusi Eiropas

189Savienības pamatā esošajos līgumos un apņēmās ievērot šo līgumu

190noteikumus, tajā skaitā attiecībā uz ekonomikas un monetāro

191politiku un vienoto valūtu (eiro). [..] lēmuma pieņemšana par

192vienotās valūtas (eiro) ieviešanas laiku Latvijas Republikā ir

193vienīgi Eiropas Savienības Padomes kompetencē. [..] Latvijas

194Republikai nav tiesību vienpusēji lemt, tai skaitā rīkot tautas

195nobalsošanu, par jautājumu, ko tā, parakstot starptautisku

196līgumu, ir nodevusi Eiropas Savienības kompetencē un ko tādejādi

197ir tiesības izlemt tikai un vienīgi Eiropas Savienības

198Padomei.

199[..] likumprojekts nenodrošina Līguma (Līgums par Eiropas

200Savienības darbību - CVK piezīme) 131.pantā noteikto

201starptautisko saistību izpildi, t.i., nenodrošina saderību ar

202Eiropas Savienības līgumiem un ECBS (Eiropas Centrālo banku

203sistēma - CVK piezīme) un ECB (Eiropas Centrālā banka -

204CVK piezīme) statūtiem, un pat ir pretrunā ar Latvijai

205saistošu starptautisku līgumu (Eiropas Savienības pamatlīgumu)

206noteikumiem par vienotās valūtas (eiro) ieviešanu.

207Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi

208izstrādātu.4

209[7] Likumprojekta iesniedzēji ir iepazinušies ar

210atzinumiem. 2013.gada 14.marta un 18.marta CVK sēžu laikā

211likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Andris Orols izteica šādu

212viedokli par atzinumiem un likumprojekta virzību.

213[..] Esam iepazinušies ar trīs ekspertu atzinumiem. Izskatās,

214ka šie juridiskie eksperti nav kompetenti, tiem ir redzes

215halucinācijas. Atzinumos viņi runā par eiro, savukārt mēs

216iesniegumā runājam par latu. Mēs nerunājam par iespēju nākotnē

217ieviest eiro. Tādēļ ir jautājums par viņu kompetenci, vai šādi

218juristi var ieņemt savus amatus?

219[..] Satversmes 73.pants: "Tautas nobalsošanai nevar

220nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām,

221dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un

222uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un

223tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar

224ārvalstīm." Tas neattiecas uz šo iesniegumu!

225[..] CVK nosūtītajā vēstulē ekspertiem nav precīzi citēts

226iesnieguma teksts, termins "tautas nobalsošana" ir

227aizstāts ar "referendums" un parādās lieks vārds

228"šim". [..] paziņo, ka apsūdzēs CVK dokumentu viltošanā

229un jautā, vai CVK var uzticēties nākamajās vēlēšanās?

230[..] Uzskatu ekspertu slēdzienus par absurdiem. Vēlos saņemt

231paskaidrojumus. Savos atzinumos eksperti runā par eiro, mēs par

232latu, kas ir Latvijas iekšējā lieta.

233Secinājumu

234daļa

235[8] Latvijas Republikas Satversmes 64.pants noteic, ka

236likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī

237Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 78.pants

238atklāj kārtību un apmērus, kā tauta realizē savas likumdošanas

239tiesības - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir

240tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes

241grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod

242Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad

243tas ir nododams tautas nobalsošanai. Satversmes 73.pantā ir

244atruna, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā -

245tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par

246aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara

247klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu,

248izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un

249demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

250Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

251Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu

252ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta realizē likumdošanas

253tiesības.

254[9] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu,

255likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prasībām,

256Likumprojekta virzību no iniciatīvas līdz likumam ir iedalīta

257savstarpēji saistītās pakāpeniskās procedūrās. Ar nosacījumu,

258kamēr nav pabeigta iepriekšējā procedūra, nav iespējams uzsākt

259nākamo.

260Pirmā, iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu

261komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu

262projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus (23.panta

263trešā daļa).

264Otrā, CVK lemj par likumprojekta vai Satversmes

265grozījumu projekta reģistrāciju (23.panta ceturtā daļa).

266Trešā, tiek uzsākta parakstu vākšana par likumprojektu

267vai Satversmes grozījumu projektu, ja CVK ir šo likumprojektu vai

268Satversmes grozījumu projektu reģistrējusi.

269Nākamo procedūru izvērtēšana šajā lēmumā nav nepieciešama.

270[10] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības

271ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

272Minētā likuma 4.pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija

273nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu

274likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

275un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu

276ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un

277pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot

278savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu

279komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā

280likuma 6.pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām,

281ka Centrālā vēlēšanu komisija - ir tiesīga izskatīt jebkuru ar

282vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas

283sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus likumos

284noteiktos pienākumus.

285Kā minēts augstāk, likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

286ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants uzliek

287tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai

288atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta

289reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, CVK ir jāpārbauda -

290pirmkārt, vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

291"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

292pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam

293iniciatīvas grupa; otrkārt, vai iesniegtais likumprojekts

294[..] pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts.

295[11] Iesniegumu ar lūgumu pieņemt likumprojektu

296"Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" ir

297iesniegusi biedrība "Latvija par latu". Iesniegumam

298pievienots likumprojekts, biedrības "Latvija par latu"

299reģistrācijas apliecības kopija ar vienoto reģistrācijas numuru

30050008204061. Likumprojekta iesniedzējs ir identificējams. Saskaņā

301ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

302Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas 2.punktu,

303iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā

304noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10

305vēlētāju izveidota biedrība. Tātad, likumprojekta iesniedzējs

306atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt CVK likumprojektu

307reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšana par

308likumprojektu.

309[12] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās,

310ka iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

311izstrādāts. Attiecīgi, ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā

312daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo

313trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts

314kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Satversmes tiesa

315ir secinājusi, ka likumprojekts neatbilst jēdzienam pilnībā

316izstrādāts, ja:

317- likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar

318likumu nav regulējami;

319- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

320Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām;

321- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

322Latvijas starptautiskajām saistībām.

323Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai

324piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt

325Satversmi.5

326[13] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegto

327likumprojektu CVK konstatē, ka iesniegtais likumprojekts paredz

328grozījumus (papildinājumus) likuma "Par Latvijas Banku"

329likuma 34.panta pirmās daļas otrajā teikumā, kur šobrīd spēkā

330esošā redakcija nosaka - Lats ir vienīgais likumīgais

331maksāšanas līdzeklis Latvijā. Likumprojektā paredzēts teikumu

332papildināt aiz vārda Latvijā, ar vārdiem - līdz brīdim, kad

333tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk.

334Secinājums - likumprojekts paredz, ka maksāšanas līdzekļa

335maiņa Latvijā var notikt tikai un vienīgi nododot jautājumu

336tautas nobalsošanā.

337[14] Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmē

338noteikti četri veidi pilsoņiem īstenot savu gribu: 1) tieši vēlot

339savus priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā - Saeimā; 2)

340pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus vai

341Satversmes grozījumus; 3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem

342likumiem vai Satversmes grozījumiem; 4) lemjot par citiem

343Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas

344nobalsošanai.6

345Latvijas Republikas Satversme paredz septiņus gadījumus, kad

346jārīko tautas nobalsošana:

347(1) Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai

34877. pantā;

349(2) Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu;

350(3) Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas

351atsaukšanu;

352(4) Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos

353spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju

354pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai;

355(5) Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas

356desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes

357grozījumu projektu;

358(6) Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas

359Savienībā;

360(7) Ja vismaz puse Saeimas deputātu pieprasa tautas

361nobalsošanu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību

362Eiropas Savienībā.

363CVK secina, ka likumprojekts paredz noteikt jaunu tautas

364nobalsošanai uzdodamu jautājumu caur likumu "Par Latvijas

365Banku" un tas nav Satversmē paredzēts gadījums.

366[15] Satversmes 64.pants nosaka - Likumdošanas

367tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā

368kārtībā un apmēros. Tā kā pilsoņu kopuma kā valsts varas

369orgāna līdzdalības gadījumus Satversme nosaka izsmeļoši, tad

370likumā vai citā normatīvā aktā nevar paredzēt citus tautas

371nobalsošanas gadījumus. Jauns, Satversmē iepriekš neparedzēts,

372tautas nobalsošanas gadījums ir ieviešams tikai Satversmes

373grozīšanas ceļā, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu kopumam

374jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.

375Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts,

376jo tas neatbilst Satversmes 1.pantam un 64.pantam. Likumprojekts

377paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav

378regulējami.

379[16] Likumprojekta iesniedzēji nav vienīgie, kas

380izmantojot likumdošanas iniciatīvu, ar jauna likuma pieņemšanu

381vai spēkā esoša likuma grozījumiem, grib nodot jautājumu par

382maksāšanas līdzekli Latvijā tautas nobalsošanā.

383Jautājums par maksāšanas līdzekli Latvijā ir saistīts ar

384Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā un dalību

385Ekonomikas un monetārajā savienībā. Līguma par Eiropas Savienības

386darbību 119.pantā tiek nosauktas darbības, kuras Eiropas

387Savienība un tās dalībvalstis veic Ekonomikas un monetārās

388savienības ietvaros. Starp dalībvalsts veicamajām darbībām minēta

389arī vienotas valūtas ieviešana. Attiecīgi, jautājums par

390maksāšanas līdzekli Latvijā (lata saglabāšanu vai eiro ieviešanu)

391ir attiecināms uz dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā.

392Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot

393līgumus ar ārvalstīm, attiecīgi arī jautājumus par šo līgumu

394saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai pārtraukšanu.

395Tautas nobalsošanu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā

396rīko, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šādu kārtību

397nosaka likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

398un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 1.panta 6.punkts, kas izriet

399no Satversmes 68.panta ceturtās daļas regulējuma. Tātad,

400jautājuma par maksāšanas līdzekli Latvijā nodošana tautas

401nobalsošanai var būt piecdesmit Saeimas locekļu, kā tautas

402priekšstāvju, lēmums.

403Līdz ar to CVK secina, ka iesniegtais likumprojekts nav

404pilnīgi izstrādāts, jo ir pretrunā Satversmes 73.pantam un tā

405pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas

406starptautiskajām saistībām.

407Centrālās

408vēlēšanu komisijas lēmums

409Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

410ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturto

411daļu un 23.panta piektās daļas 2.punktu Centrālā vēlēšanu

412komisija, balsojot ar astoņām balsīm, par septiņi,

413pret viens, nevienam neatturoties, nolemj:

414atteikt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

415Latvijas Banku"" reģistrāciju, jo likumprojekts pēc

416formas un satura nav pilnībā izstrādāts.

417Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams Augstākās

418tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā Administratīvā

419procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4201 Pieejams:

421http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Saeimas%20Juridiskais%20birojs.pdf

4222 Pieejams:

423http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Tieslietu%20ministrija.pdf

4243 Pieejams:

425http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_LU.pdf

4264 Pieejams:

427http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinumi%202013/Atzinums_Latvijas%20Banka.pdf

4285 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums

429par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01, 18.3.punkts.

430Pieejams:

431http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izb_2012-03-01.pdf

4326 Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija spriedums

433lietā Nr.2008-40-01, 11.punkts. Pieejams:

434http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008-40-01.htm

435Centrālās vēlēšanu komisijas

436priekšsēdētājs A.Cimdars

437Centrālās vēlēšanu komisijas

438sekretārs R.Eglājs