3. pantsLikuma spēkā stāšanās.

Likuma spēkā stāšanās.

1Likums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā

2izsludināšanas."

3[2] Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

4ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

5ceturtās daļas - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā

6pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu [..];

72) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā [..] konstatēto

8trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā

9panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Minētā likuma

1023.panta sestā daļa noteic, ka CVK - lemjot par iniciatīvas

11grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu,

12var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas,

13paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām,

14kā arī pieaicināt ekspertus.

15Lai pieņemtu tiesiski pamatotu un argumentētu lēmumu, vai

16likumprojekts "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa

17izlemšanā" pēc formas un satura ir pilnīgi izstrādāts, un

18vai to drīkst reģistrēt, CVK lūgusi izteikt atzinumus Saeimas

19Juridiskajam birojam, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai,

20Tiesībsargam, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei,

21Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskajai fakultātei, Biznesa

22augstskolai "Turība" Juridiskajai fakultātei.

23[3] Saeimas Juridiskais birojs izvērtēja iesniegto

24likumprojektu un izteica savu viedokli.

25[..] Atbilstoši Satversmes 78.pantam noteiktam skaitam

26vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu Satversmes

27grozījumu projektu vai likumprojektu. Savukārt likuma "Par

28tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

29iniciatīvu" 23.panta piektā daļa prasa, lai šāds

30likumprojekts būtu pilnībā izstrādāts pēc satura un formas.

31[..] Likumprojekts paredz noteikt, ka par euro

32ieviešanu Latvijā tiek rīkota tautas nobalsošana. Ar šo

33likumprojektu paredzēts noteikt ātrāko iespējamo euro

34ieviešanas datumu un likumprojekts paredz šādas tautas

35nobalsošanas rezultāta noteikšanas nosacījumus, ja ir noticis

36balsojums par Saeimas ierosinātu eiro ieviešanas termiņu. No

37likumprojekta teksta neapšaubāmi izriet, ka tajā paredzētā tautas

38nobalsošana ir lemjoša un juridiski saistoša, proti, euro

39ieviešana nav iespējama bez Latvijas pilsoņu kopuma pozitīva

40lēmuma attiecīgajā tautas nobalsošanā.

41[..] Satversmes tiesa atzinusi, ka demokrātiskā tiesiskā

42valstī ikvienai valsts varas institūcijai, tostarp arī Latvijas

43pilsoņu kopumam, ir pienākums ievērot Satversmes normas,

44principus un vērtības (sk. Satversmes tiesas 2012.gada

4519.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 23.punktu).

46Tādēļ pilnīgas izstrādātības prasībā ietverts vēlētāju pienākums

47iesniegt Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām

48atbilstošu likumprojektu (sk. turpat 18.3.punktu).

49Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības pieder

50Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

51apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta

52likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu

53paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās

54rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena

55jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma

56ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,

57iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā. Arī Satversmes

58tiesa secinājusi, ka Satversme noteic veidus, kādos tiek īstenota

59demokrātiska valsts iekārta Latvijā (sk. Satversmes tiesas

602009.gada 19.maija sprieduma lietā Nr.2008-40-01 11.punktu).

61Tādējādi Satversme paredz četrus veidus, kādos pilsoņi var

62īstenot savu gribu, proti: 1) tieši vēlot savus priekšstāvjus

63valsts likumdošanas orgānā - Saeimā (Satversmes 6.-9., 14.pants);

642) pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus vai

65Satversmes grozījumus (Satversmes 64., 65., 78.-80.pants); 3)

66lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai Satversmes

67grozījumiem (Satversmes 72.-75., 77., 79., 80.pants); 4) lemjot

68par citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas

69nobalsošanai (Satversmes 48.pants, 68.panta trešā un ceturtā

70daļa) (sk. turpat).

71Var secināt, ka likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana par

72euro ieviešanu ir jauns veids, kādā pilsoņi varētu īstenot

73savu gribu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir

74Satversmes grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas

75pilsoņu kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.

76Likumprojekta autori attiecīgu tautas nobalsošanu paredzējuši

77ieviest ar likumu, taču šāds jautājums nevar tikt izlemts ar

78likumu.

79Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi

80izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu

81regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes

82grozījumiem.1

83[4] Ārlietu ministrija, izskatot partijas "Par

84Neatkarīgu Latviju!" izstrādāto likumprojektu "Par

85tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā", izsaka

86šādu viedokli.

87[..] Nav arī skaidrs, vai referendums būtu par eiro ieviešanu,

88neieviešanu vai ieviešanas datumu, un kādas juridiskās

89konsekvences izrietētu no lēmuma par jautājumu, kurš skaidri

90neizriet no likumprojekta teksta. [..] Likumprojekts neatbilst

91arī Satversmes 73.pantam tādā interpretācijā, kā to sniegusi

92Satversmes tiesa 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības

93izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 18.3.punktā, proti, likumprojekta

94iesniedzējs var paredzēt, ka par pilnīgi izstrādātu nav atzīstams

95likumprojekts, kas tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

96Latvijas starptautiskajām saistībām. Iesniegtais likumprojekts

97prima facie var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas

98starptautiskajām saistībām. Eiro ieviešanas gadījumā nekādas

99izmaiņas Latvijas dalībai Eiropas Savienībā netiek veiktas, jo

100eiro ieviešana jau bija paredzēta, Latvijai iestājoties Eiropas

101Savienībā, kas tika izlemta tautas nobalošanas kārtībā. Jāņem

102vērā, ka gadījumā, ja politiski tiek izlemts, ka eiro nav

103ieviešams atbilstoši Akta [..] par Latvijas Republikas [..]

104pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir

105Eiropas Savienības pamatā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības

106darbību 140.panta 2.punktam, teorētiski var tikt rīkots tikai

107Satversmes 68.panta ceturtajā daļā minētais referendums sakarā ar

108būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, tomēr

109tas ir iespējams tikai tad, ja par to parakstījušies 50 Saeimas

110deputāti. Tas nav darāms Satversmes 78.panta kārtībā.

111Tādējādi, Ārlietu ministrija, tai normatīvajos aktos noteiktās

112kompetences ietvaros, nevar likumprojektu piedāvātajā redakcijā

113atzīt par pietiekami izstrādātu.2

114[5] Tieslietu ministrija savas kompetences robežās

115secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

116izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas nobalsošanu,

117likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

118piektās daļas 2.punkta izpratnē.

119[..] jautājums par eiro ieviešanu Latvijā attiecināms uz

120dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā. Šādu jautājumu izlemšanu

121tautas nobalsošanā regulē likums "Par tautas nobalsošanu,

122likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kura

1231.panta 6.punkts noteic, ka tautas nobalsošanu rīko, ja izlemjams

124jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību

125Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šā

126likuma regulējums izriet no Satversmes 68.panta ceturtās daļas

127[..].

128[..] Satversmē vienīgi Saeimas deputātiem paredzēta lēmuma

129pieņemšana par jautājuma, kas saistīts ar nosacījumiem dalībai

130Eiropas Savienībā, nodošanu tautas nobalsošanai. Bez tam, šāda

131darbības īstenošana nav Saeimas kā likumdevēja, bet gan Saeimas

132deputātu ekskluzīva kompetence. Tas izslēdz iespēju, ka

133Satversmes 68.panta ceturtajā daļā paredzētais Saeimas locekļu

134pieprasījums varētu izpausties likuma pieņemšanas formā, jo

135likums ir Saeimas kā valsts varas orgāna pieņemts tiesību

136akts.

137[..] Tieslietu ministrijas ieskatā attiecībā uz partijas

138"Par Neatkarīgu Latviju" iesniegto likumprojektu

139būtisks ir secinājums, ka Satversmes 68.panta ceturtajā daļa

140izslēdz iespēju izlemt jautājumu par tautas nobalsošanu ar

141likumu. [..] iesniegtais likumprojekts "Par tautas

142līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā" pēc satura nav

143uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu, jo pieņemšanas

144gadījumā tas nonāktu pretrunā Satversmes 68.panta ceturtajā

145daļai.3

146[6] Tiesībsargs, sniedza atbildi tikai uz jautājumu,

147vai iesniegtais likumprojekts neierobežo indivīdam Satversmē

148(101.pantā) garantētās tiesības un vai tā pieņemšanas gadījumā

149tas nenonāk pretrunā ar Satversmē noteiktajām normām, principiem

150un vērtībām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām.

151[..] jāsecina, ka eiro ieviešana valstij diktē uzņemtās

152starptautiskās saistības un šī jautājuma nodošana tautas

153nobalsošanai nav iespējama. Taču attiecībā uz eiro ieviešanas

154termiņu tautas nobalsošanai šķēršļi nav saskatāmi. No Satversmes

15573.panta neizriet, ka jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu

156iekļaujams to jautājumu lokā, kas nav pakļauts tautas

157nobalsošanai, tādēļ minētais likumprojekts nav pretrunā

158Satversmes 78. un 101.pantam. [..] aplūkojamā likumprojekta

1592.panta redakcija nav noformulēta atbilstoši šī likumprojektā

160noteiktajam mērķim un rada vēlētājos maldību par jautājumu, kas

161tiek nodots noregulēšanai - eiro ieviešanas termiņš vai

162euro ieviešana.

163Ņemot vērā, ka likumprojekta 2.panta otrās un trešās daļas

164redakcija nosaka tautas nobalsošanu par euro ieviešanu,

165nevis termiņiem, šī redakcija ir pretrunā Latvijas uzņemtajām

166starptautiskajām saistībām, un likumprojekts vērtējams kā

167nepilnīgi izstrādāts.4

168[7] Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte izteica

169savu viedokli par iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

170un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

171[7.1] Valststiesību zinātņu katedra pārbaudīja

172likumprojekta 2.panta otrajā daļā noteikto - Par eiro

173ieviešanu Latvijas Republikā tiek rīkota tautas nobalsošana

174un 2.panta trešās daļas - Eiro Latvijas Republikā ir

175ieviešams, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saimes

176vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir

177balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu,

178atbilstību Satversmei ar mērķi noskaidrot [..] vai Satversme

179pieļauj likumā paredzēt tādus tautas nobalsošanas gadījumus, kas

180nav paredzēti Satversmē. Satversmes 1.pantā ietvertie vispārējie

181tiesību principi, jo sevišķi tiesiskas valsts, demokrātiskas

182iekārtas un varas dalīšanas princips, nosaka, ka valsts varas

183orgāni var darboties tikai tiesību normās noteiktā apjomā. Valsts

184varas orgānu juridiskās kompetences ietveri ir izsmeļoši noteikti

185Satversmē. Šīs kompetences īstenošanu var detalizēt ar likumu,

186bet ne noteikt Satversmē neparedzētu valsts varas orgānu

187kompetenci.

188[..] Tā kā pilsoņu kopuma kā valsts varas orgāna līdzdalības

189gadījumus Satversme nosaka izsmeļoši, tad likumā vai citā

190normatīvā aktā nevar paredzēt citus tautas nobalsošanas

191gadījumus. Jaunus tautas nobalsošanas veidus var paredzēt, tikai

192izdarot attiecīgus grozījumus Satversmē.

193[..] Ievērojot iepriekš minēto, Likumprojekts nav atzīstams

194par pilnīgi izstrādātu, jo tā 2.panta otrā un trešā daļa

195neatbilst Satversmes 1.pantam. Valststiesību zinātņu katedra

196neuzskata par lietderīgu norādīt uz citiem likumprojekta

197trūkumiem.5

198[7.2] Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra

199atbilstoši savai specializācijai sniedza atzinumu par

200likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām

201saistībām.

202[..] jaunās ES dalībvalstis no iestāšanās brīža ES piedalās

203arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). LESD (Līgums par

204Eiropas Savienības darbību - CVK piezīme) 119.pantā tiek

205vispārīgi nosauktas darbības, kuras ES un dalībvalstis veic EMS

206ietvaros. Šī panta otrajā daļā starp veicamajām darbībām tiek

207minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Tādēļ ir iespējams

208secināt, ka ar iestāšanās brīdi ES Latvija ir uzņēmusies

209pienākumu piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

210eiro ieviešanu.

211[..] Valstis, kuras nevēlējās pievienoties eiro (Lielbritānija

212un Dānija), sarunās panāca īpašus izņēmuma nosacījumus, kuri ļāva

213šīm valstīm palikt ārpus eiro. Tā kā Latvija šādus izņēmuma

214nosacījumus nav iekļāvusi Pievienošanās līgumā, tad Latvijai ir

215pienākums piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

216eiro ieviešanu. [..] šī pienākuma realizācija, faktiski ieviešot

217eiro, ir atkarīga no tā, vai Latvija izpilda Māstrihtas

218kritērijus. Veidu, kādā Latvija izdara izvēli, kad izpildīt

219Māstrihtas kritērijus, Latvijas starptautiskās saistības

220neregulē.

221Satversmes 73.pants paredz, ka cita starpā tautas nobalsošanai

222nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. [..] arī jautājumus par šo

223līgumu saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai

224pārtraukšanu.

225[..] likumprojekts "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas

226termiņa izlemšanā" pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

227izstrādātu likumprojektu, jo ir pretrunā ar augstāk stāvošu

228tiesību normu - Latvijas Republikas Satversmes

22973.pantu.6

230[8] Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte

231sniedza savu atzinumu par iesniegto likumprojektu. [..]

232Likumprojekta 1.pantā noteiktais mērķis "...nodrošināt

233tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanai Latvijas

234Republikā", kā arī likumprojekta nosaukums "Par tautas

235līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanai" ir pretrunā

236ar likumprojekta 2.panta 1.daļu, kas jau nosaka, ka "Eiro

237Latvijas Republikā tiek ieviests ne ātrāk kā 2021. gada

2381.janvārī". Pēc būtības tautas līdzdalība eiro ieviešanas

239termiņa izlemšanā ir ierobežota un termiņš likumprojektā ir jau

240noteikts. Likumprojekta būtība, kas ir virzīta uz tautas

241līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā un likuma mērķis ir

242neatbilstošs projekta saturam. Tā, likumprojekta 2.panta 2.daļā,

243ir paredzēts, ka tautas līdzdalība izpaužas ne par eiro

244ieviešanas termiņu noteikšanu, bet gan par eiro ieviešanu, par ko

245tiek rīkota tautas nobalsošana.

246[..] Likumprojekta 2.panta 3.daļā projekta izstrādātāji ir

247nepareizi apzīmējuši Latvijas Republikas likumdevēju Saeimu,

248apzīmējot to par "Saimi", kas būtiski mazina autoru

249nopietnību un atbildību par sagatavoto dokumentu.

250Ņemot vērā minēto, var atzīt, ka likumprojekts pēc formas un

251satura nav pilnīgi izstrādāts.7

252[9] Biznesa augstskolas "Turība"

253Juridiskās fakultātes viedoklis par iesniegto likumprojektu

254ir šāds.

255[..] Likumprojektā ir ietverta iekšēja pretruna, no vienas

256puses, nosakot tautas līdzdalības iespējas lemt par eiro

257ieviešanas termiņu, no otras puses, iespējams, šīs tiesības

258ierobežot ar Saeimas pieņemtā likumā noteikto termiņu. Minēto

259apstākļu dēļ Likumprojekts nav atzīstams par pilnīgi izstrādātu

260no formas viedokļa.

261[..] konstatējot iepriekš minēto iekšējo pretrunu

262Likumprojektā, nav nepieciešams tālāk vērtēt Likumprojekta

263atbilstību Satversmei un Latvijai saistošajām starptautisko

264tiesību normām, un tas kopumā nav atzīstams par pilnīgi

265izstrādātu.8

266[10] Likumprojekta iesniedzēji ir iepazinušies ar

267atzinumiem. CVK 2013.gada 31.janvāra sēdē piedalījās

268likumprojekta iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis Genādijs

269Celuškovskis un izteica šādu viedokli par atzinumiem un

270likumprojekta virzību. Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka

271atzinumi no valsts iestādēm ir vienādi - likumprojekts nav

272izstrādāts. Šie atzinumi nesaskan ar tautas viedokli, jo 70

273procenti iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu. Atzinumos paustais

274viedoklis nesaskan ar tautas viedokli. Ja likumprojektu vērtētu

275tauta, tad atzinums būtu pretējs. Uzskata, ka iesniegtais

276likumprojekts ir reģistrējams, lai varētu uzsākt parakstu

277vākšanu.

278Secinājumu

279daļa

280[11] Latvijas Republikas Satversmes 64.pants noteic, ka

281likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī

282Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 78.pants

283atklāj kārtību un apmērus, kā tauta realizē savas likumdošanas

284tiesības - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir

285tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes

286grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod

287Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad

288tas ir nododams tautas nobalsošanai. Satversmes 73.pantā ir

289minēts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā -

290tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par

291aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara

292klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu,

293izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un

294demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

295Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

296Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu

297ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta realizē likumdošanas

298tiesības.

299[12] Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

300ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prasībām,

301Likumprojekta gaita no iniciatīvas līdz likumam ir iedalīta

302savstarpēji saistītās pakāpeniskās procedūrās - ar nosacījumu, ka

303nav iespējams uzsākt nākamo, kamēr nav pabeigta iepriekšējā

304procedūra.

305Pirmā, iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu

306komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu

307projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus (23.panta

308trešā daļa). Otrā, CVK lemj par likumprojekta vai

309Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju (23.panta ceturtā

310daļa). Trešā, tiek uzsākta parakstu vākšana par

311likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, ja CVK ir šo

312likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrējusi.

313Nākamo procedūru izvērtēšana šajā lēmumā nav nepieciešama.

314[13] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības

315ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

316Minētā likuma 4.pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija

317nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu

318likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

319un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu

320ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un

321pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot

322savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu

323komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā

324likuma 6.pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām,

325ka Centrālā vēlēšanu komisija - ir tiesīga izskatīt jebkuru ar

326vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas

327sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus likumos

328noteiktos pienākumus.

329Kā minēts iepriekš, likuma "Par tautas nobalsošanu,

330likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants

331uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt

332vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta

333reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, CVK ir jāpārbauda -

334pirmkārt, vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

335"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

336pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam

337"iniciatīvas grupa"; otrkārt, vai iesniegtais

338likumprojekts [..] pēc formas vai satura ir pilnībā

339izstrādāts.

340[14] Iesniegumu ar lūgumu pieņemt likumprojektu

341"Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa

342izlemšanā" ir iesniegusi politiskā partija "Par

343Neatkarīgu Latviju!", reģistrācijas numurs 40008077593.

344Iesniegumam pievienots likumprojekts, politiskās partijas

345"Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu

346Latviju!"" reģistrācijas apliecības kopija ar vienoto

347reģistrācijas numuru 40008077593 un Uzņēmuma reģistra izziņa par

348politisko partiju "Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība

349"Par Neatkarīgu Latviju!"" ar vienoto

350reģistrācijas numuru 40008077593. Tā kā iesniedzējs ir

351identificējams, tad neatbilstības iesniedzēja nosaukumā

352iesniegumā ar tā nosaukumu pievienotajos dokumentos CVK uzskata

353par formālām un nebūtiskām.

354Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

355un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas

3561.punkta, iniciatīvas grupa var būt politiskā partija vai

357politisko partiju apvienība. Tātad, likumprojekta iesniedzējs

358atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt CVK likumprojektu

359reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu par

360likumprojektu.

361[15] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās,

362ka iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

363izstrādāts. Attiecīgi, ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā

364daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo

365trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts

366kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Satversmes tiesa

367ir secinājusi, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, ja:

368- likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar

369likumu nav regulējami;

370- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

371Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām;

372- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

373Latvijas starptautiskajām saistībām.

374Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, īstenojot tai

375piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt

376Satversmi.9

377[16] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegtā

378likumprojekta 1.panta mērķi nodrošināt tautas līdzdalību eiro

379ieviešanas termiņa izlemšanai Latvijas Republikā, CVK

380konstatē pretrunu ar likumprojekta 2.panta pirmo daļu, kurā

381noteikts, ka Eiro Latvijas Republikā tiek ieviests ne ātrāk kā

3822021.gada 1.janvārī. Nav saskatāma iespējamā tautas

383līdzdalība eiro ieviešanas termiņa izlemšanā, jo likumprojektā

384paredzēts šīs tiesības ierobežot ar Saeimas pieņemtā likumā

385noteikto termiņu. Pretruna likumprojektā tiek konstatēta starp

386likuma mērķi un likumprojekta 2.panta otro un trešo daļu, kas

387paredz tautas līdzdalību nevis eiro ieviešanas termiņa

388noteikšanā, bet gan tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu.

389No likumprojekta redakcijas nav saprotams arī likuma patiesais

390mērķis: vai mērķis ir noteikt eiro ieviešanas datumu; vai tautas

391nobalsošana, par eiro ieviešanu vai neieviešanu.

392Likumprojekta 2.panta 3.daļā ir nepareizi nosaukts Latvijas

393Republikas likumdevējs - Saeima, dēvējot to par

394"Saimi". Šādu kļūdu CVK uzskata par būtisku

395likumprojekta trūkumu.

396Tāpēc CVK secina, ka likumprojekts pēc satura nav pilnībā

397izstrādāts, tā pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar

398Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

399[17] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegtā

400likumprojekta 2.panta otro daļu un trešo daļu, CVK secina, ka

401likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana par eiro ieviešanu ir

402Satversmē neparedzēts veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu

403gribu. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmē noteikti

404četri veidi pilsoņiem īstenot savu gribu: 1) tieši vēlējot savus

405priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā - Saeimā; 2) pašiem

406tieši esot likumdevējam, pieņemot likumus vai Satversmes

407grozījumus; 3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai

408Satversmes grozījumiem; 4) lemjot par citiem Satversmē noteiktiem

409jautājumiem, kas nodoti tautas nobalsošanai.10 Tā kā

410pilsoņu kopuma kā valsts varas orgāna līdzdalības gadījumus

411Satversme nosaka visā pilnībā, tad likumā vai citā normatīvā aktā

412nevar paredzēt citus tautas nobalsošanas gadījumus. Jaunus tautas

413nobalsošanas veidus var paredzēt, tikai attiecīgi grozot

414Satversmi.

415Tāpēc iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, jo tā

4162.panta otrā un trešā daļa neatbilst Satversmes 1.pantam un

41764.pantam. Likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri

418vispār ar likumu nav regulējami.

419[18] Latvijas Republika kopš iestāšanās brīža Eiropas

420Savienībā piedalās arī Ekonomikas un monetārajā savienībā. Līguma

421par Eiropas Savienības darbību 119.pantā tiek nosauktas darbības,

422kuras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veic Ekonomikas un

423monetārajā savienībā. Starp dalībvalsts veicamajām darbībām

424minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Kopš iestāšanās brīža

425Eiropas Savienībā Latvija ir uzņēmusies pienākumu piedalīties

426Ekonomikas un monetārajā savienībā, un veikt darbības, kas

427saistītas ar eiro ieviešanu. Attiecīgi, jautājums par eiro

428ieviešanu Latvijā ir attiecināms uz dalības nosacījumiem Eiropas

429Savienībā. Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai

430nevar nodot līgumus ar ārvalstīm, attiecīgi arī jautājumus par šo

431līgumu saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai

432pārtraukšanu.

433Tautas nobalsošanu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā

434rīko, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šādu kārtību

435nosaka likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

436un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 1.panta 6.punkts, kas izriet

437no Satversmes 68.panta ceturtās daļas regulējuma. Bet, Satversmes

43868.panta ceturtā daļa nenoteic, ka jautājumi tautas nobalsošanai

439tiek nodoti ar likumdošanu. Jautājumu nodošana tautas

440nobalsošanai ir piecdesmit Saeimas locekļu lēmums.

441Tāpēc CVK secina, ka iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi

442izstrādāts, jo ir pretrunā Satversmes 73.pantam un pieņemšanas

443gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām

444saistībām.

445Centrālās

446vēlēšanu komisijas lēmums

447Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

448ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturto

449daļu un 23.panta piektās daļas 2.punktu, Centrālā vēlēšanu

450komisija, balsojot ar sešām balsīm, par pieci, pret

451viens, nevienam neatturoties, nolemj:

452atteikt likumprojekta "Par tautas līdzdalību eiro

453ieviešanas termiņa izlemšanā" reģistrāciju, jo likumprojekts

454pēc formas un satura nav pilnībā izstrādāts.

455Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams Augstākās

456tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā Administratīvā

457procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4581 Pieejams:

459http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Saeimas_Juridiskais_birojs.pdf

4602 Pieejams:

461http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Arlietu%20ministrija.pdf

4623 Pieejams:

463http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Tieslietu%20ministrija.pdf

4644 Pieejams:

465http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Tiesibsargs.pdf

4665 Pieejams:

467http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_LU.pdf

4686 Turpat

4697 Pieejams:

470http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_RSU.pdf

4718 Pieejams:

472http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Turiba.pdf

4739 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums

474par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01, 18.3.punkts.

475Pieejams:

476http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izb_2012-03-01.pdf

47710 Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija spriedums

478lietā Nr.2008-40-01, 11.punkts. Pieejams:

479http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008-40-01.htm

480Centrālās vēlēšanu komisijas

481priekšsēdētājs A.Cimdars

482Centrālās vēlēšanu komisijas

483sekretārs R.Eglājs