3. pants
Likuma spēkā stāšanās.

Likums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā

izsludināšanas."

[2] Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

ceturtās daļas - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā

pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu [..];

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā [..] konstatēto

trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā

panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Minētā likuma

23.panta sestā daļa noteic, ka CVK - lemjot par iniciatīvas

grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu,

var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas,

paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām,

kā arī pieaicināt ekspertus.

Lai pieņemtu tiesiski pamatotu un argumentētu lēmumu, vai

likumprojekts "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa

izlemšanā" pēc formas un satura ir pilnīgi izstrādāts, un

vai to drīkst reģistrēt, CVK lūgusi izteikt atzinumus Saeimas

Juridiskajam birojam, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai,

Tiesībsargam, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei,

Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskajai fakultātei, Biznesa

augstskolai "Turība" Juridiskajai fakultātei.

[3] Saeimas Juridiskais birojs izvērtēja iesniegto

likumprojektu un izteica savu viedokli.

[..] Atbilstoši Satversmes 78.pantam noteiktam skaitam

vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu Satversmes

grozījumu projektu vai likumprojektu. Savukārt likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23.panta piektā daļa prasa, lai šāds

likumprojekts būtu pilnībā izstrādāts pēc satura un formas.

[..] Likumprojekts paredz noteikt, ka par euro

ieviešanu Latvijā tiek rīkota tautas nobalsošana. Ar šo

likumprojektu paredzēts noteikt ātrāko iespējamo euro

ieviešanas datumu un likumprojekts paredz šādas tautas

nobalsošanas rezultāta noteikšanas nosacījumus, ja ir noticis

balsojums par Saeimas ierosinātu eiro ieviešanas termiņu. No

likumprojekta teksta neapšaubāmi izriet, ka tajā paredzētā tautas

nobalsošana ir lemjoša un juridiski saistoša, proti, euro

ieviešana nav iespējama bez Latvijas pilsoņu kopuma pozitīva

lēmuma attiecīgajā tautas nobalsošanā.

[..] Satversmes tiesa atzinusi, ka demokrātiskā tiesiskā

valstī ikvienai valsts varas institūcijai, tostarp arī Latvijas

pilsoņu kopumam, ir pienākums ievērot Satversmes normas,

principus un vērtības (sk. Satversmes tiesas 2012.gada

19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 23.punktu).

Tādēļ pilnīgas izstrādātības prasībā ietverts vēlētāju pienākums

iesniegt Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilstošu likumprojektu (sk. turpat 18.3.punktu).

Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības pieder

Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta

likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu

paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās

rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena

jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma

ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,

iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā. Arī Satversmes

tiesa secinājusi, ka Satversme noteic veidus, kādos tiek īstenota

demokrātiska valsts iekārta Latvijā (sk. Satversmes tiesas

2009.gada 19.maija sprieduma lietā Nr.2008-40-01 11.punktu).

Tādējādi Satversme paredz četrus veidus, kādos pilsoņi var

īstenot savu gribu, proti: 1) tieši vēlot savus priekšstāvjus

valsts likumdošanas orgānā - Saeimā (Satversmes 6.-9., 14.pants);

2) pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus vai

Satversmes grozījumus (Satversmes 64., 65., 78.-80.pants); 3)

lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai Satversmes

grozījumiem (Satversmes 72.-75., 77., 79., 80.pants); 4) lemjot

par citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas

nobalsošanai (Satversmes 48.pants, 68.panta trešā un ceturtā

daļa) (sk. turpat).

Var secināt, ka likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana par

euro ieviešanu ir jauns veids, kādā pilsoņi varētu īstenot

savu gribu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir

Satversmes grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas

pilsoņu kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.

Likumprojekta autori attiecīgu tautas nobalsošanu paredzējuši

ieviest ar likumu, taču šāds jautājums nevar tikt izlemts ar

likumu.

Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi

izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu

regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes

grozījumiem.1

[4] Ārlietu ministrija, izskatot partijas "Par

Neatkarīgu Latviju!" izstrādāto likumprojektu "Par

tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā", izsaka

šādu viedokli.

[..] Nav arī skaidrs, vai referendums būtu par eiro ieviešanu,

neieviešanu vai ieviešanas datumu, un kādas juridiskās

konsekvences izrietētu no lēmuma par jautājumu, kurš skaidri

neizriet no likumprojekta teksta. [..] Likumprojekts neatbilst

arī Satversmes 73.pantam tādā interpretācijā, kā to sniegusi

Satversmes tiesa 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 18.3.punktā, proti, likumprojekta

iesniedzējs var paredzēt, ka par pilnīgi izstrādātu nav atzīstams

likumprojekts, kas tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Latvijas starptautiskajām saistībām. Iesniegtais likumprojekts

prima facie var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas

starptautiskajām saistībām. Eiro ieviešanas gadījumā nekādas

izmaiņas Latvijas dalībai Eiropas Savienībā netiek veiktas, jo

eiro ieviešana jau bija paredzēta, Latvijai iestājoties Eiropas

Savienībā, kas tika izlemta tautas nobalošanas kārtībā. Jāņem

vērā, ka gadījumā, ja politiski tiek izlemts, ka eiro nav

ieviešams atbilstoši Akta [..] par Latvijas Republikas [..]

pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir

Eiropas Savienības pamatā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības

darbību 140.panta 2.punktam, teorētiski var tikt rīkots tikai

Satversmes 68.panta ceturtajā daļā minētais referendums sakarā ar

būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, tomēr

tas ir iespējams tikai tad, ja par to parakstījušies 50 Saeimas

deputāti. Tas nav darāms Satversmes 78.panta kārtībā.

Tādējādi, Ārlietu ministrija, tai normatīvajos aktos noteiktās

kompetences ietvaros, nevar likumprojektu piedāvātajā redakcijā

atzīt par pietiekami izstrādātu.2

[5] Tieslietu ministrija savas kompetences robežās

secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

piektās daļas 2.punkta izpratnē.

[..] jautājums par eiro ieviešanu Latvijā attiecināms uz

dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā. Šādu jautājumu izlemšanu

tautas nobalsošanā regulē likums "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kura

1.panta 6.punkts noteic, ka tautas nobalsošanu rīko, ja izlemjams

jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību

Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šā

likuma regulējums izriet no Satversmes 68.panta ceturtās daļas

[..].

[..] Satversmē vienīgi Saeimas deputātiem paredzēta lēmuma

pieņemšana par jautājuma, kas saistīts ar nosacījumiem dalībai

Eiropas Savienībā, nodošanu tautas nobalsošanai. Bez tam, šāda

darbības īstenošana nav Saeimas kā likumdevēja, bet gan Saeimas

deputātu ekskluzīva kompetence. Tas izslēdz iespēju, ka

Satversmes 68.panta ceturtajā daļā paredzētais Saeimas locekļu

pieprasījums varētu izpausties likuma pieņemšanas formā, jo

likums ir Saeimas kā valsts varas orgāna pieņemts tiesību

akts.

[..] Tieslietu ministrijas ieskatā attiecībā uz partijas

"Par Neatkarīgu Latviju" iesniegto likumprojektu

būtisks ir secinājums, ka Satversmes 68.panta ceturtajā daļa

izslēdz iespēju izlemt jautājumu par tautas nobalsošanu ar

likumu. [..] iesniegtais likumprojekts "Par tautas

līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā" pēc satura nav

uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu, jo pieņemšanas

gadījumā tas nonāktu pretrunā Satversmes 68.panta ceturtajā

daļai.3

[6] Tiesībsargs, sniedza atbildi tikai uz jautājumu,

vai iesniegtais likumprojekts neierobežo indivīdam Satversmē

(101.pantā) garantētās tiesības un vai tā pieņemšanas gadījumā

tas nenonāk pretrunā ar Satversmē noteiktajām normām, principiem

un vērtībām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām.

[..] jāsecina, ka eiro ieviešana valstij diktē uzņemtās

starptautiskās saistības un šī jautājuma nodošana tautas

nobalsošanai nav iespējama. Taču attiecībā uz eiro ieviešanas

termiņu tautas nobalsošanai šķēršļi nav saskatāmi. No Satversmes

73.panta neizriet, ka jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu

iekļaujams to jautājumu lokā, kas nav pakļauts tautas

nobalsošanai, tādēļ minētais likumprojekts nav pretrunā

Satversmes 78. un 101.pantam. [..] aplūkojamā likumprojekta

2.panta redakcija nav noformulēta atbilstoši šī likumprojektā

noteiktajam mērķim un rada vēlētājos maldību par jautājumu, kas

tiek nodots noregulēšanai - eiro ieviešanas termiņš vai

euro ieviešana.

Ņemot vērā, ka likumprojekta 2.panta otrās un trešās daļas

redakcija nosaka tautas nobalsošanu par euro ieviešanu,

nevis termiņiem, šī redakcija ir pretrunā Latvijas uzņemtajām

starptautiskajām saistībām, un likumprojekts vērtējams kā

nepilnīgi izstrādāts.4

[7] Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte izteica

savu viedokli par iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

[7.1] Valststiesību zinātņu katedra pārbaudīja

likumprojekta 2.panta otrajā daļā noteikto - Par eiro

ieviešanu Latvijas Republikā tiek rīkota tautas nobalsošana

un 2.panta trešās daļas - Eiro Latvijas Republikā ir

ieviešams, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saimes

vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir

balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu,

atbilstību Satversmei ar mērķi noskaidrot [..] vai Satversme

pieļauj likumā paredzēt tādus tautas nobalsošanas gadījumus, kas

nav paredzēti Satversmē. Satversmes 1.pantā ietvertie vispārējie

tiesību principi, jo sevišķi tiesiskas valsts, demokrātiskas

iekārtas un varas dalīšanas princips, nosaka, ka valsts varas

orgāni var darboties tikai tiesību normās noteiktā apjomā. Valsts

varas orgānu juridiskās kompetences ietveri ir izsmeļoši noteikti

Satversmē. Šīs kompetences īstenošanu var detalizēt ar likumu,

bet ne noteikt Satversmē neparedzētu valsts varas orgānu

kompetenci.

[..] Tā kā pilsoņu kopuma kā valsts varas orgāna līdzdalības

gadījumus Satversme nosaka izsmeļoši, tad likumā vai citā

normatīvā aktā nevar paredzēt citus tautas nobalsošanas

gadījumus. Jaunus tautas nobalsošanas veidus var paredzēt, tikai

izdarot attiecīgus grozījumus Satversmē.

[..] Ievērojot iepriekš minēto, Likumprojekts nav atzīstams

par pilnīgi izstrādātu, jo tā 2.panta otrā un trešā daļa

neatbilst Satversmes 1.pantam. Valststiesību zinātņu katedra

neuzskata par lietderīgu norādīt uz citiem likumprojekta

trūkumiem.5

[7.2] Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra

atbilstoši savai specializācijai sniedza atzinumu par

likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām

saistībām.

[..] jaunās ES dalībvalstis no iestāšanās brīža ES piedalās

arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). LESD (Līgums par

Eiropas Savienības darbību - CVK piezīme) 119.pantā tiek

vispārīgi nosauktas darbības, kuras ES un dalībvalstis veic EMS

ietvaros. Šī panta otrajā daļā starp veicamajām darbībām tiek

minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Tādēļ ir iespējams

secināt, ka ar iestāšanās brīdi ES Latvija ir uzņēmusies

pienākumu piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

eiro ieviešanu.

[..] Valstis, kuras nevēlējās pievienoties eiro (Lielbritānija

un Dānija), sarunās panāca īpašus izņēmuma nosacījumus, kuri ļāva

šīm valstīm palikt ārpus eiro. Tā kā Latvija šādus izņēmuma

nosacījumus nav iekļāvusi Pievienošanās līgumā, tad Latvijai ir

pienākums piedalīties EMS un veikt darbības, kas saistītas ar

eiro ieviešanu. [..] šī pienākuma realizācija, faktiski ieviešot

eiro, ir atkarīga no tā, vai Latvija izpilda Māstrihtas

kritērijus. Veidu, kādā Latvija izdara izvēli, kad izpildīt

Māstrihtas kritērijus, Latvijas starptautiskās saistības

neregulē.

Satversmes 73.pants paredz, ka cita starpā tautas nobalsošanai

nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. [..] arī jautājumus par šo

līgumu saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai

pārtraukšanu.

[..] likumprojekts "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas

termiņa izlemšanā" pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi

izstrādātu likumprojektu, jo ir pretrunā ar augstāk stāvošu

tiesību normu - Latvijas Republikas Satversmes

73.pantu.6

[8] Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte

sniedza savu atzinumu par iesniegto likumprojektu. [..]

Likumprojekta 1.pantā noteiktais mērķis "...nodrošināt

tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanai Latvijas

Republikā", kā arī likumprojekta nosaukums "Par tautas

līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanai" ir pretrunā

ar likumprojekta 2.panta 1.daļu, kas jau nosaka, ka "Eiro

Latvijas Republikā tiek ieviests ne ātrāk kā 2021. gada

1.janvārī". Pēc būtības tautas līdzdalība eiro ieviešanas

termiņa izlemšanā ir ierobežota un termiņš likumprojektā ir jau

noteikts. Likumprojekta būtība, kas ir virzīta uz tautas

līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā un likuma mērķis ir

neatbilstošs projekta saturam. Tā, likumprojekta 2.panta 2.daļā,

ir paredzēts, ka tautas līdzdalība izpaužas ne par eiro

ieviešanas termiņu noteikšanu, bet gan par eiro ieviešanu, par ko

tiek rīkota tautas nobalsošana.

[..] Likumprojekta 2.panta 3.daļā projekta izstrādātāji ir

nepareizi apzīmējuši Latvijas Republikas likumdevēju Saeimu,

apzīmējot to par "Saimi", kas būtiski mazina autoru

nopietnību un atbildību par sagatavoto dokumentu.

Ņemot vērā minēto, var atzīt, ka likumprojekts pēc formas un

satura nav pilnīgi izstrādāts.7

[9] Biznesa augstskolas "Turība"

Juridiskās fakultātes viedoklis par iesniegto likumprojektu

ir šāds.

[..] Likumprojektā ir ietverta iekšēja pretruna, no vienas

puses, nosakot tautas līdzdalības iespējas lemt par eiro

ieviešanas termiņu, no otras puses, iespējams, šīs tiesības

ierobežot ar Saeimas pieņemtā likumā noteikto termiņu. Minēto

apstākļu dēļ Likumprojekts nav atzīstams par pilnīgi izstrādātu

no formas viedokļa.

[..] konstatējot iepriekš minēto iekšējo pretrunu

Likumprojektā, nav nepieciešams tālāk vērtēt Likumprojekta

atbilstību Satversmei un Latvijai saistošajām starptautisko

tiesību normām, un tas kopumā nav atzīstams par pilnīgi

izstrādātu.8

[10] Likumprojekta iesniedzēji ir iepazinušies ar

atzinumiem. CVK 2013.gada 31.janvāra sēdē piedalījās

likumprojekta iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis Genādijs

Celuškovskis un izteica šādu viedokli par atzinumiem un

likumprojekta virzību. Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka

atzinumi no valsts iestādēm ir vienādi - likumprojekts nav

izstrādāts. Šie atzinumi nesaskan ar tautas viedokli, jo 70

procenti iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu. Atzinumos paustais

viedoklis nesaskan ar tautas viedokli. Ja likumprojektu vērtētu

tauta, tad atzinums būtu pretējs. Uzskata, ka iesniegtais

likumprojekts ir reģistrējams, lai varētu uzsākt parakstu

vākšanu.

Secinājumu

daļa

[11] Latvijas Republikas Satversmes 64.pants noteic, ka

likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī

Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 78.pants

atklāj kārtību un apmērus, kā tauta realizē savas likumdošanas

tiesības - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir

tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes

grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod

Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad

tas ir nododams tautas nobalsošanai. Satversmes 73.pantā ir

minēts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā -

tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par

aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara

klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu,

izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un

demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu

ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta realizē likumdošanas

tiesības.

[12] Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prasībām,

Likumprojekta gaita no iniciatīvas līdz likumam ir iedalīta

savstarpēji saistītās pakāpeniskās procedūrās - ar nosacījumu, ka

nav iespējams uzsākt nākamo, kamēr nav pabeigta iepriekšējā

procedūra.

Pirmā, iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu

komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu

projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus (23.panta

trešā daļa). Otrā, CVK lemj par likumprojekta vai

Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju (23.panta ceturtā

daļa). Trešā, tiek uzsākta parakstu vākšana par

likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, ja CVK ir šo

likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrējusi.

Nākamo procedūru izvērtēšana šajā lēmumā nav nepieciešama.

[13] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības

ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

Minētā likuma 4.pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija

nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu

likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu

ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un

pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot

savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu

komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā

likuma 6.pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām,

ka Centrālā vēlēšanu komisija - ir tiesīga izskatīt jebkuru ar

vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas

sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus likumos

noteiktos pienākumus.

Kā minēts iepriekš, likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants

uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt

vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta

reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, CVK ir jāpārbauda -

pirmkārt, vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa"; otrkārt, vai iesniegtais

likumprojekts [..] pēc formas vai satura ir pilnībā

izstrādāts.

[14] Iesniegumu ar lūgumu pieņemt likumprojektu

"Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa

izlemšanā" ir iesniegusi politiskā partija "Par

Neatkarīgu Latviju!", reģistrācijas numurs 40008077593.

Iesniegumam pievienots likumprojekts, politiskās partijas

"Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu

Latviju!"" reģistrācijas apliecības kopija ar vienoto

reģistrācijas numuru 40008077593 un Uzņēmuma reģistra izziņa par

politisko partiju "Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība

"Par Neatkarīgu Latviju!"" ar vienoto

reģistrācijas numuru 40008077593. Tā kā iesniedzējs ir

identificējams, tad neatbilstības iesniedzēja nosaukumā

iesniegumā ar tā nosaukumu pievienotajos dokumentos CVK uzskata

par formālām un nebūtiskām.

Pēc likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas

1.punkta, iniciatīvas grupa var būt politiskā partija vai

politisko partiju apvienība. Tātad, likumprojekta iesniedzējs

atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt CVK likumprojektu

reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu par

likumprojektu.

[15] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās,

ka iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

izstrādāts. Attiecīgi, ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā

daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo

trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts

kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, ja:

- likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar

likumu nav regulējami;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Latvijas starptautiskajām saistībām.

Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, īstenojot tai

piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt

Satversmi.9

[16] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegtā

likumprojekta 1.panta mērķi nodrošināt tautas līdzdalību eiro

ieviešanas termiņa izlemšanai Latvijas Republikā, CVK

konstatē pretrunu ar likumprojekta 2.panta pirmo daļu, kurā

noteikts, ka Eiro Latvijas Republikā tiek ieviests ne ātrāk kā

2021.gada 1.janvārī. Nav saskatāma iespējamā tautas

līdzdalība eiro ieviešanas termiņa izlemšanā, jo likumprojektā

paredzēts šīs tiesības ierobežot ar Saeimas pieņemtā likumā

noteikto termiņu. Pretruna likumprojektā tiek konstatēta starp

likuma mērķi un likumprojekta 2.panta otro un trešo daļu, kas

paredz tautas līdzdalību nevis eiro ieviešanas termiņa

noteikšanā, bet gan tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu.

No likumprojekta redakcijas nav saprotams arī likuma patiesais

mērķis: vai mērķis ir noteikt eiro ieviešanas datumu; vai tautas

nobalsošana, par eiro ieviešanu vai neieviešanu.

Likumprojekta 2.panta 3.daļā ir nepareizi nosaukts Latvijas

Republikas likumdevējs - Saeima, dēvējot to par

"Saimi". Šādu kļūdu CVK uzskata par būtisku

likumprojekta trūkumu.

Tāpēc CVK secina, ka likumprojekts pēc satura nav pilnībā

izstrādāts, tā pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

[17] Vērtējot iniciatīvas grupas iesniegtā

likumprojekta 2.panta otro daļu un trešo daļu, CVK secina, ka

likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana par eiro ieviešanu ir

Satversmē neparedzēts veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu

gribu. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmē noteikti

četri veidi pilsoņiem īstenot savu gribu: 1) tieši vēlējot savus

priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā - Saeimā; 2) pašiem

tieši esot likumdevējam, pieņemot likumus vai Satversmes

grozījumus; 3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai

Satversmes grozījumiem; 4) lemjot par citiem Satversmē noteiktiem

jautājumiem, kas nodoti tautas nobalsošanai.10 Tā kā

pilsoņu kopuma kā valsts varas orgāna līdzdalības gadījumus

Satversme nosaka visā pilnībā, tad likumā vai citā normatīvā aktā

nevar paredzēt citus tautas nobalsošanas gadījumus. Jaunus tautas

nobalsošanas veidus var paredzēt, tikai attiecīgi grozot

Satversmi.

Tāpēc iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, jo tā

2.panta otrā un trešā daļa neatbilst Satversmes 1.pantam un

64.pantam. Likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri

vispār ar likumu nav regulējami.

[18] Latvijas Republika kopš iestāšanās brīža Eiropas

Savienībā piedalās arī Ekonomikas un monetārajā savienībā. Līguma

par Eiropas Savienības darbību 119.pantā tiek nosauktas darbības,

kuras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veic Ekonomikas un

monetārajā savienībā. Starp dalībvalsts veicamajām darbībām

minēta arī vienotas valūtas ieviešana. Kopš iestāšanās brīža

Eiropas Savienībā Latvija ir uzņēmusies pienākumu piedalīties

Ekonomikas un monetārajā savienībā, un veikt darbības, kas

saistītas ar eiro ieviešanu. Attiecīgi, jautājums par eiro

ieviešanu Latvijā ir attiecināms uz dalības nosacījumiem Eiropas

Savienībā. Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai

nevar nodot līgumus ar ārvalstīm, attiecīgi arī jautājumus par šo

līgumu saistību izpildi, līguma darbības apturēšanu vai

pārtraukšanu.

Tautas nobalsošanu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā

rīko, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šādu kārtību

nosaka likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 1.panta 6.punkts, kas izriet

no Satversmes 68.panta ceturtās daļas regulējuma. Bet, Satversmes

68.panta ceturtā daļa nenoteic, ka jautājumi tautas nobalsošanai

tiek nodoti ar likumdošanu. Jautājumu nodošana tautas

nobalsošanai ir piecdesmit Saeimas locekļu lēmums.

Tāpēc CVK secina, ka iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi

izstrādāts, jo ir pretrunā Satversmes 73.pantam un pieņemšanas

gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām

saistībām.

Centrālās

vēlēšanu komisijas lēmums

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturto

daļu un 23.panta piektās daļas 2.punktu, Centrālā vēlēšanu

komisija, balsojot ar sešām balsīm, par pieci, pret

viens, nevienam neatturoties, nolemj:

atteikt likumprojekta "Par tautas līdzdalību eiro

ieviešanas termiņa izlemšanā" reģistrāciju, jo likumprojekts

pēc formas un satura nav pilnībā izstrādāts.

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā.

1 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Saeimas_Juridiskais_birojs.pdf

2 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Arlietu%20ministrija.pdf

3 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Tieslietu%20ministrija.pdf

4 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Tiesibsargs.pdf

5 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_LU.pdf

6 Turpat

7 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_RSU.pdf

8 Pieejams:

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Atzinums_Turiba.pdf

9 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01, 18.3.punkts.

Pieejams:

http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izb_2012-03-01.pdf

10 Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija spriedums

lietā Nr.2008-40-01, 11.punkts. Pieejams:

http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008-40-01.htm

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs R.Eglājs