VairogsPar Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam — viss teksts
1Problēmu formulējums, kuru
2risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku
3un ex ante ietekmes novērtējums
46.1. Nacionālā normatīvā
5regulējuma pilnveidošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma
6tiesību aizsardzību un pārvaldību
7Vienots un harmonisks normatīvais regulējums ir
8priekšnosacījums veiksmīgai un progresīvai intelektuālā īpašuma
9tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Normatīvā bāze ir fundaments
10intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas progresam valstī, līdz
11ar to no tās kvalitātes ir arī atkarīga valsts ekonomiskā
12attīstība, jo tās pamatā ir tehnoloģiskā kapacitāte, kas ir cieši
13saistīta ar intelektuālā īpašuma attīstību.
146.1.1. Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību
15atbild vairākas valsts pārvaldes iestādes. Autortiesības un
16blakustiesības Latvijas Republikā ir KM kompetencē, un to
17aizsardzību nosaka Autortiesību likums. KM izstrādā normatīvo
18aktu projektus autortiesību un blakustiesību jomā, organizē un
19veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju
20uzraudzību u.c. PV ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās
21pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā
22īpašuma, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un
23pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā.
24PV nodrošina rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un reģistru
25ziņu publikāciju savā oficiālajā izdevumā, kā arī veicina
26izpratni par šo tiesību aizsardzību. ZM kompetencē ir augu
27šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās
28norādes. EM kompetencē ir negodīgas konkurences jautājumi,
29inovācijas politikas izstrāde un īstenošana. IeM (Valsts
30policijas) un Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta)
31kompetencē ir darbs ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā.
32ĀM kompetencē ir ārējās tirdzniecības politikas izstrāde un
33īstenošana, nodrošinot Latvijas Republikas interešu pārstāvību
34Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības
35institūcijās, pārstāvot Latvijas intereses ar tirdzniecību un
36intelektuālo īpašumu saistītās jomās ES tirdzniecības līgumos ar
37trešajām valstīm.
38Ņemot vērā pastāvošo fragmentāro intelektuālā īpašuma
39aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā nevalstisko
40organizāciju pārstāvji, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā
41tās sagatavotajās rekomendācijās valdībai no 2014.gada 3.jūnija
42Pozīcijas ziņojumā Nr.4 "Par intelektuālā īpašuma
43veicināšanu un aizsardzību" norādīja uz nepieciešamību
44veidot vienotu Intelektuālā īpašuma iestādi, kas būtu daudz
45efektīvāka veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību un stiprinot
46inovāciju pārnesi praksē, tādā veidā novēršot šobrīd pastāvošo
47fragmentārismu.
48Lai veidotu skaidru, vienotu un progresīvu politiku
49intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nepieciešams izvērtēt katras
50valsts institūcijas kompetenci intelektuālā īpašuma aizsardzības
51jomā un veikt analīzi par fragmentāro intelektuālā īpašuma
52aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā, atspoguļojot
53pastāvošās problēmas spēkā esošajā regulējumā un piedāvājot
54konstruktīvus un efektīvus risinājuma variantus esošās situācijas
55uzlabošanai.
56Problēma: Apgrūtināta iespēja veidot skaidru, vienotu
57un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā
58(rūpnieciskais īpašums, autortiesības, blakustiesības, augu
59šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās
60norādes, negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas
61izstrāde un īstenošana).
626.1.2. Nav konsekvences attiecībā uz nodarītā kaitējuma
63atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesiskajā
64regulējumā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes
65norādēm", Patentu likumā un Autortiesību likumā, kā arī
66Civilprocesā likumā, līdz ar to nepieciešams izvērtēt vai Eiropas
67Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK
68par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību
69attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir
70pilnvērtīga un vai nepieciešams uzlabot esošo regulējumu. Likuma
71"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"
7228.1 panta trešā daļa, Patentu likuma 64. panta trešā daļa un
73Autortiesību likuma 69.1 panta trešā daļa paredz, ka
74gadījumā, ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt
75saskaņā ar šo pantu otrajām daļām, zaudējumu atlīdzības apmērs
76nosakāms atbilstoši tai summai, kuru attiecīgo intelektuālo
77īpašuma tiesību subjekts varētu saņemt par tiesību objekta
78izmantošanas atļaujas izsniegšanu. Tomēr iespējamās licences
79maksājums būtu jāparedz kā alternatīvu, nevis pakārtotu zaudējumu
80aprēķināšanas metodi.
81Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzības jautājumi risināmi
82Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iespējamie grozījumi
83speciālajos likumos jāskatās kopsakarā ar Civilprocesa likumu,
84izvērtējot arī nepieciešamību veikt grozījumu Civilprocesa
85likumā.
86Problēma: Tiesību normas, kas regulē intelektuālā
87īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus Civilprocesa likumā,
88Patentu likumā, Autortiesību likumā, likumā "Par preču zīmēm
89un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", nepieciešams precizēt,
90lai nodrošinātu efektīvāku intelektuālā īpašuma aizsardzību.
916.1.3. Šobrīd Autortiesību likumā ir nepietiekami
92skaidri noteikta mijiedarbība starp Civillikuma un Autortiesību
93likuma normatīvo regulējumu attiecībā uz konkrētiem līguma
94veidiem, kuriem ir nozīme autortiesību jomā. Piemēram, nav
95pietiekami skaidrs, vai uz autora līgumu par pasūtītu darbu būtu
96attiecināmi Civillikuma noteikumi par uzņēmuma līgumiem. Tāpat
97nav skaidrs, vai un cik lielā mērā uz Autortiesību likumā
98regulēto licences līgumu ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par
99(tiesību) pirkuma līgumiem un noteikumi par atbildības pienākumu
100par lietas trūkumiem. Atsevišķi autortiesību jomā nozīmīgi līgumu
101veidi ir nepietiekami regulēti, kas vairo neskaidrību un strīdus
102rašanās iespējamību autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā.
103Piemēram, ne Civillikumā, ne Autortiesību likumā nav ietverts
104pietiekami plašs autora līguma par pasūtītu darbu regulējums,
105kas, ņemot vērā pasūtāmā objekta specifiku (sasniedzamā rezultāta
106neiestāšanās paaugstinātais risks, kvalitātes kritēriju
107noteikšanas grūtības u.c.), atzīstams par normatīvā regulējuma
108trūkumu, kura rezultātā var tikt nepamatoti aizskartas
109autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā iesaistīto pušu
110tiesības un likumiskās intereses. Visbeidzot, pastāv
111nepieciešamība izvērtēt licenču un licenču līgumu regulējumu.
112Problēma: Līgumtiesiskais regulējums Autortiesību
113likumā ir nepilnīgs.
1146.1.4. Autortiesību likumā ietvertais autortiesību
115ierobežojumu regulējums (likuma V. nodaļa) nav pietiekami precīzs
116un skaidrs tiesību piemērotājiem. Tāpat pastāv nepieciešamība
117izvērtēt tā tvēruma atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem
118un ES direktīvām (it īpaši ES 2001. gada 22. maija direktīvai
1192001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu
120saskaņošanu informācijas sabiedrībā). Tādējādi samazinās
121sabiedrības atbalsts autortiesību sistēmai, un ilgtermiņā
122autortiesību tiesiskais regulējums var nonākt pretrunā arī ar
123autoru un to tiesību pārņēmēju interesēm.
124Problēma: Autortiesību likumā ietvertais autortiesību
125ierobežojumu regulējums nav pietiekami precīzs, un ir
126nepieciešams izvērtēt tā atbilstību attiecīgajam ES
127regulējumam.
1286.1.5. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikti mērķi un
129principi kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības
130uzraudzībai, līdz ar to radot risku, ka netiek nodrošināta minēto
131organizāciju darbības pietiekama efektivitāte un caurskatāmība.
132Nav regulējuma, kas dotu uzraudzības institūcijai tiesības
133pārbaudīt kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbību, pieaicinot
134ārēju auditoru gadījumos, kad jāizvērtē jautājumi par izsniegtās
135atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu
136anulēšanu. Vienīgā sankcija, kas paredzēta par mantisko tiesību
137kolektīvā pārvaldījuma organizāciju veiktajiem pārkāpumiem, ir
138kolektīvā pārvaldījuma īstenošanai izsniegtās atļaujas anulēšana
139( Autortiesību likuma 67. panta ceturtā daļa). Ņemot vērā, ka
140minētās sankcijas piemērošana par salīdzinoši nenozīmīgiem
141pārkāpumiem nebūtu samērīga, jāvērtē papildu sankciju ieviešanas
142nepieciešamība normatīvajos aktos šādu pārkāpumu novēršanai.
143Problēma: Normatīvajos aktos nepietiekami skaidri
144noteikti kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzības mērķi un
145principi, kā arī sankciju trūkums normatīvajos aktos attiecībā uz
146salīdzinoši nebūtiskiem minēto organizāciju pārkāpumiem.
1476.1.6. Atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņa ir
148vērsta uz to, lai liegtu pārkāpējam negodīgi gūto labumu, nevis
149kompensētu prasītāja mantas samazinājumu. Piemēram, licences
150atlīdzība nereti tiek saistīta ar to, ka tai nepiemīt preventīva
151iedarbība un tādejādi tiek veicināta intelektuālā īpašuma objektu
152izmantošana bez licences, jo no atbildētāja tiek piedzīta tā pati
153summa, ko tas būtu samaksājis tad, ja laikus būtu noslēdzis
154licences līgumu ar tiesību īpašnieku. Latvijā nav izvērtēta
155iespēja intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās (civillietās)
156izmantot tādu tiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja
157negodīgi iegūtās peļņas piedziņu. Tā kā vispārējais princips
158zaudējumu atlīdzināšanai ir atrautās peļņas un licences maksas
159metode, bet atrautās peļņas piedziņa nav zaudējumu atlīdzināšanas
160veids, tad šāda jauna institūta ieviešana Latvijas tiesībās būtu
161konceptuāli izvērtējama, turklāt šāda institūta ieviešanu
162nevajadzētu attiecināt tikai uz atsevišķu lietu kategoriju.
163Problēma: Latvijā nav izvērtēta iespēja izmantot tādu
164civiltiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja negodīgi
165iegūtās peļņas piedziņa.
1666.1.7. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība,
167kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt
168mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. Autortiesību
169likuma 67. panta ceturtajā daļā ir norādīti gadījumi, kuros
170Kultūras ministrijai ir pienākums anulēt tās izsniegto atļauju,
171taču likumā nav noteikts, kādas darbības attiecīgajai kolektīvā
172pārvaldījuma organizācijai būtu jāveic saistībā ar tai izsniegtās
173atļaujas anulēšanu, tostarp attiecībā uz norēķiniem ar tiesību
174īpašniekiem un atskaišu sniegšanu. Nav arī veikts izvērtējums,
175vai normatīvajos aktos būtu jāparedz papildu noregulējuma
176pasākumi, kas nodrošinātu attiecīgā tiesību (izmantošanas) veida
177kolektīvā pārvaldījuma nepārtrauktību.
178Problēma: Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta
179kārtība, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas
180veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana.
1816.1.8. Administratīvais slogs, kas tiek radīts
182personām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija
183noteikumiem Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un
184reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās
185iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" ir
186tiesības tikt reģistrētām profesionālo lietotāju reģistrā,
187saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā
188"Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā
189īpašuma nodrošināšanai" konstatēto (sk. pētījuma
190100.-101.lpp.) ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar ieguvumu no
191reģistrēšanās minētajā reģistrā. Tāpat nav veikts izvērtējums
192attiecībā uz to, vai, ņemot vērā nesēja atlīdzības sistēmas
193būtību un administrēšanas apsvērumus, daļu no iekasētās nesēja
194atlīdzības vajadzētu novirzīt speciālam mērķfondam, kas tiktu
195izmantots kopējam autoru un blakustiesību subjektu labumam,
196piemēram, kā finansiāls atbalsts dažādu kultūras pasākumu un
197projektu organizēšanā.
198Problēma: Tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai
199izmantojamo iekārtu atlīdzības administrēšanas nepietiekama
200efektivitāte saistībā ar profesionālajiem lietotājiem un
201iekasētās atlīdzības sadales principu izvērtējuma trūkums.
2026.1.9. Gadījumā, kad starp mantisko tiesību kolektīvā
203pārvaldījuma organizāciju, no vienas puses, un darbu vai
204blakustiesību objektu izmantotāju, no otras puses, pastāv
205ilgstošs strīds par minētās organizācijas noteiktajām atlīdzību
206likmēm (tarifiem) par darbu vai blakustiesību objektu
207izmantošanu, šāds strīds var kavēt darbu vai blakustiesību
208izmantošanu, radot negatīvu finanšu ietekmi abām strīdā
209iesaistītajām pusēm.
210Problēma: Strīdu starp mantisko tiesību kolektīvā
211pārvaldījuma organizācijām un darbu vai blakustiesību objektu
212izmantotājiem negatīvā ietekme uz darbu vai blakustiesību objektu
213izmantojumu.
2146.1.10. Augu šķirņu aizsardzības likumā nav norādīta
215neatkarīga institūcija, kas pierādītu šķirnes identitāti. Likumā
216nav paredzētas tiesības Valsts augu aizsardzības dienestam ieiet
217privātīpašumā un veikt šķirnes identitātes pārbaudi. Šķirņu
218aizsardzība nozīmē, ka selekcionāram ir tiesības pretendēt uz
219atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Latvijā,
220lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantojamām platībām tiek
221apsētas ar aizsargāto šķirņu pašaudzēto sēklu, bet procentuāli
222tikai daži lauksaimnieki maksā atlīdzību selekcionāram.
223Problēma: Selekcionārs nevar pierādīt savas šķirnes
224identitāti gadījumos, ja lauksaimnieks izvairās maksāt Augu
225šķirņu aizsardzības likumā minēto atlīdzību par šķirnes
226izmantošanu.
2276.1.11. Šobrīd nepastāv skaidrs komercnoslēpumu
228aizsardzības līmenis, kā arī konstatējama sadrumstalotība
229normatīvajā regulējumā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu
230iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
231Eiropas Komisija 2013. gada 4. decembrī ir nākusi klajā ar
232priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
233Nr.2013/0402 (COD) par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības
234informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu
235iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Direktīva), kas ir
236izstrādāts, lai uzlabotu nosacījumus novatoriskai uzņēmējdarbībai
237visā Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot tiesiskās aizsardzības
238sadrumstalotību Eiropas Savienībā, ko veido atšķirības Eiropas
239Savienības dalībvalstu komercnoslēpumu aizsardzības jomā, kā arī,
240veicinot inovāciju, lai uzlabotu komercnoslēpuma tiesisko
241aizsardzību pret piesavināšanos visā iekšējā tirgū.
242Ņemot vērā minēto, kā arī vadoties no lietderības apsvērumiem,
243Latvija pārskatīs normatīvo regulējumu attiecībā uz
244komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību, transponējot Direktīvu,
245tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu komercnoslēpumu
246aizsardzības jautājumā Eiropas Savienības līmenī.
247Problēma: Nepietiekams un sadrumstalots tiesiskais
248regulējums attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu,
249izmantošanu un izpaušanu.
2506.1.12. Tiesībaizsardzības iestādēm nav vienotas
251izpratnes par likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
252piemērošanas kārtību" 23. pantā esošā atklātā juridiskā
253jēdziena "būtisks kaitējums" piemērošanu attiecībā uz
254intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. "Būtisks
255kaitējums" ir tāds atklātais juridiskais jēdziens, kurš
256interpretētājam ir jānoskaidro likuma un konkrētā gadījuma
257kontekstā. Tātad, lai noskaidrotu, kas ir "būtisks
258kaitējums", likuma piemērotājam ir jāanalizē konkrētas
259tiesību normas konteksts un konkrētais gadījums. Līdz šim nav
260izveidojusies vienota prakse, kas ļautu atzīt atklātā juridiskā
261jēdziena "būtisks kaitējums" vienveidīgu piemērošanu,
262līdz ar to ir apgrūtināta šī jēdziena kazuistiskā konkretizēšana.
263Šī neviennozīmīgā tiesu prakse ir būtisks indikators jēdziena
264"būtisks kaitējums" neatbilstošai izpratnei. Tiesību
265normas piemērotāja uzdevums ir normu interpretēt tā, ka šī norma
266attiecināma tikai uz tādām situācijām, kad, piemērojot tai
267paredzētās sekas, tās individuālā gadījumā vēl ir (pietiekami)
268taisnīgas. Lai veiktu pareizu tiesību normu interpretāciju,
269rezultāts ir jāatrod saskaņā ar atzītajām tiesību normu
270interpretācijas pamatmetodēm (gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā
271un teleoloģiskā metode).11 Taču, ja izmantojot visas
272šīs metodes, tiesību, piemērotājs nenonāk pie taisnīga un loģiska
273risinājuma, ir jāvērtē, vai tiesību norma nesatur tik būtiskus
274trūkumus, ka tās piemērošana ir neatbilstoša likumdevēja mērķim.
275Tāpēc būtu jāizvērtē likuma "Par Krimināllikuma spēkā
276stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietvertā
277jēdziena "būtisks kaitējums" rediģēšana, jo pašreizējā
278redakcijā šis atklātais juridiskais jēdziens bieži ir
279kriminālprocesa izbeigšanas pamats, turklāt rodas šaubas, vai
280šāds lietas atrisinājums atbilst konkrētās tiesību normas
281mērķim.
282Krimināllikuma 148.panta pirmā daļa paredz sodu par
283autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks
284kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un
285interesēm.
286Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas
287kārtību" 23.pants nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā
288paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks
289kaitējums, iestājas, ja:
2901) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams
291mantiskais zaudējums (piecu minimālo mēnešalgu apmērā),
2922) bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās
293intereses un tiesības.
294Panta trešā daļa savukārt nosaka, ka noziedzīgo nodarījumu
295rezultātā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma
296kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos. Likuma pielikumā šie
297kritēriji nav noteikti. Taču tiesā gan prokuroram, gan aizskarto
298tiesību īpašniekam ir jāpierāda ne tikai tiesību aizskāruma
299rezultātā radušies zaudējumi, bet arī vēl citas aizskartās
300tiesības un intereses, tātad ne tikai mantiskās vērtības. Tas ir
301apgrūtinoši, jo komersantam, kura intelektuālā īpašuma tiesības
302ir aizskartas un kura darbības mērķis ir peļņas gūšana,
303aizskartās intereses visbiežāk arī būs ievērojams mantiskais
304zaudējums, kas būtiski aizskars viņa ar likumu aizsargātās
305intereses un tiesības. Arī gadījumos, kad ir iespējams pierādīt
306citas aizskartās intereses, piemēram, komersanta reputācijas
307graušanu, patērētāju tiesību apdraudējumu u.tml., ne vienmēr tas
308tiek atzīts par pietiekošu apdraudējumu un nereti noved pie
309apstrīdama sprieduma.
310Problēma: Likuma "Par Krimināllikuma spēkā
311stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta jēdziens
312"būtisks kaitējums" iespējamā atklātās tiesiskās
313situācijas neprecīzā satura piepildīšana attiecībā uz
314intelektuālā īpašuma tiesībām.
3156.2. Nepilnības
316sabiedrības un uzņēmēju izglītības un informēšanas jomā
3176.2.1. Lai nodrošinātu kvalitatīvu intelektuālā īpašuma
318tiesību normu piemērošanu un līdz ar to efektīvu un progresīvu
319intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju, būtiska ir tiesību
320aizsardzības iestāžu darbinieku izglītība intelektuālā īpašuma
321tiesību jomā, tai skaitā, periodiska kvalifikācijas
322paaugstināšana un apmācības kursu un semināru organizēšana.
323Speciālistu zināšanas par intelektuālo īpašumu nav pietiekamas,
324taču tās ir būtiskas intelektuālā īpašuma tiesību
325aizsardzībai.
326Tā kā tiesnešiem nav pietiekošas izpratnes un zināšanu par
327intelektuālā īpašuma tiesībām, veidojas neviendabīga tiesu prakse
328intelektuālā īpašuma tiesību jomā, atstājot sekas attiecībā uz
329tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu. Tiesnešiem
330kopumā nav homogēnas izpratnes, kas pamatojas uz zināšanu
331nepietiekamību intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Arī
332tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem trūkst zināšanu
333intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā par
334autoru personisko tiesību būtību un saturu, aizsardzības līdzekļu
335efektīvāku piemērošanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma
336gadījumā, piemēram, saistībā ar licences maksas noteikšanu
337vairākkārtējā apmērā, kā arī zaudējumu atlīdzību un licences
338maksas piemērošanu.
339Galvenās grupas, kurām jāpievērš uzmanība turpmākajos
340izglītošanas pasākumos, ir muitas darbinieki, tiesneši, policijas
341darbinieki un prokurori.
342Problēma: Tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem un
343tiesnešiem ir nepietiekamas zināšanas intelektuālā īpašuma
344aizsardzības jomā.
3456.2.2. Intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kā arī
346ar šo jomu saistītajai sabiedrības daļai (autoriem, uzņēmējiem,
347zvērinātiem advokātiem, profesionālajiem patentpilnvarotajiem)
348nav pietiekošas zināšanas par aktualitātēm Eiropas Savienības
349tiesas praksē, kā arī par nacionālo tiesību aktu intelektuālā
350īpašuma jomā saturu un piemērošanas kritērijiem.
351Problēma: Iesaistītās sabiedrības zināšanas
352intelektuālā īpašuma tiesību un to aizsardzības jomā ir
353nepietiekamas.
3546.2.3. Sabiedrības neinformētība par intelektuālā
355īpašuma jomas jautājumiem rada problemātiskumu veiksmīgai
356intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī ir liek šķēršļus
357inovāciju radīšanai.
358Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits negatīvi ietekmē
359kopējos ekonomiskos rādītājus, kas balstīti uz inovatīvu
360tehnoloģisko attīstību valstī. Sabiedrībai netiek pastāvīgi
361sniegta vispusīga informācija par aktuālākajām norisēm
362intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
363Pastāv atsevišķa mācību literatūra latviešu valodā
364intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī lakoniski raksti
365uzņēmējiem, taču nav sistemātiskas, mērķtiecīgas sabiedrības
366informēšanas programmas.
367Problēma: Sabiedrībai netiek pilnvērtīgi sniegta
368informācija par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Nepieciešams
369paplašināt informācijas un komunikācijas kanālus. Trūkst drukātu
370informatīvo materiālu (gan vispārīga rakstura, gan konkrētai
371mērķauditorijai), sabiedrībai viegli pieejami informācijas
372resursi intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
3736.2.4. Konkrētas tiesību nozares nolēmumu apkopojums
374dod iespēju ieinteresētajām personām iegūt informāciju par
375tiesību pārkāpumiem un to sekām, līdz ar to arī paplašinot
376zināšanas nozares normatīvo aktu piemērošanā. Tiesu prakse ir
377nozīmīgs tiesību palīgavots, jo tiesas nolēmums var ietvert
378jaunas, vērtīgas un turpmākajam pielietojumam derīgas juridiskas
379atziņas. Lai gan elektroniski ir pieejams Augstākās tiesas
380prakses apkopojums par strīdiem preču zīmju lietās, tajā
381analizēti tiesu nolēmumi, kas pieņemti laika posmā no 2003. līdz
3822006.gadam.12 Latvijā nav sabiedrībai pieejams
383visaptverošs intelektuālā īpašuma tiesību nozares tiesu nolēmumu
384apkopojums, kurā tiktu apskatīti plašākā laika periodā pieņemti
385nolēmumi. Šāds nolēmumu apkopojums sniegtu iespēju
386ieinteresētajai sabiedrībai iegūt informāciju par intelektuālā
387īpašuma tiesību jautājumiem, kuri bieži satur tādas atvērtās un
388vērtējamās juridiskās situācijas, kuru izpratnei ir nepieciešams
389zināt tiesu praksi. Nav arī nodrošināta publiska pieeja tiesas
390nolēmumiem, kuros skatīti strīdi par rūpniecisko īpašumu.
391Nav nodrošināts datu apkopojums ar statistikas informāciju par
392administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem
393intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šāda informācija ir noderīga
394situācijas analīzei intelektuālā īpašuma jomā attiecībā uz
395izdarītajiem pārkāpumiem, attiecīgi no pārkāpumu skaita ir
396iespējams izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus un plānot
397turpmāko politiku attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību
398aizsardzību. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības
399stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī
400kvalitatīvas pārmaiņas attīstības procesā. Statistika atklāj
401sabiedrības masveida parādību kopumu un procesu stāvokļus,
402pārmaiņas un savstarpējās sakarības kā arī atklāj, un izzina ar
403tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati noder arī
404intelektuālā īpašuma īpašniekiem intelektuālā īpašuma tiesību
405stabilitātes valstī apzināšanai un attiecīgi secinājumu
406izdarīšanai par nepieciešamību reģistrēt intelektuālo īpašumu,
407lai nodrošinātu tā aizsardzību. Statistika sniedz informāciju par
408situāciju konkrētā valstī, no kuras var secināt, cik droša
409tiesiskā vide valstī ir attiecībā uz konkrētu tiesību
410izlietošanu. Tātad šādas informācijas nodrošināšana ir gan
411valsts, gan sabiedrības interesēs, tādējādi gan normatīvo aktu
412izstrādātāji, gan arī personas, kuras ir ieinteresētas
413intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, spēj izzināt situāciju
414valstī un plānot savu turpmāko darbību.
415Problēma: Sabiedrībai nav nodrošināta pieeja tiesu
416nolēmumiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās apkopojumam, kā
417arī nav pieejams statistikas datu apkopojums, kurā būtu apkopoti
418dati par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem
419nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
4206.2.5. Lai nodrošinātu atbilstošu zināšanu līmeni par
421intelektuālā īpašuma jautājumiem bērnu un jauniešu vidū, ir
422nepieciešams pastāvīgi izglītot vispārizglītojošo skolu
423skolniekus, kā arī tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),
424tehnisko specialitāšu un mākslas zinātņu studentus intelektuālā
425īpašuma tiesību jautājumos (intelektuālā īpašuma tiesību jomas
426pamatprincipi, intelektuālā īpašuma loma valsts ekonomiskajā
427attīstībā, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un to tiesiskās
428sekas). Augstskolas tiek uzskatītas par svarīgu posmu gan nākamo
429speciālistu sagatavošanai, gan arī inovāciju izstrādei, un ir
430nepieciešams veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu šajā
431etapā.
432Lai īstenotu šo uzdevumu, Eiropas Patentu iestāde uzsāka
433projektu Intelektuālā īpašuma izglītības veicināšana
434augstskolās. Projekta mērķis ir veicināt intelektuālā
435īpašuma zināšanu izplatīšanu universitātēs. Projekta īstenošanas
436Ceļa karte paredz pasākumu un aktivitāšu kopumu katrai
437valstij šī mērķa īstenošanai.
438Šobrīd Latvijā ir izveidots intelektuālā īpašuma pasniedzēju
439tīkls notiek pasniedzēju apmācības un diskusijas par intelektuālā
440īpašuma apmācību ieviešanu Latvijas augstskolās, pasniedzēji tiek
441regulāri informēti par jomas aktualitātēm, ir izveidota darba
442grupa Ceļa kartē plānoto aktivitāšu koordinācijai.
443Tāpat ir nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma
444stratēģiju Latvijas augstskolās. Īpaši svarīgi ir nodrošināt ar
445vispusīgu informāciju to studentu daļu, kurai savā profesionālajā
446darbībā ir tieša vai netieša saskarsme ar intelektuālā īpašuma
447tiesībām.
448Problēma: Pirmsskolas izglītības vecuma bērni netiek
449iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā veidā,
450lai radītu apziņu, ka savus radītos darbus nākotnē varēs izmantot
451ekonomiskā labuma gūšanai.
452Obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši netiek
453pilnvērtīgi iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma
454pamatprincipiem, ar šī īpašuma un tā potenciāla saistību ar
455valsts izaugsmi (izgudrojumi, radošā jaunrade), ar pārkāpumiem,
456to ietekmi.
457Studenti - tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),
458tehnisko specialitāšu, mākslas zinātņu studenti netiek
459pilnvērtīgi izglītoti intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
460Skolu un augstskolu pedagogi nav pietiekami informēti
461intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
4626.2.6. Būtiska ir informētība par Patentu tehniskās
463bibliotēkas un tās sniegtajiem pakalpojumiem: 1) informācijas
464resursu par intelektuālo īpašumu izmantošana, konsultācijas
465rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos, patentu
466informācijas; 2) preču zīmju un dizainparaugu meklējumu; 3)
467apmācība elektronisko resursu izmantošanā; 4) konsultācijas
468patentu informācijas meklēšanā. Šobrīd ir vērojams informācijas
469trūkums par Patentu tehniskās bibliotēkas pieejamību, tādējādi
470pilnvērtīgi netiek sniegts atbalsts pieteicējam neskaidro
471jautājumu precizēšanā un/vai pieteikuma sagatavošanai,
472nepieciešamās informācijas meklēšanā saistībā ar tiesību
473aizsardzību rūpnieciskā īpašuma jomā.
474Problēma: Informācijas trūkums par Patentu tehniskās
475bibliotēkas pieejamību un tās sniegtajiem pakalpojumiem.
476Papildus norādāms, ka attīstības plānošanas dokumenta
477"Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku
478cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
479attīstīšanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (turpmāk -
480Tiesu darbinieku pamatnostādnes) projekta, kas izsludināts Valsts
481sekretāru 2014. gada 15. maija sanāksmē (VSS-436), 4.nodaļa
482"Sasaiste ar citiem politikas plānošanas un stratēģiskajiem
483dokumentiem" noteic, ka atsevišķas apmācības un pētījumus
484intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kas netiek
485iekļauti Tiesu darbinieku pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu
486plānā paredz "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un
487nodrošināšanas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam".
4886.3. Nepilnības
489izgudrotājdarbības veicināšanas jomā
4906.3.1. Šobrīd netiek nodrošināta droša un aizsargāta
491iespēja iesniegt patenta pieteikumu elektroniski. Elektroniski
492dokumentus Patentu valdei var iesniegt tikai pēc patenta
493pieteikuma publikācijas (izmantojot elektronisko pastu). Saskaņā
494ar Patentu likuma 48. panta pirmās daļas noteikumiem patenta
495pieteikuma materiāli pirms to publicēšanas ir slepeni, un tie
496nedrīkst būt pieejami trešajām personām. Tā kā elektronisko pastu
497nevar uzskatīt par drošu informācijas nodošanas avotu, dokumentus
498līdz patenta pieteikuma publicēšanai šādā veidā sūtīt nevar. Lai
499nodrošinātu iespēju iesniegt patentu pieteikumus elektroniski,
500izmantojot tiešsaistes sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu
501patentu informācijas sistēmu. Tālab ir nepieciešams nodrošināt
502patentēšanas procesa virzību patentu informācijas sistēmā, kā
503arī, ievērojot to, ka pēc patenta piešķiršanas dati ir jānosūta
504arī Eiropas Patentu iestādei, jānodrošina patentu reģistra ziņu
505atspoguļošana informācijas sistēmā arī pēc patenta piešķiršanas.
506Informācijas sistēmas neesamība un attiecīgās informācijas
507nepieejamība rada papildus administratīvo slogu
508privātpersonām.
509Papildus minētajam, tīmekļa vietnē nav publiski pieejamas
510informācijas par patentu pieteikumiem, kas apgrūtina savlaicīgu
511informācijas saņemšanu attiecībā uz patenta pieteikumiem. Šādas
512informācijas neesamība ierobežo sabiedrības iespējas uzzināt
513Latvijas patenta pieteikumu un patentu aktuālo statusu, kā arī
514Latvijā apstiprināto Eiropas patentu statusu, tādējādi liedzot
515iespēju patenta pieteicējam veikt patstāvīgu reģistrēto patentu
516izpēti, lai pārliecinātos par sava izgudrojuma novitāti.
517Problēma: Publiski pieejamas informācijas par
518piešķirtajiem patentiem neesamība, un elektroniskās tiešsaistes
519sistēmas, kā droša elektroniskā līdzekļa patenta pieteikuma
520elektroniskai iesniegšanai, neesamība.
5216.3.2. Būtiski ir uzlabot Latvijas piešķirto patentu
522kvalitāti, tādējādi veicinot Latvijas izgudrojumu konkurētspēju
523pasaulē, veicinot Latvijā radīto izgudrojumu
524komercializāciju.
525Šobrīd Latvijā pieteicējs par salīdzinoši zemām
526cenām13 var iegūt izgudrojuma aizsardzību - saņemt
527nacionālo patentu, bet šī izgudrojuma aizsardzība, ņemot vērā to,
528ka piešķirot patentu tiek veikta vien formālo prasību pārbaude,
529bet netiek veikts patentmeklējums un netiek veikta pilna
530ekspertīze, nesniedz informāciju par riskiem patenta spēkā
531esamībai - par potenciālajiem līdzīgajiem vai identiskajiem
532izgudrojumiem, kas varētu būt par pamatu patenta atzīšanai par
533spēkā neesošu. Tādējādi Latvijā veidojas situācija, ka
534reģistrācijas izmaksas ir mazas, bet vēlāk papildu izmaksas rodas
535trešajām personām un patenta īpašniekam, konstatējot, ka
536izgudrojums nav jauns vai neatbilst izgudrojuma līmeņa
537kritērijiem.
538Problēma: Zema Latvijas piešķirto patentu kvalitāte, jo
539saskaņā ar Patentu likumā paredzēto patentu piešķir, ja patenta
540pieteikums atbilst vien formālajām prasībām, neveicot
541patentmeklējumu un pilnu ekspertīzi, kā arī nav paredzēta iespēja
542piešķirt īstermiņa patentu (lietderīgo modeli).
5436.3.3. Šobrīd, izskatot patentu pieteikumus, eksperti
544balstās uz subjektīvo viedokli, jo neeksistē vadlīnijas, kas
545ietvertu vienotu metodoloģiju un kritērijus iesniegtā patenta
546pieteikuma izskatīšanai, tādējādi patentu pieteikumu izskatīšanā
547šobrīd konstatējama nekonsekvence un individuālā pieeja, kas
548nenodrošina pieteicējam vispārēju ieskatu par iesniegtā
549pieteikuma izskatīšanas metodoloģiju, kā arī neļauj pieteicējam
550jau pirms pieteikuma iesniegšanas veikt pirmreizējo izvērtēšanu,
551lai novērtētu pozitīva lēmuma vai reģistrācijas atteikuma
552iespējamību.
553Problēma: Nekonsekvence un individuālā, uz subjektīvo
554viedokli balstīta eksperta pieeja pieteikumu izskatīšanā, kas
555pamatojas ar vienotu vērtēšanas kritēriju neesamību.
556Papildus attiecībā uz 6.3.sadaļu kopumā ir norādāms, ka valsts
557tautsaimniecības attīstības pamats ir moderni, inovatīvi
558uzņēmumi, kas iegulda inovācijā, pētniecībā un attīstībā, radot
559jaunus vai būtiski uzlabotus, augstas pievienotas vērtības
560produktus vai pakalpojumus, kā arī nodrošinot labi apmaksātas
561darba vietas. Savukārt intelektuālajam īpašumam, jo īpaši
562rūpnieciskajam īpašumam, piemēram, izgudrojumu patentiem,
563dizainparaugiem un preču zīmēm ir nozīmīga loma gan uzņēmuma
564nemateriālo vērtību un tā konkurētspējas priekšrocību radīšanā,
565gan uzņēmuma inovācijas potenciāla palielināšanā, gan, kopumā
566vērtējot - valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.
567Lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu inovācijas sniegumu, tostarp
568palielinātu vidēji augsto un augsto ražošanas un pakalpojumu
569nozaru īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības struktūrā, jāveido
570sabalansēts un savstarpēji papildinošs atbalsta instrumentu
571kopums, kas vērsts gan uz zināšanu radīšanu, gan izplatīšanu un
572šo zināšanu izmantošanu, tostarp atbalstot uzņēmumu centienus
573nostiprināt rūpnieciskā īpašuma tiesības.
574Galvenie nacionālās inovācijas sistēmas elementi un rīcības
575virzieni, kā arī aktivitāšu līmeņa pasākumi inovācijas sekmēšanai
576ir ietverti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs
5772014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija
578rīkojumu Nr.282 "Par Nacionālās industriālās politikas
579attīstības pamatnostādnēm"), kā arī Zinātnes, tehnoloģiju
580attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam
581(apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685
582"Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas
583pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam").
5846.4. Pētījumu
585trūkums intelektuālā īpašuma tiesību jomā
586Lai sekmīgi attīstītu intelektuālā īpašuma tiesību normatīvo
587regulējumu, nepieciešams iegūt informāciju par intelektuālā
588īpašuma tiesību normatīvajiem regulējumiem un to piemērošanas
589praksi citās valstīs, kā arī normatīvā regulējuma intelektuālā
590īpašuma jomā ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem un intelektuālā
591īpašuma sfēru. Būtiska ir informācija par intelektuālā īpašuma
592jautājumiem, no tiem subjektiem, kas ar intelektuālo īpašumu
593saskaras ikdienas praksē un citiem būtiskiem intelektuālā īpašuma
594aspektiem, kas ietekmē normatīvā regulējuma attīstību un tiesību
595izlietošanas un aizsardzības progresu.
596Problēma: Latvijā trūkst zinātnisku pētījumu un aptauju
597intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
5986.5. Trūkumi
599cīņai ar pirātismu internetā
600Ar katru gadu interneta vidē ir vērojams arvien straujāks
601tehniskais progress, kura ietvaros notiek tehnoloģiju
602pilnveidošana, kā rezultātā tiek sasniegti tādi pozitīvi efekti
603tautsaimniecībā kā interneta ātruma, lejupielādes ātruma un
604augšupielādes ātruma pieaugums. Straujās attīstības un IT
605komersantu konkurences rezultātā IT pakalpojumi kļūst pieejami
606arvien plašākam lietotāju lokam. Latvijā 2013.gadā internetu
607lieto14 71.2 % iedzīvotāju. Līdz ar plašo interneta
608lietotāju skaita pieaugumu rodas arī negatīvas sekas, jo aizvien
609biežāk inter ne ta vidē tiek pārkāptas autortiesības un
610blakustiesības. Tā kā internetam nav ģeogrāfisku robežu, tad
611tikai vienā valstī pieņemtie pasākumi prettiesiskās darbības
612ierobežošanai darbojas neefektīvi.
613FTP serveru un vienādranga tīklu (peer to peer network
614"P2P") izveidošanas sākumā tie tika pozicionēti kā ļoti
615ātrs un lēts atklātā pirmkoda (Open Source) programmu un
616to izejas kodu izplatīšanas veids. Pašreiz atsevišķas programmas
617un to atjauninājumus to īpašnieki piedāvā lejupielādēt ar
618BitTorrent programmas palīdzību. Arī reālā laika dati,
619tādi kā interneta telefonijas datu plūsma, izmantojot
620Skype programmu, tiek pārraidīti ar peer to peer
621tehnoloģijām.
622Ar FTP serveru un peer to peer tīklu palīdzību
623uzņēmumiem ir iespēja īsā laikā (ar lielu datu izplatīšanas
624ātrumu) apmainīties ar liela formāta failiem. Privātpersonas
625savukārt savā starpā var apmainīties, piemēram, ar ceļojuma laikā
626nofotografēto vai nofilmēto. Turklāt peer to peer tīklus
627izmanto arī jaunie mūziķi, kuri vēl nav ieguvuši popularitāti,
628tādā veidā popularizējot savu veikumu.
629Dažādas informācijas apmaiņa FTP serveros un peer to
630peer tīklos nav pretlikumīga līdz tam brīdim, kamēr tajos
631netiek veikta apmaiņa ar svešiem autortiesību un blakustiesību
632objektiem bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas. Taču, kā
633liecina prakse, FTP serveri un peer to peer tīkli tiek
634plaši izmantoti nelikumīgai autortiesību un blakustiesību objektu
635izplatīšanai. Šajos tīklos šobrīd ir vislielākais datu
636izplatīšanas ātrums un visjaunākie autortiesību un blakustiesību
637objekti (mūzika, datorprogrammas, spēles, filmas, seriāli,
638grāmatas utt.). Tādēļ ir jāvērtē iespējas ierobežot autortiesību
639un blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu minētajos veidos.
640Vienlaikus ir būtiski ievērot tehnoloģiju neitralitātes principu,
641neatzīstot kādu tehnoloģiju pašu par sevi par prettiesisku.
642Problēma: Šobrīd Latvijā ir nepieciešams izvērtēt esošo
643normatīvo regulējumu un meklēt jaunus risinājumus, kas palīdzētu
644ierobežot un pārtraukt autortiesību un blakustiesību objektu
645nelikumīgu izplatīšanu, izmantojot FTP serverus un failu apmaiņas
646tīklus.
1Mērķu un
2rezultātu, to rezultatīvo rādītāju hierarhija
3Politikas definētais
4mērķis/apakšmērķis
5A. Sakārtots
6nacionālais normatīvais regulējums intelektuālā īpašuma
7tiesību jomā
8Rezultatīvais rādītājs
92015. gads
102016. gads
112017. gads
122018. gads
132019. gads
142020. gads
15A. Politikas rezultāts:
16Novērstas nepilnības un neprecizitātes normatīvajos
17aktos attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību
18un pārvaldību.
19Kvalitatīvi normatīvie akti attiecībā uz
20intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību.
21-
22-
23-
24-
25-
26-
27A1. Darbības rezultāts:
28Novērstas nepilnības un neprecizitātes normatīvajos
29aktos attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
30intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas prasībās.
31Uzlabots normatīvo aktu regulējums attiecībā
32uz kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā
33īpašuma tiesību piemērošanas prasībās, kas atbilst Eiropas
34Parlamenta un Padomes 2004. gada 29.aprīļa direktīvai
352004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu
36prasību attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu.
37Grozījumi normatīvajos
38aktos
39-
40-
41-
42100%
43A2. Darbības rezultāts:
44Novērstas nepilnības un veikti nepieciešamie
45papildinājumi Autortiesību likuma regulējumā, nodrošinot
46atbilstību ES regulējumam, kā arī izvērtējot citu ES valstu
47normatīvo regulējumu un praksi ar mērķi sabalansēt autoru
48un sabiedrības intereses.
49Uzlabots Autortiesību likuma regulējums,
50attiecībā uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma
51organizāciju noteiktajiem tarifiem, taisnīgas atlīdzības
52noteikšanas kritērijiem obligātā autoru mantisko tiesību un
53blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma gadījumā, līgumtiesisko
54regulējumu, autoru tiesību ierobežojumiem un kolektīvo
55pārvaldījumu organizāciju darbību uzraudzību, kā arī,
56izstrādājot detalizētāku kārtību, kādā notiek KM izsniegtās
57atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu
58anulēšana.
59Grozījumi Autortiesību
60likumā
61-
62-
63-
64-
65-
66A3. Darbības rezultāts:
67Izvērtēts un uzlabots Civilprocesa likuma regulējums
68attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,
69paredzot iespēju izmantot tādu civiltiesiskās aizsardzības
70līdzekli kā atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas
71piedziņa.
72Papildināts Civilprocesa likuma regulējums,
73paredzot atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņu kā
74civiltiesiskās aizsardzības līdzekli.
75-
76Grozījumi Civilprocesa
77likumā
78-
79-
80-
81-
82A4.Darbības rezultāts:
83Izvērtēts un uzlabots regulējums Augu šķirņu
84aizsardzības likumā, nosakot funkciju Valsts augu
85aizsardzības dienestam ieiet privātīpašumā, un veikt
86šķirnes identitātes pārbaudi, veicinot sadarbību starp
87selekcionāru un VAAD atbildīgajām personām pārkāpumu
88konstatēšanā un nepieciešamo dokumentu iesniegšanā
89tiesai.
90Veikti grozījumi Augu šķirņu aizsardzības
91likumā, nosakot funkciju Valsts augu aizsardzības dienestam
92ieiet privātīpašumā, un veikt šķirnes identitātes pārbaudi,
93veicinot sadarbību starp selekcionāru un VAAD atbildīgajām
94personām pārkāpumu konstatēšanā un nepieciešamo dokumentu
95iesniegšanā tiesai.
96-
97Grozījumi Augu šķirņu
98aizsardzības likumā
99-
100-
101-
102-
103A5. Darbības rezultāts:
104Izvērtēta likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās
105un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietvertās
106ģenerālklauzulas "būtisks kaitējums" piemērošana
107attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem,
108izstrādājot vienotas vadlīnijas/metodiskos norādījumus.
109Vadlīnijas/metodiskie norādījumi par likuma
110"Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas
111kārtību" 23. panta piemērošanu attiecībā uz intelektuālā
112īpašuma tiesību aizskārumiem.
113-
114-
1151 vadlīnijas vai metodiskie
116norādījumi
117-
118-
119-
120A 6. Darbības rezultāts:
121Izvērtēt esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz nesēja
122atlīdzības iekasēšanas kārtību un iekasētās atlīdzības
123principiem, tostarp izvērtējot nepieciešamību noteiktu
124subjektu loku atzīt par profesionāliem lietotājiem Ministru
125kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321
126"Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un
127reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un
128tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas
129kārtību" izpratnē neatkarīgi no to reģistrēšanas
130profesionālo lietotāju reģistrā, profesionālo lietotāju
131atskaišu sniegšanas kārtības pilnveidošanas iespējas, kā
132arī izvērtējot nepieciešamību veikt izmaiņas iekasētās
133nesēja atlīdzības sadales kārtībā.
134Uzlabots normatīvais regulējums attiecībā uz
135nesēja atlīdzības iekasēšanas kārtību un iekasētās atlīdzības
136principiem, tostarp izvērtējot nepieciešamību noteiktu
137subjektu loku atzīt par profesionāliem lietotājiem.
138-
139-
1401 pētījums
141-
142-
143-
144Politikas definētais
145mērķis/apakšmērķis
146B. Intelektuālā
147īpašuma tiesību jautājumos izglītoti tiesībsargājošo iestāžu
148darbinieki, uzņēmēji un informēta sabiedrība
149B. Politikas rezultāts:
150Paaugstinās sabiedrības zināšanas par intelektuālā
151īpašuma tiesību aizsardzību.
152Ir organizētas sabiedrības apmācības par
153intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.
154-
155-
15610 kursi 580 dalībniekiem, 10
157semināri 480 dalībniekiem
15810 kursi 580 dalībniekiem, 10
159semināri 480 dalībniekiem
16010 kursi 580 dalībniekiem10
161semināri 480 dalībniekiem
162-
163B1. Darbības rezultāts: Intelektuālā
164īpašuma tiesību aizsardzības jomā izglītoti tiesībsargājošo
165institūciju darbinieki.
166Tiesībsargājošo institūciju darbinieku
167zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību
168paaugstinājušās.
169-
170-
171-
172-
173-
174-
175B1.1. Darbības rezultāts: Muitas
176darbinieku apmācības kursu organizēšana intelektuālā īpašuma
177tiesību aizsardzības jomā.
178Apmācības kursi muitas darbiniekiem.
179-
180-
1812 kursi
182100 muitas darbiniekiem
1832 kursi
184100 muitas darbiniekiem
1852 kursi
186100 muitas darbiniekiem
187-
188B1.2. Darbības rezultāts: Tiesnešu
189apmācības kursu organizēšana intelektuālā īpašuma tiesību
190aizsardzības jomā.
191Apmācības kursi tiesnešiem.
192-
193-
1942 kursi 60 tiesnešiem
1952 kursi 60 tiesnešiem
1962 kursi 60 tiesnešiem
197-
198B1.3. Darbības rezultāts: Policijas
199darbinieku apmācības kursu organizēšana intelektuālā īpašuma
200tiesību aizsardzības jomā.
201Apmācības kursi policijas darbiniekiem.
202-
203-
2042 kursi 100 policijas
205darbiniekiem
2062 kursi 100 policijas
207darbiniekiem
2082 kursi 100 policijas
209darbiniekiem
210-
211B1.4. Darbības rezultāts: Prokuroru
212apmācības kursu organizēšana intelektuālā īpašuma tiesību
213aizsardzības jomā.
214Apmācības kursi prokuroriem.
215-
216-
2172 kursi 30 prokuroriem
2182 kursi 30 prokuroriem
2192 kursi 30 prokuroriem
220-
221B1.5. Darbības rezultāts: Kopīgu
222apmācības kursu veidošana policijas darbiniekiem, tiesnešiem
223un prokuroriem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības
224jomā.
225Kopīgi apmācības kursi policijas
226darbiniekiem, tiesnešiem un prokuroriem.
227-
228-
2292 kursi 190 dalībniekiem (60
230tiesnešiem, 30 prokuroriem, 100 policijas darbiniekiem)
2312 kursi 190 dalībniekiem (60
232tiesnešiem, 30 prokuroriem, 100 policijas darbiniekiem)
2332 kursi 190 dalībniekiem (60
234tiesnešiem, 30 prokuroriem, 100 policijas darbiniekiem)
235-
236B2. Darbības rezultāts:
237Papildinātas iesaistītās sabiedrības profesionālās
238zināšanas.
239Iesaistītās sabiedrības profesionālo
240zināšanu paaugstināšanās.
241-
242-
243-
244-
245-
246-
247B2.1. Darbības rezultāts: Zvērinātu
248advokātu apmācības kursu organizēšana intelektuālā īpašuma
249tiesību aizsardzības jomā.
250Apmācības zvērinātiem advokātiem.
251-
252-
2532 semināri 100 zvērinātiem
254advokātiem
2552 semināri 100 zvērinātiem
256advokātiem
2572 semināri 100 zvērinātiem
258advokātiem
259-
260B2.2. Darbības rezultāts:
261Profesionālo patentpilnvaroto apmācības semināru
262organizēšana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības
263jomā.
264Apmācības profesionālajiem
265patentpilnvarotajiem
266-
267-
2682 semināri 80
269patentpilnvarotajiem
2702 semināri 80
271patentpilnvarotajiem
2722 semināri 80
273patentpilnvarotajiem
274-
275B2.3. Darbības rezultāts:
276Semināru intelektuālā īpašuma tiesību jomā organizēšana
277autoriem.
278Semināri autoru izglītošanai intelektuālā
279īpašuma tiesību jautājumos.
280-
281-
2822 semināri 100
283dalībniekiem
2842 semināri 100
285dalībniekiem
2862 semināri 100
287dalībniekiem
288-
289B2.4. Darbības rezultāts:
290Organizēti informatīvi pasākumi Latvijas uzņēmējiem par
291intelektuālā īpašuma tiesību būtību (pamatjautājumi) un
292aizsardzību.
293Informatīvi semināri Latvijas
294uzņēmumiem
295-
296-
2972 semināri 100
298dalībniekiem
2992 semināri 100
300dalībniekiem
3012 semināri100
302dalībniekiem
303-
304B3. Darbības rezultāts: Sabiedrība
305informēta par intelektuālā īpašuma tiesību jomu.
306Informatīvi semināri par intelektuālā
307īpašuma tiesībām
308-
309-
3102 semināri 100
311dalībniekiem
3122 semināri 100
313dalībniekiem
3142 semināri 100
315dalībniekiem
316-
317B4. Darbības rezultāts: Organizēta
318informācijas krājumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā
319resursu iegāde, attīstīšana un popularizēšana
320PV departamenta "Patentu tehniskā
321bibliotēka" informācijas krājums intelektuālā īpašuma
322tiesību jomā
323Krājuma apjoms -
32438,50 milj. eksemplāri.
325Krājuma apjoms - 39,00 milj.
326eksemplāri.
327Krājuma apjoms - 39,50 milj.
328eksemplāri.
329Krājuma apjoms - 40,00 milj.
330eksemplāri.
331Krājuma apjoms - 40,50 milj.
332eksemplāri.
333Krājuma apjoms - 41,00 milj.
334eksemplāri.
335B5. Darbības rezultāts:
336Sagatavots tiesas nolēmumu intelektuālā īpašuma
337tiesību jomā (autortiesības, blakustiesības, preču zīmes,
338patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu
339topogrāfijas) apkopojums un publicēts interneta
340vietnē.
341Tiesas nolēmumu intelektuālā īpašuma tiesību
342lietās apkopojums, kas pieejams interneta vietnē
343-
344-
345100%
346-
347-
348-
349B6. Darbības rezultāts: Interneta
350vietnē nodrošināta sabiedrībai bezmaksas pieejama
351statistikas informācija par administratīvajiem pārkāpumiem un
352noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību
353jomā.
354Bezmaksas pieeja statistikas informācijai
355par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem
356nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā interneta
357vietnē
358-
359-
360-
361-
362-
363100%
364B7. Darbības rezultāts:
3657.1. Skolā un pirmsskolas vecuma bērni iepazīstināti ar
366intelektuālā īpašuma jēdzienu un nozīmi vienkāršotā un
367saprotamā veidā.
3687.2. Organizētas intelektuālā īpašuma pasniedzēju un
369pedagogu apmācības un nodrošināta pieeja aktuālajai
370informācijai intelektuālā īpašuma jautājumos.
3717.3. Organizēti semināri studentiem par intelektuālā
372īpašuma aizsardzību.
373Skolas un pirmsskolas vecuma bērnu izpratne par
374intelektuālā īpašuma jēdzienu un nozīmi.
375Studentu zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesībā un
376to aizsardzību.
377Intelektuālā īpašuma tiesību pasniedzēju un pedagogu
378apmācības.
379-
380-
381-
382-
383-
384100%
385B8. Darbības rezultāts:
386Sagatavots informatīvs materiāls par Patentu tehniskās
387bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, un nodrošināta to
388ievietošana pieteicējiem ērti pieejamā vietā tīmekļa
389vietnē.
390Uzlabotas Patentu tehniskās bibliotēkas
391iespējas sniegt atbalsta pakalpojumus pieteicējam, veicinot
392rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību.
393-
3941 informatīvais
395materiāls
396Politikas definētais
397mērķis/apakšmērķis
1Ietekmes uz
2valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums
3Attīstības plānošanas dokumenta "Pamatnostādnes
4intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un nodrošināšanai 2015.
5- 2020.gadam" realizēšana tiks veikta iesaistīto institūciju
6atvēlēto un norādīto finansiālo resursu ietvaros savā kompetencē
7esošo uzdevumu īstenošanai, kā arī ir nepieciešams papildu
8finansējums no valsts budžeta.
9Turpmākie trīs gadi (EUR)
102015
112016
122017
13Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos
14t.sk.:
150
160
170
18Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos
190
200
210
22Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos
230
24Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos
25t.sk.:
260
2778 320
2841820
29Izmaiņas valsts budžeta izdevumos
300
3178 320
3241820
33Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos
340
35Kopējā finansiālā ietekme:
360
37-78 320
38-41820
39Finansiālā ietekme uz valsts budžetu
400
41-78 320
42-41820
43Finansiālā ietekme uz pašvaldību
44budžetu
45Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams,
46detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pievieno politikas
47plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un
48pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību
49budžetam)
50B1.1.Darbības rezultāta
51(muitas darbinieku apmācības) detalizēts aprēķins:
522017. gads:
53Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
54noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
55Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
56(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
57apmācību dienas)),
58Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
59kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
60(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR) 4
61kafijas pauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400 EUR;
62Papildus nepieciešamais finansējums FM 4000
63EUR;
642018. gads:
65Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
66noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
67Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
68(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
69apmācību dienas)),
70Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
71kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
72(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR) 4
73kaf.pauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400 EUR;
74Papildus nepieciešamais finansējums FM 4000
75EUR;
762019. gads:
77Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
78noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
79Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
80(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
81apmācību dienas)),
82Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
83kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
84(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR) 4
85kafijas pauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400 EUR;
86Papildus nepieciešamais finansējums FM 4000
87EUR;
88Kopējais papildus nepieciešamais finansējums FM
89B.1.1.darbības rezultāta realizēšanai 12 000
90EUR;
91B1.2.Darbības rezultāta
92(tiesnešu apmācības) detalizēts aprēķins:
932017. gads:
94Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
95noma 60 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
96Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
97(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
98apmācību dienas)),
99Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
100kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 60 dalībniekiem
101(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
102kafijas pauzes x 6 EUR x 60 dalībnieki = 1440 EUR;
103Papildus nepieciešamais finansējums TM 3040
104EUR;
1052018. gads:
106Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
107noma 60 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
108Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
109(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
110apmācību dienas)),
111Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
112kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 60 dalībniekiem
113(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
114kafijas pauzes x 6 EUR x 60 dalībnieki = 1440 EUR;
115Papildus nepieciešamais finansējums TM 3040
116EUR;
1172019. gads:
118Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
119noma 60 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
120Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
121(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
122apmācību dienas)),
123Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
124kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 60 dalībniekiem
125(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
126kafijas pauzes x 6 EUR x 60 dalībnieki = 1440 EUR;
127Papildus nepieciešamais finansējums TM 3040
128EUR;
129Kopējais papildus nepieciešamais finansējums TM
130B.1.2.darbības rezultāta realizēšanai 9120 EUR
131B1.3.Darbības rezultāta
132(policijas darbinieku apmācības) detalizēts aprēķins:
1332017. gads:
134Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
135noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
136Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
137(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
138apmācību dienas)),
139Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
140kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
141(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR) 4
142kafijas pauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400 EUR;
143Papildus nepieciešamais finansējums IeM 4000
144EUR;
1452018. gads:
146Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
147noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
148Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
149(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
150apmācību dienas)),
151Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
152kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
153(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR) 4
154kafijaspauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400 EUR;
155Papildus nepieciešamais finansējums IeM 4000
156EUR;
1572019. gads:
158Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
159noma 100 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
160Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
161(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
162apmācību dienas)),
163Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
164kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 100 dalībniekiem
1652400 EUR (vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6
166EUR) 4 kafijas pauzes x 6 EUR x 100 dalībnieki = 2400
167EUR;
168Papildus nepieciešamais finansējums IeM 4000
169EUR;
170Kopējais papildus nepieciešamais finansējums IeM
171B.1.3.darbības rezultāta realizēšanai 12000 EUR;
172B1.4.Darbības rezultāta
173(prokuroru apmācības) detalizēts aprēķins:
1742017. gads:
175Telpu noma 300 EUR (150 EUR (vienas pilnas dienas telpu
176noma 30 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
177Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
178(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
179apmācību dienas)),
180Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
181kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 30 dalībniekiem
182(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
183kafijas pauzes x 6 EUR x 30 dalībnieki = 720 EUR;
184Papildus nepieciešamais finansējums TM 2020
185EUR;
1862018. gads:
187Telpu noma 300 EUR (150 EUR (vienas pilnas dienas telpu
188noma 30 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
189Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
190(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
191apmācību dienas)),
192Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
193kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 30 dalībniekiem
194(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
195kafijas pauzes x 6 EUR x 30 dalībnieki = 720 EUR;
196Papildus nepieciešamais finansējums TM 2020
197EUR;
1982019. gads:
199Telpu noma 300 EUR (150 EUR (vienas pilnas dienas telpu
200noma 30 dalībniekiem) x 2 apmācību dienas),
201Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
202(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
203apmācību dienas)),
204Kafijas pauzes (2 kafijas pauzes katru apmācības dienu,
205kopā 2 apmācību dienas= 4 kafijas pauzes) 30 dalībniekiem
206(vienas kafijas pauzes izmaksas 1 dalībniekam 6 EUR)) 4
207kafijas pauzes x 6 EUR x 30 dalībnieki = 720 EUR;
208Papildus nepieciešamais finansējums TM 2020
209EUR;
210Kopējais papildus nepieciešamais finansējums TM
211B.1.4.darbības rezultāta realizēšanai 6060 EUR;
212B1.5.Darbības rezultāta
213(kopīgas policijas darbinieku, tiesnešu, prokuroru
214apmācības) detalizēts aprēķins:
2152017. gads:
216Tieslietu ministrijai 3760
217EUR
218Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
219noma (90 dalībniekiem (30 prokuroriem un 60 tiesnešiem)) x
2202 (divas apmācību dienas).
221Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
222(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
223apmācību dienas).
224Kafijas pauzes (90 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes (divas
225kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 90
226dalībnieki = 2160 EUR.
227Iekslietu ministrijai 4000
228EUR
229Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
230noma (100 dalībniekiem) x 2 (divas apmācību dienas).
231Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
232(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
233apmācību dienas).
234Kafijas pauzes (100 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes
235(divas kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 100
236dalībnieki = 2400 EUR;
237Papildus nepieciešamais finansējums TM 3760 EUR (90
238darbinieku 2 dienu apmācībām (60 tiesneši un 30
239prokurori)), IeM 4000 EUR (100 policijas darbinieku divu
240dienu apmācībām);
2412018. gads:
242Tieslietu ministrijai 3760
243EUR
244Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
245noma (90 dalībniekiem (30 prokuroriem un 60 tiesnešiem)) x
2462 (divas apmācību dienas).
247Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
248(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
249apmācību dienas).
250Kafijas pauzes (90 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes (divas
251kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 90
252dalībnieki = 2160 EUR.
253Iekšlietu ministrijai 4000
254EUR
255Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
256noma (100 dalībniekiem) x 2 (divas apmācību dienas).
257Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
258(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
259apmācību dienas).
260Kafijas pauzes (100 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes
261(divas kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 100
262dalībnieki = 2400 EUR;
263Papildus nepieciešamais finansējums TM 3760 EUR (90
264darbinieku 2 dienu apmācībām (60 tiesneši un 30
265prokurori)), IeM 4000 EUR (100 policijas darbinieku divu
266dienu apmācībām);
2672019. gads:
268Tieslietu ministrijai 3760
269EUR
270Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
271noma (90 dalībniekiem (30 prokuroriem un 60 tiesnešiem)) x
2722 (divas apmācību dienas).
273Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
274(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
275apmācību dienas).
276Kafijas pauzes (90 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes (divas
277kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 90
278dalībnieki = 2160 EUR.
279Iekšlietu ministrijai 4000
280EUR
281Telpu noma 600 EUR (300 EUR (vienas pilnas dienas telpu
282noma (100 dalībniekiem) x 2 (divas apmācību dienas).
283Atlīdzība lektoriem 1000 EUR (8 lektorstundas x 62,5 EUR
284(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
285apmācību dienas).
286Kafijas pauzes (100 dalībniekiem) 4 kafijas pauzes
287(divas kafijas pauzes vienā dienā x 2 dienas) x 6 EUR x 100
288dalībnieki = 2400 EUR;
289Papildus nepieciešamais finansējums TM 3760 EUR (90
290darbinieku 2 dienu apmācībām (60 tiesneši un 30
291prokurori)), IeM 4000 EUR (100 policijas darbinieku divu
292dienu apmācībām);
293Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
294B.1.5.darbības rezultāta realizēšanai 23280 EUR
295B2.1.Darbības rezultāta
296(zvērinātu advokātu apmācības) detalizēts aprēķins:
2972017. gads:
298Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
299telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
300apmācību dienas),
301Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
302(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
303apmācību dienas)),
304Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
305apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
306Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
307EUR;
3082018. gads: Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4
309stundu apmācības telpu noma 100 dalībniekiem (vienā
310apmācību dienā)) x 2 apmācību dienas),
311Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
312(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
313apmācību dienas)),
314Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
315apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
316Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
317EUR;
3182019. gads: Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4
319stundu apmācības telpu noma 100 dalībniekiem (vienā
320apmācību dienā)) x 2 apmācību dienas),
321Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
322(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
323apmācību dienas)),
324Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
325apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
326Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
327EUR;
328Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
329B.2.1.darbības rezultāta realizēšanai TM 2700
330EUR
331B2.2.Darbības rezultāta
332(profesionālo patentpilnvaroto apmācības) detalizēts
333aprēķins:
3342017. gads:
335Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
336telpu noma 80 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
337apmācību dienas),
338Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
339(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
340apmācību dienas)),
341Nodrošinot 160 dalībnieku apmācību, ko veido 2
342apmācības, katrā 80 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
343Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
344EUR;
3452018. gads:
346Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
347telpu noma 80 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
348apmācību dienas),
349Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
350(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
351apmācību dienas)),
352Nodrošinot 160 dalībnieku apmācību, ko veido 2
353apmācības, katrā 80 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
354Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
355EUR;
3562019. gads:
357Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
358telpu noma 80 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
359apmācību dienas),
360Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
361(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
362apmācību dienas)),
363Nodrošinot 160 dalībnieku apmācību, ko veido 2
364apmācības, katrā 80 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
365Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
366EUR;
367Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
368B.2.2.darbības rezultāta realizēšanai TM 2700
369EUR
370B2.3.Darbības rezultāta
371(autoru apmācības) detalizēts aprēķins:
3722017. gads:
373Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
374telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
375apmācību dienas),
376Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
377(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
378apmācību dienas)),
379Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
380apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
381Papildus nepieciešamais finansējums KM 900
382EUR;
3832018. gads:
384Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
385telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
386apmācību dienas),
387Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
388(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
389apmācību dienas)),
390Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
391apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
392Papildus nepieciešamais finansējums KM 900
393EUR;
3942019. gads:
395Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
396telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
397apmācību dienas),
398Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
399(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
400apmācību dienas)),
401Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
402apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
403Papildus nepieciešamais finansējums KM 900
404EUR;
405Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
406B.2.3.darbības rezultāta realizēšanai KM 2700
407EUR
408B2.4.Darbības rezultāta
409(uzņēmēju apmācības) detalizēts aprēķins:
4102017. gads:
411Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
412telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
413apmācību dienas),
414Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
415(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
416apmācību dienas)),
417Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
418apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
419Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
420EUR;
4212018. gads:
422Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
423telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
424apmācību dienas),
425Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
426(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
427apmācību dienas)),
428Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
429apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
430Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
431EUR;
4322019. gads:
433Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
434telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
435apmācību dienas),
436Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
437(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
438apmācību dienas)),
439Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
440apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
441Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
442EUR;
443Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
444B.2.4.darbības rezultāta realizēšanai TM 2700
445EUR
446B3.Darbības rezultāta
447(sabiedrības apmācības) detalizēts aprēķins:
4482017. gads:
449Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4 stundu apmācības
450telpu noma 100 dalībniekiem (vienā apmācību dienā)) x 2
451apmācību dienas),
452Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
453(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
454apmācību dienas)),
455Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
456apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
457Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
458EUR;
4592018. gads: Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4
460stundu apmācības telpu noma 100 dalībniekiem (vienā
461apmācību dienā)) x 2 apmācību dienas),
462Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
463(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
464apmācību dienas)),
465Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
466apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
467Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
468EUR;
4692019. gads: Telpu noma 400 EUR (200 EUR (vienas 4
470stundu apmācības telpu noma 100 dalībniekiem (vienā
471apmācību dienā)) x 2 apmācību dienas),
472Atlīdzība lektoriem 500 EUR (4 lektorstundas x 62,5 EUR
473(izmaksas par vienu 45 min ilgu lektorstundu) x 2 (divas
474apmācību dienas)),
475Nodrošinot 200 dalībnieku apmācību, ko veido 2
476apmācības, katrā 100 dalībnieki, bez kafijas pauzes);
477Papildus nepieciešamais finansējums TM 900
478EUR;
479Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
480B.3.darbības rezultāta realizēšanai TM 2700 EUR;
4817.4.apakšpunktā definētā 1.pasākuma (aptaujas
482veikšana) izmaksas 2016. gadā ir 4000 EUR, papildus
483nepieciešamais finansējums TM 4000 EUR;
4847.4.apakšpunktā definētā 2.pasākuma (aptaujas
485veikšana) izmaksas 2016. gadā ir 4000 EUR, papildus
486nepieciešamais finansējums TM 4000 EUR;
4877.4.apakšpunktā definētā 3.pasākuma (pētījuma
488veikšana) izmaksas 2016. gadā ir 15000 EUR, papildus
489nepieciešamais finansējums KM 15000 EUR;
4907.4.apakšpunktā definētā 4.pasākuma (pētījuma
491veikšana) izmaksas 2016. gadā ir 15000 EUR, papildus
492nepieciešamais finansējums TM 15000 EUR;
4937.4.apakšpunktā definētā 5.pasākuma (pētījuma
494veikšana) izmaksas 2017. gadā ir 16500 EUR, papildus
495nepieciešamais finansējums KM 16500 EUR;
4967.4.apakšpunktā definētā 6.pasākuma (pētījuma
497veikšana) izmaksas 2016. gadā ir 15000 EUR, papildus
498nepieciešamais finansējums KM 15000 EUR;
4997.4.apakšpunktā definēto 1.- 6.pasākumu realizēšanai
500paredzētās izmaksas norādītas ņemot vērā
501Valsts kancelejas un Patentu valdes sniegto informāciju
502par vidējām pētījumu un aptauju izmaksām 2013. un 2014.
503gadā.
504Kopā pētījumu, aptauju un apmācību veikšanai 2017.
505gadā: 78320 EUR, no tiem:
506FM 4000 EUR, TM 35420 EUR, KM 30900 EUR, IeM 8000
507EUR;
508Kopā pētījumu, aptauju un apmācību veikšanai 2018.
509gadā: 41820 EUR, no tiem:
510FM 4000 EUR, TM 12420 EUR, KM 17400 EUR, IeM 8000
511EUR.
512Kopā apmācību veikšanai 2019. gadā: 25320 EUR, no
513tiem:
514FM 4000 EUR, TM 12420 EUR, KM 900 EUR, IeM 8000 EUR.
515Cita informācija.
516Jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma
517piešķiršanu TM, FM, KM un IeM 2016. gadam un turpmākajiem
518gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par
519valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par
520vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.
521gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar
522visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem
523jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu
524finansējuma pieprasījumiem.
525Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7
526gadiem*
5272018.
5282019.
5292020.
53025 320
5310
5320
1Pārskatu
2sniegšanas un novērtēšanas kārtība
3Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas Intelektuālā
4īpašuma padomes sēdē ziņo par paveikto un par esošajām problēmām
5pamatnostādņu realizācijā.
6Visas pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas,
7sākot ar 2015.gadu līdz kārtējā gada 1.decembrim,
8iesniedz pārskatus TM par "Intelektuālā īpašuma tiesību
9aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes
102015.-2020.gadam" paredzēto darbības rezultātu izpildi.
11Par pamatnostādņu īstenošanu 2015.-2017.gadā TM sagatavo
12informatīvo ziņojumu un iesniedz Ministru kabinetā līdz 2018.gada
131.maijam.
14Par pamatnostādņu īstenošanu 2018.-2020.gadā un nepieciešamību
15sagatavot attīstības plānošanas dokumenta projektu
16"Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas
17pamatnostādnes 2022.-2028.gadam" TM sagatavo informatīvo
18ziņojumu un iesniedz Ministru kabinetā līdz 2021.gada
191.oktobrim.
20Tieslietu ministrs Dzintars
21Rasnačs
22(Ministru kabineta
232015.gada 1.aprīļa
24rīkojums Nr.169)
25Intelektuālā
26īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu
272015.-2020.gadam
28kopsavilkums
29Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas
30pamatnostādnes 2015.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir
31vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka
32Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības
33virzienus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā un
34nodrošināšanā turpmākajiem pieciem gadiem un iezīmē nozares
35ilgtermiņa attīstības virzienus.
36Pamatnostādņu mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas
37vispusīga attīstība valstī - indivīda (autors, izgudrotājs, kas
38rada intelektuālo īpašumu) darbība un uzņēmējdarbība ar augstāko
39pievienoto vērtību intelektuālā īpašuma tiesību jomā,
40intelektuālā īpašuma jomā izglītota sabiedrība un paaugstināts
41novitāšu aizsardzības līmenis.
1Sakārtots nacionālais normatīvais regulējums
2intelektuālā īpašuma tiesību jomā - novērsti trūkumi un
3neprecizitātes normatīvajos aktos attiecībā uz intelektuālā
4īpašuma tiesību aizsardzību. Līdz ar to tiek sakārtots
5normatīvais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību jomā,
6nodrošinot efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu.
1Attīstīta izgudrotājdarbība - uzlabota Latvijas
2piešķirto patentu kvalitāte, izvērtēts regulējums attiecībā uz
3Latvijas nacionālajā procedūrā piešķirto patentu kvalitāti un
4izstrādāti risinājuma varianti esošā regulējuma pilnveidošanai,
5izstrādātas ekspertu vadlīnijas, kas ietver vienotu metodoloģiju
6un kritērijus iesniegtā patenta pieteikuma izskatīšanai,
7modernizēta patentu informācijas sistēma, kas nodrošina iespēju
8elektroniski iesniegt patentu pieteikumus, kā arī iespēju tiesību
9īpašniekam internetā sekot līdzi pieteikuma statusam, tādējādi
10uzlabojot Latvijas piešķirto patentu kvalitāti.
1Pētījumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā, arī citu
2valstu likumu analīze, kuri nosaka tiesisko regulējumu
3intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Tādējādi tiek noskaidrota
4Latvijā esošā situācija intelektuālā īpašuma tiesību jomā un
5veikts tās salīdzinājums ar citām Eiropas un pasaules valstīm.
6Pētījumu izmantošana, lai turpinātu pilnveidot intelektuālā
7īpašuma tiesību aizsardzības jomu, kas ļaus uzlabot
8uzņēmējdarbības vidi.
1Efektīva pirātisma novēršana un apkarošana internetā
2- izstrādāts konceptuāls ziņojums un, pamatojoties uz to,
3piedāvāti konstruktīvi un efektīvi risinājuma varianti, kas
4ietver papildinošu, sistemātisku pasākumu kopumu attiecībā uz
5pirātisma apkarošanu un novēršanu digitālajā vidē. Valsts
6policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā izveidota
7vienota specializēta struktūrvienība kibernoziegumu (noziedzīgu
8nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā) apkarošanai.