6. pants

1Problēmu formulējums, kuru

2risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku

3un ex ante ietekmes novērtējums

46.1. Nacionālā normatīvā

5regulējuma pilnveidošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma

6tiesību aizsardzību un pārvaldību

7Vienots un harmonisks normatīvais regulējums ir

8priekšnosacījums veiksmīgai un progresīvai intelektuālā īpašuma

9tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Normatīvā bāze ir fundaments

10intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas progresam valstī, līdz

11ar to no tās kvalitātes ir arī atkarīga valsts ekonomiskā

12attīstība, jo tās pamatā ir tehnoloģiskā kapacitāte, kas ir cieši

13saistīta ar intelektuālā īpašuma attīstību.

146.1.1. Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību

15atbild vairākas valsts pārvaldes iestādes. Autortiesības un

16blakustiesības Latvijas Republikā ir KM kompetencē, un to

17aizsardzību nosaka Autortiesību likums. KM izstrādā normatīvo

18aktu projektus autortiesību un blakustiesību jomā, organizē un

19veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju

20uzraudzību u.c. PV ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās

21pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā

22īpašuma, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un

23pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā.

24PV nodrošina rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un reģistru

25ziņu publikāciju savā oficiālajā izdevumā, kā arī veicina

26izpratni par šo tiesību aizsardzību. ZM kompetencē ir augu

27šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās

28norādes. EM kompetencē ir negodīgas konkurences jautājumi,

29inovācijas politikas izstrāde un īstenošana. IeM (Valsts

30policijas) un Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta)

31kompetencē ir darbs ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā.

32ĀM kompetencē ir ārējās tirdzniecības politikas izstrāde un

33īstenošana, nodrošinot Latvijas Republikas interešu pārstāvību

34Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības

35institūcijās, pārstāvot Latvijas intereses ar tirdzniecību un

36intelektuālo īpašumu saistītās jomās ES tirdzniecības līgumos ar

37trešajām valstīm.

38Ņemot vērā pastāvošo fragmentāro intelektuālā īpašuma

39aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā nevalstisko

40organizāciju pārstāvji, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā

41tās sagatavotajās rekomendācijās valdībai no 2014.gada 3.jūnija

42Pozīcijas ziņojumā Nr.4 "Par intelektuālā īpašuma

43veicināšanu un aizsardzību" norādīja uz nepieciešamību

44veidot vienotu Intelektuālā īpašuma iestādi, kas būtu daudz

45efektīvāka veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību un stiprinot

46inovāciju pārnesi praksē, tādā veidā novēršot šobrīd pastāvošo

47fragmentārismu.

48Lai veidotu skaidru, vienotu un progresīvu politiku

49intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nepieciešams izvērtēt katras

50valsts institūcijas kompetenci intelektuālā īpašuma aizsardzības

51jomā un veikt analīzi par fragmentāro intelektuālā īpašuma

52aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā, atspoguļojot

53pastāvošās problēmas spēkā esošajā regulējumā un piedāvājot

54konstruktīvus un efektīvus risinājuma variantus esošās situācijas

55uzlabošanai.

56Problēma: Apgrūtināta iespēja veidot skaidru, vienotu

57un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā

58(rūpnieciskais īpašums, autortiesības, blakustiesības, augu

59šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās

60norādes, negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas

61izstrāde un īstenošana).

626.1.2. Nav konsekvences attiecībā uz nodarītā kaitējuma

63atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesiskajā

64regulējumā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

65norādēm", Patentu likumā un Autortiesību likumā, kā arī

66Civilprocesā likumā, līdz ar to nepieciešams izvērtēt vai Eiropas

67Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK

68par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību

69attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir

70pilnvērtīga un vai nepieciešams uzlabot esošo regulējumu. Likuma

71"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

7228.1 panta trešā daļa, Patentu likuma 64. panta trešā daļa un

73Autortiesību likuma 69.1 panta trešā daļa paredz, ka

74gadījumā, ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt

75saskaņā ar šo pantu otrajām daļām, zaudējumu atlīdzības apmērs

76nosakāms atbilstoši tai summai, kuru attiecīgo intelektuālo

77īpašuma tiesību subjekts varētu saņemt par tiesību objekta

78izmantošanas atļaujas izsniegšanu. Tomēr iespējamās licences

79maksājums būtu jāparedz kā alternatīvu, nevis pakārtotu zaudējumu

80aprēķināšanas metodi.

81Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzības jautājumi risināmi

82Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iespējamie grozījumi

83speciālajos likumos jāskatās kopsakarā ar Civilprocesa likumu,

84izvērtējot arī nepieciešamību veikt grozījumu Civilprocesa

85likumā.

86Problēma: Tiesību normas, kas regulē intelektuālā

87īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus Civilprocesa likumā,

88Patentu likumā, Autortiesību likumā, likumā "Par preču zīmēm

89un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", nepieciešams precizēt,

90lai nodrošinātu efektīvāku intelektuālā īpašuma aizsardzību.

916.1.3. Šobrīd Autortiesību likumā ir nepietiekami

92skaidri noteikta mijiedarbība starp Civillikuma un Autortiesību

93likuma normatīvo regulējumu attiecībā uz konkrētiem līguma

94veidiem, kuriem ir nozīme autortiesību jomā. Piemēram, nav

95pietiekami skaidrs, vai uz autora līgumu par pasūtītu darbu būtu

96attiecināmi Civillikuma noteikumi par uzņēmuma līgumiem. Tāpat

97nav skaidrs, vai un cik lielā mērā uz Autortiesību likumā

98regulēto licences līgumu ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par

99(tiesību) pirkuma līgumiem un noteikumi par atbildības pienākumu

100par lietas trūkumiem. Atsevišķi autortiesību jomā nozīmīgi līgumu

101veidi ir nepietiekami regulēti, kas vairo neskaidrību un strīdus

102rašanās iespējamību autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā.

103Piemēram, ne Civillikumā, ne Autortiesību likumā nav ietverts

104pietiekami plašs autora līguma par pasūtītu darbu regulējums,

105kas, ņemot vērā pasūtāmā objekta specifiku (sasniedzamā rezultāta

106neiestāšanās paaugstinātais risks, kvalitātes kritēriju

107noteikšanas grūtības u.c.), atzīstams par normatīvā regulējuma

108trūkumu, kura rezultātā var tikt nepamatoti aizskartas

109autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā iesaistīto pušu

110tiesības un likumiskās intereses. Visbeidzot, pastāv

111nepieciešamība izvērtēt licenču un licenču līgumu regulējumu.

112Problēma: Līgumtiesiskais regulējums Autortiesību

113likumā ir nepilnīgs.

1146.1.4. Autortiesību likumā ietvertais autortiesību

115ierobežojumu regulējums (likuma V. nodaļa) nav pietiekami precīzs

116un skaidrs tiesību piemērotājiem. Tāpat pastāv nepieciešamība

117izvērtēt tā tvēruma atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem

118un ES direktīvām (it īpaši ES 2001. gada 22. maija direktīvai

1192001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu

120saskaņošanu informācijas sabiedrībā). Tādējādi samazinās

121sabiedrības atbalsts autortiesību sistēmai, un ilgtermiņā

122autortiesību tiesiskais regulējums var nonākt pretrunā arī ar

123autoru un to tiesību pārņēmēju interesēm.

124Problēma: Autortiesību likumā ietvertais autortiesību

125ierobežojumu regulējums nav pietiekami precīzs, un ir

126nepieciešams izvērtēt tā atbilstību attiecīgajam ES

127regulējumam.

1286.1.5. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikti mērķi un

129principi kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības

130uzraudzībai, līdz ar to radot risku, ka netiek nodrošināta minēto

131organizāciju darbības pietiekama efektivitāte un caurskatāmība.

132Nav regulējuma, kas dotu uzraudzības institūcijai tiesības

133pārbaudīt kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbību, pieaicinot

134ārēju auditoru gadījumos, kad jāizvērtē jautājumi par izsniegtās

135atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu

136anulēšanu. Vienīgā sankcija, kas paredzēta par mantisko tiesību

137kolektīvā pārvaldījuma organizāciju veiktajiem pārkāpumiem, ir

138kolektīvā pārvaldījuma īstenošanai izsniegtās atļaujas anulēšana

139( Autortiesību likuma 67. panta ceturtā daļa). Ņemot vērā, ka

140minētās sankcijas piemērošana par salīdzinoši nenozīmīgiem

141pārkāpumiem nebūtu samērīga, jāvērtē papildu sankciju ieviešanas

142nepieciešamība normatīvajos aktos šādu pārkāpumu novēršanai.

143Problēma: Normatīvajos aktos nepietiekami skaidri

144noteikti kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzības mērķi un

145principi, kā arī sankciju trūkums normatīvajos aktos attiecībā uz

146salīdzinoši nebūtiskiem minēto organizāciju pārkāpumiem.

1476.1.6. Atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņa ir

148vērsta uz to, lai liegtu pārkāpējam negodīgi gūto labumu, nevis

149kompensētu prasītāja mantas samazinājumu. Piemēram, licences

150atlīdzība nereti tiek saistīta ar to, ka tai nepiemīt preventīva

151iedarbība un tādejādi tiek veicināta intelektuālā īpašuma objektu

152izmantošana bez licences, jo no atbildētāja tiek piedzīta tā pati

153summa, ko tas būtu samaksājis tad, ja laikus būtu noslēdzis

154licences līgumu ar tiesību īpašnieku. Latvijā nav izvērtēta

155iespēja intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās (civillietās)

156izmantot tādu tiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja

157negodīgi iegūtās peļņas piedziņu. Tā kā vispārējais princips

158zaudējumu atlīdzināšanai ir atrautās peļņas un licences maksas

159metode, bet atrautās peļņas piedziņa nav zaudējumu atlīdzināšanas

160veids, tad šāda jauna institūta ieviešana Latvijas tiesībās būtu

161konceptuāli izvērtējama, turklāt šāda institūta ieviešanu

162nevajadzētu attiecināt tikai uz atsevišķu lietu kategoriju.

163Problēma: Latvijā nav izvērtēta iespēja izmantot tādu

164civiltiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja negodīgi

165iegūtās peļņas piedziņa.

1666.1.7. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība,

167kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt

168mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. Autortiesību

169likuma 67. panta ceturtajā daļā ir norādīti gadījumi, kuros

170Kultūras ministrijai ir pienākums anulēt tās izsniegto atļauju,

171taču likumā nav noteikts, kādas darbības attiecīgajai kolektīvā

172pārvaldījuma organizācijai būtu jāveic saistībā ar tai izsniegtās

173atļaujas anulēšanu, tostarp attiecībā uz norēķiniem ar tiesību

174īpašniekiem un atskaišu sniegšanu. Nav arī veikts izvērtējums,

175vai normatīvajos aktos būtu jāparedz papildu noregulējuma

176pasākumi, kas nodrošinātu attiecīgā tiesību (izmantošanas) veida

177kolektīvā pārvaldījuma nepārtrauktību.

178Problēma: Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta

179kārtība, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas

180veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana.

1816.1.8. Administratīvais slogs, kas tiek radīts

182personām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija

183noteikumiem Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un

184reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās

185iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" ir

186tiesības tikt reģistrētām profesionālo lietotāju reģistrā,

187saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā

188"Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā

189īpašuma nodrošināšanai" konstatēto (sk. pētījuma

190100.-101.lpp.) ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar ieguvumu no

191reģistrēšanās minētajā reģistrā. Tāpat nav veikts izvērtējums

192attiecībā uz to, vai, ņemot vērā nesēja atlīdzības sistēmas

193būtību un administrēšanas apsvērumus, daļu no iekasētās nesēja

194atlīdzības vajadzētu novirzīt speciālam mērķfondam, kas tiktu

195izmantots kopējam autoru un blakustiesību subjektu labumam,

196piemēram, kā finansiāls atbalsts dažādu kultūras pasākumu un

197projektu organizēšanā.

198Problēma: Tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai

199izmantojamo iekārtu atlīdzības administrēšanas nepietiekama

200efektivitāte saistībā ar profesionālajiem lietotājiem un

201iekasētās atlīdzības sadales principu izvērtējuma trūkums.

2026.1.9. Gadījumā, kad starp mantisko tiesību kolektīvā

203pārvaldījuma organizāciju, no vienas puses, un darbu vai

204blakustiesību objektu izmantotāju, no otras puses, pastāv

205ilgstošs strīds par minētās organizācijas noteiktajām atlīdzību

206likmēm (tarifiem) par darbu vai blakustiesību objektu

207izmantošanu, šāds strīds var kavēt darbu vai blakustiesību

208izmantošanu, radot negatīvu finanšu ietekmi abām strīdā

209iesaistītajām pusēm.

210Problēma: Strīdu starp mantisko tiesību kolektīvā

211pārvaldījuma organizācijām un darbu vai blakustiesību objektu

212izmantotājiem negatīvā ietekme uz darbu vai blakustiesību objektu

213izmantojumu.

2146.1.10. Augu šķirņu aizsardzības likumā nav norādīta

215neatkarīga institūcija, kas pierādītu šķirnes identitāti. Likumā

216nav paredzētas tiesības Valsts augu aizsardzības dienestam ieiet

217privātīpašumā un veikt šķirnes identitātes pārbaudi. Šķirņu

218aizsardzība nozīmē, ka selekcionāram ir tiesības pretendēt uz

219atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Latvijā,

220lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantojamām platībām tiek

221apsētas ar aizsargāto šķirņu pašaudzēto sēklu, bet procentuāli

222tikai daži lauksaimnieki maksā atlīdzību selekcionāram.

223Problēma: Selekcionārs nevar pierādīt savas šķirnes

224identitāti gadījumos, ja lauksaimnieks izvairās maksāt Augu

225šķirņu aizsardzības likumā minēto atlīdzību par šķirnes

226izmantošanu.

2276.1.11. Šobrīd nepastāv skaidrs komercnoslēpumu

228aizsardzības līmenis, kā arī konstatējama sadrumstalotība

229normatīvajā regulējumā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu

230iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

231Eiropas Komisija 2013. gada 4. decembrī ir nākusi klajā ar

232priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

233Nr.2013/0402 (COD) par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības

234informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu

235iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Direktīva), kas ir

236izstrādāts, lai uzlabotu nosacījumus novatoriskai uzņēmējdarbībai

237visā Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot tiesiskās aizsardzības

238sadrumstalotību Eiropas Savienībā, ko veido atšķirības Eiropas

239Savienības dalībvalstu komercnoslēpumu aizsardzības jomā, kā arī,

240veicinot inovāciju, lai uzlabotu komercnoslēpuma tiesisko

241aizsardzību pret piesavināšanos visā iekšējā tirgū.

242Ņemot vērā minēto, kā arī vadoties no lietderības apsvērumiem,

243Latvija pārskatīs normatīvo regulējumu attiecībā uz

244komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību, transponējot Direktīvu,

245tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu komercnoslēpumu

246aizsardzības jautājumā Eiropas Savienības līmenī.

247Problēma: Nepietiekams un sadrumstalots tiesiskais

248regulējums attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu,

249izmantošanu un izpaušanu.

2506.1.12. Tiesībaizsardzības iestādēm nav vienotas

251izpratnes par likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

252piemērošanas kārtību" 23. pantā esošā atklātā juridiskā

253jēdziena "būtisks kaitējums" piemērošanu attiecībā uz

254intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. "Būtisks

255kaitējums" ir tāds atklātais juridiskais jēdziens, kurš

256interpretētājam ir jānoskaidro likuma un konkrētā gadījuma

257kontekstā. Tātad, lai noskaidrotu, kas ir "būtisks

258kaitējums", likuma piemērotājam ir jāanalizē konkrētas

259tiesību normas konteksts un konkrētais gadījums. Līdz šim nav

260izveidojusies vienota prakse, kas ļautu atzīt atklātā juridiskā

261jēdziena "būtisks kaitējums" vienveidīgu piemērošanu,

262līdz ar to ir apgrūtināta šī jēdziena kazuistiskā konkretizēšana.

263Šī neviennozīmīgā tiesu prakse ir būtisks indikators jēdziena

264"būtisks kaitējums" neatbilstošai izpratnei. Tiesību

265normas piemērotāja uzdevums ir normu interpretēt tā, ka šī norma

266attiecināma tikai uz tādām situācijām, kad, piemērojot tai

267paredzētās sekas, tās individuālā gadījumā vēl ir (pietiekami)

268taisnīgas. Lai veiktu pareizu tiesību normu interpretāciju,

269rezultāts ir jāatrod saskaņā ar atzītajām tiesību normu

270interpretācijas pamatmetodēm (gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā

271un teleoloģiskā metode).11 Taču, ja izmantojot visas

272šīs metodes, tiesību, piemērotājs nenonāk pie taisnīga un loģiska

273risinājuma, ir jāvērtē, vai tiesību norma nesatur tik būtiskus

274trūkumus, ka tās piemērošana ir neatbilstoša likumdevēja mērķim.

275Tāpēc būtu jāizvērtē likuma "Par Krimināllikuma spēkā

276stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietvertā

277jēdziena "būtisks kaitējums" rediģēšana, jo pašreizējā

278redakcijā šis atklātais juridiskais jēdziens bieži ir

279kriminālprocesa izbeigšanas pamats, turklāt rodas šaubas, vai

280šāds lietas atrisinājums atbilst konkrētās tiesību normas

281mērķim.

282Krimināllikuma 148.panta pirmā daļa paredz sodu par

283autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks

284kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un

285interesēm.

286Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

287kārtību" 23.pants nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā

288paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks

289kaitējums, iestājas, ja:

2901) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams

291mantiskais zaudējums (piecu minimālo mēnešalgu apmērā),

2922) bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās

293intereses un tiesības.

294Panta trešā daļa savukārt nosaka, ka noziedzīgo nodarījumu

295rezultātā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma

296kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos. Likuma pielikumā šie

297kritēriji nav noteikti. Taču tiesā gan prokuroram, gan aizskarto

298tiesību īpašniekam ir jāpierāda ne tikai tiesību aizskāruma

299rezultātā radušies zaudējumi, bet arī vēl citas aizskartās

300tiesības un intereses, tātad ne tikai mantiskās vērtības. Tas ir

301apgrūtinoši, jo komersantam, kura intelektuālā īpašuma tiesības

302ir aizskartas un kura darbības mērķis ir peļņas gūšana,

303aizskartās intereses visbiežāk arī būs ievērojams mantiskais

304zaudējums, kas būtiski aizskars viņa ar likumu aizsargātās

305intereses un tiesības. Arī gadījumos, kad ir iespējams pierādīt

306citas aizskartās intereses, piemēram, komersanta reputācijas

307graušanu, patērētāju tiesību apdraudējumu u.tml., ne vienmēr tas

308tiek atzīts par pietiekošu apdraudējumu un nereti noved pie

309apstrīdama sprieduma.

310Problēma: Likuma "Par Krimināllikuma spēkā

311stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta jēdziens

312"būtisks kaitējums" iespējamā atklātās tiesiskās

313situācijas neprecīzā satura piepildīšana attiecībā uz

314intelektuālā īpašuma tiesībām.

3156.2. Nepilnības

316sabiedrības un uzņēmēju izglītības un informēšanas jomā

3176.2.1. Lai nodrošinātu kvalitatīvu intelektuālā īpašuma

318tiesību normu piemērošanu un līdz ar to efektīvu un progresīvu

319intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju, būtiska ir tiesību

320aizsardzības iestāžu darbinieku izglītība intelektuālā īpašuma

321tiesību jomā, tai skaitā, periodiska kvalifikācijas

322paaugstināšana un apmācības kursu un semināru organizēšana.

323Speciālistu zināšanas par intelektuālo īpašumu nav pietiekamas,

324taču tās ir būtiskas intelektuālā īpašuma tiesību

325aizsardzībai.

326Tā kā tiesnešiem nav pietiekošas izpratnes un zināšanu par

327intelektuālā īpašuma tiesībām, veidojas neviendabīga tiesu prakse

328intelektuālā īpašuma tiesību jomā, atstājot sekas attiecībā uz

329tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu. Tiesnešiem

330kopumā nav homogēnas izpratnes, kas pamatojas uz zināšanu

331nepietiekamību intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Arī

332tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem trūkst zināšanu

333intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā par

334autoru personisko tiesību būtību un saturu, aizsardzības līdzekļu

335efektīvāku piemērošanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma

336gadījumā, piemēram, saistībā ar licences maksas noteikšanu

337vairākkārtējā apmērā, kā arī zaudējumu atlīdzību un licences

338maksas piemērošanu.

339Galvenās grupas, kurām jāpievērš uzmanība turpmākajos

340izglītošanas pasākumos, ir muitas darbinieki, tiesneši, policijas

341darbinieki un prokurori.

342Problēma: Tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem un

343tiesnešiem ir nepietiekamas zināšanas intelektuālā īpašuma

344aizsardzības jomā.

3456.2.2. Intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kā arī

346ar šo jomu saistītajai sabiedrības daļai (autoriem, uzņēmējiem,

347zvērinātiem advokātiem, profesionālajiem patentpilnvarotajiem)

348nav pietiekošas zināšanas par aktualitātēm Eiropas Savienības

349tiesas praksē, kā arī par nacionālo tiesību aktu intelektuālā

350īpašuma jomā saturu un piemērošanas kritērijiem.

351Problēma: Iesaistītās sabiedrības zināšanas

352intelektuālā īpašuma tiesību un to aizsardzības jomā ir

353nepietiekamas.

3546.2.3. Sabiedrības neinformētība par intelektuālā

355īpašuma jomas jautājumiem rada problemātiskumu veiksmīgai

356intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī ir liek šķēršļus

357inovāciju radīšanai.

358Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits negatīvi ietekmē

359kopējos ekonomiskos rādītājus, kas balstīti uz inovatīvu

360tehnoloģisko attīstību valstī. Sabiedrībai netiek pastāvīgi

361sniegta vispusīga informācija par aktuālākajām norisēm

362intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

363Pastāv atsevišķa mācību literatūra latviešu valodā

364intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī lakoniski raksti

365uzņēmējiem, taču nav sistemātiskas, mērķtiecīgas sabiedrības

366informēšanas programmas.

367Problēma: Sabiedrībai netiek pilnvērtīgi sniegta

368informācija par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Nepieciešams

369paplašināt informācijas un komunikācijas kanālus. Trūkst drukātu

370informatīvo materiālu (gan vispārīga rakstura, gan konkrētai

371mērķauditorijai), sabiedrībai viegli pieejami informācijas

372resursi intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

3736.2.4. Konkrētas tiesību nozares nolēmumu apkopojums

374dod iespēju ieinteresētajām personām iegūt informāciju par

375tiesību pārkāpumiem un to sekām, līdz ar to arī paplašinot

376zināšanas nozares normatīvo aktu piemērošanā. Tiesu prakse ir

377nozīmīgs tiesību palīgavots, jo tiesas nolēmums var ietvert

378jaunas, vērtīgas un turpmākajam pielietojumam derīgas juridiskas

379atziņas. Lai gan elektroniski ir pieejams Augstākās tiesas

380prakses apkopojums par strīdiem preču zīmju lietās, tajā

381analizēti tiesu nolēmumi, kas pieņemti laika posmā no 2003. līdz

3822006.gadam.12 Latvijā nav sabiedrībai pieejams

383visaptverošs intelektuālā īpašuma tiesību nozares tiesu nolēmumu

384apkopojums, kurā tiktu apskatīti plašākā laika periodā pieņemti

385nolēmumi. Šāds nolēmumu apkopojums sniegtu iespēju

386ieinteresētajai sabiedrībai iegūt informāciju par intelektuālā

387īpašuma tiesību jautājumiem, kuri bieži satur tādas atvērtās un

388vērtējamās juridiskās situācijas, kuru izpratnei ir nepieciešams

389zināt tiesu praksi. Nav arī nodrošināta publiska pieeja tiesas

390nolēmumiem, kuros skatīti strīdi par rūpniecisko īpašumu.

391Nav nodrošināts datu apkopojums ar statistikas informāciju par

392administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem

393intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šāda informācija ir noderīga

394situācijas analīzei intelektuālā īpašuma jomā attiecībā uz

395izdarītajiem pārkāpumiem, attiecīgi no pārkāpumu skaita ir

396iespējams izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus un plānot

397turpmāko politiku attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību

398aizsardzību. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības

399stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī

400kvalitatīvas pārmaiņas attīstības procesā. Statistika atklāj

401sabiedrības masveida parādību kopumu un procesu stāvokļus,

402pārmaiņas un savstarpējās sakarības kā arī atklāj, un izzina ar

403tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati noder arī

404intelektuālā īpašuma īpašniekiem intelektuālā īpašuma tiesību

405stabilitātes valstī apzināšanai un attiecīgi secinājumu

406izdarīšanai par nepieciešamību reģistrēt intelektuālo īpašumu,

407lai nodrošinātu tā aizsardzību. Statistika sniedz informāciju par

408situāciju konkrētā valstī, no kuras var secināt, cik droša

409tiesiskā vide valstī ir attiecībā uz konkrētu tiesību

410izlietošanu. Tātad šādas informācijas nodrošināšana ir gan

411valsts, gan sabiedrības interesēs, tādējādi gan normatīvo aktu

412izstrādātāji, gan arī personas, kuras ir ieinteresētas

413intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, spēj izzināt situāciju

414valstī un plānot savu turpmāko darbību.

415Problēma: Sabiedrībai nav nodrošināta pieeja tiesu

416nolēmumiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās apkopojumam, kā

417arī nav pieejams statistikas datu apkopojums, kurā būtu apkopoti

418dati par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem

419nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

4206.2.5. Lai nodrošinātu atbilstošu zināšanu līmeni par

421intelektuālā īpašuma jautājumiem bērnu un jauniešu vidū, ir

422nepieciešams pastāvīgi izglītot vispārizglītojošo skolu

423skolniekus, kā arī tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),

424tehnisko specialitāšu un mākslas zinātņu studentus intelektuālā

425īpašuma tiesību jautājumos (intelektuālā īpašuma tiesību jomas

426pamatprincipi, intelektuālā īpašuma loma valsts ekonomiskajā

427attīstībā, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un to tiesiskās

428sekas). Augstskolas tiek uzskatītas par svarīgu posmu gan nākamo

429speciālistu sagatavošanai, gan arī inovāciju izstrādei, un ir

430nepieciešams veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu šajā

431etapā.

432Lai īstenotu šo uzdevumu, Eiropas Patentu iestāde uzsāka

433projektu Intelektuālā īpašuma izglītības veicināšana

434augstskolās. Projekta mērķis ir veicināt intelektuālā

435īpašuma zināšanu izplatīšanu universitātēs. Projekta īstenošanas

436Ceļa karte paredz pasākumu un aktivitāšu kopumu katrai

437valstij šī mērķa īstenošanai.

438Šobrīd Latvijā ir izveidots intelektuālā īpašuma pasniedzēju

439tīkls notiek pasniedzēju apmācības un diskusijas par intelektuālā

440īpašuma apmācību ieviešanu Latvijas augstskolās, pasniedzēji tiek

441regulāri informēti par jomas aktualitātēm, ir izveidota darba

442grupa Ceļa kartē plānoto aktivitāšu koordinācijai.

443Tāpat ir nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma

444stratēģiju Latvijas augstskolās. Īpaši svarīgi ir nodrošināt ar

445vispusīgu informāciju to studentu daļu, kurai savā profesionālajā

446darbībā ir tieša vai netieša saskarsme ar intelektuālā īpašuma

447tiesībām.

448Problēma: Pirmsskolas izglītības vecuma bērni netiek

449iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā veidā,

450lai radītu apziņu, ka savus radītos darbus nākotnē varēs izmantot

451ekonomiskā labuma gūšanai.

452Obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši netiek

453pilnvērtīgi iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma

454pamatprincipiem, ar šī īpašuma un tā potenciāla saistību ar

455valsts izaugsmi (izgudrojumi, radošā jaunrade), ar pārkāpumiem,

456to ietekmi.

457Studenti - tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),

458tehnisko specialitāšu, mākslas zinātņu studenti netiek

459pilnvērtīgi izglītoti intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

460Skolu un augstskolu pedagogi nav pietiekami informēti

461intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

4626.2.6. Būtiska ir informētība par Patentu tehniskās

463bibliotēkas un tās sniegtajiem pakalpojumiem: 1) informācijas

464resursu par intelektuālo īpašumu izmantošana, konsultācijas

465rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos, patentu

466informācijas; 2) preču zīmju un dizainparaugu meklējumu; 3)

467apmācība elektronisko resursu izmantošanā; 4) konsultācijas

468patentu informācijas meklēšanā. Šobrīd ir vērojams informācijas

469trūkums par Patentu tehniskās bibliotēkas pieejamību, tādējādi

470pilnvērtīgi netiek sniegts atbalsts pieteicējam neskaidro

471jautājumu precizēšanā un/vai pieteikuma sagatavošanai,

472nepieciešamās informācijas meklēšanā saistībā ar tiesību

473aizsardzību rūpnieciskā īpašuma jomā.

474Problēma: Informācijas trūkums par Patentu tehniskās

475bibliotēkas pieejamību un tās sniegtajiem pakalpojumiem.

476Papildus norādāms, ka attīstības plānošanas dokumenta

477"Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku

478cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču

479attīstīšanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (turpmāk -

480Tiesu darbinieku pamatnostādnes) projekta, kas izsludināts Valsts

481sekretāru 2014. gada 15. maija sanāksmē (VSS-436), 4.nodaļa

482"Sasaiste ar citiem politikas plānošanas un stratēģiskajiem

483dokumentiem" noteic, ka atsevišķas apmācības un pētījumus

484intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kas netiek

485iekļauti Tiesu darbinieku pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu

486plānā paredz "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un

487nodrošināšanas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam".

4886.3. Nepilnības

489izgudrotājdarbības veicināšanas jomā

4906.3.1. Šobrīd netiek nodrošināta droša un aizsargāta

491iespēja iesniegt patenta pieteikumu elektroniski. Elektroniski

492dokumentus Patentu valdei var iesniegt tikai pēc patenta

493pieteikuma publikācijas (izmantojot elektronisko pastu). Saskaņā

494ar Patentu likuma 48. panta pirmās daļas noteikumiem patenta

495pieteikuma materiāli pirms to publicēšanas ir slepeni, un tie

496nedrīkst būt pieejami trešajām personām. Tā kā elektronisko pastu

497nevar uzskatīt par drošu informācijas nodošanas avotu, dokumentus

498līdz patenta pieteikuma publicēšanai šādā veidā sūtīt nevar. Lai

499nodrošinātu iespēju iesniegt patentu pieteikumus elektroniski,

500izmantojot tiešsaistes sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu

501patentu informācijas sistēmu. Tālab ir nepieciešams nodrošināt

502patentēšanas procesa virzību patentu informācijas sistēmā, kā

503arī, ievērojot to, ka pēc patenta piešķiršanas dati ir jānosūta

504arī Eiropas Patentu iestādei, jānodrošina patentu reģistra ziņu

505atspoguļošana informācijas sistēmā arī pēc patenta piešķiršanas.

506Informācijas sistēmas neesamība un attiecīgās informācijas

507nepieejamība rada papildus administratīvo slogu

508privātpersonām.

509Papildus minētajam, tīmekļa vietnē nav publiski pieejamas

510informācijas par patentu pieteikumiem, kas apgrūtina savlaicīgu

511informācijas saņemšanu attiecībā uz patenta pieteikumiem. Šādas

512informācijas neesamība ierobežo sabiedrības iespējas uzzināt

513Latvijas patenta pieteikumu un patentu aktuālo statusu, kā arī

514Latvijā apstiprināto Eiropas patentu statusu, tādējādi liedzot

515iespēju patenta pieteicējam veikt patstāvīgu reģistrēto patentu

516izpēti, lai pārliecinātos par sava izgudrojuma novitāti.

517Problēma: Publiski pieejamas informācijas par

518piešķirtajiem patentiem neesamība, un elektroniskās tiešsaistes

519sistēmas, kā droša elektroniskā līdzekļa patenta pieteikuma

520elektroniskai iesniegšanai, neesamība.

5216.3.2. Būtiski ir uzlabot Latvijas piešķirto patentu

522kvalitāti, tādējādi veicinot Latvijas izgudrojumu konkurētspēju

523pasaulē, veicinot Latvijā radīto izgudrojumu

524komercializāciju.

525Šobrīd Latvijā pieteicējs par salīdzinoši zemām

526cenām13 var iegūt izgudrojuma aizsardzību - saņemt

527nacionālo patentu, bet šī izgudrojuma aizsardzība, ņemot vērā to,

528ka piešķirot patentu tiek veikta vien formālo prasību pārbaude,

529bet netiek veikts patentmeklējums un netiek veikta pilna

530ekspertīze, nesniedz informāciju par riskiem patenta spēkā

531esamībai - par potenciālajiem līdzīgajiem vai identiskajiem

532izgudrojumiem, kas varētu būt par pamatu patenta atzīšanai par

533spēkā neesošu. Tādējādi Latvijā veidojas situācija, ka

534reģistrācijas izmaksas ir mazas, bet vēlāk papildu izmaksas rodas

535trešajām personām un patenta īpašniekam, konstatējot, ka

536izgudrojums nav jauns vai neatbilst izgudrojuma līmeņa

537kritērijiem.

538Problēma: Zema Latvijas piešķirto patentu kvalitāte, jo

539saskaņā ar Patentu likumā paredzēto patentu piešķir, ja patenta

540pieteikums atbilst vien formālajām prasībām, neveicot

541patentmeklējumu un pilnu ekspertīzi, kā arī nav paredzēta iespēja

542piešķirt īstermiņa patentu (lietderīgo modeli).

5436.3.3. Šobrīd, izskatot patentu pieteikumus, eksperti

544balstās uz subjektīvo viedokli, jo neeksistē vadlīnijas, kas

545ietvertu vienotu metodoloģiju un kritērijus iesniegtā patenta

546pieteikuma izskatīšanai, tādējādi patentu pieteikumu izskatīšanā

547šobrīd konstatējama nekonsekvence un individuālā pieeja, kas

548nenodrošina pieteicējam vispārēju ieskatu par iesniegtā

549pieteikuma izskatīšanas metodoloģiju, kā arī neļauj pieteicējam

550jau pirms pieteikuma iesniegšanas veikt pirmreizējo izvērtēšanu,

551lai novērtētu pozitīva lēmuma vai reģistrācijas atteikuma

552iespējamību.

553Problēma: Nekonsekvence un individuālā, uz subjektīvo

554viedokli balstīta eksperta pieeja pieteikumu izskatīšanā, kas

555pamatojas ar vienotu vērtēšanas kritēriju neesamību.

556Papildus attiecībā uz 6.3.sadaļu kopumā ir norādāms, ka valsts

557tautsaimniecības attīstības pamats ir moderni, inovatīvi

558uzņēmumi, kas iegulda inovācijā, pētniecībā un attīstībā, radot

559jaunus vai būtiski uzlabotus, augstas pievienotas vērtības

560produktus vai pakalpojumus, kā arī nodrošinot labi apmaksātas

561darba vietas. Savukārt intelektuālajam īpašumam, jo īpaši

562rūpnieciskajam īpašumam, piemēram, izgudrojumu patentiem,

563dizainparaugiem un preču zīmēm ir nozīmīga loma gan uzņēmuma

564nemateriālo vērtību un tā konkurētspējas priekšrocību radīšanā,

565gan uzņēmuma inovācijas potenciāla palielināšanā, gan, kopumā

566vērtējot - valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.

567Lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu inovācijas sniegumu, tostarp

568palielinātu vidēji augsto un augsto ražošanas un pakalpojumu

569nozaru īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības struktūrā, jāveido

570sabalansēts un savstarpēji papildinošs atbalsta instrumentu

571kopums, kas vērsts gan uz zināšanu radīšanu, gan izplatīšanu un

572šo zināšanu izmantošanu, tostarp atbalstot uzņēmumu centienus

573nostiprināt rūpnieciskā īpašuma tiesības.

574Galvenie nacionālās inovācijas sistēmas elementi un rīcības

575virzieni, kā arī aktivitāšu līmeņa pasākumi inovācijas sekmēšanai

576ir ietverti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs

5772014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija

578rīkojumu Nr.282 "Par Nacionālās industriālās politikas

579attīstības pamatnostādnēm"), kā arī Zinātnes, tehnoloģiju

580attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam

581(apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685

582"Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

583pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam").

5846.4. Pētījumu

585trūkums intelektuālā īpašuma tiesību jomā

586Lai sekmīgi attīstītu intelektuālā īpašuma tiesību normatīvo

587regulējumu, nepieciešams iegūt informāciju par intelektuālā

588īpašuma tiesību normatīvajiem regulējumiem un to piemērošanas

589praksi citās valstīs, kā arī normatīvā regulējuma intelektuālā

590īpašuma jomā ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem un intelektuālā

591īpašuma sfēru. Būtiska ir informācija par intelektuālā īpašuma

592jautājumiem, no tiem subjektiem, kas ar intelektuālo īpašumu

593saskaras ikdienas praksē un citiem būtiskiem intelektuālā īpašuma

594aspektiem, kas ietekmē normatīvā regulējuma attīstību un tiesību

595izlietošanas un aizsardzības progresu.

596Problēma: Latvijā trūkst zinātnisku pētījumu un aptauju

597intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

5986.5. Trūkumi

599cīņai ar pirātismu internetā

600Ar katru gadu interneta vidē ir vērojams arvien straujāks

601tehniskais progress, kura ietvaros notiek tehnoloģiju

602pilnveidošana, kā rezultātā tiek sasniegti tādi pozitīvi efekti

603tautsaimniecībā kā interneta ātruma, lejupielādes ātruma un

604augšupielādes ātruma pieaugums. Straujās attīstības un IT

605komersantu konkurences rezultātā IT pakalpojumi kļūst pieejami

606arvien plašākam lietotāju lokam. Latvijā 2013.gadā internetu

607lieto14 71.2 % iedzīvotāju. Līdz ar plašo interneta

608lietotāju skaita pieaugumu rodas arī negatīvas sekas, jo aizvien

609biežāk inter ne ta vidē tiek pārkāptas autortiesības un

610blakustiesības. Tā kā internetam nav ģeogrāfisku robežu, tad

611tikai vienā valstī pieņemtie pasākumi prettiesiskās darbības

612ierobežošanai darbojas neefektīvi.

613FTP serveru un vienādranga tīklu (peer to peer network

614"P2P") izveidošanas sākumā tie tika pozicionēti kā ļoti

615ātrs un lēts atklātā pirmkoda (Open Source) programmu un

616to izejas kodu izplatīšanas veids. Pašreiz atsevišķas programmas

617un to atjauninājumus to īpašnieki piedāvā lejupielādēt ar

618BitTorrent programmas palīdzību. Arī reālā laika dati,

619tādi kā interneta telefonijas datu plūsma, izmantojot

620Skype programmu, tiek pārraidīti ar peer to peer

621tehnoloģijām.

622Ar FTP serveru un peer to peer tīklu palīdzību

623uzņēmumiem ir iespēja īsā laikā (ar lielu datu izplatīšanas

624ātrumu) apmainīties ar liela formāta failiem. Privātpersonas

625savukārt savā starpā var apmainīties, piemēram, ar ceļojuma laikā

626nofotografēto vai nofilmēto. Turklāt peer to peer tīklus

627izmanto arī jaunie mūziķi, kuri vēl nav ieguvuši popularitāti,

628tādā veidā popularizējot savu veikumu.

629Dažādas informācijas apmaiņa FTP serveros un peer to

630peer tīklos nav pretlikumīga līdz tam brīdim, kamēr tajos

631netiek veikta apmaiņa ar svešiem autortiesību un blakustiesību

632objektiem bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas. Taču, kā

633liecina prakse, FTP serveri un peer to peer tīkli tiek

634plaši izmantoti nelikumīgai autortiesību un blakustiesību objektu

635izplatīšanai. Šajos tīklos šobrīd ir vislielākais datu

636izplatīšanas ātrums un visjaunākie autortiesību un blakustiesību

637objekti (mūzika, datorprogrammas, spēles, filmas, seriāli,

638grāmatas utt.). Tādēļ ir jāvērtē iespējas ierobežot autortiesību

639un blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu minētajos veidos.

640Vienlaikus ir būtiski ievērot tehnoloģiju neitralitātes principu,

641neatzīstot kādu tehnoloģiju pašu par sevi par prettiesisku.

642Problēma: Šobrīd Latvijā ir nepieciešams izvērtēt esošo

643normatīvo regulējumu un meklēt jaunus risinājumus, kas palīdzētu

644ierobežot un pārtraukt autortiesību un blakustiesību objektu

645nelikumīgu izplatīšanu, izmantojot FTP serverus un failu apmaiņas

646tīklus.