Par Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam 6. pants

Problēmu formulējums, kuru

risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku

un ex ante ietekmes novērtējums

6.1. Nacionālā normatīvā

regulējuma pilnveidošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma

tiesību aizsardzību un pārvaldību

Vienots un harmonisks normatīvais regulējums ir

priekšnosacījums veiksmīgai un progresīvai intelektuālā īpašuma

tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Normatīvā bāze ir fundaments

intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas progresam valstī, līdz

ar to no tās kvalitātes ir arī atkarīga valsts ekonomiskā

attīstība, jo tās pamatā ir tehnoloģiskā kapacitāte, kas ir cieši

saistīta ar intelektuālā īpašuma attīstību.

6.1.1. Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību

atbild vairākas valsts pārvaldes iestādes. Autortiesības un

blakustiesības Latvijas Republikā ir KM kompetencē, un to

aizsardzību nosaka Autortiesību likums. KM izstrādā normatīvo

aktu projektus autortiesību un blakustiesību jomā, organizē un

veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju

uzraudzību u.c. PV ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās

pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā

īpašuma, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un

pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā.

PV nodrošina rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un reģistru

ziņu publikāciju savā oficiālajā izdevumā, kā arī veicina

izpratni par šo tiesību aizsardzību. ZM kompetencē ir augu

šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās

norādes. EM kompetencē ir negodīgas konkurences jautājumi,

inovācijas politikas izstrāde un īstenošana. IeM (Valsts

policijas) un Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta)

kompetencē ir darbs ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā.

ĀM kompetencē ir ārējās tirdzniecības politikas izstrāde un

īstenošana, nodrošinot Latvijas Republikas interešu pārstāvību

Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības

institūcijās, pārstāvot Latvijas intereses ar tirdzniecību un

intelektuālo īpašumu saistītās jomās ES tirdzniecības līgumos ar

trešajām valstīm.

Ņemot vērā pastāvošo fragmentāro intelektuālā īpašuma

aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā nevalstisko

organizāciju pārstāvji, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā

tās sagatavotajās rekomendācijās valdībai no 2014.gada 3.jūnija

Pozīcijas ziņojumā Nr.4 "Par intelektuālā īpašuma

veicināšanu un aizsardzību" norādīja uz nepieciešamību

veidot vienotu Intelektuālā īpašuma iestādi, kas būtu daudz

efektīvāka veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību un stiprinot

inovāciju pārnesi praksē, tādā veidā novēršot šobrīd pastāvošo

fragmentārismu.

Lai veidotu skaidru, vienotu un progresīvu politiku

intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nepieciešams izvērtēt katras

valsts institūcijas kompetenci intelektuālā īpašuma aizsardzības

jomā un veikt analīzi par fragmentāro intelektuālā īpašuma

aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā, atspoguļojot

pastāvošās problēmas spēkā esošajā regulējumā un piedāvājot

konstruktīvus un efektīvus risinājuma variantus esošās situācijas

uzlabošanai.

Problēma: Apgrūtināta iespēja veidot skaidru, vienotu

un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā

(rūpnieciskais īpašums, autortiesības, blakustiesības, augu

šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās

norādes, negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas

izstrāde un īstenošana).

6.1.2. Nav konsekvences attiecībā uz nodarītā kaitējuma

atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesiskajā

regulējumā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm", Patentu likumā un Autortiesību likumā, kā arī

Civilprocesā likumā, līdz ar to nepieciešams izvērtēt vai Eiropas

Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK

par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību

attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir

pilnvērtīga un vai nepieciešams uzlabot esošo regulējumu. Likuma

"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

28.1 panta trešā daļa, Patentu likuma 64. panta trešā daļa un

Autortiesību likuma 69.1 panta trešā daļa paredz, ka

gadījumā, ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt

saskaņā ar šo pantu otrajām daļām, zaudējumu atlīdzības apmērs

nosakāms atbilstoši tai summai, kuru attiecīgo intelektuālo

īpašuma tiesību subjekts varētu saņemt par tiesību objekta

izmantošanas atļaujas izsniegšanu. Tomēr iespējamās licences

maksājums būtu jāparedz kā alternatīvu, nevis pakārtotu zaudējumu

aprēķināšanas metodi.

Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzības jautājumi risināmi

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iespējamie grozījumi

speciālajos likumos jāskatās kopsakarā ar Civilprocesa likumu,

izvērtējot arī nepieciešamību veikt grozījumu Civilprocesa

likumā.

Problēma: Tiesību normas, kas regulē intelektuālā

īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus Civilprocesa likumā,

Patentu likumā, Autortiesību likumā, likumā "Par preču zīmēm

un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", nepieciešams precizēt,

lai nodrošinātu efektīvāku intelektuālā īpašuma aizsardzību.

6.1.3. Šobrīd Autortiesību likumā ir nepietiekami

skaidri noteikta mijiedarbība starp Civillikuma un Autortiesību

likuma normatīvo regulējumu attiecībā uz konkrētiem līguma

veidiem, kuriem ir nozīme autortiesību jomā. Piemēram, nav

pietiekami skaidrs, vai uz autora līgumu par pasūtītu darbu būtu

attiecināmi Civillikuma noteikumi par uzņēmuma līgumiem. Tāpat

nav skaidrs, vai un cik lielā mērā uz Autortiesību likumā

regulēto licences līgumu ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par

(tiesību) pirkuma līgumiem un noteikumi par atbildības pienākumu

par lietas trūkumiem. Atsevišķi autortiesību jomā nozīmīgi līgumu

veidi ir nepietiekami regulēti, kas vairo neskaidrību un strīdus

rašanās iespējamību autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā.

Piemēram, ne Civillikumā, ne Autortiesību likumā nav ietverts

pietiekami plašs autora līguma par pasūtītu darbu regulējums,

kas, ņemot vērā pasūtāmā objekta specifiku (sasniedzamā rezultāta

neiestāšanās paaugstinātais risks, kvalitātes kritēriju

noteikšanas grūtības u.c.), atzīstams par normatīvā regulējuma

trūkumu, kura rezultātā var tikt nepamatoti aizskartas

autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā iesaistīto pušu

tiesības un likumiskās intereses. Visbeidzot, pastāv

nepieciešamība izvērtēt licenču un licenču līgumu regulējumu.

Problēma: Līgumtiesiskais regulējums Autortiesību

likumā ir nepilnīgs.

6.1.4. Autortiesību likumā ietvertais autortiesību

ierobežojumu regulējums (likuma V. nodaļa) nav pietiekami precīzs

un skaidrs tiesību piemērotājiem. Tāpat pastāv nepieciešamība

izvērtēt tā tvēruma atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem

un ES direktīvām (it īpaši ES 2001. gada 22. maija direktīvai

2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu

saskaņošanu informācijas sabiedrībā). Tādējādi samazinās

sabiedrības atbalsts autortiesību sistēmai, un ilgtermiņā

autortiesību tiesiskais regulējums var nonākt pretrunā arī ar

autoru un to tiesību pārņēmēju interesēm.

Problēma: Autortiesību likumā ietvertais autortiesību

ierobežojumu regulējums nav pietiekami precīzs, un ir

nepieciešams izvērtēt tā atbilstību attiecīgajam ES

regulējumam.

6.1.5. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikti mērķi un

principi kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības

uzraudzībai, līdz ar to radot risku, ka netiek nodrošināta minēto

organizāciju darbības pietiekama efektivitāte un caurskatāmība.

Nav regulējuma, kas dotu uzraudzības institūcijai tiesības

pārbaudīt kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbību, pieaicinot

ārēju auditoru gadījumos, kad jāizvērtē jautājumi par izsniegtās

atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu

anulēšanu. Vienīgā sankcija, kas paredzēta par mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizāciju veiktajiem pārkāpumiem, ir

kolektīvā pārvaldījuma īstenošanai izsniegtās atļaujas anulēšana

( Autortiesību likuma 67. panta ceturtā daļa). Ņemot vērā, ka

minētās sankcijas piemērošana par salīdzinoši nenozīmīgiem

pārkāpumiem nebūtu samērīga, jāvērtē papildu sankciju ieviešanas

nepieciešamība normatīvajos aktos šādu pārkāpumu novēršanai.

Problēma: Normatīvajos aktos nepietiekami skaidri

noteikti kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzības mērķi un

principi, kā arī sankciju trūkums normatīvajos aktos attiecībā uz

salīdzinoši nebūtiskiem minēto organizāciju pārkāpumiem.

6.1.6. Atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņa ir

vērsta uz to, lai liegtu pārkāpējam negodīgi gūto labumu, nevis

kompensētu prasītāja mantas samazinājumu. Piemēram, licences

atlīdzība nereti tiek saistīta ar to, ka tai nepiemīt preventīva

iedarbība un tādejādi tiek veicināta intelektuālā īpašuma objektu

izmantošana bez licences, jo no atbildētāja tiek piedzīta tā pati

summa, ko tas būtu samaksājis tad, ja laikus būtu noslēdzis

licences līgumu ar tiesību īpašnieku. Latvijā nav izvērtēta

iespēja intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās (civillietās)

izmantot tādu tiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja

negodīgi iegūtās peļņas piedziņu. Tā kā vispārējais princips

zaudējumu atlīdzināšanai ir atrautās peļņas un licences maksas

metode, bet atrautās peļņas piedziņa nav zaudējumu atlīdzināšanas

veids, tad šāda jauna institūta ieviešana Latvijas tiesībās būtu

konceptuāli izvērtējama, turklāt šāda institūta ieviešanu

nevajadzētu attiecināt tikai uz atsevišķu lietu kategoriju.

Problēma: Latvijā nav izvērtēta iespēja izmantot tādu

civiltiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja negodīgi

iegūtās peļņas piedziņa.

6.1.7. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība,

kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt

mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. Autortiesību

likuma 67. panta ceturtajā daļā ir norādīti gadījumi, kuros

Kultūras ministrijai ir pienākums anulēt tās izsniegto atļauju,

taču likumā nav noteikts, kādas darbības attiecīgajai kolektīvā

pārvaldījuma organizācijai būtu jāveic saistībā ar tai izsniegtās

atļaujas anulēšanu, tostarp attiecībā uz norēķiniem ar tiesību

īpašniekiem un atskaišu sniegšanu. Nav arī veikts izvērtējums,

vai normatīvajos aktos būtu jāparedz papildu noregulējuma

pasākumi, kas nodrošinātu attiecīgā tiesību (izmantošanas) veida

kolektīvā pārvaldījuma nepārtrauktību.

Problēma: Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta

kārtība, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas

veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana.

6.1.8. Administratīvais slogs, kas tiek radīts

personām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija

noteikumiem Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un

reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās

iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" ir

tiesības tikt reģistrētām profesionālo lietotāju reģistrā,

saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā

"Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā

īpašuma nodrošināšanai" konstatēto (sk. pētījuma

100.-101.lpp.) ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar ieguvumu no

reģistrēšanās minētajā reģistrā. Tāpat nav veikts izvērtējums

attiecībā uz to, vai, ņemot vērā nesēja atlīdzības sistēmas

būtību un administrēšanas apsvērumus, daļu no iekasētās nesēja

atlīdzības vajadzētu novirzīt speciālam mērķfondam, kas tiktu

izmantots kopējam autoru un blakustiesību subjektu labumam,

piemēram, kā finansiāls atbalsts dažādu kultūras pasākumu un

projektu organizēšanā.

Problēma: Tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai

izmantojamo iekārtu atlīdzības administrēšanas nepietiekama

efektivitāte saistībā ar profesionālajiem lietotājiem un

iekasētās atlīdzības sadales principu izvērtējuma trūkums.

6.1.9. Gadījumā, kad starp mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizāciju, no vienas puses, un darbu vai

blakustiesību objektu izmantotāju, no otras puses, pastāv

ilgstošs strīds par minētās organizācijas noteiktajām atlīdzību

likmēm (tarifiem) par darbu vai blakustiesību objektu

izmantošanu, šāds strīds var kavēt darbu vai blakustiesību

izmantošanu, radot negatīvu finanšu ietekmi abām strīdā

iesaistītajām pusēm.

Problēma: Strīdu starp mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijām un darbu vai blakustiesību objektu

izmantotājiem negatīvā ietekme uz darbu vai blakustiesību objektu

izmantojumu.

6.1.10. Augu šķirņu aizsardzības likumā nav norādīta

neatkarīga institūcija, kas pierādītu šķirnes identitāti. Likumā

nav paredzētas tiesības Valsts augu aizsardzības dienestam ieiet

privātīpašumā un veikt šķirnes identitātes pārbaudi. Šķirņu

aizsardzība nozīmē, ka selekcionāram ir tiesības pretendēt uz

atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Latvijā,

lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantojamām platībām tiek

apsētas ar aizsargāto šķirņu pašaudzēto sēklu, bet procentuāli

tikai daži lauksaimnieki maksā atlīdzību selekcionāram.

Problēma: Selekcionārs nevar pierādīt savas šķirnes

identitāti gadījumos, ja lauksaimnieks izvairās maksāt Augu

šķirņu aizsardzības likumā minēto atlīdzību par šķirnes

izmantošanu.

6.1.11. Šobrīd nepastāv skaidrs komercnoslēpumu

aizsardzības līmenis, kā arī konstatējama sadrumstalotība

normatīvajā regulējumā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu

iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

Eiropas Komisija 2013. gada 4. decembrī ir nākusi klajā ar

priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

Nr.2013/0402 (COD) par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības

informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu

iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Direktīva), kas ir

izstrādāts, lai uzlabotu nosacījumus novatoriskai uzņēmējdarbībai

visā Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot tiesiskās aizsardzības

sadrumstalotību Eiropas Savienībā, ko veido atšķirības Eiropas

Savienības dalībvalstu komercnoslēpumu aizsardzības jomā, kā arī,

veicinot inovāciju, lai uzlabotu komercnoslēpuma tiesisko

aizsardzību pret piesavināšanos visā iekšējā tirgū.

Ņemot vērā minēto, kā arī vadoties no lietderības apsvērumiem,

Latvija pārskatīs normatīvo regulējumu attiecībā uz

komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību, transponējot Direktīvu,

tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu komercnoslēpumu

aizsardzības jautājumā Eiropas Savienības līmenī.

Problēma: Nepietiekams un sadrumstalots tiesiskais

regulējums attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu,

izmantošanu un izpaušanu.

6.1.12. Tiesībaizsardzības iestādēm nav vienotas

izpratnes par likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību" 23. pantā esošā atklātā juridiskā

jēdziena "būtisks kaitējums" piemērošanu attiecībā uz

intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. "Būtisks

kaitējums" ir tāds atklātais juridiskais jēdziens, kurš

interpretētājam ir jānoskaidro likuma un konkrētā gadījuma

kontekstā. Tātad, lai noskaidrotu, kas ir "būtisks

kaitējums", likuma piemērotājam ir jāanalizē konkrētas

tiesību normas konteksts un konkrētais gadījums. Līdz šim nav

izveidojusies vienota prakse, kas ļautu atzīt atklātā juridiskā

jēdziena "būtisks kaitējums" vienveidīgu piemērošanu,

līdz ar to ir apgrūtināta šī jēdziena kazuistiskā konkretizēšana.

Šī neviennozīmīgā tiesu prakse ir būtisks indikators jēdziena

"būtisks kaitējums" neatbilstošai izpratnei. Tiesību

normas piemērotāja uzdevums ir normu interpretēt tā, ka šī norma

attiecināma tikai uz tādām situācijām, kad, piemērojot tai

paredzētās sekas, tās individuālā gadījumā vēl ir (pietiekami)

taisnīgas. Lai veiktu pareizu tiesību normu interpretāciju,

rezultāts ir jāatrod saskaņā ar atzītajām tiesību normu

interpretācijas pamatmetodēm (gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā

un teleoloģiskā metode).11 Taču, ja izmantojot visas

šīs metodes, tiesību, piemērotājs nenonāk pie taisnīga un loģiska

risinājuma, ir jāvērtē, vai tiesību norma nesatur tik būtiskus

trūkumus, ka tās piemērošana ir neatbilstoša likumdevēja mērķim.

Tāpēc būtu jāizvērtē likuma "Par Krimināllikuma spēkā

stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietvertā

jēdziena "būtisks kaitējums" rediģēšana, jo pašreizējā

redakcijā šis atklātais juridiskais jēdziens bieži ir

kriminālprocesa izbeigšanas pamats, turklāt rodas šaubas, vai

šāds lietas atrisinājums atbilst konkrētās tiesību normas

mērķim.

Krimināllikuma 148.panta pirmā daļa paredz sodu par

autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks

kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un

interesēm.

Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību" 23.pants nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks

kaitējums, iestājas, ja:

1) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams

mantiskais zaudējums (piecu minimālo mēnešalgu apmērā),

2) bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās

intereses un tiesības.

Panta trešā daļa savukārt nosaka, ka noziedzīgo nodarījumu

rezultātā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma

kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos. Likuma pielikumā šie

kritēriji nav noteikti. Taču tiesā gan prokuroram, gan aizskarto

tiesību īpašniekam ir jāpierāda ne tikai tiesību aizskāruma

rezultātā radušies zaudējumi, bet arī vēl citas aizskartās

tiesības un intereses, tātad ne tikai mantiskās vērtības. Tas ir

apgrūtinoši, jo komersantam, kura intelektuālā īpašuma tiesības

ir aizskartas un kura darbības mērķis ir peļņas gūšana,

aizskartās intereses visbiežāk arī būs ievērojams mantiskais

zaudējums, kas būtiski aizskars viņa ar likumu aizsargātās

intereses un tiesības. Arī gadījumos, kad ir iespējams pierādīt

citas aizskartās intereses, piemēram, komersanta reputācijas

graušanu, patērētāju tiesību apdraudējumu u.tml., ne vienmēr tas

tiek atzīts par pietiekošu apdraudējumu un nereti noved pie

apstrīdama sprieduma.

Problēma: Likuma "Par Krimināllikuma spēkā

stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta jēdziens

"būtisks kaitējums" iespējamā atklātās tiesiskās

situācijas neprecīzā satura piepildīšana attiecībā uz

intelektuālā īpašuma tiesībām.

6.2. Nepilnības

sabiedrības un uzņēmēju izglītības un informēšanas jomā

6.2.1. Lai nodrošinātu kvalitatīvu intelektuālā īpašuma

tiesību normu piemērošanu un līdz ar to efektīvu un progresīvu

intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju, būtiska ir tiesību

aizsardzības iestāžu darbinieku izglītība intelektuālā īpašuma

tiesību jomā, tai skaitā, periodiska kvalifikācijas

paaugstināšana un apmācības kursu un semināru organizēšana.

Speciālistu zināšanas par intelektuālo īpašumu nav pietiekamas,

taču tās ir būtiskas intelektuālā īpašuma tiesību

aizsardzībai.

Tā kā tiesnešiem nav pietiekošas izpratnes un zināšanu par

intelektuālā īpašuma tiesībām, veidojas neviendabīga tiesu prakse

intelektuālā īpašuma tiesību jomā, atstājot sekas attiecībā uz

tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu. Tiesnešiem

kopumā nav homogēnas izpratnes, kas pamatojas uz zināšanu

nepietiekamību intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Arī

tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem trūkst zināšanu

intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā par

autoru personisko tiesību būtību un saturu, aizsardzības līdzekļu

efektīvāku piemērošanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma

gadījumā, piemēram, saistībā ar licences maksas noteikšanu

vairākkārtējā apmērā, kā arī zaudējumu atlīdzību un licences

maksas piemērošanu.

Galvenās grupas, kurām jāpievērš uzmanība turpmākajos

izglītošanas pasākumos, ir muitas darbinieki, tiesneši, policijas

darbinieki un prokurori.

Problēma: Tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem un

tiesnešiem ir nepietiekamas zināšanas intelektuālā īpašuma

aizsardzības jomā.

6.2.2. Intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kā arī

ar šo jomu saistītajai sabiedrības daļai (autoriem, uzņēmējiem,

zvērinātiem advokātiem, profesionālajiem patentpilnvarotajiem)

nav pietiekošas zināšanas par aktualitātēm Eiropas Savienības

tiesas praksē, kā arī par nacionālo tiesību aktu intelektuālā

īpašuma jomā saturu un piemērošanas kritērijiem.

Problēma: Iesaistītās sabiedrības zināšanas

intelektuālā īpašuma tiesību un to aizsardzības jomā ir

nepietiekamas.

6.2.3. Sabiedrības neinformētība par intelektuālā

īpašuma jomas jautājumiem rada problemātiskumu veiksmīgai

intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī ir liek šķēršļus

inovāciju radīšanai.

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits negatīvi ietekmē

kopējos ekonomiskos rādītājus, kas balstīti uz inovatīvu

tehnoloģisko attīstību valstī. Sabiedrībai netiek pastāvīgi

sniegta vispusīga informācija par aktuālākajām norisēm

intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Pastāv atsevišķa mācību literatūra latviešu valodā

intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī lakoniski raksti

uzņēmējiem, taču nav sistemātiskas, mērķtiecīgas sabiedrības

informēšanas programmas.

Problēma: Sabiedrībai netiek pilnvērtīgi sniegta

informācija par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Nepieciešams

paplašināt informācijas un komunikācijas kanālus. Trūkst drukātu

informatīvo materiālu (gan vispārīga rakstura, gan konkrētai

mērķauditorijai), sabiedrībai viegli pieejami informācijas

resursi intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

6.2.4. Konkrētas tiesību nozares nolēmumu apkopojums

dod iespēju ieinteresētajām personām iegūt informāciju par

tiesību pārkāpumiem un to sekām, līdz ar to arī paplašinot

zināšanas nozares normatīvo aktu piemērošanā. Tiesu prakse ir

nozīmīgs tiesību palīgavots, jo tiesas nolēmums var ietvert

jaunas, vērtīgas un turpmākajam pielietojumam derīgas juridiskas

atziņas. Lai gan elektroniski ir pieejams Augstākās tiesas

prakses apkopojums par strīdiem preču zīmju lietās, tajā

analizēti tiesu nolēmumi, kas pieņemti laika posmā no 2003. līdz

2006.gadam.12 Latvijā nav sabiedrībai pieejams

visaptverošs intelektuālā īpašuma tiesību nozares tiesu nolēmumu

apkopojums, kurā tiktu apskatīti plašākā laika periodā pieņemti

nolēmumi. Šāds nolēmumu apkopojums sniegtu iespēju

ieinteresētajai sabiedrībai iegūt informāciju par intelektuālā

īpašuma tiesību jautājumiem, kuri bieži satur tādas atvērtās un

vērtējamās juridiskās situācijas, kuru izpratnei ir nepieciešams

zināt tiesu praksi. Nav arī nodrošināta publiska pieeja tiesas

nolēmumiem, kuros skatīti strīdi par rūpniecisko īpašumu.

Nav nodrošināts datu apkopojums ar statistikas informāciju par

administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem

intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šāda informācija ir noderīga

situācijas analīzei intelektuālā īpašuma jomā attiecībā uz

izdarītajiem pārkāpumiem, attiecīgi no pārkāpumu skaita ir

iespējams izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus un plānot

turpmāko politiku attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību

aizsardzību. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības

stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī

kvalitatīvas pārmaiņas attīstības procesā. Statistika atklāj

sabiedrības masveida parādību kopumu un procesu stāvokļus,

pārmaiņas un savstarpējās sakarības kā arī atklāj, un izzina ar

tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati noder arī

intelektuālā īpašuma īpašniekiem intelektuālā īpašuma tiesību

stabilitātes valstī apzināšanai un attiecīgi secinājumu

izdarīšanai par nepieciešamību reģistrēt intelektuālo īpašumu,

lai nodrošinātu tā aizsardzību. Statistika sniedz informāciju par

situāciju konkrētā valstī, no kuras var secināt, cik droša

tiesiskā vide valstī ir attiecībā uz konkrētu tiesību

izlietošanu. Tātad šādas informācijas nodrošināšana ir gan

valsts, gan sabiedrības interesēs, tādējādi gan normatīvo aktu

izstrādātāji, gan arī personas, kuras ir ieinteresētas

intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, spēj izzināt situāciju

valstī un plānot savu turpmāko darbību.

Problēma: Sabiedrībai nav nodrošināta pieeja tiesu

nolēmumiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās apkopojumam, kā

arī nav pieejams statistikas datu apkopojums, kurā būtu apkopoti

dati par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem

nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

6.2.5. Lai nodrošinātu atbilstošu zināšanu līmeni par

intelektuālā īpašuma jautājumiem bērnu un jauniešu vidū, ir

nepieciešams pastāvīgi izglītot vispārizglītojošo skolu

skolniekus, kā arī tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),

tehnisko specialitāšu un mākslas zinātņu studentus intelektuālā

īpašuma tiesību jautājumos (intelektuālā īpašuma tiesību jomas

pamatprincipi, intelektuālā īpašuma loma valsts ekonomiskajā

attīstībā, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un to tiesiskās

sekas). Augstskolas tiek uzskatītas par svarīgu posmu gan nākamo

speciālistu sagatavošanai, gan arī inovāciju izstrādei, un ir

nepieciešams veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu šajā

etapā.

Lai īstenotu šo uzdevumu, Eiropas Patentu iestāde uzsāka

projektu Intelektuālā īpašuma izglītības veicināšana

augstskolās. Projekta mērķis ir veicināt intelektuālā

īpašuma zināšanu izplatīšanu universitātēs. Projekta īstenošanas

Ceļa karte paredz pasākumu un aktivitāšu kopumu katrai

valstij šī mērķa īstenošanai.

Šobrīd Latvijā ir izveidots intelektuālā īpašuma pasniedzēju

tīkls notiek pasniedzēju apmācības un diskusijas par intelektuālā

īpašuma apmācību ieviešanu Latvijas augstskolās, pasniedzēji tiek

regulāri informēti par jomas aktualitātēm, ir izveidota darba

grupa Ceļa kartē plānoto aktivitāšu koordinācijai.

Tāpat ir nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma

stratēģiju Latvijas augstskolās. Īpaši svarīgi ir nodrošināt ar

vispusīgu informāciju to studentu daļu, kurai savā profesionālajā

darbībā ir tieša vai netieša saskarsme ar intelektuālā īpašuma

tiesībām.

Problēma: Pirmsskolas izglītības vecuma bērni netiek

iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā veidā,

lai radītu apziņu, ka savus radītos darbus nākotnē varēs izmantot

ekonomiskā labuma gūšanai.

Obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši netiek

pilnvērtīgi iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma

pamatprincipiem, ar šī īpašuma un tā potenciāla saistību ar

valsts izaugsmi (izgudrojumi, radošā jaunrade), ar pārkāpumiem,

to ietekmi.

Studenti - tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika),

tehnisko specialitāšu, mākslas zinātņu studenti netiek

pilnvērtīgi izglītoti intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Skolu un augstskolu pedagogi nav pietiekami informēti

intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

6.2.6. Būtiska ir informētība par Patentu tehniskās

bibliotēkas un tās sniegtajiem pakalpojumiem: 1) informācijas

resursu par intelektuālo īpašumu izmantošana, konsultācijas

rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos, patentu

informācijas; 2) preču zīmju un dizainparaugu meklējumu; 3)

apmācība elektronisko resursu izmantošanā; 4) konsultācijas

patentu informācijas meklēšanā. Šobrīd ir vērojams informācijas

trūkums par Patentu tehniskās bibliotēkas pieejamību, tādējādi

pilnvērtīgi netiek sniegts atbalsts pieteicējam neskaidro

jautājumu precizēšanā un/vai pieteikuma sagatavošanai,

nepieciešamās informācijas meklēšanā saistībā ar tiesību

aizsardzību rūpnieciskā īpašuma jomā.

Problēma: Informācijas trūkums par Patentu tehniskās

bibliotēkas pieejamību un tās sniegtajiem pakalpojumiem.

Papildus norādāms, ka attīstības plānošanas dokumenta

"Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku

cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču

attīstīšanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (turpmāk -

Tiesu darbinieku pamatnostādnes) projekta, kas izsludināts Valsts

sekretāru 2014. gada 15. maija sanāksmē (VSS-436), 4.nodaļa

"Sasaiste ar citiem politikas plānošanas un stratēģiskajiem

dokumentiem" noteic, ka atsevišķas apmācības un pētījumus

intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kas netiek

iekļauti Tiesu darbinieku pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu

plānā paredz "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un

nodrošināšanas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam".

6.3. Nepilnības

izgudrotājdarbības veicināšanas jomā

6.3.1. Šobrīd netiek nodrošināta droša un aizsargāta

iespēja iesniegt patenta pieteikumu elektroniski. Elektroniski

dokumentus Patentu valdei var iesniegt tikai pēc patenta

pieteikuma publikācijas (izmantojot elektronisko pastu). Saskaņā

ar Patentu likuma 48. panta pirmās daļas noteikumiem patenta

pieteikuma materiāli pirms to publicēšanas ir slepeni, un tie

nedrīkst būt pieejami trešajām personām. Tā kā elektronisko pastu

nevar uzskatīt par drošu informācijas nodošanas avotu, dokumentus

līdz patenta pieteikuma publicēšanai šādā veidā sūtīt nevar. Lai

nodrošinātu iespēju iesniegt patentu pieteikumus elektroniski,

izmantojot tiešsaistes sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu

patentu informācijas sistēmu. Tālab ir nepieciešams nodrošināt

patentēšanas procesa virzību patentu informācijas sistēmā, kā

arī, ievērojot to, ka pēc patenta piešķiršanas dati ir jānosūta

arī Eiropas Patentu iestādei, jānodrošina patentu reģistra ziņu

atspoguļošana informācijas sistēmā arī pēc patenta piešķiršanas.

Informācijas sistēmas neesamība un attiecīgās informācijas

nepieejamība rada papildus administratīvo slogu

privātpersonām.

Papildus minētajam, tīmekļa vietnē nav publiski pieejamas

informācijas par patentu pieteikumiem, kas apgrūtina savlaicīgu

informācijas saņemšanu attiecībā uz patenta pieteikumiem. Šādas

informācijas neesamība ierobežo sabiedrības iespējas uzzināt

Latvijas patenta pieteikumu un patentu aktuālo statusu, kā arī

Latvijā apstiprināto Eiropas patentu statusu, tādējādi liedzot

iespēju patenta pieteicējam veikt patstāvīgu reģistrēto patentu

izpēti, lai pārliecinātos par sava izgudrojuma novitāti.

Problēma: Publiski pieejamas informācijas par

piešķirtajiem patentiem neesamība, un elektroniskās tiešsaistes

sistēmas, kā droša elektroniskā līdzekļa patenta pieteikuma

elektroniskai iesniegšanai, neesamība.

6.3.2. Būtiski ir uzlabot Latvijas piešķirto patentu

kvalitāti, tādējādi veicinot Latvijas izgudrojumu konkurētspēju

pasaulē, veicinot Latvijā radīto izgudrojumu

komercializāciju.

Šobrīd Latvijā pieteicējs par salīdzinoši zemām

cenām13 var iegūt izgudrojuma aizsardzību - saņemt

nacionālo patentu, bet šī izgudrojuma aizsardzība, ņemot vērā to,

ka piešķirot patentu tiek veikta vien formālo prasību pārbaude,

bet netiek veikts patentmeklējums un netiek veikta pilna

ekspertīze, nesniedz informāciju par riskiem patenta spēkā

esamībai - par potenciālajiem līdzīgajiem vai identiskajiem

izgudrojumiem, kas varētu būt par pamatu patenta atzīšanai par

spēkā neesošu. Tādējādi Latvijā veidojas situācija, ka

reģistrācijas izmaksas ir mazas, bet vēlāk papildu izmaksas rodas

trešajām personām un patenta īpašniekam, konstatējot, ka

izgudrojums nav jauns vai neatbilst izgudrojuma līmeņa

kritērijiem.

Problēma: Zema Latvijas piešķirto patentu kvalitāte, jo

saskaņā ar Patentu likumā paredzēto patentu piešķir, ja patenta

pieteikums atbilst vien formālajām prasībām, neveicot

patentmeklējumu un pilnu ekspertīzi, kā arī nav paredzēta iespēja

piešķirt īstermiņa patentu (lietderīgo modeli).

6.3.3. Šobrīd, izskatot patentu pieteikumus, eksperti

balstās uz subjektīvo viedokli, jo neeksistē vadlīnijas, kas

ietvertu vienotu metodoloģiju un kritērijus iesniegtā patenta

pieteikuma izskatīšanai, tādējādi patentu pieteikumu izskatīšanā

šobrīd konstatējama nekonsekvence un individuālā pieeja, kas

nenodrošina pieteicējam vispārēju ieskatu par iesniegtā

pieteikuma izskatīšanas metodoloģiju, kā arī neļauj pieteicējam

jau pirms pieteikuma iesniegšanas veikt pirmreizējo izvērtēšanu,

lai novērtētu pozitīva lēmuma vai reģistrācijas atteikuma

iespējamību.

Problēma: Nekonsekvence un individuālā, uz subjektīvo

viedokli balstīta eksperta pieeja pieteikumu izskatīšanā, kas

pamatojas ar vienotu vērtēšanas kritēriju neesamību.

Papildus attiecībā uz 6.3.sadaļu kopumā ir norādāms, ka valsts

tautsaimniecības attīstības pamats ir moderni, inovatīvi

uzņēmumi, kas iegulda inovācijā, pētniecībā un attīstībā, radot

jaunus vai būtiski uzlabotus, augstas pievienotas vērtības

produktus vai pakalpojumus, kā arī nodrošinot labi apmaksātas

darba vietas. Savukārt intelektuālajam īpašumam, jo īpaši

rūpnieciskajam īpašumam, piemēram, izgudrojumu patentiem,

dizainparaugiem un preču zīmēm ir nozīmīga loma gan uzņēmuma

nemateriālo vērtību un tā konkurētspējas priekšrocību radīšanā,

gan uzņēmuma inovācijas potenciāla palielināšanā, gan, kopumā

vērtējot - valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.

Lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu inovācijas sniegumu, tostarp

palielinātu vidēji augsto un augsto ražošanas un pakalpojumu

nozaru īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības struktūrā, jāveido

sabalansēts un savstarpēji papildinošs atbalsta instrumentu

kopums, kas vērsts gan uz zināšanu radīšanu, gan izplatīšanu un

šo zināšanu izmantošanu, tostarp atbalstot uzņēmumu centienus

nostiprināt rūpnieciskā īpašuma tiesības.

Galvenie nacionālās inovācijas sistēmas elementi un rīcības

virzieni, kā arī aktivitāšu līmeņa pasākumi inovācijas sekmēšanai

ir ietverti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs

2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija

rīkojumu Nr.282 "Par Nacionālās industriālās politikas

attīstības pamatnostādnēm"), kā arī Zinātnes, tehnoloģiju

attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam

(apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685

"Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam").

6.4. Pētījumu

trūkums intelektuālā īpašuma tiesību jomā

Lai sekmīgi attīstītu intelektuālā īpašuma tiesību normatīvo

regulējumu, nepieciešams iegūt informāciju par intelektuālā

īpašuma tiesību normatīvajiem regulējumiem un to piemērošanas

praksi citās valstīs, kā arī normatīvā regulējuma intelektuālā

īpašuma jomā ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem un intelektuālā

īpašuma sfēru. Būtiska ir informācija par intelektuālā īpašuma

jautājumiem, no tiem subjektiem, kas ar intelektuālo īpašumu

saskaras ikdienas praksē un citiem būtiskiem intelektuālā īpašuma

aspektiem, kas ietekmē normatīvā regulējuma attīstību un tiesību

izlietošanas un aizsardzības progresu.

Problēma: Latvijā trūkst zinātnisku pētījumu un aptauju

intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

6.5. Trūkumi

cīņai ar pirātismu internetā

Ar katru gadu interneta vidē ir vērojams arvien straujāks

tehniskais progress, kura ietvaros notiek tehnoloģiju

pilnveidošana, kā rezultātā tiek sasniegti tādi pozitīvi efekti

tautsaimniecībā kā interneta ātruma, lejupielādes ātruma un

augšupielādes ātruma pieaugums. Straujās attīstības un IT

komersantu konkurences rezultātā IT pakalpojumi kļūst pieejami

arvien plašākam lietotāju lokam. Latvijā 2013.gadā internetu

lieto14 71.2 % iedzīvotāju. Līdz ar plašo interneta

lietotāju skaita pieaugumu rodas arī negatīvas sekas, jo aizvien

biežāk inter ne ta vidē tiek pārkāptas autortiesības un

blakustiesības. Tā kā internetam nav ģeogrāfisku robežu, tad

tikai vienā valstī pieņemtie pasākumi prettiesiskās darbības

ierobežošanai darbojas neefektīvi.

FTP serveru un vienādranga tīklu (peer to peer network

"P2P") izveidošanas sākumā tie tika pozicionēti kā ļoti

ātrs un lēts atklātā pirmkoda (Open Source) programmu un

to izejas kodu izplatīšanas veids. Pašreiz atsevišķas programmas

un to atjauninājumus to īpašnieki piedāvā lejupielādēt ar

BitTorrent programmas palīdzību. Arī reālā laika dati,

tādi kā interneta telefonijas datu plūsma, izmantojot

Skype programmu, tiek pārraidīti ar peer to peer

tehnoloģijām.

Ar FTP serveru un peer to peer tīklu palīdzību

uzņēmumiem ir iespēja īsā laikā (ar lielu datu izplatīšanas

ātrumu) apmainīties ar liela formāta failiem. Privātpersonas

savukārt savā starpā var apmainīties, piemēram, ar ceļojuma laikā

nofotografēto vai nofilmēto. Turklāt peer to peer tīklus

izmanto arī jaunie mūziķi, kuri vēl nav ieguvuši popularitāti,

tādā veidā popularizējot savu veikumu.

Dažādas informācijas apmaiņa FTP serveros un peer to

peer tīklos nav pretlikumīga līdz tam brīdim, kamēr tajos

netiek veikta apmaiņa ar svešiem autortiesību un blakustiesību

objektiem bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas. Taču, kā

liecina prakse, FTP serveri un peer to peer tīkli tiek

plaši izmantoti nelikumīgai autortiesību un blakustiesību objektu

izplatīšanai. Šajos tīklos šobrīd ir vislielākais datu

izplatīšanas ātrums un visjaunākie autortiesību un blakustiesību

objekti (mūzika, datorprogrammas, spēles, filmas, seriāli,

grāmatas utt.). Tādēļ ir jāvērtē iespējas ierobežot autortiesību

un blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu minētajos veidos.

Vienlaikus ir būtiski ievērot tehnoloģiju neitralitātes principu,

neatzīstot kādu tehnoloģiju pašu par sevi par prettiesisku.

Problēma: Šobrīd Latvijā ir nepieciešams izvērtēt esošo

normatīvo regulējumu un meklēt jaunus risinājumus, kas palīdzētu

ierobežot un pārtraukt autortiesību un blakustiesību objektu

nelikumīgu izplatīšanu, izmantojot FTP serverus un failu apmaiņas

tīklus.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns

7.1. Pamatnostādnēs definētais

politikas mērķis:

A. Sakārtots nacionālais

normatīvais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību jomā

Rīcības virziens:

Nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošana

attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un

pārvaldību

Uzdevumi un galvenie pasākumi

izvirzītā mērķa sasniegšanai

Izpildes termiņš

Atbildīgā

institūcija

Iesaistītās institūcijas

Nepieciešamais finansējums un tā avoti

1. pasākums. Izstrādāt konceptuālo ziņojumu

"Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības

sistēmu Latvijas Republikā".

2016.

KM, PV

2. pasākums. Izvērtēt

esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz kaitējuma

atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesību

piemērošanas prasībās, izvērtējot vai Eiropas Parlamenta un

Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par

intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību attiecībā uz

kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir pilnvērtīga un vai

nepieciešams uzlabot esošo regulējumu.

2016.

3. pasākums. Izvērtēt Autortiesību likumā paredzēto

regulējumu attiecībā uz:

1) vienošanās mehānisma ar mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijām efektivitātes paaugstināšanu

attiecībā uz šo organizāciju noteiktajiem tarifiem

gadījumos, kad autortiesību un blakustiesību subjektu

mantiskās tiesības tiek administrētas tikai kolektīvi;

2) nepieciešamību sakārtot līgumtiesisko regulējumu

Autortiesību likumā attiecībā uz licenču līgumiem, autora

līgumu par pasūtītu darbu u.c.);

3) autoru mantisko tiesību ierobežojumu regulējuma

tvērumu un precizitāti, ņemot vērā autortiesību subjektu un

darbu izmantotāju intereses, digitālās vides kontekstu un

ES regulējumu šajā jomā;

4) uzraudzības mērķu noteikšanu, uzsverot nepieciešamību

nodrošināt efektīvu un caurskatāmu kolektīvo pārvaldījumu

organizāciju darbību. Vērtējama iespēja paredzēt tiesības

pieaicināt ārēju auditoru minēto organizāciju darbības

pārbaudes veikšanai gadījumā, kad ir jāizvērtē jautājums

par izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo

administrēšanu anulēšanu, kā arī būtu jāapzina un jāizvērtē

iespējas noteikt KM arī citas tiesības, kas varētu veicināt

efektīvāku kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbības

uzraudzību;

5) detalizētākās kārtības, kādā notiek Kultūras

ministrijas izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību

kolektīvo pārvaldījumu anulēšana, noteikšanu, tostarp

izvērtējot, vai būtu jāparedz pagaidu noregulējuma

pasākumi, kas nodrošinātu tiesību (izmantošanas) veida,

attiecībā uz kuru tiek anulēta Kultūras ministrijas

izsniegtā atļauja, kolektīvā pārvaldījuma

nepārtrauktību;

6) iespēju noteikt kārtību, ka, pastāvot tiesvedībai

starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

un darbu vai blakustiesību objektu izmantotāju par minētās

organizācijas noteiktajām atlīdzību likmēm (tarifiem) par

darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu, tā ir atļauta

uz likuma pamata, ja darbu vai blakustiesību objektu

izmantotājs samaksā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai summu, kuru tas atzīst par pamatotu, un

pārējo summu, kas veido starpību starp organizācijas

pieprasīto atlīdzību un samaksāto summu - ieskaita līdz

tiesvedības beigām depozītā uz organizācijas vārda.

2016.

4. pasākums. Izvērtēt esošo normatīvo

regulējumu attiecībā uz nesēja atlīdzības iekasēšanas kārtību

un iekasētās atlīdzības sadales principiem, tostarp

izvērtējot nepieciešamību noteiktu subjektu loku atzīt par

profesionāliem lietotājiem Ministru kabineta 2005. gada 10.

maija noteikumu Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo

nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības

lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas

kārtību" izpratnē neatkarīgi no to reģistrēšanas

profesionālo lietotāju reģistrā, profesionālo lietotāju

atskaišu sniegšanas kārtības pilnveidošanas iespējas, kā arī,

izvērtējot nepieciešamību veikt izmaiņas, iekasētās nesēja

atlīdzības sadales kārtībā.

2016.

5. pasākums. Izvērtēt nepieciešamību

Civilprocesa likumu papildināt ar regulējumu, kas paredzētu

atbildētāja peļņas piedziņu kā atsevišķu alternatīvu

tiesiskās aizsardzības līdzekli zaudējumu atlīdzībai visās

intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietās (civillietās).

Šādu regulējumu paredz TRIPS līguma 45. panta 2.punkts un

Piemērošanas direktīvas 13. panta 2.punkts.

2015.

6. pasākums. Veikt grozījumus Augu šķirņu

aizsardzības likumā, nosakot funkciju Valsts augu

aizsardzības dienestam veikt šķirnes identitātes pārbaudi,

veicinot sadarbību starp selekcionāru un Valsts augu šķirņu

aizsardzības dienesta atbildīgajām personām pārkāpumu

konstatēšanā un nepieciešamo dokumentu iesniegšanā

tiesai.

2016.

7. pasākums. Izvērtēt likuma "Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"

23. pantā ietverto ģenerālklauzulu "būtisks

kaitējums" saistībā ar vienotas izpratnes pilnveidošanas

iespējām, izstrādājot vadlīnijas šīs tiesību normas

piemērošanai attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību

aizskārumiem.

2016.

ĢP

7.2. Pamatnostādnēs definētais politikas

mērķis:

B. Sabiedrības

izpratnes par intelektuālā īpašuma tiesībām pilnveidošana,

panākot šo tiesību ievērošanu

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:

Sabiedrības un

uzņēmēju izglītības pilnveidošana un informācijas

sniegšana

Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa

sasniegšanai

Izpildes termiņš

Atbildīgā

institūcija

Iesaistītās institūcijas

Nepieciešamais finansējums un tā

avoti

1. pasākums. Veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku

apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā

(saistībā ar Latvijas normatīvo aktu intelektuālā īpašuma

tiesību aizsardzības jomā vienotu piemērošanu praksē un

aktualitātēm intelektuālā īpašuma jautājumos, tai skaitā

autoru personisko un mantisko tiesību būtību un

saturu, aizsardzības līdzekļu efektīvāku piemērošanu

intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā, kā arī

zaudējumu atlīdzību un licences maksas piemērošanu):

1) veikt muitas darbinieku apmācību intelektuālā īpašuma

tiesību jomā;

2017. -

2020.

VID

KM, PV, IeM, TM

12 000

euro, valsts budžets

2) veikt tiesnešu apmācību par intelektuālā

īpašuma tiesībām kā specifisku jomu ar lielu prakses (īpaši -

ārvalstu) materiālu dažādību;

2017.-2020.

KM, PV, IeM

9120 euro,

valsts budžets

3) veikt policijas darbinieku apmācību

intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

2017.-2020.

IeM

KM, PV, TM

12 000

euro, valsts budžets

4) veikt prokuroru apmācību intelektuālā

īpašuma tiesību jomā;

2017.-2020.

KM, PV, IeM, TM

6060 euro,

valsts budžets

5) veikt kopīgas tiesnešu, prokuroru un

policijas darbinieku apmācības intelektuālā īpašuma tiesību

jomā;

2017.-2020.

TM, IeM

KM, PV

23 280

euro, valsts budžets

2. pasākums. Pastāvīgi izglītot iesaistīto sabiedrību

profesionālo zināšanu papildināšanai:

1) veikt zvērināto advokātu apmācību intelektuālā

īpašuma tiesību aizsardzības jomā;

2017.-2020.

PV, KM, IeM

2 700

euro, valsts budžets

2) veikt profesionālo patentpilnvaroto

apmācību intelektuālā īpašuma jomā;

2017.-2020.

PV, KM, IeM

2 700

euro, valsts budžets

3) veikt autoru izglītošanu attiecīgajos

intelektuālā īpašuma jautājumos;

2017.-2020.

2 700

euro, valsts budžets

4) organizēt informatīvus pasākumus Latvijas

uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību

(pamatjautājumi) un aizsardzību;

2016.-2020.

PV, KM

2 700

euro, valsts budžets

3. pasākums. Pastāvīgi izglītot sabiedrības

locekļus ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumos.

Organizēt informatīvus pasākumus, nodot sabiedrībai

informatīvus materiālus intelektuālā īpašuma tiesību

jautājumos, publicēt informāciju iestāžu oficiālajās

mājaslapās u.c.

2017.-2020.

PV, IzM, KM, ZM

2 700

euro, valsts budžets

4. pasākums. Pastāvīgi papildināt un

popularizēt informācijas krājumu intelektuālā īpašuma tiesību

jomā.

2015.-2020.

5. pasākums. Nodrošināt statistiskās

informācijas par administratīvajiem pārkāpumiem un

noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā

pieejamību tīmekļa vietnē.

2015-2020.

TM, PV

Tiesu administrācija,

IeM

6. pasākums. Sagatavot tiesas

nolēmumu intelektuālā īpašuma tiesību

(autortiesības/blakustiesības, preču zīmes, patenti,

dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas) lietās

apkopojumu un publicēt to interneta vietnē.

2016.

TM, PV

7. pasākums.

7.1. Veicināt PV, KM un IzM sadarbību, lai rosinātu

skolās iekļaut tēmas par intelektuālo īpašumu mācību

priekšmetos un pirmsskolas izglītības iestādes iepazīstināt

bērnus ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā

veidā.

7.2. Stiprināt intelektuālā īpašuma pasniedzēju tīklu,

veicinot informācijas apmaiņu un apmācības.

7.3. Organizēt studentiem seminārus par intelektuālo

īpašumu

2017.-2020.

IzM, KM, PV

8. pasākums. Veikt Patentu tehniskās

bibliotēkas un tās sniegto pakalpojumu popularizēšanu, tai

skaitā, sagatavot informatīvu materiālu par Patentu tehniskās

bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, ievietojot to

pieteicējiem ērti pieejamā vietā PV mājaslapā.

2015.-2020.

7.3. Pamatnostādnēs definētais politikas

mērķis: