10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Valentija

Liholaja - norāda, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertais

Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums nav

samērīgs.

10.1. Sodāmība esot noziedzīgu nodarījumu izdarījušas

personas notiesāšanas vai soda piemērošanas juridiskās sekas, kas

ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā

soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai

noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Kriminālatbildība esot pats smagākais juridiskās atbildības

veids, proti, personai saskaņā ar likumu valsts vārdā tiekot

uzlikts piespiedu pienākums izciest sodu, kas saistīts ar tās

personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura

ierobežojumiem. Savukārt kriminālsoda individualizācijā, kā arī

sodāmības dzēšanā un noņemšanā izpaužoties humānisma princips,

kas esot cieši saistīts ar soda mērķi - aizsargāt sabiedrības

drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai

tā un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Neesot samērīgi visos gadījumos, nemaz nevērtējot sodītās

personas personību, ar noziedzīgu nodarījumu aizskarto intereses

un personas rīcību pēc soda izciešanas, noteikt tai absolūtu

aizliegumu ieņemt pedagoga amatu, ja sodāmība šai personai likumā

noteiktajā kārtībā ir dzēsta vai noņemta.

10.2. Likumdevējs varot vispārīgi noteikt noziedzīgu

nodarījumu grupas, uz kurām attiecināms apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums. Šāds regulējums jau šobrīd

esot ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta

piektajā daļā. Proti, likumdevējs aizliedzis strādāt ar bērniem

personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas

saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par

noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību,

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Tāpat absolūtu aizliegumu ieņemt pedagoga amatu varot noteikt

personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti

ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, tīšus nodarījumus

pret personas dzīvību vai veselību, pret tikumību vai

dzimumneaizskaramību, kā arī jebkuru tīšu noziedzīgu nodarījumu

pret personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Savukārt

attiecībā uz personām, kuras izdarījušas cita veida noziedzīgus

nodarījumus, kas neapdraud citu personu, tostarp nepilngadīgo,

intereses, varētu noteikt, ka pēc tam, kad no sodāmības

noņemšanas vai dzēšanas brīža ir pagājis konkrēts laika posms,

Ministru kabineta noteikta institūcija var izvērtēt personas

atbilstību pedagoga amatam.