14. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne un

profesore Dr. paed. Linda Daniela - norāda uz

nepieciešamību vērtēt personas labošanos pēc noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas.

Pedagogam būtiska esot ne vien viņa profesionālā

kvalifikācija, bet arī personības īpašības, jo mācību procesā

viņam esot jābūt par paraugu izglītojamiem. Mācīšanas process

izglītības iestādē sastāvot no divām savstarpēji cieši saistītām

daļām, starp kurām neesot skaidri saskatāma nošķīruma, - no

mācību darba un audzināšanas darba. Pēc Dr. paed. Lindas

Danielas ieskata, personai, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu

nodarījumu, varētu būt problemātiski nodrošināt audzināšanas

darbu, kas notiekot ne tikai klases stundās, bet arī ikdienas

mācību darbā ar izglītojamiem, tiem apgūstot morāles un ētikas

normas.

Varētu uzskatīt par nepieļaujamu to, ka ar izglītojamiem

strādā persona, kas pati neievēro augstākos morāles un ētikas

standartus un izdara tīšus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi ar

negatīvu piemēru ietekmējot izglītojamo morālo attīstību. Tomēr

ikdienas dzīvē augstākos morāles standartus ievērot pilnīgi visās

dzīves situācijās nemaz neesot tik vienkārši. Ja persona ir

izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, par to saņēmusi atbilstošu

sodu un attiecīgais nodarījums nav bijis vērsts pret bērnu

tiesībām vai pret citu cilvēku dzīvību un veselību, tad šādam

notikumam nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz mācību vidi,

audzināšanas darbu skolā un skolotāja profesijas prestižu kopumā.

Pieaugšanas procesā bērni un jaunieši mēdzot veikt sociāli

neakceptējamas darbības, par ko viņiem tiek piemērots atbilstošs

sods. Vecumposmā, kad jaunieši savu dzīvi uztver melnbaltās

krāsās, viņiem esot būtiski redzēt piemērus arī tam, ka cilvēka

dzīve pat tad, ja viņš ir pārkāpis likumu, pēc soda izciešanas

nebūt neapstājas.

Tāpat sodu piemērošanai esot audzinoša funkcija, kas liekot

personai saprast, ka likuma normas ir jāievēro, un sekmējot

personas labošanos. Ja persona spēj pierādīt, ka sods ir

izpildījis savu funkciju un tā ir labojusies, tad šādai personai

nebūtu jāsaņem divkāršs sods, proti, arī noteiktas nodarbošanās

aizliegums. Tomēr nevarot apgalvot arī to, ka visos gadījumos

atļauja sodītām personām veikt pedagoga darbu būtu pieļaujama.

Apstrīdētā norma būtu saglabājama, jo pedagogs ar savu personību

ietekmējot izglītojamos viņu pašu vērtību veidošanās procesā.

Secinājumu

daļa