17. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

visupirms jāpārbauda, vai personas pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

Satversmes tiesas 2022. gada 29. septembra sprieduma lietā Nr.

2022-08-01 13. punktu).

Apstrīdētā norma ir vairākkārt grozīta, bet izskatāmās lietas

kontekstā būtiski ir divi Izglītības likuma grozījumi. Likums

"Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz tiesības pēc

Ministru kabineta noteiktas institūcijas atļaujas saņemšanas tīšu

kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu

izdarījušai personai strādāt par pedagogu pēc sodāmības

noņemšanas vai dzēšanas, Saeimā pieņemts 2012. gada 5. jūlijā,

izsludināts atbilstoši Satversmes 69. pantam (sk. oficiālo

izdevumu "Latvijas Vēstnesis" Nr. 108 (4711), 2012.

gada 11. jūlijs) un stājies spēkā likumā noteiktajā termiņā -

2012. gada 1. oktobrī. Savukārt likums "Grozījumi Izglītības

likumā", kas šādu kārtību attiecina arī uz personu, kura

izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, Saeimā

pieņemts 2018. gada 20. septembrī, izsludināts atbilstoši

Satversmes 69. pantam (sk. oficiālo izdevumu "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 196 (6282), 2018. gada 4. oktobris) un

stājies spēkā 2018. gada 18. oktobrī.

Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma

ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai

persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Lietas dalībnieki nav

izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nav šaubu, ka

apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

principu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.