Par Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo ierobežojums

tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad.

Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību

ierobežojumam ir vairāki leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību,

sabiedrības tikumības un labklājības tās nemateriālajā izpratnē

aizsardzība. Pieteikuma iesniedzējs piekrīt, ka pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - bērnu tiesību un likumisko

interešu aizsardzība, nodrošinot to, lai par pedagogu strādātu

tikai tāda persona, kuras reputācija ir nevainojama.

18.1. Personas savas tiesības uz izglītību var īstenot

ar pedagoga starpniecību. Lai izglītība būtu kvalitatīva, nozīme

ir pedagoga profesionalitātei un spējai pielāgot mācību procesu

izglītojamo spējām un vajadzībām (sal. sk. Satversmes tiesas

2022. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. 2021-33-0103 22.3.

punktu). Tāpat Izglītības likumā noteikto mērķu sasniegšanai

būtiska ir pedagoga personība, jo izglītības process ietver ne

tikai mācību, bet arī audzināšanas darbu. Audzināšanas darbs un

cilvēcisko attiecību veidošana ar izglītojamo ir pedagoga

profesijas neatņemama sastāvdaļa (sal.: United Nations

Secretary-General's High-Level Panel on the Teaching Profession.

Recommendations and summary of deliberations. Transforming the

teaching profession. 2024. Pieejams: ilo.org). Ja pedagogs

mācību un audzināšanas procesā izvirza prasības izglītojamiem,

tostarp attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu, bet pats ir

rīkojies pretēji šīm prasībām, tiek grauta izglītības procesam

tik svarīgā uzticēšanās pedagogam. Satversmes tiesa jau ir

atzinusi, ka sekmīga izglītības procesa priekšnosacījums ir

uzticēšanās starp pedagogu, no vienas puses, un izglītojamiem, kā

arī viņu ģimenes locekļiem, no otras puses, un tādējādi tiek

aizsargātas citu cilvēku tiesības (sal. sk. Satversmes tiesas

2017. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2.

punktu).

18.2. Audzināšanas darbā pedagogs, jo sevišķi gados

jaunākiem izglītojamiem, rada priekšstatu arī par sabiedrībā

pieņemtajām morāles vērtībām un tām atbilstošajiem tikumiem.

Sabiedrībā pastāv tās vairākuma atbalstīts priekšstats par to,

kāda rīcība ir akceptējama un tiek uzskatīta par tikumīgu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma

lietā Nr. 2017-07-01 16.2. punktu). Tādējādi jēdziens

"sabiedrības tikumība" aptver sabiedrībā pieņemtās

morāles normas, par kurām pastāv vienošanās, ka tās ir

nepieciešamas sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai (sal. sk.

Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

2023-09-0106 19.1.1. punktu).

Krimināllikumā ietvertās darbības un bezdarbība ir tādas, par

kurām neapšaubāmi pastāv vienota sabiedrības izpratne, ka tās

nekādos apstākļos nav morāli pieņemamas. Tieši tādēļ par

Krimināllikumā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir

paredzēts sods. Persona, kura sodīta par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, ir apzināti rīkojusies pretēji likumam un

arī sabiedrībā pieņemtajiem tikumiem.

Pedagoga uzdevums audzināšanas darbā ir palīdzēt izglītojamiem

veidot tikumus, kas sakņojas iekšējā pārliecībā un ir saskanīgi

ar sabiedrības kopējo izpratni par to, kas uzskatāms par morāli

pareizu un tiesisku. Tālab liegums veikt pedagoga darbu personai,

kurai sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav

dzēsta vai noņemta un tātad kuras rīcība attiecīgajā dzīves posmā

nav atbildusi sabiedrības tikumības izpratnei, ir vērsts uz

pienācīga audzināšanas darba īstenošanu. Apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz harmoniskas

sabiedrības un tātad arī tās tikumības aizsardzību.

18.3. Pedagogs citstarp ar audzināšanas darbu un savu

paraugu palīdz izaudzināt patstāvīgi domāt, spriest un analizēt

spējīgus sabiedrības locekļus. Tāpat pedagogs palīdz

izglītojamiem veidot izpratni par ikvienas personas lomu

sabiedrībā. Harmoniskas un saliedētas sabiedrības veidošanai un

sabiedrībā veiksmīgi funkcionējošas personības attīstībai ir

nepieciešams tas, lai pedagogs pats rādītu paraugu sabiedrības

vērtību ievērošanā un cienīšanā. Tādējādi tiek veicināta arī

sabiedrības labklājība tās nemateriālajā izpratnē.

Persona, kurai sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu vēl nav dzēsta vai noņemta, varētu neizprast savu lomu

labklājīgas sabiedrības veidošanā. Ja šāda persona veiktu

pedagoga darbu, tas varētu negatīvi ietekmēt arī izglītojamo

izpratni par savu lomu labklājīgā sabiedrībā. Tātad pamattiesību

ierobežojums ir vērsts arī uz sabiedrības labklājības - šā

jēdziena nemateriālajā izpratnē - aizsardzību.

Līdz ar to pamattiesību

ierobežojumam ir vairāki leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību,

sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība.