Par Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 114.pantam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 2.pantam un tās 14.pantam (saistībā ar 1.protokola 2.pantu), Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. un 27.pantam, Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu 5.pantam, Konvencijas par bērna tiesībām 2. un 30.pantam, kā arī Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18.pantam

noteic, ka valstīs, kurās ir etniskās, reliģiskās un

1valodas mazākumtautības, pie šīm mazākumtautībām piederošām

2personām nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās pašas grupas

3locekļiem baudīt savu kultūru, nodoties savai reliģijai un

4izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto valodu.

5Satversmes 114.pantā personām,

6kuras pieder pie mazākumtautībām, ir paredzētas tiesības saglabāt

7un attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību.

8Šis pants ne vien ietver minēto starptautisko dokumentu normas,

9bet pat paredz vēl plašākas tiesības. Minētajās starptautisko

10dokumentu normās nav noteiktas īpašas garantijas attiecībā uz

11mazākumtautību pārstāvju mācībvalodu. To tiesas sēdē atzina arī

12pieteikuma iesniedzēja pārstāvis, sakot, ka tiesības uz valsts

13finansētu izglītību mazākumtautību valodās nav nostiprinātas ECK

14vai citos juridiski saistošos dokumentos. Līdz ar to apstrīdētās

15normas atbilstība Konvencijas par bērna tiesībām 30.pantam un

16Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

1727.pantam analizējama kopsakarā ar Satversmes 114.pantu.

185.3. Pieteikumā ietverts

19prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību ECK 1.protokola

202.pantam. Lai gan pieteikumā ietvertajā prasījumā Satversmes

nav minēts, tomēr Satversmes tiesai, ņemot vērā to, ka

1šis pants varētu paredzēt plašākas tiesības nekā ECK 1.protokola