Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā

1Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2015. gada 1. augustam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016. gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē.

1Izglītības un zinātnes ministrijai 2016. gadā studiju vietu finansēšanā saglabāt "aploksnes principu", tas ir, finansējumu studiju procesa nodrošināšanai augstskolām piešķirt apmērā, kas nav mazāks par 2015. gadā piešķirto finansējumu.

1Izglītības un zinātnes ministrijai un citām konceptuālā ziņojuma īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2015. gadā konceptuālajā ziņojumā ietvertos pasākumus īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par jauna finansēšanas modeļa ieviešanai papildus nepieciešamo finansējumu 2016. gadā un turpmākajos gados, tai skaitā aktualizēto studiju vietas bāzes izmaksu un pārskatīto studiju izmaksu koeficientu ieviešanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu, skatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt konceptuālajā ziņojumā "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" ietvertā pasākumu plāna ieviešanu, kā arī līdz 2015. gada 31. decembrim un 2016. gada 31. decembrim sniegt Ministru kabinetam pārskatu par plāna īstenošanas gaitu.

1Pasaules bankas pētījuma gaita un rezultāti

22013.gada 2.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk ministrija) noslēdza sadarbības līgumu ar Pasaules banku un Valsts izglītības attīstības aģentūru ar mērķi izvērtēt Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un sniegt priekšlikumus jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ieviešanai. Pētījuma gaitā ir izstrādāti četri analītiski ziņojumi: 1) pašreizējā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums, ņemot vērā augstākās izglītības finansēšanas labo praksi Eiropā (1.pielikums); 2) Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums (2.pielikums); 3) pētījuma starpziņojums augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums (3.pielikums); 4) pētījuma gala ziņojums piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā (4.pielikums). Konceptuālais ziņojums balstās uz Pasaules bankas secinājumiem un rekomendācijām, to sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, skaidro finansēšanas reformas īstenošanas nosacījumus un principus, kā arī nosaka nepieciešamos pasākumus un termiņus reformas īstenošanai.

31.1. Pētījuma īstenošana un nozares līdzdalība

4Lai īstenotu pētījumu un izstrādātu priekšlikumus Latvijas situācijai piemērota un optimāla augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, ministrija piesaistīja Pasaules bankas finanšu ekspertu komandu, kas ir uzkrājusi ievērojamu starptautisku pieredzi augstākās izglītības politikas izstrādē, pārvalda zināšanas un analītiskās prasmes darbā ar sarežģītām un vispusīgām augstākās izglītības reformām, organizējot sabiedrības grupu diskusijas un virzot konstruktīvus risinājumus nozarē. No 2013.gada 2.decembra līdz 2014.gada 24.septembrim, organizējot pārrunas un konsultācijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām, nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, eksperti vērtēja Latvijas pieeju augstākās izglītības finansēšanai, skatot to kopsakarā ar nacionālajos politikas plānošanas dokumentos paustajām stratēģiskajām nostādnēm, rīcības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Pētījuma gaitā eksperti vērtēja dažādu augstākajā izglītībā iesaistīto pušu redzējumu un apsprieda iespējamos finansēšanas modeļa ieviešanas scenārijus, ņemot vērā publiskā finansējuma (valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu) apjomu, augstskolu ienākumu avotu struktūru, studiju maksas, stipendiju un kredītu sistēmu.

5Pētījums tika īstenots trīs posmos: 1) esošās normatīvās un likumdošanas bāzes izvērtējums; 2) politikas plānošanas dokumentu izvērtējums; 3) ieviešanas scenāriju un ietekmes izvērtējums. Notikušas sešas Pasaules bankas darba grupas vizītes Latvijā, kuru laikā organizētas konsultācijas, vadīti semināri un diskusijas, nodrošināta diskusiju rezultātu publicitāte. 2013.gada 2. 3.decembrī notika pirmā vizīte, tās laikā tika parakstīts ministrijas, Pasaules bankas un Valsts izglītības attīstības aģentūras trīspusējās sadarbības līgums un notika iepazīšanās ar nozares finansēšanas problemātiku. 2014.gada 5. 7.februārī tika organizētas intervijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām un sadarbības partneriem par pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas pieejas stiprajām un vājajām pusēm. 2014.gada 12.martā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā notika izvērtējuma sākotnējo rezultātu apspriešana. 2014.gada 23.aprīlī ar valsts augstskolām un augstākās izglītības politikas veidotājiem tika apspriesta augstākās izglītības stratēģiskās attīstības virzība. 2014.gada 8.jūlijā, piedaloties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem, notika finansēšanas modeļa koncepcijas apspriešana. 2014.gada 24.septembrī notika pētījuma gala ziņojuma apspriešana un publicitātes aktivitātes sabiedriskajos medijos1.

6Pētījuma izstrādē kopumā ir iesaistījušās ap 60 institūciju un organizāciju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, valsts un privātās augstskolas, darba devēji un sadarbības partneri, nozaru ministrijas un citas iestādes un organizācijas, nodrošinot plašu augstskolu un sociālo partneru pārstāvniecību ziņojumu izstrādes procesā. Pētījumā ir ņemtas vērā līdzšinējās iestrādes un diskusija attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, tostarp ministrijas informatīvais ziņojums "Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli un priekšlikumiem plāna ietvaros paredzētās valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai" (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 23.decembrī), Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (izskatīts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī), Augstākās izglītības padomes izstrādātā Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013. 2020.gadam un citi dokumenti, kas izvirza argumentus un priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas kārtības pilnveidošanai. Tādējādi pētījuma rezultātā izteiktie priekšlikumi atspoguļo visu iesaistīto pušu skatījumu un ievēro pēctecības principu nozares attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā.

71.2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma metodoloģija

8Pētījumā augstākās izglītības finansēšanas aspekti skatīti kopsakarā ar virkni faktoru, kas ietekmē augstskolu sniegumu, jo augstākās izglītības rezultativitāti nenosaka tikai finansējuma apjoms un piešķīruma principi, to ietekmē arī tādi faktori kā augstākās izglītības institūciju2 cilvēkresursu politika, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, augstskolu pārvaldības principi un citi aspekti. Pētījuma metodoloģija izstrādāta īpaši šim pētījumam, ņemot vērā starptautiskajā praksē pārbaudītus risinājumus augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā, Latvijas augstākās izglītības sektora specifiku, tā institucionālo daudzveidību, kā arī esošo un prognozējamo ieguldījumu apjomu nozares attīstībā. Latvijas augstākās izglītības finansēšanas pieejas izvērtējumam tika izvirzīti šādi laba finansēšanas modeļa kritēriji: stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un elastība, praktiskā iespējamība. Minēto kritēriju skaidrojums sniegts 1.tabulā.

91.tabula. Izmantotie finansēšanas modeļa kritēriji

10Stratēģiskā orientācija

11Stimulu orientācija

12• Veicina nacionālo mērķu sasniegšanu;

13• Veicina iestāžu profilu attīstību;

14• Nodrošina atlīdzību un sankcijas par sniegumu;

15• Rada labvēlīgu vidi konkurencei.

16• Nodrošina skaidrus, nesadrumstalotus finanšu stimulus;

17• Līdzsvaro prognozēto un realizēto sniegumu;

18• Novērš nevēlamu ietekmi.

19Ilgtspēja

20Atbilstība likumdošanai

21• Nodrošina stabilitāti un nosacījumus ilgtermiņa attīstības plānošanai;

22• Nodrošina finansēšanas mehānismu nepārtrauktību;

23• Ņem vērā izmaksu atšķirības jomās;

24• Veicina riska izlīdzināšanu un vadību.

25• Nodrošina finansēšanas principu caurskatāmību un līdzsvarotību;

26• Atbilst izpratnei par taisnīgumu;

27• Garantē akadēmisko brīvību;

28• Nodrošina vienreizēju piešķīrumu.

29Autonomija un elastība

30Praktiskā iespējamība

31• Nodrošina atbilstoša līmeņa regulējumu;

32• Garantē iekšējās resursu pārdales autonomiju; Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību.

33• Balstās uz pieejamiem datiem;

34• Nodrošina administratīvo efektivitāti;

35• Ievēro metodiskos standartus;

36• Nodrošina finansēšanas līmeņu saskaņotību.

37Neraugoties uz augstākās izglītības sistēmu un finansēšanas modeļu dažādību Eiropas valstīs, vairumā sistēmu ir identificējami trīs komponenti (pīlāri), kas veido publiskā finansējuma piešķīrumu augstākajā izglītībā pamata (bāzes), snieguma un uz inovācijām un profilu orientēts finansējums (2.tabula)3. Eiropas praksē izmantota trīs pīlāru finansēšanas modeļa ietvaros tiek piemērotas dažādas finansējuma piešķiršanas metodes vienošanās, inkrementālais (pakāpeniska pieauguma), formulas un konkursa (projektu) finansējums.Dažādo elementu nozīmīgums, nosakot kopējo dotācijas apjomu, Eiropas augstākās izglītības sistēmās ir atšķirīgs4. Nosakot Latvijas situācijai piemērotāko publisko līdzekļu piešķīruma metodi, ir jāņem vērā augstākās izglītības attīstības mērķi.

382.tabula. Finansēšanas modeļa pīlāri

39Pamata (bāzes) finansējums

40Snieguma finansējums

41Attīstības finansējums

42Piešķīruma komponents, kas noteiktā laika periodā tiek saglabāts nemainīgs. Tā mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību.Piešķīruma komponents, kura mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei. Uz sniegumu vērsts finansējums tiek piešķirts, ņemot vērā paredzamos un sasniegtos studiju un pētniecības rezultātu rādītājus.Piešķīruma komponents, kas vērsts uz nākotnē īstenojamām iecerēm, inovācijām un augstskolu profilēšanos. Tā mērķis ir stimulēt inovācijas, pētniecības (vai studiju) izcilību, iestāžu specializāciju un profilu attīstību.Finansēšanas modelis, kurā tiek skaidri diferencēti piešķīruma komponenti, ļauj mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietot piešķirto dotāciju. Pamata finansējums ir publiskā finansējuma apjoms, kas sedz lielāko daļu saimnieciskās darbības izmaksu, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības institūciju darbības nepārtrauktību un iespējas īstenot to pamatuzdevumus studijās un pētniecībā. Vairumā Eiropas sistēmu valsts iestādes piešķir pamata finansējumu augstākās izglītības institūcijām, izmantojot t.s. bloka dotācijas (block grants). Snieguma finansējuma mērķis ir veicināt konkurenci un tiekšanos uz izcilību. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā projektu ietvaros. Šī finansējuma mērķis ir atbalsts inovācijām un augstskolu profilu attīstībai. Finansēšanas modeļa ietvaros ir šķirami ieguldījumu (input) un rezultātu (output) rādītāji. Par ieguldījumu rādītājiem ir uzskatāms studiju vietu un studējošo skaits, studijās un pētniecībā nodarbināto skaits, institūciju līdzšinējie finanšu rādītāji un citi dati. Savukārt rezultātu rādītāji ir absolventu skaits, apgūto kredītpunktu skaits, studējošo vērtējuma rādītāji, publikācijas un citi sniegumu raksturojoši rādītāji. Kā liecina Eiropas augstākās izglītības sistēmu attīstības pētījumi, augstākās izglītības finansēšanā rezultātu (snieguma) rādītāju nozīme pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi5.

43Pētījumā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēma tika vērtēta šādā griezumā:

44• Valsts finansējums studijām un pētniecībai (valsts budžeta līdzekļu piešķīrums, izmantojot studiju vietas un pētniecības finansējumu);

45• Finanšu avotu diversificēšana augstākās izglītības iestādēm (struktūrfondi, mācību maksa, tirgus ieņēmumi, ārējie pētniecības ienākumi);

46• Augstākās izglītības iestāžu finansiālā autonomija (vienreizēja izmaksa pretēji piešķīrumam pa pozīcijām, iespējas līdzekļus izlietot elastīgi un veidot uzkrājumus, iespējas patstāvīgi noteikt atalgojumu);

47• Studējošo atbalsta sistēma (stipendijas, budžeta vietas, rotācija, studiju maksa, kredīti) (1. attēls).

481.attēls. Augstākās izglītības finansēšanas aspekti

491.3. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultāti

50Atbilstoši Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas normatīvajos un likumdošanas aktos6 noteiktajam pašreizējo finansēšanas kārtību veido šādi valsts finansējuma komponenti: 1) Formulas finansējums (studiju bāzes finansējums), kas ir saistīts ar studiju vietu skaitu; 2) Izpildījuma līgumi par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstību; 3) Formulas finansējums (zinātnes bāzes finansējums) augstskolām, ir zinātniskas institūcijas, un augstskolu dibinātiem zinātniskiem institūtiem; 4) Zinātniskās darbības finansējums konkursa kārtībā. Pasaules bankas pētījumā secināts, ka, lai gan pašreizējā sistēmā ir identificējami uz rezultātu sasniegšanu vērsti elementi, šie mehānismi nedarbojas efektīvi. Formulas finansējumā, kas balstās uz studiju vietu skaitu, nav uz sniegumu orientētu komponentu. Lai gan izpildījuma līgumi, kas tiek slēgti starp augstākās izglītības institūcijām un ministriju, ietver noteiktus rezultātu rādītājus (sagatavojamo speciālistu skaits), līgumiem nav faktiskas ietekmes uz finansējuma piešķīrumu, proti, līgumu nosacījumu neizpilde neparedz efektīvas sankcijas. Ikgadējā budžeta vietu noteikšana ierobežo augstskolu iespējas plānot speciālistu sagatavošanu ilgtermiņā. Pašreiz arī nav pietiekami skaidras studiju izmaksu aprēķina metodikas kāda ir minimālo un optimālo studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšanas jēga un kāpēc ir tik būtiskas atšķirības starp studiju izmaksām studiju jomu griezumā. Studiju izmaksu koeficienti ir novecojuši un neatspoguļo reālās izmaksas studiju jomās. Zinātnes finansējums nav sasaistīts ar studiju finansējumu un kopējo augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģiju.

511.3.1. Stiprās un vājās puses

52Pasaules bankas eksperti secina, ka pašreizējais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts "viena pīlāra" modelis, kas nenodrošina līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Pētījumā secināts, ka pašreiz sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam. Vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts. Eksperti norāda: "Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tātad izglītības vajadzībām, tas de-facto ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jānodrošina universitāšu konkurējošās vajadzības, kuru nav maz. Daži uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, nelieli konkursa kārtībā piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. (..) Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai apmēram astoņdesmit procentus no noteiktajām bāzes izmaksām". Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējuma kopsavilkums sniegts 3.tabulā.

533.tabula Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa izvērtējums

54STIPRĀS PUSES

55VĀJĀS PUSES

56Konteksts: stratēģiskā orientācija

57• Daudzveidīga AI sistēma (daudz iestāžu, nišas spēlētāji, dažādi profili, valsts/privātās);

58• Liels skaits privāto AII;

59• Studiju programmu un pētniecības institūtu kvalitātes nodrošinājuma uzsākšana;

60• Pētniecības institūti ar lielāku kritisko masu materiāltehnisko un cilvēkresursu ziņā un skaidru darbības fokusu;

61• Liels skaits jauniešu, kas iegūst AI;

62• Augsta nodarbinātības pakāpe un augsta procentuālā atdeve no AI;

63• Funkcionējoša datu uzraudzības sistēma (t.sk., izpildījuma un finanšu dati);

64• Augsta sistēmas un AII pielāgošanās spēja, kas uzskatāmi parādījās ekonomiskās krīzes laikā;

65• IZM un nozaru ministrijas ir daudzbalsīgi AII interešu aizstāvji.

66• Acīmredzami zema AI un zinātnei dotā politiskā prioritāte (ņemot vērā zemo līdzekļu izlietojumu AI, P&A);

67• Nekonsekventi politikas pasākumi un politiskās reformas bloķēšana polarizētu diskusiju dēļ (valsts vai privātais labums);

68• Studiju programmu fragmentācija;

69• Tendence studēt ārzemēs;

70• Neskaidra cilvēkresursu politika, iespējas strādāt vairākās darba vietās;

71• Liela personāla mācību slodze, maz laika pētniecībai;

72• Kvalitātes nodrošinājums pasniegšanai un pētniecībai tikai sākuma posmā;

73• Daudz absolventu meklē darbu ārzemēs;

74• Vēl nav skaidra līdzsvara starp konsolidāciju un konkurenci.

75Finansējums: Stimulu orientācija

76• Studiju vietas ļauj īstenot nacionālo plānošanu saskaņā ar darba tirgus prasībām;

77• Studiju vietas tiek piedāvātas, pamatojoties uz sekmēm, t.sk., pastāv rotācijas iespējas, kas veicina konkurenci;

78• ES struktūrfondi pētniecībai tiek piešķirti ar zināmu konkurences elementu;

79• Tiek piesaistīts daudz maksas studentu (vēlme maksāt/ papildu resursi AII);

80• Pastāv izpildījuma līgumi starp AII un IZM.

81• Viena balsta modelis, kam pamatā ir valsts finansējums studiju vietām, nevis vairāku balstu modelis ar līdzsvarotām funkcijām;

82• Trūkst faktiskas orientācijas uz sniegumu valsts finansējumā, tādējādi ir vāja saikne ar nacionālajām un institucionālajām stratēģijām;

83• Trūkst finansējuma inovatīvām iniciatīvām;

84• Nav skaidras pieejas valsts finansējuma lomai privātajās AII;

85• Nav atbalsta ar pētniecību saistītai attīstībai, piem., pēcdoktorantūras studijām, zināšanu pārneses pasākumiem u.c.

86Finansējums: Ilgtspēja

87Finansējums: Ilgtspēja

88• Studiju vietu finansējums nodrošina uz izmaksām vērstu stabilitāti sistēmā, ar "nauda seko studentam" elementu;

89• Ievērojama ES struktūrfondu pieejamība AI un P&A (izdzīvošanas pamats ekonomiskās krīzes laikā).

90• Nepietiekams finansējums AI un pētniecības sistēmai salīdzinājumā ar vairumu Eiropas valstu un valdības mērķiem;

91• Apsolītais finansējuma palielinājums vēl nav īstenots;

92• Zemāki finansējuma tarifi AI studentiem salīdzinājumā ar pamatskolas un vidusskolas izglītību;

93• Novecojusi izmaksu bāze subsidētām studiju vietām.

94Finansējums: Atbilstība likumdošanai

95• Studējošā kredītu pieejamība daudziem studentiem ar pievilcīgiem atmaksas nosacījumiem;

96• Pilnas maksas segšana nodrošina pieejamību.

97• Daudz konkurējošu vajadzību budžeta palielinājuma gadījumā (kvalitatīvāka pasniegšana, doktorantūras skolas, pēcdoktorantūras karjera, trīskāršās spirāles modelis u.c.);

98• Necaurskatāmība un subjektivitāte budžeta vietu piešķiršanā, plānošanas problēmas ikgadējās intervences rezultātā;

99• Budžeta vietas ir ieguvums galvenokārt studentiem no labākām sociāli ekonomiskajām grupām;

100• Nav budžeta vietu nepilna laika studentiem;

101• Studējošo kredīti nav pievilcīgi atsevišķām studējošo grupām, "galvotāja prasība" ir būtisks šķērslis;

102• Nav praktiski nekāda uz sociālām vajadzībām vērsta atbalsta, kā arī nav mehānismu līdzekļu pieejamības pārbaudei studentiem no trūcīgām ģimenēm.

103Finansējums: Autonomija un brīvība

104• Augsta (finanšu) autonomijas pakāpe AII;

105• Finanšu autonomija sniedz uzņēmējdarbības brīvību;

106• Labi nosacījumi resursu dažādošanai.

107• Ievērojama paļaušanās uz ES struktūrfondiem P&A jomā, kas nav ilgtspējīga situācija ilgtermiņā. Līdzfinansējuma problēma.

108• Salīdzinoši zems nozaru/uzņēmumu finansējuma īpatsvars.

109Finansējums: Praktiskā iespējamība

110• Ievērojama studentu mobilitāte (daudzās sistēmās ir grūtības ar studentu nosūtīšanu uz ārzemēm). Tas nozīmē, ka citas valstis sedz mācību izmaksas.• Decentralizēta studentu kredītu un stipendiju sistēma (efektivitātes riski un problēmas AII attiecībā uz vajadzību izvērtējumu);

111• Pārāk dāsni parādu dzēšanas mehānismi;

112• Neatbilstība starp akadēmisko gadu un finanšu gadu.

113(Tabulās un grafikos izmantotie saīsinājumi: AI augstākā izglītība; AII augstākās izglītības institūcijas, P&A pētniecība un attīstība, ES Eiropas Savienība, IZM Izglītības un zinātnes ministrija)

1141.3.2. Atbilstība stratēģiskajiem attīstības virzieniem

115Pētījumā vērtēta Latvijas augstākās izglītības finansēšanas aspektu (publiskā finansējuma instrumenti, finanšu avotu dažādošana, augstskolu finansiālā autonomija un atbalsts studējošajiem) atbilstība stratēģiskajiem rīcības virzieniem un mērķiem, kas izriet no Latvijas augstākās izglītības un pētniecības politikas nostādnēm, proti, paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un saikni ar darba tirgu, paaugstināt pētniecības kvalitāti un (starptautisko) konkurētspēju, veicināt augstākās izglītības sektora efektivitāti, attīstīt tehnoloģijas, inovācijas, radošumu un uzņēmējdarbību, atjaunot un attīstīt augstskolu cilvēkresursus, veicināt augstākās izglītības pieejamību, veicināt augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību, stiprināt augstākās izglītības finansēšanas bāzi, izveidot jaunu un caurskatāmu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

116Izvērtējuma rezultāti liecina, ka kopumā pašreizējā finansēšanas sistēma nav stratēģiski orientēta, t.i., finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir vāji sasaistīti ar augstākās izglītības politikas prioritātēm un neveicina stratēģisko mērķu sasniegšanu. Sistēmas vājākais punkts no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir nepietiekamais publiskais finansējums, kas rada apdraudējumu izglītības un pētniecības kvalitātei un ierobežo sektora efektivitāti. Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībā, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovācijas un uzņēmējdarbības attīstībā. Nepietiekamais finansējums veicina pārmērīgu paļaušanās uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas būtu jāiegulda attīstībā.

117Vājo stratēģisko piesaisti nosaka arī sistēmas vienpusīgums. Finansēšanas nosacījumi ir galvenokārt vērsti uz ieguldījumu jeb ieejas rādītājiem, turklāt saistību izpildes kontrole ir nepilnīga. Sistēmā trūkst uz elementu, kas ir vērsti uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, jauno zinātnieku piesaisti pētniecībai vai starptautisko publicēšanās rādītāju uzlabošanos. Tā kā nav efektīvu elementu, kas motivētu augstskolas dažādot ienākumu avotus, attīstīt sadarbību ar ārējiem partneriem, sistēma kļūst šķietami pašpietiekama un nav vērsta uz attīstību. Visbeidzot pašreizējā finansēšanas kārtība nelabvēlīgi ietekmē augstākās izglītības pieejamību, kas ir nozīmīgs Latvijas augstākās izglītības politikas uzstādījums. Budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās), un to piešķiršanā netiek izmantoti sociālās pieejamības kritēriji. Jauna augstskolu finansēšanas modeļa ieviešanā ir jāņem vērā arī studējošo intereses, izvērtējot, kā, dažādojot augstskolu ienākumu avotus, iespējams dažādot studējošo atbalsta sistēmu un paplašināt augstākās izglītības ieguves iespējas.

1181.3.3. Priekšlikumi jauna "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa ieviešanai

119Pasaules bankas priekšlikums Latvijas finansēšanas sistēmas pilnveidošanai ir vērsts uz tādas sistēmas attīstību, ko raksturo stratēģijai atbilstoši ieguldījumi, dinamisms, pielāgošanas iespēja un atvērtība ārējo resursu piesaistei, racionāls resursu izlietojums. Minētais ietver mērķtiecīgu valsts finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studiju un pētniecības finansējuma ciešāku integrāciju, uz sniegumu un konkurenci orientētu komponentu ieviešanu finansēšanas mehānismā, efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzību, atbalstu augstskolu stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, radot telpu inovācijām, finansēšanas instrumentu ieviešanu, lai motivētu augstskolas paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem, sekmējot augstskolu ienākumu dažādību, kā arī finansēšanas mehānismu ieviešanu jauna akadēmiskā un pētnieciskā personāla piesaistei.

120Pasaules banka piedāvā ieviest trīs pīlāru augstākās izglītības un augstskolu pētniecības finansēšanas modeli, kurā bāzes finansējums nodrošina sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums veicina sasaisti ar ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Piedāvātajā finansēšanas modelī tiek sabalansēti šādi aspekti:

121• Atbilstība sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām;

122• Stabilitāte un izaugsmes stimuli;

123• Orientācija uz ieguldījumiem un rezultātiem;

124• Finansējums mērķu sasniegšanai nākotnē (ex ante) un finansējums par sasniegto (ex post);

125• Nacionālie mērķi un institucionālās misijas;

126• Pētniecības pamatfunkciju finansēšana un mērķtiecīga prioritāru pētniecības jomu finansēšana;

127• Publiskie un privātie ieguldījumi;

128• Studējošo finansēšana, ņemot vērā gan sociālās vajadzības, gan sasniegumus;

129Finansiāla autonomija un atbildība par līdzekļu izlietojumu un kvalitāti.

130Jaunajā finansēšanas modelī tiek saglabātas studiju vietas kā sistēmas pamats, to papildinot ar finansējumu, kas stimulē institūciju veiktspēju, attīstību un konkurenci par labākajiem rezultātiem studijās un pētniecībā. Tiek diferencēti valsts finansējuma trīs finansējuma elementi (pamatdarbība, sniegums un attīstība), un tiek veidoti tiem atbilstoši līdzsvaroti kvalitātes kritēriji. Modelis sasaista studiju un pētniecības finansējumu un tādējādi nodrošina augstskolu dažādo misiju tvērumu. Augstskola budžeta dotāciju studiju un zinātniskajai darbībai saņem vienotā piešķīrumā, kura struktūra un izlietojums tiek paredzēts izpildījuma līgumā. Izpildījuma līgums ietver piešķīruma nosacījumiem atbilstošas atskaitīšanās prasības par sasniegtajiem rezultātiem.

131Jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, to pilnībā ieviešot, ir raksturojams šādi:

132Pirmo pīlāru veido studiju un pētniecības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā nodrošināšanai. Šis ir stabilitātes finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības sistēmas darbību. Bāzes finansējumu studijām nosaka pēc studiju vietu skaita, ņemot vērā studiju izmaksas attiecīgajā jomā un studiju līmenī. Studiju vietu piešķīrumu studiju jomu griezumā nosaka sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prioritātes un augstskolas profils. Uz nelielu daļu studiju vietu var pretendēt privātās augstskolas, saņemot valsts budžeta finansējumu kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās. Finansējums augstskolas zinātniskajai darbībai tiek sasaistīts ar studiju finansējumu, pārtraucot praksi, ka zinātniskā darbība tiek nodalīta no akadēmiskās, un piešķirot zinātniskās darbības finansējumu augstskolām, nevis to dibinātiem zinātniskajiem institūtiem. Augstskola saņem finansējumu zinātniskajai darbībai, kas tiek aprēķināts pēc pētniecībā iesaistītā personāla skaita un zinātņu nozaru izmaksām attiecīgajā pētniecības jomā. Par pirmā pīlāra finansējumu augstskola ar ministriju un (kur attiecināms) nozares ministriju slēdz vidēja termiņa izpildījuma līgumu, tiek stiprināta līgumu izpildes uzraudzība.

133Otrais pīlārs ir snieguma finansējums jeb ex post finansējums, kas tiek piešķirts par sasniegtajiem darbības rezultātiem. Tas ir konkurences un izaugsmes finansējums, kas veicina sacensību sektorā. Šo finansējumu piešķir, pamatojoties uz konkrētām politikas nostādnēm atbilstošiem snieguma rādītājiem, kas tiek iestrādāti finansēšanas regulējumā (piemēram, zinātnisko publikāciju skaits, piesaistītais industrijas finansējums, absolventu skaits noteiktā jomā). Finansējuma apjomu, kas ir izmantojams snieguma finansēšanai, nosaka ministrija. Snieguma indikatori atspoguļo studiju un pētniecības darba rezultātus, tiem piešķiramais procentuālais finansējuma apjoms (svars) tiek noteikts, ņemot vērā politikas prioritātes. Papildus vispārīgiem indikatoriem pārrunu procesā ar augstskolām var noteikt arī tādus indikatorus, kas atbilst augstskolu profilam un stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, nodarbinātības rādītājs, ar nosacījumu, ka ir pieejami objektīvi absolventu nodarbinātības dati.

134Pasaules bankas eksperti iesaka snieguma finansējumu piešķirt pēc šādiem rādītājiem:

135• Absolventu īpatsvars, studiju ilgums, absolventu nodarbinātība, lai radītu stimulus samazināt studijas pārtraukušo skaitu vai savlaicīgi konstatētu atbiruma riskus;

136• Maģistra un doktora grāda ieguvušo skaits, pēcdoktora programmu dalībnieku skaits, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un augstākās izglītības un pētniecības cilvēkresursu ataudzi;

137• Ārvalstu un ārvalstīs studējošo, kā arī viespasniedzēju skaits, starptautisku pētniecības un izglītības sadarbības projektu skaits, lai veicinātu starptautisko sadarbību studiju un pētniecības darbā (internacionalizāciju);

138• Bibliometriskie rādītāji, lai stimulētu pētniecības rezultātu apjomu un kvalitāti;

139• Studējošo īpatsvars, kas piedalās akadēmiskajā un pielietojuma pētniecībā;

140• Piesaistītais trešo pušu finansējums pētniecībai, lai stimulētu ārējā finansējuma piesaisti un veicinātu augstākās izglītības un pētniecības sasaisti ar industriju;

141• Lietišķie pētījumi un īstenotie sadarbības projekti ar industriju, lai stimulētu pētniecības rezultātu pārnesi, t.sk. industrijas vajadzībām izstrādāti maģistra un doktora darbi u.c.

142Snieguma indikatori ir salāgoti ar universitāšu salīdzināšanas rīkā U-Multirank iekļautajiem augstskolu darbības parametriem7.

143Trešais pīlārs ir finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Attīstības finansējums ir ex ante finansējums, kas orientēts uz stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē. Tas piešķirams valstiski stratēģiski nozīmīgiem projektiem, piemēram, izcilības centru veidošanai, cilvēkkapitāla attīstībai prioritārās jomās, pētniecības iniciatīvu īstenošanai, zināšanu pārneses un sadarbības ar industriju veicināšanai. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā. Ilgtspējīgai attīstībai atbalsts studiju un pētniecības inovācijām ir jānodrošina gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

144Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais trīs pīlāru finansēšanas modelis, pamatojoties uz Pasaules bankas priekšlikumu, ir atspoguļots 2.attēlā.

1452. attēls. Trīs-pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis8

146Lai gan, ieviešot trīs pīlāru finansēšanas modeli, no valsts budžeta finansētas studiju vietas saglabājas kā būtiska Latvijas augstākās izglītības finansēšanas daļa, Pasaules bankas eksperti norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt studiju vietu plānošanas procesu, padarot to efektīvāku un caurskatāmāku. Studiju vietu plānošanā tiek ņemtas vērā gan ministrijas ieguldījumu prioritātes atbilstoši politikas nostādnēm, gan augstskolas kopējie darbības rādītāji un iepriekšējā perioda izpildes rādītāji. Ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām reizi trijos gados, balstoties uz izvirzītajām prioritātēm un augstskolu piedāvājumu, ar katru augstskolu vienojas par vidēja termiņa budžeta vietu piešķīrumu. Ar augstskolām slēgto izpildījuma līgumu nolūks ir definēt augstākās izglītības sektora nacionālos mērķus, stimulējot augstskolas iesaistīties šo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus izpildījuma līgums ļauj efektīvāk īstenot iestāžu stratēģisko plānošanu un augstskolu specializāciju. Tādējādi līgumiem ir koordinējoša loma nacionālo un institucionālo stratēģiju salāgošanā.

147Ministrija ikgadēji izvērtē studiju vietu izpildes rādītājus un pieņem lēmumu par pirmā pīlāra finansējuma apjomu, pamatojoties uz pieejamo budžetu un izpildījuma līgumā noteikto prasību izpildi. Ir atbalstāma augstskolu konkurence, piedāvājot savus argumentus papildu studiju vietām, t.sk. jaunu inovatīvu programmu izveidei. Pasaules bankas eksperti uzskata, ka ir atbalstāma privāto augstskolu iesaiste konkurencē par budžeta finansējumu tautsaimniecības attīstības prioritātēm atbilstošām, kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās.

148Jaunajā modelī vienai studiju vietai katrā disciplīnā vai nozarē (piem., sociālās zinātnēs, medicīnā u.c.) asignētās summas pamatā ir izmaksu attiecības starp studiju virzieniem (izmaksu koeficienti) un studiju vietām pieejamais budžets (bāzes finansējums). To attiecība tiek analizēta un nepieciešamības gadījumā koriģēta, pamatojoties uz izmaksu struktūru. Ministrija nosaka minimālos programmu apjomus un izmaksu efektivitātes rādītājus un nefinansē programmas, kas nesasniedz minimālo programmas apjoma vai izmaksu efektivitātes slieksni. Faktiskais studentu skaits studiju virzienā var svārstīties (piemēram, par +/- 5 līdz 10 procentiem). Ja studentu skaita svārstības pārsniedz noteiktos sliekšņus, tas var ietekmēt finansējuma piešķīrumu un ministrijas piedāvājumu nākamajam periodam, kas tiek noteikts izpildījuma līgumā. Ministrija periodiski veic studiju vietu struktūras analīzi konkrētā nozarē (regulāri, ik pa trīs līdz pieciem gadiem un pēc nepieciešamības). Tādējādi inkrementālā pieeja studiju vietu piešķīrumam nozaru greizumā tiek regulāri pārbaudīta saistībā ar politikas nostādnēm un izpildījuma līgumā noteikto mērķu sasniegšanu, un pārbaudes rezultāti ir pamats līdzekļu pārstrukturēšanai. Pārbaudē tiek izvērtēta gan kopējā studiju vietu struktūra, gan studiju programmu izmaksas, akadēmiskā personāla kvalifikācija, nodarbinātības rādītāji pēc absolvēšanas, pētnieciskā darbība, darba devēju iesaiste studiju programmu satura izstrādē, studentu apmierinātība ar studiju kvalitāti un citi aspekti.

149Tiek stiprināta sadarbība ar nozaru asociācijām un ministrijām, iesaistot tās studiju vietu plānošanas procesā un plānojot nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Papildu procesa caurskatāmībai Augstākās izglītības padome vai neatkarīgs panelis (ministrijas pārstāvji, iestāžu pārstāvji, starptautiski eksperti) var darboties kā konsultanti, vērtējot studiju vietu piešķīrumu. Trīs-pīlāru finansēšanas modeļa atbilstība finansējuma sistēmas reformas uzdevumiem, proti, esošā finansēšanas modeļa problēmu risināšanai saskaņā ar Pasaules bankas pētījuma rezultātiem ir atspoguļota 4.tabulā9.

1504.tabula. Jaunā finansēšanas modeļa atbilstība izvirzītajām prasībām

151Esošā modeļa problēmasJaunais modelisJaunā modeļa novērtējuma kritērijiLatvijas AI ir nepietiekams finansējums, jo īpaši publiskā finansējuma ziņā.Finansēšanas modeļa modernizācija un sasaiste ar politikas mērķiem, lai pamatotu nepieciešamo publiskā finansējuma palielinājumu.Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi.

152Atbilstība likumdošanai: Nodrošina caurskatāmas un līdzsvarotas finansēšanas struktūras.

153Praktiskā iespējamība: Nodrošina finansējuma līmeņu saskaņotību.

154"Viena balsta", statisks valsts finansējuma modelis, kam trūkst divu svarīgu komponentu, proti, uz sniegumu un attīstību vērsts finansējums.Trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešana, ko veido pamata finansējums, snieguma (uz rezultātiem orientēts) finansējums un attīstības (uz inovācijām orientēts) finansējums.Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi un institucionālo profilu attīstību.

155Stimulu orientācija: Nodrošina skaidrus un nesadrumstalotus finansiālus stimulus sniegumam, konkurētspējīgu vidi, skaidrus mērķus, nodrošina līdzsvaru starp realizēto un prognozēto sniegumu.

156Atbilstība likumdošanai: Nodrošina caurskatāmas un līdzsvarotas finansēšanas struktūras.

157Finansēšanas modelī nav saskaņots studiju un pētniecības pamata finansējums.Pirmā pīlāra ieviešana (pamata finansējums), kas līdzsvaro studiju un pētniecības finansējuma plūsmas.Ilgtspēja: Atbalsta stabilitāti un ņem vērā izmaksu atšķirības.

158Stimulu orientācija: Nodrošina skaidrus un nesadrumstalotus stimulus.

159Praktiskā iespējamība: Izmanto pieejamos datus un nodrošina administratīvo efektivitāti.

160Studiju vietu modelis un valsts pētniecības finansēšanas modelis nerada jēgpilnus un atbilstošus snieguma stimulus AII.

161Otrā pīlāra ieviešana (uz sniegumu orientēts finansējums), lai radītu snieguma stimulus AII.Stimulu orientācija: Nodrošina finansiālus stimulus sniegumam.

162Stratēģiskā orientācija: Veicina iestāžu profilu attīstību.

163Atbilstība likumdošanai: Padara finansējumu caurskatāmu un atbilst izpratnei par taisnīgumu.

164Praktiskā iespējamība: Respektē metodiskos standartus.

165Modelis piedāvā AII tikai ierobežotus stimulus nacionālo augstākās izglītības stratēģiju veicināšanai un iestāžu profilu stiprināšanai.

166Pētniecības finansēšanas plūsmas (ieskaitot ES struktūrfondus) neietver skaidrus un caurskatāmus stimulus iestāžu profilu dažādošanai, AII konsolidācijas pasākumiem, pētniecības organizāciju sadarbībai vai ar ārējiem partneriem.

167Izteikta paļaušanās uz ES struktūrfondiem kaitē AII ilgtermiņa finanšu dzīvotspējai. Ienākumi no privātajiem avotiem, piemēram, sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir salīdzinoši nepietiekami attīstīti.

168Trešā pīlāra ieviešana (attīstības finansējums), lai nodrošinātu valsts finansējumu attīstības pasākumiem un projektiem, kas veicina stratēģisko mērķu īstenošanu. Mērķos ir ņemtas vērā nacionālās prioritātes un AII profili un stratēģijas (ilgtermiņa attīstībai).

169ES struktūrfondi ir iekļaujami trešajā pīlārā, lai gan tiem pārsvarā ir īstermiņa raksturs, kas atbalsta nozīmīgas tūlītējas izmaiņas sektorā (piem., finansējuma avotu diversificēšana, konsolidācijas pasākumi un sadarbība ar ārējiem partneriem.

170Trešais pīlārs ietver pētniecības kompetenču centru finansēšanu, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus un pētniecības prioritāšu nacionālo stratēģiju.

171Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi un institucionālos profilus.

172Stimulu orientācija: Nodrošina konkurētspējīgu vidi, līdzsvaro orientāciju uz realizēto un prognozējamo izpildījumu.

173Ilgtspēja: Pieļauj ilgtermiņa plānošanu, veicina risku sadali.

174Praktiskā iespējamība: Nodrošina administratīvo efektivitāti.

175AII ne vienmēr izmanto tām doto finansiālo autonomiju, un ne vienmēr parāda augsta līmeņa atbildību pret ārējām ieinteresētajām personām (gan publiskajām, gan privātajām).

176Studiju un kapacitātes uzlabošanas pasākumu piedāvāšana finanšu vadības jomā, lai stimulētu finanšu vadības un plānošanas apguvi.

177Augsta finansiālās autonomijas līmeņa uzturēšana, bet atbildības un caurskatāmības palielināšana, izmantojot izpildījuma datus, ikgadējos izpildījuma līguma ziņojumus un publicētos finanšu pārskatus.

178Autonomija un elastīgums: Piešķir vienreizējas summas, garantē akadēmisko brīvību, nodrošina atbilstošu regulējumu, garantē resursu piešķiršanas autonomiju un veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību.

179Divplūsmu sistēma ar uz sasniegumiem balstītu studentu atlasi valsts finansētajām studiju vietām visticamāk atbalsta pilna laika studentus no turīgākiem sociālekonomiskajiem sabiedrības slāņiem.

180Pašreizējā studentu atbalsta sistēma ir ļoti decentralizēta, un tās stingrajam uzsvaram uz sasniegumiem visticamāk ir negatīva ietekme uz pieejamību un līdzdalību, jo īpaši gadījumos, kad studenti ir no nelabvēlīgākiem sabiedrības slāņiem, un zināmā mērā arī nepilna laika studentiem.

181Turpinās paļaušanās uz mācību maksu, bet tiek ieviestas vairāk uz vajadzībām balstītas stipendijas, lai nodrošinātu līdzdalību un pieejamību. Uz sasniegumiem balstītie elementi ir ietverti stipendiju un aizdevumu shēmā, bet tikai kā otršķirīgs asignējuma kritērijs.

182Valsts garantijas studentu kredītiem ieviešana, kas ļauj visiem studentiem (pilna un nepilna laika) gūt labumu no kredītiem. Labākos sasniegumus uzrādījušajiem absolventiem kredīta parāds var tikt daļēji dzēsts, izmantojot publisko finansējumu.

183Stipendijas un aizdevumu sistēmas vajadzētu administrēt centralizēti.

184Stimulu orientācija: Nodrošina finansiālus stimulus sniegumam.

185Ilgtspēja: Garantē finansēšanas mehānismu nepārtrauktību; veicina risku kliedēšanu.

186Atbilstība likumdošanai: Atbalsta godīguma uztveri.

187Autonomija un elastīgums: Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību.

188Praktiskā iespējamība: Nodrošina administratīvo efektivitāti.

189Pasaules banka iesaka pārskatīt finansēšanas sistēmas papildinošos elementus, kas ir būtiski efektīvai finanšu pārvaldībai un augstākās izglītības politikas mērķu sasniegšanai personāla atalgojuma politikas plānošana, studējošo atbalsta sistēma, strukturālās reformas sektorā un resursu konsolidācija, kvalitātes nodrošināšana. Pasaules banka iesaka:

190• Nodrošināt uz sociālām vajadzībām (nevis tikai sasniegumiem) vērstu studējošo atbalstu;

191• Pārskatīt esošo divplūsmu studentu sistēmu (maksas un budžeta studenti);

192• Veicināt institucionālo un resursu konsolidāciju un intelektuālās kritiskās masas pieaugumu;

193• Piešķirt augstāku prioritāti augstākās izglītības un zinātnes cilvēkresursu politikai, veicināt akadēmiskā darba tirgus caurskatāmību;

194• Pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas darbību.

195Finansēšanas modeļa maiņa nav tieši saistīta ar studiju maksas sistēmas un studējošo atbalsta sistēmas reformu. Tomēr Pasaules bankas eksperti norāda, ka studiju maksas sistēmas reforma ir apsverama, lai virzītos uz mērķi paaugstināt augstākās izglītības pieejamību un līdzdalību, kā arī mazinātu aizvien pieaugošo sociālo nevienlīdzību Latvijā.

196Pētījumā secināts, ka esošā divplūsmu sistēma ir pēc būtības netaisnīga, jo ieguvēji šādā sistēmā ir studenti no labāk situētām ģimenēm. Lai gan universitātēs pastāvošais rotācijas princips ļauj katru gadu pretendēt uz budžeta vietu, tiek uzturēts dalījums maksas un budžeta studentos, un noteikta studentu grupa konsekventi paliek bez valsts atbalsta. Turklāt tikai budžeta studenti iegūst iespēju pretendēt uz valsts budžeta stipendiju, kas ir papildu izslēdzošais faktors attiecībā uz maksas studentiem. Pasaules bankas eksperti iesaka pārskatīt arī budžeta finansējuma piešķīruma mehānismus attiecībā uz pilna un nepilna laika studijām, ņemot vērā, ka studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studenta dzīves realitāte. Atsakoties no nosacījuma, ka valsts finansē tikai pilna laika studijas, uz valsts budžeta vietu varētu pretendēt vairāk studentu, tostarp studenti ar zemākiem ienākumiem, kas nevar atļauties pilnībā veltīt laiku studijām. Vienlaikus augstskola ir atbildīga par nepilna laika studiju kvalitāti. Svarīgi ieviest arī papildu atbalsta instrumentus studentu sociālo vajadzību nodrošināšanai, jo pašreizējā sistēma izteikti balstās uz akadēmiskiem sasniegumiem. Eksperti iesaka pārskatīt studējošo atbalsta elementus stipendiju, kreditēšanas un kredītu dzēšanas nosacījumus, un augstākās izglītības institūciju finansēšanas modelī iekļaut sociāli taisnīgāku studējošo atbalsta sistēmu.

1Augstākās izglītības finansēšanas reforma

2Iespējas uzlabot sistēmu un nodrošināt jaunā finansēšanas modeļa ieguvumus ir tieši saistītas ar ieguldījumu apjomu augstākajā izglītībā. Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais Latvijas augstākās izglītības finansējums (gan publiskais, gan privātais) nav pietiekams augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanai. To pamato ieguldījumi augstākajā izglītībā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.10 Saskaņā ar Eurostat datiem (2010), publiskais finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai veido tikai 0.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā 1.26% no IKP. Arī finansējums no privātā sektora augstākajā izglītībā ir salīdzinoši neliels, pamatā mācību maksa, ko sedz nepilna laika un pilna laika maksājošie studenti studiju vietās, ko nefinansē valsts. Publiskais finansējums augstākajai izglītībai 2008.gada finanšu krīzes laikā tika krasi samazināts par vairāk nekā 50%, vienlaikus samazinot arī pētniecības finansējumu. Krīzes laikā tika pārtraukts un joprojām netiek piešķirts finansējums zinātniskajai darbībai augstskolās. Rezultātā augstskolu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojumu, attīstīt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību un tādējādi īstenot Augstskolu likuma 5.pantā noteikto misiju un uzdevumus jauno zinātnieku sagatavošanā ir ierobežotas. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam zinātnes bāzes finansējums augstskolām tika izmaksāts tikai 25 27% apmērā no tiesību aktos noteiktā apjoma. Lai gan 2014.gadā pirmo reizi kopš 2009.gada bāzes finansējuma apjoms pieauga, augstskolām joprojām tika izmaksāts tikai 40% no aprēķinātā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

3Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir iestrādāta konsekventa ieguldījumu politika sasaistē ar valsts ekonomisko izaugsmi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk MK noteikumi Nr.994) 27.punkts paredz ikgadēju studiju izmaksu koeficientu palielinājumu par vienu desmito daļu, savukārt Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai augstskolu finansējums sasniegtu 2% no IKP, papildus būtu nepieciešami 406 milj. EUR. Zinātniskās darbības likuma 33.pants nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai zinātnes finansējums sasniegtu 1 % no IKP, papildus būtu nepieciešami 231 milj. EUR11.

4Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais publiskā finansējuma apjoms un struktūra liecina par nekonsekvenci rīcībpolitikā, nosakot augstus augstākās izglītības mērķus, bet neparedzot finansējumu to sasniegšanai un tādējādi neīstenojot izstrādātās politikas. Finansējuma apjoms nozarei parāda, ka faktiski tās attīstība nav politiska prioritāte, kas ir pretrunā ar valsts politikas plānošanas dokumentos pausto. Ieguldījumiem ir jāatbilst izvirzītajiem attīstības mērķiem.

52.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību

6Ņemot vērā pašreizējo augstākās izglītības un pētniecības finansēšanas ainu, Pasaules bankas pētījuma ietvaros tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības finansēšanas reformas virzībai atkarībā no nozarei paredzētā finansējuma:

7A. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (Knowledge Society Model);

8B. Ierobežotas izaugsmes scenārijs (Limited Expansion Model);

1Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamība un iespējamie riski, ja situācija netiek mainīta

2Saskaņā ar Pasaules bankas pētījumā secināto pašreizējais finansējuma apjoms un nepilnīgais finansēšanas modelis būtiski kavē augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanu un ierobežo nozares attīstību par konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari. Augstskolām strādājot ilgstošā nepietiekoša finansējuma un aplamu stimulu režīmā, nav iespēju un motivācijas investēt attīstībā, atjaunot akadēmisko personālu, celt sava darba kvalitāti un orientēties uz rezultātiem, veikt pasākumus strukturālās fragmentācijas novēršanai un nodrošināt valsts budžeta finansējuma efektīvu izlietojumu.

3Ieviešot jauno trīs pīlāru modeli, kurā valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti gan stabilitātes nodrošināšanai, gan arī stratēģisku mērķu sasniegšanai, un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi tiek novirzīti augstākās izglītības institūciju rīcībspējas paaugstināšanai, augstākās izglītības sektoram tiks dota iespēja nodrošināt Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu modernu, pētniecībā balstītu augstāko izglītību.

4Neieviešot jauno finansēšanas kārtību un neizstrādājot stingrākas prasības valsts finansējuma saņemšanai, nenosakot skaidrus, izmērāmus sasniedzamos rezultātus gan studijās, gan pētniecībā, nebūs iespējams nodrošināt kvalitātes un konkurētspējas pieaugumu sektorā. Tiks turpināta akadēmiskā un pētniecības cilvēkkapitāla noplicināšana un vēsturiskās tradīcijas augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā, kas veicina sistēmas stagnāciju. Nodokļu maksātāju līdzekļi tiks izšķiesti, jo valsts nesaņems nepieciešamos speciālistus un zinātniskās darbības produktus. Šāda augstākās izglītības sektora finansēšana būs negatīvs signāls uzņēmējiem, kas nebūs ieinteresēti sadarbībā un investīcijās augstākajā izglītībā. No Eiropas skatupunkta valsts nebūs pildījusi savas apņemšanās, līdz ar to Latvijas augstākā izglītības un pētniecības nozare netiks uzskatīta par ieguldījumu vērtu jomu nākošajā struktūrfondu plānošanas periodā. Latvija zaudēs iespēju piesaistīt starptautisko finansējumu un iekļauties Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpā kā konkurētspējīgs spēlētājs.

1Pasākumu plāns jauna finansēšanas modeļa ieviešanai

2Nr. p.k.PasākumsIzpildītājs

3Laika posms, termiņš1.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" līdzekļu piešķiršanai par sniegumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstākās izglītības institūcijās, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība.IZM

401.07.20152.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016.gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē.IZM

501.08.20153.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā tiek nodrošināta studiju vietas bāzes izmaksu aprēķina metodikas aktualizācija un studiju izmaksu koeficientu konsolidācija, kā kritēriju iestrādājot koeficientu, kas atbalsta augstākās izglītības pieejamību reģionos un darba tirgus vajadzībām atbilstošu programmu attīstību, kā arī aktualizējot izpildījuma līgumu regulējumu.IZM

601.08.20154.Ministrijā iesniegti augstskolu un koledžu lēmējinstitūcijās apstiprināti, aktualizēti Darba samaksas nolikumi, kuros noteikti vienoti principi un kritēriji, pēc kuriem tiek aprēķināts atalgojums augstskolā vai koledžā vēlētajam akadēmiskajam personālam, ieviešot atalgojuma politikā rezultātu pārvaldību.AII

701.09.20155.Izpildījuma līgumu 3 5 gadu periodam izstrāde, sadarbojoties un konsultējoties ar nozaru ministrijām un to pārraudzībā esošām augstskolām, nosakot kritērijus finansējuma piešķiršanai par studiju un pētnieciskā darba rezultātiem, tostarp konsultējoties ar mākslas augstskolām un atbildīgo ministriju par mākslas augstskolu mākslinieciskajai darbībai nepieciešamā finansējuma veidošanas kritērijiem.IZM, KM, VM, ZM, augstskolas, koledžas

801.11.20156.Izstrādāti projekti augstākās izglītības institūciju attīstības, izcilības un inovācijas veicināšanai.Augstskolas, koledžas

901.11.20157.Pilnveidots regulējums attiecībā uz finanšu pārskatu iesniegšanu, iestrādājot izmaiņas Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", precizējot ikgadēji iesniedzamo informāciju par darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem, t.sk. attiecībā uz absolventu nodarbinātību.IZM, FM

1001.06.20168.Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtas aktualizētas augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģijas 2015. 2020.gadam, kurās paredzēta ar augstskolā īstenotajām pētniecības programmām saistīta, stratēģiskajai specializācijai atbilstoša pētniecībā balstīta augstākās izglītības piedāvājuma attīstība, kā arī inovāciju un attīstības projektu īstenošana.IZM, Augstskolas, koledžas

1101.09.20169.Veikts studējošo atbalsta sistēmas izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi sociāli taisnīgākas sistēmas ieviešanai, t.sk. izvērtētas iespējas veicināt ar valsts galvojumu piešķirtu studiju un studiju kredītu pieejamību, pārskatīti kredītu dzēšanas nosacījumi.IZM, FM, Valsts kase, SZA, augstskolas, koledžas, LSA

1201.12.2016Pielikumā:

131) Pasaules bankas pētījuma 1.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums";

142) Pasaules bankas pētījuma 2.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums";

153) Pasaules bankas pētījuma starpziņojums "Augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums";

164) Pasaules bankas pētījuma gala ziņojums "Piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā";

175) Rīgas Tehniskās Universitātes un Latvijas Universitātes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma par studiju izmaksu koeficientu augstākajā izglītībā aktualizēšanu un priekšlikumu sagatavošanu to konsolidēšanai gala ziņojums;

186) CIVITTA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Augstākās izglītības institūciju finanšu ekonomiskās darbības izvērtējums un publisko pārskatu konsolidācija" gala nodevums;

197) KPMG Baltics SIA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Akadēmiskā personāla atlases un atalgojuma politikas sistēmas izpēte augstākās izglītības iestādēs" rezultātu kopsavilkums;

208) Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis un plānotais valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums tā ieviešanai no 2015.gada;

219) Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu;

2210) Katram scenārijam nepieciešamā finansējuma izklājums sadalījumā pa valsts budžeta apakšprogrammām;

2311) Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai 2014. 2020.gada plānošanas periodā;

2412) Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. 2018.gadam jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

251 Ar pētījuma izstrādes gaitu, diskusiju materiāliem un ziņojumiem, to tulkojumiem var iepazīties ministrijas mājas lapā: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/finansesanas-modelis;

262 Augstākās izglītības institūcijas izglītības iestādes, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai (Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990) īsteno augstākās pakāpes akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas, t.i., augstskolas un koledžas.

273 Ziegele, F. (2013). European Trends in Performance Oriented Funding. In Bergan, S., Egron, Polak, E., Kohler, J. & Purser, L. (Eds.): Leadership and Governance in Higher Education Handbook for Decision-makers and Administrators, 1/2013. Berlin: Raabe, pp. 71-88;

284 Estermann, T., Bennetot Pruvot, E. & Claeys-Kulik, A-L. (2013). Designing Strategies for Efficient Funding of Higher Education in Europe. DEFINE Interim Report 2013. Brussels: European University Association.

295 Jongbloed, B., de Boer, H., Enders, J. & File, J. (2010). Progress in higher education reform across Europe. Funding Reform. Volume 1: Executive Summary and main report. Enschede: CHEPS.

306 Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes zinātniskajām finansējumu zinātniskajām institūcijām", Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" un citi nozares finansēšanu regulējošie tiesību akti.

317U-Multirank International Ranking of Higher Education Institutions. Pieejams: http://www.umultirank.org/#!/home?trackType=home§ion=entrance

328 Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to tās finansēšana neiekļaujas piedāvātajā trīs pīlāru modelī. Modelis neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).

339 Pasaules bankas gala ziņojums Higher Education Financing in Latvia: Final Report , 13.tabula Overview of how new model addresses current challenges and meets criteria, 44. 47.lpp. Konceptuālā ziņojuma 4.pielikums.

3410 2010. gadā publiskie izdevumi augstākajai izglītībai veidoja tikai 0.8 procentus no Latvijas IKP salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 1.26 procentu apmērā ES27 valstīs un 1.23 un 1.27 procentiem attiecīgi Igaunijā un Lietuvā.

3511 Papildus nepieciešamais finansējuma aplēses veidotas, vadoties pēc 2015.gada plānotā valsts IKP.

3612 Izglītības un zinātnes ministrijas statistika par augstāko izglītību. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka.html

3713 Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/

3814 No kopējā studējošo skaita valsts dibinātās augstskolās un koledžās 2013./2014.akad.gadā (65410) par budžeta līdzekļiem studē 34491 jeb 53%, par maksu 30919 jeb 47% studējošo (avots: Pārskats par augstāko izglītību 2013.gadā, IZM)

3915 Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 12.februāra rīkojums Nr.120 Par studiju vietu skaitu augstskolās 2015.gadā un 2015.gada 7.janvāra rīkojums Nr.8 Par studiju vietu skaitu koledžās 2015.gadā.

4016 Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/

4117 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030", Latvijas Nacionālajā attīstības plāns 2014.-2020.gadam, Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

4218 Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 4. marta rīkojumu Nr.148 apstiprinātās vadlīnijas nodrošina zinātnisko institūciju iesniegtās informācijas atbilstību pētniecības organizācijām izvirzītajām prasībām Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 izpratnē.

4319 European Indicators and Ranking Methodology for University Third Mission.. Pieejams: http://www.e3mproject.eu/final-conference.html

4420 Ministrijas īstenoto pētījumu materiāli ir pieejami ministrijas mājas lapā sadaļā Nozaru politika/Augstākā izglītība/ Pētījumi - http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba.html

45Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

46(Ministru kabineta

472015.gada 29.jūnija

48rīkojums Nr.333)

49Konceptuālā ziņojuma "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā"

50kopsavilkumsKonceptuālais ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" izvirza priekšlikumu jaunam augstākās izglītības finansēšanas modelim, tā ieviešanai, raksturo alternatīvus risinājumus un to paredzamo ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, ieviešot augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu.

51Konceptuālais ziņojums par piemērotu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Ziņojumā pamatots, kāpēc augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un finansēšanas modeļa principiāla maiņa nav iespējama bez būtiska augstākās izglītības finansējuma palielinājuma.

52Konceptuālā ziņojuma izstrādē tika nodrošināta augstākās izglītības un pētniecības nozares iesaiste un ir ņemts vērā nozari pārstāvošo institūciju viedoklis. Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).

53Konceptuālajā ziņojumā raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildus nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā augstākās izglītības finansēšanas modeļa reforma ietver:

541) studiju vietu modeļa plānošanas un īstenošanas optimizāciju;

552) augstskolu stratēģisko specializāciju un sasniegumos balstītu finansēšanu;

563) atbalstu izcilībai un inovācijai.

57Reforma paredz uzsākt otrā pīlāra ieviešanu sasniegumos balstītas augstākās izglītības finansēšanu 2015. gadā, tam paredzot finansējumu 5,5 milj. euro apmērā 2015. gadā, 6,5 milj. euro 2016. gadā, 6,5 milj. euro 2017. gadā un nodrošinot tā sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Ministrija ir izstrādājusi kritēriju kopu uz zinātniskās darbības rezultatīvajiem rādītājiem balstītai augstskolu un koledžu finansēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās". Finansējums tiks novirzīts, lai veicinātu cilvēkresursu ataudzi pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, pētniecības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, pētniecības sasaisti ar industrijas/nozares vajadzībām. 2015. gadā tiks uzsākta trešā pīlāra finansēšana Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014. 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa aktivitātēs.

58Ņemot vērā pieejamo līdzekļu apjomu augstākajai izglītībai un pētniecībai, kā arī Pasaules Bankas rekomendācijas, ministrijas noteiktā augstākās izglītības finansēšanas reformas īstenošanas stratēģija atbilst Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam, nodrošinot mērķtiecīgu finansējuma palielinājumu pētniecībā balstītai augstākajai izglītībai un ieviešot ieteikto trīs pīlāru modeli. Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016. gadā ir 11 792 000 euro, 2017. gadā 15 251 000 euro, 2018. gadā 18 930 000 euro. No minētā Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums valsts budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 "Augstskolas" 2016. gadā ir 2 188 000 euro, 2017. gadā 3 353 000 euro, 2018. gadā 4 547 000 euro; apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2016. gadā 1 550 000 euro, 2017. gadā 2 760 000 euro, 2018. gadā 4 150 000 euro; apakšprogrammā 03.11.00 "Koledžas" 2016. gadā 455 000 euro, 2017. gadā 714 000 euro, 2018. gadā 979 000 euro; budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" (augstskolām) 2016. gadā 6 080 000 euro, 2017. gadā 6 095 000 euro, 2018. gadā 6 095 000 euro. Veselības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammā 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 760 000 euro, 2017. gadā 1 165 000 euro, 2018. gadā 1 580 000 euro. Zemkopības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 22.00.00 "Cilvēkresursu attīstība" apakšprogrammā 22.02.00 "Augstākā izglītība" 2016. gadā ir 373 000 euro, 2017. gadā 572 000 euro, 2018. gadā 776 000 euro. Kultūras ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmā 20.00.00 "Kultūrizglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 386 000 euro, 2017. gadā 592 000 euro, 2018. gadā 803 000 euro.

59Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums noteikts, pamatojoties uz Pasaules Bankas Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijā atspoguļoto finansējuma pieauguma dinamiku pirmajā un otrajā pīlārā. Atbilstoši šim scenārijam finansējuma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammās pirmā pīlāra bāzes finansējuma nodrošināšanai ir modelēts, ņemot vērā šajās budžeta apakšprogrammās piešķirto finansējumu 2015. gadā un to savstarpējo attiecību. Savukārt otrajā pīlārā papildus nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās", kuras finansējums tiks sadalīts starp valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām. Ņemot vērā, ka šis finansējums balstās uz gada rezultatīvajiem rādītājiem, tā sadalījuma mainība starp ministriju pakļautībā esošajām augstskolām nav precīzi prognozējama.

60Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" un pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 16. marta rīkojumu Nr. 124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam" sagatavošanas grafiku", kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. aprīļa ārkārtas sēdes protokola Nr. 19 1. § "Programmas projekts "Latvijas Stabilitātes programma 2015. 2018. gadam"" 6. punktu, kas nosaka, ka "atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16. prim panta otrajā daļā noteiktajam un ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm negatavot un neiesniegt priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018. gadam, izņemot veselības un izglītības jomu saistībā ar strukturālām reformām, kā arī iekšējās un ārējās drošības jomu", Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

61Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. 2018. gadam paredz papildu finansējumu jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, proti, papildu zinātnes bāzes finansējumu 1. pīlārā 3 279 087 euro apmērā katru gadu augstskolās, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, nodarbinātā akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru un docentu) pētniecības darba nodrošināšanai, un finansējumu 3. pīlārā 2 900 000 euro apmērā katru gadu inovatīvu studiju programmu attīstībai augstskolās un koledžās, primāri Latvijas reģionos.

62Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile