Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pasākumu plāns jauna finansēšanas modeļa ieviešanai
Nr. p.k.PasākumsIzpildītājs
Laika posms, termiņš1.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" līdzekļu piešķiršanai par sniegumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstākās izglītības institūcijās, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība.IZM
01.07.20152.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016.gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē.IZM
01.08.20153.Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā tiek nodrošināta studiju vietas bāzes izmaksu aprēķina metodikas aktualizācija un studiju izmaksu koeficientu konsolidācija, kā kritēriju iestrādājot koeficientu, kas atbalsta augstākās izglītības pieejamību reģionos un darba tirgus vajadzībām atbilstošu programmu attīstību, kā arī aktualizējot izpildījuma līgumu regulējumu.IZM
01.08.20154.Ministrijā iesniegti augstskolu un koledžu lēmējinstitūcijās apstiprināti, aktualizēti Darba samaksas nolikumi, kuros noteikti vienoti principi un kritēriji, pēc kuriem tiek aprēķināts atalgojums augstskolā vai koledžā vēlētajam akadēmiskajam personālam, ieviešot atalgojuma politikā rezultātu pārvaldību.AII
01.09.20155.Izpildījuma līgumu 3 5 gadu periodam izstrāde, sadarbojoties un konsultējoties ar nozaru ministrijām un to pārraudzībā esošām augstskolām, nosakot kritērijus finansējuma piešķiršanai par studiju un pētnieciskā darba rezultātiem, tostarp konsultējoties ar mākslas augstskolām un atbildīgo ministriju par mākslas augstskolu mākslinieciskajai darbībai nepieciešamā finansējuma veidošanas kritērijiem.IZM, KM, VM, ZM, augstskolas, koledžas
01.11.20156.Izstrādāti projekti augstākās izglītības institūciju attīstības, izcilības un inovācijas veicināšanai.Augstskolas, koledžas
01.11.20157.Pilnveidots regulējums attiecībā uz finanšu pārskatu iesniegšanu, iestrādājot izmaiņas Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", precizējot ikgadēji iesniedzamo informāciju par darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem, t.sk. attiecībā uz absolventu nodarbinātību.IZM, FM
01.06.20168.Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtas aktualizētas augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģijas 2015. 2020.gadam, kurās paredzēta ar augstskolā īstenotajām pētniecības programmām saistīta, stratēģiskajai specializācijai atbilstoša pētniecībā balstīta augstākās izglītības piedāvājuma attīstība, kā arī inovāciju un attīstības projektu īstenošana.IZM, Augstskolas, koledžas
01.09.20169.Veikts studējošo atbalsta sistēmas izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi sociāli taisnīgākas sistēmas ieviešanai, t.sk. izvērtētas iespējas veicināt ar valsts galvojumu piešķirtu studiju un studiju kredītu pieejamību, pārskatīti kredītu dzēšanas nosacījumi.IZM, FM, Valsts kase, SZA, augstskolas, koledžas, LSA
01.12.2016Pielikumā:
1) Pasaules bankas pētījuma 1.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums";
2) Pasaules bankas pētījuma 2.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums";
3) Pasaules bankas pētījuma starpziņojums "Augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums";
4) Pasaules bankas pētījuma gala ziņojums "Piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā";
5) Rīgas Tehniskās Universitātes un Latvijas Universitātes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma par studiju izmaksu koeficientu augstākajā izglītībā aktualizēšanu un priekšlikumu sagatavošanu to konsolidēšanai gala ziņojums;
6) CIVITTA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Augstākās izglītības institūciju finanšu ekonomiskās darbības izvērtējums un publisko pārskatu konsolidācija" gala nodevums;
7) KPMG Baltics SIA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Akadēmiskā personāla atlases un atalgojuma politikas sistēmas izpēte augstākās izglītības iestādēs" rezultātu kopsavilkums;
8) Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis un plānotais valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums tā ieviešanai no 2015.gada;
9) Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu;
10) Katram scenārijam nepieciešamā finansējuma izklājums sadalījumā pa valsts budžeta apakšprogrammām;
11) Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai 2014. 2020.gada plānošanas periodā;
12) Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. 2018.gadam jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.
1 Ar pētījuma izstrādes gaitu, diskusiju materiāliem un ziņojumiem, to tulkojumiem var iepazīties ministrijas mājas lapā: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/finansesanas-modelis;
2 Augstākās izglītības institūcijas izglītības iestādes, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai (Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990) īsteno augstākās pakāpes akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas, t.i., augstskolas un koledžas.
3 Ziegele, F. (2013). European Trends in Performance Oriented Funding. In Bergan, S., Egron, Polak, E., Kohler, J. & Purser, L. (Eds.): Leadership and Governance in Higher Education Handbook for Decision-makers and Administrators, 1/2013. Berlin: Raabe, pp. 71-88;
4 Estermann, T., Bennetot Pruvot, E. & Claeys-Kulik, A-L. (2013). Designing Strategies for Efficient Funding of Higher Education in Europe. DEFINE Interim Report 2013. Brussels: European University Association.
5 Jongbloed, B., de Boer, H., Enders, J. & File, J. (2010). Progress in higher education reform across Europe. Funding Reform. Volume 1: Executive Summary and main report. Enschede: CHEPS.
6 Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes zinātniskajām finansējumu zinātniskajām institūcijām", Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" un citi nozares finansēšanu regulējošie tiesību akti.
7U-Multirank International Ranking of Higher Education Institutions. Pieejams: http://www.umultirank.org/#!/home?trackType=home§ion=entrance
8 Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to tās finansēšana neiekļaujas piedāvātajā trīs pīlāru modelī. Modelis neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).
9 Pasaules bankas gala ziņojums Higher Education Financing in Latvia: Final Report , 13.tabula Overview of how new model addresses current challenges and meets criteria, 44. 47.lpp. Konceptuālā ziņojuma 4.pielikums.
10 2010. gadā publiskie izdevumi augstākajai izglītībai veidoja tikai 0.8 procentus no Latvijas IKP salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 1.26 procentu apmērā ES27 valstīs un 1.23 un 1.27 procentiem attiecīgi Igaunijā un Lietuvā.
11 Papildus nepieciešamais finansējuma aplēses veidotas, vadoties pēc 2015.gada plānotā valsts IKP.
12 Izglītības un zinātnes ministrijas statistika par augstāko izglītību. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka.html
13 Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/
14 No kopējā studējošo skaita valsts dibinātās augstskolās un koledžās 2013./2014.akad.gadā (65410) par budžeta līdzekļiem studē 34491 jeb 53%, par maksu 30919 jeb 47% studējošo (avots: Pārskats par augstāko izglītību 2013.gadā, IZM)
15 Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 12.februāra rīkojums Nr.120 Par studiju vietu skaitu augstskolās 2015.gadā un 2015.gada 7.janvāra rīkojums Nr.8 Par studiju vietu skaitu koledžās 2015.gadā.
16 Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/
17 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030", Latvijas Nacionālajā attīstības plāns 2014.-2020.gadam, Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.
18 Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 4. marta rīkojumu Nr.148 apstiprinātās vadlīnijas nodrošina zinātnisko institūciju iesniegtās informācijas atbilstību pētniecības organizācijām izvirzītajām prasībām Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 izpratnē.
19 European Indicators and Ranking Methodology for University Third Mission.. Pieejams: http://www.e3mproject.eu/final-conference.html
20 Ministrijas īstenoto pētījumu materiāli ir pieejami ministrijas mājas lapā sadaļā Nozaru politika/Augstākā izglītība/ Pētījumi - http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba.html
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
(Ministru kabineta
2015.gada 29.jūnija
rīkojums Nr.333)
Konceptuālā ziņojuma "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā"
kopsavilkumsKonceptuālais ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" izvirza priekšlikumu jaunam augstākās izglītības finansēšanas modelim, tā ieviešanai, raksturo alternatīvus risinājumus un to paredzamo ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, ieviešot augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu.
Konceptuālais ziņojums par piemērotu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Ziņojumā pamatots, kāpēc augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un finansēšanas modeļa principiāla maiņa nav iespējama bez būtiska augstākās izglītības finansējuma palielinājuma.
Konceptuālā ziņojuma izstrādē tika nodrošināta augstākās izglītības un pētniecības nozares iesaiste un ir ņemts vērā nozari pārstāvošo institūciju viedoklis. Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).
Konceptuālajā ziņojumā raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildus nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā augstākās izglītības finansēšanas modeļa reforma ietver:
1) studiju vietu modeļa plānošanas un īstenošanas optimizāciju;
2) augstskolu stratēģisko specializāciju un sasniegumos balstītu finansēšanu;
3) atbalstu izcilībai un inovācijai.
Reforma paredz uzsākt otrā pīlāra ieviešanu sasniegumos balstītas augstākās izglītības finansēšanu 2015. gadā, tam paredzot finansējumu 5,5 milj. euro apmērā 2015. gadā, 6,5 milj. euro 2016. gadā, 6,5 milj. euro 2017. gadā un nodrošinot tā sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Ministrija ir izstrādājusi kritēriju kopu uz zinātniskās darbības rezultatīvajiem rādītājiem balstītai augstskolu un koledžu finansēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās". Finansējums tiks novirzīts, lai veicinātu cilvēkresursu ataudzi pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, pētniecības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, pētniecības sasaisti ar industrijas/nozares vajadzībām. 2015. gadā tiks uzsākta trešā pīlāra finansēšana Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014. 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa aktivitātēs.
Ņemot vērā pieejamo līdzekļu apjomu augstākajai izglītībai un pētniecībai, kā arī Pasaules Bankas rekomendācijas, ministrijas noteiktā augstākās izglītības finansēšanas reformas īstenošanas stratēģija atbilst Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam, nodrošinot mērķtiecīgu finansējuma palielinājumu pētniecībā balstītai augstākajai izglītībai un ieviešot ieteikto trīs pīlāru modeli. Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016. gadā ir 11 792 000 euro, 2017. gadā 15 251 000 euro, 2018. gadā 18 930 000 euro. No minētā Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums valsts budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 "Augstskolas" 2016. gadā ir 2 188 000 euro, 2017. gadā 3 353 000 euro, 2018. gadā 4 547 000 euro; apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2016. gadā 1 550 000 euro, 2017. gadā 2 760 000 euro, 2018. gadā 4 150 000 euro; apakšprogrammā 03.11.00 "Koledžas" 2016. gadā 455 000 euro, 2017. gadā 714 000 euro, 2018. gadā 979 000 euro; budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" (augstskolām) 2016. gadā 6 080 000 euro, 2017. gadā 6 095 000 euro, 2018. gadā 6 095 000 euro. Veselības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammā 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 760 000 euro, 2017. gadā 1 165 000 euro, 2018. gadā 1 580 000 euro. Zemkopības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 22.00.00 "Cilvēkresursu attīstība" apakšprogrammā 22.02.00 "Augstākā izglītība" 2016. gadā ir 373 000 euro, 2017. gadā 572 000 euro, 2018. gadā 776 000 euro. Kultūras ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmā 20.00.00 "Kultūrizglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 386 000 euro, 2017. gadā 592 000 euro, 2018. gadā 803 000 euro.
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums noteikts, pamatojoties uz Pasaules Bankas Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijā atspoguļoto finansējuma pieauguma dinamiku pirmajā un otrajā pīlārā. Atbilstoši šim scenārijam finansējuma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammās pirmā pīlāra bāzes finansējuma nodrošināšanai ir modelēts, ņemot vērā šajās budžeta apakšprogrammās piešķirto finansējumu 2015. gadā un to savstarpējo attiecību. Savukārt otrajā pīlārā papildus nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās", kuras finansējums tiks sadalīts starp valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām. Ņemot vērā, ka šis finansējums balstās uz gada rezultatīvajiem rādītājiem, tā sadalījuma mainība starp ministriju pakļautībā esošajām augstskolām nav precīzi prognozējama.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" un pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 16. marta rīkojumu Nr. 124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam" sagatavošanas grafiku", kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. aprīļa ārkārtas sēdes protokola Nr. 19 1. § "Programmas projekts "Latvijas Stabilitātes programma 2015. 2018. gadam"" 6. punktu, kas nosaka, ka "atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16. prim panta otrajā daļā noteiktajam un ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm negatavot un neiesniegt priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018. gadam, izņemot veselības un izglītības jomu saistībā ar strukturālām reformām, kā arī iekšējās un ārējās drošības jomu", Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.
Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. 2018. gadam paredz papildu finansējumu jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, proti, papildu zinātnes bāzes finansējumu 1. pīlārā 3 279 087 euro apmērā katru gadu augstskolās, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, nodarbinātā akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru un docentu) pētniecības darba nodrošināšanai, un finansējumu 3. pīlārā 2 900 000 euro apmērā katru gadu inovatīvu studiju programmu attīstībai augstskolās un koledžās, primāri Latvijas reģionos.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile