13. pants

Izskatāmajā lietā ir izteikti atšķirīgi viedokļi

par to, vai informācija par transportlīdzekļu vadītājiem

reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem var tikt nodota

atkalizmantošanai (sk. pieteikumu un Saeimas atbildes rakstu

lietas materiālu 7. un 47.-48. lp.). Satversmes tiesa

uzskata, ka, ievērojot šā lēmuma 11. punktā paustos apsvērumus,

tam var būt nozīme izskatāmās lietas izspriešanā.

Valsts sektora informācijas atkalizmantošanas tiesiskā

regulējuma un prakses minimālā saskaņošana Eiropas Savienībā tika

veikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra

direktīvu 2003/98EK par valsts sektora informācijas

atkalizmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes

2013. gada 26. jūnija direktīvu 2013/37/ES (grozītā direktīva

turpmāk - Direktīva 2003/98/EK). Minētās direktīvas prasības

Latvijā ieviestas ar Informācijas atklātības likumu.

Informācijas atklātības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka

informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā

fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā. Savukārt atbilstoši

tā paša panta 5. punktam atkalizmantošana ir iestādes rīcībā

esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas

izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs

informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara

privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto,

neveicot valsts pārvaldes uzdevumus. Pēc Satversmes tiesas

ieskata, šīs tiesību normas varētu būt saistāmas ar Direktīvas

2003/98/EK 2. panta 3. un 4. punktā ietvertajām definīcijām, kā

arī minētās direktīvas ievada 9. apsvērumā ietverto norādījumu,

ka tā neparedz dalībvalstīm pienākumu atļaut dokumentu

atkalizmantošanu.

Atbilstoši Direktīvas 2003/98/EK ievada 21. apsvērumam un 1.

panta 4. punktam šī direktīva nemaina un nekādā veidā neskar

personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi

saskaņā ar Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktu

noteikumiem, jo īpaši Regulu 2016/679. Turklāt saskaņā ar

Direktīvas 2003/98/EK 1. panta 2. punkta "cc"

apakšpunktu šī direktīva neattiecas uz dokumentiem, kuriem

piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas

pamatoti ar personas datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kam

var piekļūt saskaņā ar šiem režīmiem un kas satur personas datus,

kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir definēta kā nesavienojama

ar tiesību aktiem par personu aizsardzību saistībā ar personas

datu apstrādi. Līdzīgs ierobežojums ir ietverts arī Regulas

2016/679 ievada 154. apsvērumā, kurā uzsvērts, ka Direktīva

2003/98/EK nemaina pienākumus un tiesības, kas noteikti ar Regulu

2016/679.

Regulas 2016/679 5. pantā ir noteikti personas datu apstrādes

principi, tostarp princips "nolūka ierobežojumi". Tas

nozīmē, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un

leģitīmos nolūkos un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem

nolūkiem nesavietojamā veidā. Turklāt atbilstoši Regulas 2016/679

ievada 50. apsvērumam šādā gadījumā personas datu apstrādes

juridiskais pamats, ko paredz Eiropas Savienības vai dalībvalsts

tiesību akti, var arī paredzēt turpmākas apstrādes juridisko

pamatu. Savukārt tad, ja datu apstrāde ir balstīta uz Eiropas

Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem un līdz ar to ir

demokrātiskā sabiedrībā vajadzīgs un samērīgs pasākums, kas

vērsts uz to, lai jo īpaši aizsargātu svarīgus vispārējo

sabiedrības interešu mērķus, būtu jāļauj pārzinim turpināt

personas datu apstrādi neatkarīgi no saderības ar nolūkiem.

Jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, lai tiek piemēroti Regulā

2016/679 noteiktie principi. Pēc Satversmes tiesas ieskata,

izskatāmās lietas gadījumā, kad informācija par transportlīdzekļu

vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem var tikt

nodota jebkurai personai, citstarp Atkalizmantošanas

komersantiem, tālākās datu apstrādes nolūkus nav iespējams

noteikt un pēc būtības nav iespējams izvērtēt, vai personas datu

apstrāde netiek veikta ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā

veidā.

Regulas 2016/679 10. pantā ir noteiktas īpašas prasības

personas datu apstrādei par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem

saistītiem drošības pasākumiem. Ja šīs prasības būtu uzskatāmas

par piekļuves režīmu, kas personas datu aizsardzības labad

ierobežo piekļuvi noteiktai informācijai, Regulas 2016/679 ievada

154. apsvēruma un Direktīvas 2003/98/EK 1. panta 2. punkta

"cc" apakšpunkta izpratnē, tad Regulas 2016/679 10.

pantā minētie personas dati nevarētu tikt nodoti

atkalizmantošanai. Ja attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem

reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu izpaušanu, kas ar

apstrīdēto normu tiek pieļauta, ir piemērojamas Regulas 2016/679

10. panta prasības, tad tas varētu būt tieši saistīts ar to, vai

attiecīgā informācija var tikt nodota atkalizmantošanai.

Līdz ar to izskatāmās lietas izspriešanai varētu būt

nepieciešams noskaidrot, vai Regulas 2016/679 ievada 50. un 154.

apsvērums, 5. panta 1. punkta "b" apakšpunkts un 10.

pants, kā arī Direktīvas 2003/98/EK 1. panta 2. punkta

"cc" apakšpunkts būtu interpretējami tādējādi, ka tie

aizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas pieļauj

informācijas par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem

pārkāpumu uzskaites punktiem nodošanu atkalizmantošanai.