9. pants

Pirms Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas

atbilstību Satversmei, tā noskaidros pārkāpumu uzskaites punktu

sistēmas tiesisko dabu.

Ceļu satiksmes likuma 43.1 panta pirmā daļa noteic:

lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot

transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu

ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu

apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu

vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti sodu

reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti - transportlīdzekļu un

to vadītāju valsts reģistrā. Tātad ceļu satiksmes drošības jomā

Latvijā pastāv gan sodu reģistrs, gan transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrs.

Atbilstoši Sodu reģistra likuma 1. pantam ar minēto likumu

paredzēts izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus

un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu

šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par

tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu

kontroli. Turklāt saskaņā ar Sodu reģistra likuma 12. panta pirmo

daļu šajā reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par administratīvo

pārkāpumu izdarījušo personu, tostarp informācija par izdarīto

administratīvo pārkāpumu un piemēroto administratīvo sodu.

Savukārt attiecībā uz transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistru Saeima norāda, ka pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas

ieviešana Latvijā tika plānota kā viens no risinājumiem ceļu

satiksmes drošības uzlabošanai (sk. Saeimas atbildes rakstu

lietas materiālu 40. lp.). Pārkāpumu uzskaites punktu

sistēmas ieviešana tika saistīta ar šādiem uzdevumiem: pirmkārt,

nošķirt sistemātiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus

pārkāpjošos transportlīdzekļu vadītājus no gadījuma rakstura

pārkāpumus pieļaujošiem transportlīdzekļu vadītājiem, lai

samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī, un, otrkārt,

radīt sistēmu, kas preventīvi ietekmē ceļu satiksmes dalībnieku

uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes

dalībniekiem, motivējot ceļu satiksmes dalībniekus ievērot ceļu

satiksmes noteikumus (sk. Ministru kabineta 2000. gada 24.

oktobra sēdes protokola Nr. 50 izrakstu; pieejams:

www.vestnesis.lv).

Pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas mērķis ir uzskaitīt

administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to

skaita varētu uzlikt transportlīdzekļu vadītājiem papildu

ietekmēšanas līdzekļus (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 10. septembra lēmuma

lietā SKA-749/2010 6. punktu). Atbilstoši Noteikumu Nr. 551

1. un 4. punktam pārkāpumu uzskaites punkti par transportlīdzekļu

vadītāju pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu

satiksmē tiek automātiski reģistrēti dienā, kad beidzies lēmuma

par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzēšanas termiņš.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 551 12. punktu atkarībā no reģistrēto

pārkāpumu uzskaites punktu skaita transportlīdzekļu vadītājiem

tiek piemēroti ietekmēšanas līdzekļi: rakstisks brīdinājums,

apmācības kursi (seminārs) ceļu satiksmes drošības jautājumos un

transportlīdzekļa drošas vadīšanas jautājumos vai braukšanas

uzvedības korekcijas grupu nodarbības, eksāmens ceļu satiksmes

drošības jautājumos un transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu

pārbaude vai arī transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegums uz vienu gadu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 551 7. punktam

pārkāpumu uzskaites punkti tiek dzēsti, kad iestājas to

noilgums.