12. pants

No Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras

izriet, ka direktīvās iekļautie aizliegumi ir jāpārņem tiešā

tekstā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1988. gada 27. aprīļa

sprieduma lietā 252/85 "Komisija/Francija",

ECLI:EU:C:1988:202, 19. punktu). Apstrīdētajā normā

ietvertais aizliegums neatbilst nevienam no Direktīvas 2001/83/EK

90. pantā norādītajiem aizliegtajiem reklāmas paņēmieniem. Līdz

ar to rodas jautājums par dalībvalsts tiesībām paplašināt

Direktīvas 2001/83/EK 90. pantā ietverto aizliegto reklāmas

paņēmienu sarakstu, ieviešot nacionālajā regulējumā jaunu

aizliegumu.

Direktīvu pārņemšanas prasības pēc būtības ir saistītas ar

konkrētās direktīvas teksta interpretāciju (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2005. gada 7. jūnija sprieduma lietā

C-17/03 "VEMW u. c.", ECLI:EU:C:2005:362, 41.

punktu). Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tādu

dalībvalsts nosacījumu atbilstība Direktīvai 2001/83/EK, kuri nav

tieši norādīti direktīvas 90. pantā, var būt vērtējami

interpretācijas ceļā, noskaidrojot, piemēram, to, vai attiecīgie

aizliegumi atbilst Direktīvas 2001/83/EK mērķim - racionāla zāļu

lietošana - un nepieciešamībai ierobežot pārmērīgu vai

nepārdomātu reklāmu, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 8. novembra

sprieduma lietā C-374/05 "Gintec", ECLI:EU:C:2007:654,

35. un 55. punktu).

Līdz ar to no Direktīvas 2001/83/EK 87. panta 3. punkta

dalībvalstīm varētu izrietēt pienākums pieņemt tādu tiesisko

regulējumu, atbilstoši kuram sabiedrībai paredzētā zāļu reklāma

veicina zāļu racionālu lietošanu. Citiem vārdiem sakot -

Satversmes tiesas ieskatā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums,

kas nav tieši minēts Direktīvas 2001/83/EK 90. pantā un

neattiecas uz šajā pantā norādītajiem aizliegtajiem reklāmas

paņēmieniem, bet veicina zāļu racionālu lietošanu, varētu atbilst

šai direktīvai.

No apstrīdētās normas izriet, ka sabiedrībai paredzētajā zāļu

reklāmā aizliegts iekļaut tādu informāciju, kas rosina iegādāties

zāles, pamatojot zāļu iegādes nepieciešamību ar zāļu cenu.

Eiropas Savienības Tiesa zāļu cenas aspektu ir aplūkojusi lietā

par preču brīvu apriti, kurā tika vērtēts, vai vienas dalībvalsts

iedzīvotāji var saņemt recepšu zāles pa pastu ar citādiem

noteikumiem nekā tās iegādājoties aptiekā savā dalībvalstī.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka no konkurences cenu ziņā

pacients varētu gūt labumu, ciktāl tā attiecīgajā gadījumā ļautu

piedāvāt zāles par izdevīgākām cenām nekā tās, kas šobrīd ir

noteiktas attiecīgajā dalībvalstī. Cilvēku veselības un dzīvības

efektīva aizsardzība it īpaši pieprasa, lai zāles tiktu tirgotas

par saprātīgām cenām. (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016.

gada 19. oktobra sprieduma lietā C-148/15 "Deutsche

Parkinson Vereinigung eV", ECLI:EU:C:2016:776, 43.

punktu). Tādējādi zāļu cenas reklāma ne vienmēr nonāk

pretrunā ar Direktīvā 2001/83/EK noteikto mērķi veicināt zāļu

racionālu izmantošanu.

Tāpat Satversmes tiesai attiecībā uz apstrīdēto normu ir

jānoskaidro, vai zāļu racionālu lietošanu veicina tas, ka

regulējumā par sabiedrībai paredzēto zāļu reklāmu aizliegts

norādīt uz tādas atlaides piemērošanu zālēm, kura rosina

iegādāties vienas zāles komplektā ar citām zālēm. Aizliegums

reklamēt zāles plašai sabiedrībai ir pamatojams ar sabiedrības

veselības aizsardzību pret "pārspīlētas un nesaprātīgas

reklāmas" riskiem. Tas izriet no Direktīvas 2001/83/EK

preambulas 45. apsvēruma, saskaņā ar kuru bezrecepšu zāļu reklāma

izņēmuma gadījumos ir atļauta, bet tikai ar nosacījumu, ka tā

atbilst konkrētiem, likumā noteiktiem kritērijiem.

Tādējādi varētu secināt, ka Direktīvas 2001/83/EK 87. panta 3.

punkts piešķir dalībvalstīm tiesības ierobežot tādus zāļu

reklāmas pasākumus, kuri nepārprotami uzskatāmi par pārmērīgu vai

nepārdomātu zāļu reklāmu, kas varētu ietekmēt sabiedrības

veselību. Turklāt attiecīgais nosacījums ir orientēts nevis uz

zāļu reklāmas ierobežošanu konkrēta produkta ietvaros, bet gan

vispār uz zāļu neracionālu lietošanu.

Līdz ar to Satversmes tiesai, lai izvērtētu apstrīdētās normas

atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, ir

jānoskaidro, vai ar Direktīvas 2001/83/EK mērķi ir saderīga

apstrīdētā norma, kuras mērķis ir aizliegt pārmērīgu vai

nepārdomātu zāļu reklāmu.