3. pants
noteic, ka katrai piekrastes valstij ir tiesības noteikt

savas TJ platumu līdz robežai, kas nepārsniedz 12 jūras jūdzes,

to mērot no "bāzes līnijām".

Pieņemot UNCLOS, TJ platums bija viens no visstrīdīgākajiem

jautājumiem. Nolūkā noteikt TJ robežu, visattālāk jūrā esošās

pastāvīgās ostu būves, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļa, tiek

uzskatītas par krasta sastāvdaļu. Piekrastes iekārtas un

mākslīgās salas netiek uzskatītas par pastāvīgām ostas būvēm.

Piekrastes valstij pār tās TJ ir turpmāk minētās tiesības:

1. Ekskluzīvas tiesības zvejot un izmantot teritoriālās jūras

dibenu un dzīles;

2. Suverēnas tiesības uz gaisa telpu virs teritoriālās jūras

(pretēji kuģiem, gaisa kuģiem nav miermīlīgas caurbraukšanas

tiesību);

3. Piekrastes valsts kuģiem ir ekskluzīvas tiesības pārvadāt

preces un pasažierus no vienas piekrastes valsts daļas uz citu

(kabotāža);

4. Ja kara laikā piekrastes valsts ir neitrāla, karojošās

valstis piekrastes valsts TJ nedrīkst uzsākt kauju vai sagrābt

tirdzniecības kuģus;

5. Piekrastes valstij ir tiesības pieņemt ārvalstu kuģiem

saistošus noteikumus par navigāciju, veselību, muitas nodevām un

imigrāciju;

6. Piekrastes valstij noteiktos gadījumos ir tiesības aizturēt

kuģus, kuru caurbraukšana nav miermīlīga rakstura, ierobežot

ārvalstu kuģu satiksmi TJ, ja tas nepieciešams valsts drošībai un

mācībām, tirdzniecības kuģus, kuri izmanto miermīlīgas

caurbraukšanas tiesības, un uz to klāja esošās personas, kā arī

izraidīt kara kuģus, kas pārkāpj piekrastes valsts normatīvo aktu

nosacījumus.

Latvijai ir suverēnās tiesības uz Latvijas kontinentālā šelfa

un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpēti un tur esošo dabas

resursu izmantošanu, kā arī ekskluzīvas tiesības veidot būves un

mākslīgās salas, un ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz jūras

vides aizsardzību un saglabāšanu, jūras zinātnisko izpēti

ES un nacionālie

plānošanas dokumenti un normatīvais regulējums

Eiropas jūras vide cieš no dažādas ietekmes, kas pasliktina

jūras ekosistēmas stāvokli, tādēļ ES ir pieņēmusi Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17.

jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides

politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (turpmāk -

Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Tā paredz vienotu sistēmu un

mērķus kaitīgo cilvēka darbību novēršanai un jūras vides

aizsardzībai un saglabāšanai.

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā ir noteiktas minimālās

prasības visām ES valstīm - izstrādāt stratēģijas, lai aizsargātu

jūras ekosistēmu un nodrošinātu, ka ar jūras vidi saistītās

darbības ir ilgtspējīgas. Tā ļauj nodrošināt sadarbību jūras

reģionos (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Baltijas jūra,

Vidusjūra un Melnā jūra) reģionālo konvenciju ietvaros, piemēram,

Helsinku konvencija9 Baltijas jūrai. Šīs programmas

ietver pasākumus kopīgu mērķu sasniegšanai nolūkā līdz 2020.

gadam panākt "labu vides stāvokli". Termins "labs

vides stāvoklis" attiecas uz daudzveidīgiem un dinamiskiem

okeāniem un jūrām, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas.

Mērķis ir nodrošināt, ka jūras vide tiek saglabāta pašreizējai

un turpmākajām paaudzēm. Jūras stratēģijas pamatdirektīva palīdz

arī izveidot vienotu aizsargājamu jūras teritoriju tīklu un

uzsākt dialogu ar valstīm ārpus ES. ES valstīm ir jānovērtē savu

jūras ūdeņu vides stāvoklis un cilvēku darbības ietekme (tostarp

jāveic sociālā un ekonomiskā analīze). Valstīm, kuras strādā

vienā jūras reģionā, savas darbības ir jāsaskaņo. Jūras

stratēģijas pamatdirektīva Latvijas tiesību aktos ir pārņemta ar

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu.

2014. gada 17. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un

Eiropas Padomes direktīva ar ko izveido jūras telpiskās

plānošanas satvaru (2014/89/ES) (turpmāk - direktīva 2014/89/ES).

Direktīva 2014/89/ES ir vērsta uz jūras telpisko plānojumu

saskaņošanu, saglabājot katras dalībvalsts rīcības brīvību jūrā

veikto darbību plānošanā. Direktīvā 2014/89/ES definēti šādi

jūras plānošanas mērķi:

1) izveidojot un īstenojot jūras telpisko plānošanu,

dalībvalstis apsver ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, lai

atbalstītu jūrlietu nozaru ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi,

piemērojot ekosistēmas pieeju10 un veicinātu attiecīgo

darbību un izmantošanas veidu līdzāspastāvēšanu;

2) ar jūras telpiskajiem plānojumiem dalībvalstis tiecas dot

ieguldījumu jūras enerģētikas nozaru, jūras transporta,

zvejniecības un akvakultūras nozaru ilgtspējīgai attīstībai, kā

arī vides saglabāšanai, aizsardzībai un uzlabošanai, tostarp

noturībai pret klimata pārmaiņu ietekmi. Dalībvalstis turklāt var

īstenot citus mērķus, piemēram, ilgtspējīga tūrisma veicināšanu

un izejvielu ilgtspējīgu ieguvi.

Direktīvas 2014/89/ES preambula nosaka: "Jūras telpiskās

plānošanas galvenais mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu attīstību un

apzināt iespējas jūras telpu izmantot dažādām jūras izmantošanas

vajadzībām, kā arī pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un

konfliktus jūras teritorijās. Jūras telpiskās plānošanas mērķis

ir arī apzināt un sekmēt daudzfunkcionālu izmantošanu, kas būtu

saskaņā ar attiecīgo valstu politiku un tiesību aktiem. Lai

sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka

plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāts

visaptverošs plānojums, kurā noteikti dažādi jūras telpas

izmantojumi un ņemtas vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa

izmaiņas."

Latvijā ES direktīva ir pārņemta nacionālajā tiesību sistēmā

ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu (spēkā no

01.12.2011.) un MK 2012. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 740

"Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības

kārtība".

Saskaņā ar to JP visām ES dalībvalstīm ir jāizstrādā ne vēlāk

kā līdz 2021. gada 31. martam.

JP izvērtē un definē nozaru intereses jūrā. Tā uzdevums ir

radīt ietvaru vides un citu tautsaimniecības nozaru interešu

sabalansēšanai, kas veicinātu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu,

radītu noteiktību potenciālām investīcijām, mazinātu nozaru

konfliktus nākotnē. Ekosistēmas pieeja ir viens no

pamatprincipiem ar kura palīdzību, izmantojot labākos pieejamos

datus un informāciju, var panākt risinājumus dažādu nozaru

aktivitāšu līdzāspastāvēšanai jūrā. JP izvērtē un sniedz

priekšlikumus ar jūru funkcionāli saistītās sauszemes daļas

izmantošanai, ņemot vērā ne tikai valsts un nozaru, bet arī

pašvaldību intereses.

Ar stratēģiju "Eiropa 2020: Eiropas Savienības

stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai" ES tiecas līdz

2020. gadam kļūt par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku.

Jūras telpiskās plānošanas direktīvai ir būtiska loma ES vēlmē

attīstīt Eiropas Jūras nozaru ekonomiku.

ES SBJR ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas

makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa

pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver

astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā - Dāniju,

Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un

Zviedriju.

Kopš 2012. gada ir definēti vispārējie ES SBJR mērķi. Uzmanība

pievērsta trīs galvenajiem mērķiem: aizsargāt jūras vidi;

nodrošināt starpreģionālas saites, tajā esošo valstu enerģijas un

transporta sistēmas padarot savstarpēji savienotākas; vairot

labklājību, novēršot šķēršļus Baltijas reģiona vietējā tirgū,

attīstot kopīgu ekonomikas, kultūras un tūrisma

pamatnodrošinājumu un veicinot inovāciju saskaņā ar Kopīgo

Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS).

ES SBJR trīs mērķi ir sadalīti dažādos rīcības veidos, kas

politikas jomās un horizontālās aktivitātēs tiek īstenotas kā

makroreģionāla rīcība. Īpaši uzsverama ir horizontālā

aktivitāte "Telpiskā plānošana", kuras mērķis ir

sagatavot un ieviest jūras telpiskos plānus, kuri ir saskaņoti

pāri robežām un kuros ir ievērota ekosistēmas pieeja. Tādējādi

īstenotās rīcības ietekmē visu teritoriju ārpus iesaistīto valstu

robežām.

"ES stratēģija jūras un jūrniecības nozaru

ilgtspējīgai izaugsmei. Zilā izaugsme" (turpmāk -Jūras

nozaru izaugsmes stratēģija)11 ir ES ilgtermiņa

stratēģija okeānu un jūru potenciāla izmantošanai. Ar Jūras

nozaru izaugsmes stratēģiju tika uzsākta ES stratēģijas

jūrniecības nozarei īstenošana. Tās pieņemšana ir jūrniecības

nozares ieguldījums "Eiropa 2020" Stratēģijas gudrai,

ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā. Jūras

nozaru izaugsmes stratēģijas pamatā ir Komisijas integrētā

jūrlietu politika12, kuras īstenošana tika uzsākta

2007. gadā, un tā ir vērsta uz jūras un jūrniecības nozaru (jūras

nozaru ekonomikas) potenciālu sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā

ekonomikas atlabšanā ES un jo īpaši palīdzēt izveidot jaunas

darbavietas un sekmēt inovāciju un ilgtspējīgu attīstību.

Jūras nozaru stratēģijā ir noteiktas piecas jomas ar augstu

darbavietu izveides un izaugsmes potenciālu: akvakultūra (zivju

un gliemju audzēšana), tūrisms, jūras biotehnoloģija, okeānu

enerģija un jūras derīgo izrakteņu ieguve.

"Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības

koncepcijā" (apstiprināta ar MK 2009. gada 15.

jūlijarīkojumu Nr. 474) norādīts, ka jūras plānošanas jautājumi

ir jāievieš normatīvajos aktos, ar mērķi saskaņoti risināt dažādu

nozaru intereses un arī iespējamos konfliktus jūrā, kā arī pildīt

starptautiskās, īpaši ES un Baltijas jūras reģiona mēroga

aktivitātes un saistības.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.

gadam (pieņemta Latvijas Republikas Saeimā 2010. gada 10.

jūnijā), definēta jūras plānošanas loma saskaņotas un

ilgtspējīgas piekrastes un jūras akvatorijas izmantošanas

nodrošināšanā.

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (spēkā

no 2010. gada 18. novembra) definē jūras telpisko plānošanu kā

ilgtermiņa attīstības plānošanas procesu, kas vērsts uz jūras

vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu

pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas

attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. Ar šo

likumu tiek paredzēta JP loma atļauju izdošanai jūrā pēc tā

apstiprināšanas.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam JP

ir nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas

dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā

funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

Lai noteiktu jūras telpiskajā plānošanā iesaistāmās

institūcijas un to sniedzamo informāciju, kā arī iespējamā JP

saturu un izstrādes gaitu, tika sagatavots Informatīvais ziņojums

"Par kompetenču sadalījumu starp institūcijām jūras

telpiskajā plānošanā" (pieņemts MK 2012. gada 10.

aprīlī).

Uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma pamata izdoti MK

2012. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 740 "Jūras plānojuma

izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība", kas

nosaka detalizētākas prasības JP izstrādes procesam un

saturam.

Pašvaldību kompetenci jūras plānošanā nosaka Zemes

pārvaldības likuma (spēkā no 01.01.2015.) 15. pants, kas

ievieš terminu jūras piekrastes josla. Šī teritorija sastāv no

jūras piekrastes ūdeņiem un sauszemes daļas13. Jūras

piekrastes ūdeņi ir akvatorija divu kilometru platumā no jūras

krasta līnijas. Likums nosaka, ka vietējā pašvaldība ir valdītājs

tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes

ūdeņiem.

Baltijas jūras piekraste ir noteikta kā viena no nacionālo

interešu telpām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana

jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. JP ir viens no

instrumentiem, lai piepildītu jūras izmantošanas ilgtermiņa

redzējumu, kura pamatā ir izpratne par jūru kā vienotu telpu, kur

viss ir savstarpēji saistīts. JP definē valsts intereses jūrā,

lai pašām valsts un pašvaldību institūcijām būtu skaidrāks

redzējums un konsekventāki lēmumi, piemēram, paredz, ka kuģošana

ir prioritāra jūras izmantošana un vienlaikus norāda uz vietām,

kur attīstīt jaunas nozares. Tas ir pamats būtisku

tautsaimniecības nozaru attīstībai un investīciju piesaistei un

tiesiskās vides pārskatāmībai.

2. Plānojuma izstrādāšanas principi

un metodoloģija

JP izstrādāšana balstās uz Teritorijas attīstības plānošanas

likumā, ES JP direktīvā (2014/89/ES) un HELCOM-VASAB 2010. gadā

pieņemtajiem JP principiem.

JP gala redakcija izstrādāta par pamatu ņemot: JP

1.redakciju14 un ES finansētos projektus:

"Virzība uz saskaņotību un pārrobežu risinājumiem Baltijas

jūras telpiskajos plānojumos - BalticSCOPE"15 un

"Saskaņota lineārā infrastruktūra Baltijas jūras telpiskajos

plānojumos (BalticLINes)"16.

Jūras plānošanas process balstās uz šādiem nosacījumiem:

▫ Jūras telpas izmantošanai jānodrošina vides stāvokļa un

ekoloģisko parametru nepasliktināšanu un ekosistēmas spēju

pielāgoties izmaiņām, kā arī radot labvēlīgus apstākļus vides

stāvokļa un jūras resursu kvalitātes uzlabošanai;

▫ Jānodrošina esošo, tradicionāli izveidojušos, jūras

izmantošanas veidu pastāvēšana, kas jau aizņem noteiktu jūras

telpas daļu un tādējādi ietekmē un rada nosacījumus jaunu

saimnieciskās darbības veidu izvietošanai jūrā;

▫ Jāveicina esošo saimniecisko darbību attīstība un jārada

apstākļi jaunu jūras lietojuma veidu ienākšanai;

▫ Lēmumi par jaunu jūras resursu un telpas izmantošanas veidu

ieviešanu jābalsta uz pētījumiem par to tehnoloģisko un

ekonomisko pamatotību, ietekmi uz vidi un jūras ekosistēmu, kā

arī izvērtējot atbilstību nacionālās politikas mērķiem un

prioritātēm.

JP izstrādāts izmantojot jaunāko zinātniskos pētījumu datus

par jūras vides stāvokli, dabas vērtībām un saimniecisko

izmantošanu, kā arī veikta papildus datu analīze un jaunu

telpisko datu kopu izstrāde (piemēram, par zivju sugu izplatību

un nozveju, jūras nogulumu un bentisko biotopu izplatību,

ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu u.c.).

Balstoties uz piesardzības principu, pieejamie telpiskie dati

par dabas vērtību izplatību tika izmantoti, izvēloties piemērotās

vietas saimnieciskām darbībām, izvairoties no vietām, kur tās

varētu radīt būtisku kaitējumu.

JP izstrādes sākuma posmā tika izstrādāti četri alternatīvie

scenāriji un to ietekme novērtēta pēc izvēlētajiem vides,

sociālajiem, ekonomiskajiem, klimata pārmaiņu un pārrobežu

konteksta kritērijiem, kā arī attiecībā uz sugu, biotopu un

ekosistēmu pakalpojumu izplatību. Novērtējuma rezultāti

izmantoti, izstrādājot optimālo jūras atļautās izmantošanas

risinājumu.

Veikts ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma raksturojums, kā

arī ekosistēmu pakalpojumu biofizikālā kartēšana, balstoties uz

pieejamajiem telpiskajiem datiem un ekspertu zināšanām.

Ekosistēmu pakalpojumu kartes izmantotas alternatīvo scenāriju un

optimālā jūras izmantošanas risinājuma ietekmju izvērtēšanai.

Cilvēka darbību ietekme uz dažādām jūras ekosistēmas

komponentēm izvērtēta, izmantojot ietekmju matricu (skatīt 2.

pielikumu). Novērtējuma rezultāti izmantotie scenāriju un

optimālā jūras izmantošanas risinājuma telpisko ietekmju

kartēšanā. Saimnieciskās darbības un vides mijiedarbības

apspriestas iesaistīto pušu un ekspertu sanāksmēs, kā rezultātā

formulēti jūras izmantošanas kritēriji.

Visas ieinteresētās puses aktīvi tika iesaistītas JP izstrādē,

sākot jau ar plānojuma darba uzdevuma definēšanu. Organizētas

sanāksmes un konsultācijas ar dažādām ieinteresēto pušu grupām,

tās iesaistot stratēģisko mērķu un ilgtermiņa redzējuma

formulēšanā, scenāriju izvērtēšanā17, jūras

izmantošanas kritēriju noteikšanā un optimālā jūras izmantošanas

risinājuma komentēšanā.

Veiktas arī pārrobežu konsultācijas18 ar Lietuvas,

Igaunijas un Zviedrijas ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Risinājumi

Baltijas jūras reģiona attīstības kontekstā ir izvērtēti,

izmantojot kritērijus, kas balstīti uz ES SBJR minētājām

prioritārajām jomām jūras ekosistēmas sniegto produktu un

pakalpojumu ekonomiskā potenciāla realizēšanai. Piedāvātie

kritēriji ir vērsti uz vienotas pieejas veidošanu starp Baltijas

jūras reģiona valstīm, veicinot pārrobežu sadarbību iedzīvotāju

labklājības celšanai, kas ir atkarīga no ilgtspējīgas vides

resursu izmantošanas, kā arī uzsverot reģiona izaugsmei būtiskos

ekonomiskos faktorus, drošību un Baltijas jūras ekoloģisko

stāvokli.

Piedāvātie kritēriji vienotai Baltijas jūras reģiona

attīstībai ietver:

• Izmantošanas veidu nepārtrauktību attiecībā uz kuģu

ceļiem un infrastruktūras koridoriem;

• Ekoloģisko līdzsvaru, ko nodrošina aizsargājamo

teritoriju tīkls, "zilo koridoru" saglabāšana sugu

migrācijas nodrošināšanai, zivsaimniecības politiku un

akvakultūras attīstības iespējas;

• Reģiona atraktivitāti, ko nodrošina jahtu un atpūtas

laivu piestātņu un ostu tīkls un burāšanas iespējas gar krastu,

atraktīvus tūrisma pakalpojumus un zemūdens kultūras mantojuma

apskates iespējas;

• Drošību, kas balstīta uz valsts aizsardzībai

atbilstošām militāro apmācību un operāciju iespējām, kā arī AER

nozares attīstības;

• Ekonomisko potenciālu, kas balstīts uz ostu attīstību

un ar jūrlietām saistītās uzņēmējdarbībās veicināšanu.

Latvijas JP ir nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, un tā

izstrāde ir sasaistīta ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu

Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

līdz 2030. gadam. Lai gan vietējām pašvaldībām ir tiesības plānot

tām pieguļošo jūras teritoriju līdz 2 km no krasta, tām ir jāņem

vērā JP definētie izmantošanas risinājumi.

JP definētie pasākumi ietver nepieciešamos pētījumus par jūras

ekosistēmas stāvokli un dabas vērtību un resursu izplatību, kā

arī jūras resursu izmantošanas iespējām. Ir piedāvāti kritēriji

plānojuma īstenošanas monitoringam.

JP izstrādes, ieinteresēto pušu iesaistes, ar jūras plānošanu

saistīto projektu un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma

norises pārskats shematiskā veidā attēlots 1. attēlā.

1. attēls. Latvijas JP izstrādes

gaita

3. Esošās situācijas

raksturojums

3.1. Baltijas jūras un jūrai

pieguļošās teritorijas vispārīgs raksturojums

Baltijas jūra, tajā skaitā Latvijas TJ, ir unikāla Latvijas un

visa Baltijas jūras reģiona vērtība, kurā saskaras daudzu

tautsaimniecības nozaru, dabas un valsts aizsardzības

intereses.

Tās ekosistēma ir ļoti jutīga, un 2005. gadā Starptautiskā

jūrniecības organizācija ir atzinusi Baltijas jūru par īpaši

jutīgu jūras teritoriju (PSSA - particularly sensitive sea

area)19. Baltijas jūra ir īpaši jutīga pret slodzi

uz vidi, jo tā ir noslēgta un ar salīdzinoši nelielu bioloģisko

daudzveidību, turklāt garā ziemas sezona ierobežo tās

produktivitāti un iesāļais ūdens rada apgrūtinātus apstākļus gan

sālsūdens, gan saldūdens organismiem. Sakarā ar tās ierobežoto

ūdensapmaiņu ar citām jūrām, barības vielu un citu vielu ieplūdes

akumulējas Baltijas jūrā un sadalās ļoti

lēnām.20Slodzi uz jūras vidi rada tās sateces baseinā

dzīvojošo un strādājošo 85 miljonu20 cilvēku darbība.

Tipiskie slodzes veidi ir eitrofikācija21,

piesārņojums, jūru piesārņojošie atkritumi, invazīvās sugas,

zemūdens troksnis, zvejniecība un dzīvotņu izzušana.20

Arī Latvijas piekrastē ir koncentrējusies ievērojama daļa

Latvijas iedzīvotāju - pagastos un pilsētās, kas robežojas ar

jūru un aizņem apmēram 6% no Latvijas teritorijas, 2018. gada

sākumu bija deklarējušies 922 402 iedzīvotāju jeb 43,7% no valsts

iedzīvotāju kopskaita, tanī skaitā 41,4% no kopējā iedzīvotāju

skaita dzīvo četrās republikas pilsētās - Rīgā, Liepājā, Jūrmalā

un Ventspilī22. Kopumā Latvijas piekrastē (vairumā

piekrastes pagastu un pilsētu) notiek iedzīvotāju skaita

samazināšanās un 5 gadu laikā no 2013. gada līdz 2018. gadam

iedzīvotāju skaits kopumā ir sarucis par 4 537 iedzīvotājiem jeb

0,5%23.

3.2. Baltijas jūras akvatorija

iedalījums

Latvijā TJ režīmu regulē Latvijas Republikas valsts robežas

likums.24 Latvijas TJ sniedzas 12 jūras jūdžu (22,2

km) platumā, skaitot no bāzes līnijas. Tās ārējā robeža ir

nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša

vertikāla virsma, kas Latvijas ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un

gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas

EEZ25 (skatīt 2. attēlu).

Kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu Latvijā

regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības

likuma26 3. pants, kas nosaka, ka Latvijas

kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un dzīles zemūdens

rajonos, kas ir Latvijas sauszemes teritorijas dabiskais

turpinājums, atrodas tūlīt aiz Latvijas TJ robežām. Savukārt

Latvijas ekskluzīvā ekonomiskā zona ir Baltijas jūras teritorija,

kas arī atrodas tūlīt aiz Latvijas TJ robežām (skatīt 2. attēlu).

Pēc Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktā, abas

teritorijas sniedzas līdz jūras robežām, kuras Latvija noteikusi

starptautiskajos līgumos ar Igauniju, Lietuvu un Zviedriju. Kopš

Latvijas neatkarības atjaunošanas jūras robežlīgumi ir noslēgti

un ir spēkā ar Igauniju un par Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas

kopīgo jūras robežas punktu.

2. attēls. Latvijas jūras telpas

iedalījums

Baltijas jūras Latvijas EEZ un Rīgas līča gultnes zemkvartāra

virsma atrodas no dažiem metriem z.j.l. atsevišķu iecirkņu krastu

tuvumā līdz aptuveni 100-120 m z.j.l. lokālajā depresijā Roņu

salas tuvumā, 160-170 m z.j.l. Gotlandes ieplakas austrumu nogāzē

un pat vēl dziļāk uz rietumiem no Liepājas.

Ziemā ūdens temperatūra tā virskārtā ir tuvu nullei. Ūdens

virskārtas absolūtās minimālās temperatūras Rīgas līcī ir no -

0,18°C līdz - 0, 45 ° C, bet jūrā no - 0,4 ° C līdz - 0,6 ° C.

Ūdens sāk iesilt aprīlī (reizēm arī martā). Mēneša vidējā ūdens

temperatūra lielākās vērtības sasniedz jūlijā, un tās ir

+16°C..+18 ° C. Virskārtas ūdens temperatūras maksimums parasti

ir sasniegts divas nedēļas vēlāk par gaisa temperatūras

maksimumu. Ūdens absolūtās maksimālās temperatūras virskārtā

Rīgas līcī var sasniegt +26°C - +28°C, parasti jūlijā, bet

Baltijas jūras piekrastē (Liepājā) - augustā. Ūdens atdzišana

sākas augusta beigās un turpinās līdz decembra pirmajai dekādei,

sasniedzot+ 1° C - +3 °C.

Ledus veidošanās Rīgas līcī parasti visintensīvāk sākās

februārī, kas veicina līča aizsalšanu un ietekmē līča ostu

darbību. Mērenās ziemās ap februāra beigām Rīgas līča piekrastes

ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir klāts ar nekustīgu ledu. Bargās

ziemās viss Rīgas līča akvatorijs ir klāts ar ledu jau janvāra

vidū, bet maigās ziemās līcis neaizsalst. Atklātās Baltijas jūras

daļā parasti ziemās pastāvīga ledus sega neveidojās.

Baltijas jūras ūdens sāļums Latvijas jūras ūdeņos ir laikā un

telpā mainīgs, vidējais ūdens virsmas sāļums Baltijas jūras

atklātajā daļā ir 7-8 promiles27 un Rīgas līcī vidēji

5 promiles28. Valdošie vēja virzieni ir rietumu,

dienvidrietumu un dienvidu puses vēji un ilggadīgais vidējais

piezemes vēja ātrums piekrastē ir no 3,4-4,6 m/s29,

vidējais vēja ātrums jūrā ir lielāks. Sanešu plūsmas jūrā ir

salīdzinoši maz pētītas, bet pēc V. Ulsta 1998. gada

monogrāfijas30 datiem, smilšu saneši tiek pārvietoti

gar krastu no rietumiem (Lietuvas) uz ziemeļaustrumiem

(Igauniju), izņemot krasta posmu no Saulkrastiem līdz Ķurmjragam,

kur šīs plūsmas ir pretējā virzienā.

Latvijas krasta līnijas garums ir aptuveni 496 km Baltijas

jūras krastā no Lietuvas robežas līdz Kolkas ragam lēzenie

akumulatīvie krasti ir 47% un stāvkrasti 33% no krasta līnijas

garuma. Rīgas jūras līča krastā lēzenie akumulatīvie krasti ir

58% un stāvkrasti 23% no kopējās krasta līnijas garuma.

3.3. Jūras transports

Jūras transporta

loma ES, Baltijas jūras reģionā un Latvijā

Jūras transports ir nozīmīgākais transporta veids ES ārējās

tirdzniecības nodrošināšanai, apkalpojot gandrīz 90% ārējās

tirdzniecības31. Latvijas (un arī Igaunijas un

Lietuvas) ostas ir nozīmīgs starptautisko piegāžu ķēžu elements

ES ārējai tirdzniecībai. Tāpat Latvijas ostas ir arī nozīmīgs

Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ārējās tirdzniecības, jo

īpaši eksporta, piegāžu ķēdes elements ar pārējo pasauli (skatīt

3. attēlu).

3. attēls. Nozīmīgāko A-R

transporta koridora valstu ārējās tirdzniecības saites ar ES

2015, miljonos tonnu

(Avots: Eurostat)

Baltijas jūra ir viens no attīstītākajiem reģioniem Eiropā

tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumos

(short-sea-shipping) ar 22% īpatsvaru pēc pārvadāto kravu

tonnāžas. No 2006. - gada līdz 2016. gadam ES tuvsatiksmes jūras

kravu pārvadājumi ir pieauguši par 1,1% (tikai 2016. gadā

pārsniedzot 2008. gada apjomu).32 Lielākais pieaugums

tiek gaidīts konteineru (gada pieaugums par

4,4%)pārvadājumiem.33 un tuvsatiksmes konteineru

pārvadājumu apjoms ES 2016. gadā salīdzinot ar 2015. gadu

palielinājies par 9,8% un ievērojami pārsniedzot 2009. gada

apjomus, kas liecina par konteineru kravu nozīmes

pieaugumu.34

Tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumi veido, aptuveni, 85% no

Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma (2016. gadā)35.

Pēc Eurostat datiem 2016. gadā Latvijas ostas nodrošinājušas

tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumos kravu apgrozību 50,1

miljonus tonnu, kas ir relatīvi straujākais kravu pārvadājumu

kritums ES par (-10,%)36, kas saistāms ar Krievijas

transporta politiku - novirzīt Krievijas kravas uz savām

ostām.

Globālās

attīstības tendences, kas ietekmē kuģniecību

Līdz 2016. gadam globālā mērogā jūras kravu pārvadājumu

jomā apgrozījuma pieaugums kuģniecības nozarē ir samazinājies

un nozare atkopjas pēc 2016. gadā pārdzīvotajām

grūtībām.37 Pasaules kuģniecības nozarē šobrīd ir

vērojamas nesaudzīgas cīņas pazīmes, kas saistītas ar kuģu

lielo ietilpību un to skaitu. Neskatoties uz to, ilgtermiņa

prognozes paredz, ka līdz 2050. gadam starptautiskajā kuģniecībā

turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums (vidēji 3,3%

apmērā)38 Vienlaikus novērojama pārvadātāju tirgus

koncentrācija gan globālā gan ES mērogā, samazinoties

pārvadātāju skaitam, un tas samazina iespējas šajos tirgos iekļūt

jauniem pārvadātājiem.39 Jūras kuģniecības

pieprasījuma pusē kopš 1980. gada pasaules reģionu ekonomiskajā

attīstībā ir notikusi pāreja no bipolāras pasaules (Eiropa un

Ziemeļamerika) uz trim poliem, ietverot Austrumāziju.

Tirdzniecības attiecības starp ES un Ķīnu, kas sākās kā importa

attiecības, tagad kļūst sabalansētākas, ja ņem vērā, ka pēdējo 15

gadu laikā eksporta apjoms no ES uz Ķīnu ir palielinājies

straujāk nekā importa apjoms (attiecībā pieci pret

trīs).40 Pastāv globāla tendence vairāk kravu veidu

iekraut konteineros41, un jūras kravu pārvadājumos

IMO ir apņēmusies ierobežot kuģošanas ātrumu kuģu ceļos, lai

sasniegtu IMO uzstādītos CO2 emisiju samazināšanas

mērķus 2030. gadam42 un izmantot arvien efektīvākus

konteinerkuģus, tas prasa ne vien kravu apjoma pienācīgu

koncentrāciju, bet arī pilnīgu transporta ķēdes integrāciju, kas

bez paša pārvadājuma pakalpojuma ietver arī palīgpakalpojumus un

zemes transportu no ostas uz iekšzemi.43 Ekonomiskiem

mērķiem tiek plašāk ieviestas arī jaunas kuģu

tehnoloģijas, nākotnei nozīmīgākās ir kuģu izmēra pieaugums,

bezapkalpes kuģi, kā arī ekoloģiski kuģi un alternatīvi

dzinēji.44 Pastāv kravas specializācijas

tendence starp dažādām ostām, un tas palielina ostu

efektivitāti un produktivitāti. Sadarbība un partnerība ostu

starpā viena reģiona robežās (abpusēji izdevīga jeb

win-win stratēģija) ietver kravu specializāciju, lai gūtu

apjoma radītus ietaupījumus.45

Reģionālā analīze rāda, ka jūras kravu pārvadājumus Baltijas

jūras reģionā ietekmē globālās kuģniecības tendences, kas

piedzīvo īstermiņa un vidēja termiņa lejupslīdi. Tomēr ilgtermiņa

prognozes līdz 2050. gadam gan starptautiskajiem, gan ES

iekšējiem pārvadājumiem paredz pastāvīgu, lai gan mērenu,

izaugsmi46.

Saskaņā ar Baltijas ostu organizācijas prognozi, Baltijas

jūras reģiona ostu kopējā kravu caurlaidspēja 2010.-2030. gadā

pieaugs par 30% jeb 228 miljoniem tonnu (no 757,1 miljona tonnu

2010. gadā līdz 984,8 miljoniem tonnu 2030. gadā). Aprēķināts, ka

nozīmīgākais pieaugums būs vērojams konteineru

segmentā.47 Esošie statistikas dati liecina, ka 2017.

gadā salīdzinot ar 2016. gadu Latvijas ostās bijis apgrozījuma

pieaugums konteineru kravām par 14,6% un Ro-Ro kravām par 13,7%,

savukārt lejamkravām vērojams 13,2% kritums, un kopējais ostu

apgrozījums samazinājies par 2%.48

Ostas un

kuģniecībai nozīmīgākie sauszemes infrastruktūras elementi

Latvijas ostas, ostu industriālās teritorijas, autoceļi un

dzelzceļi ir nozīmīgākie infrastruktūras elementi multimodālā

piegādes ķēdē, kas nodrošina kuģniecības sasaisti ar sauszemes

transportu.

Latvijas ostas pēdējā desmitgadē piedzīvojušas vienu no

straujākajiem pieaugumiem Baltijas jūras reģionā (pēc Krievijas,

Lietuvas un Polijas ostām), sasniedzot gada vidējo pieaugumu CAGR

1,9 % (skatīt 4. attēlu). Latvijas lielākās ostas - Rīga,

Ventspils un Liepāja veido 98 % no visa Latvijas ostu kravu

apgrozījuma. Rīgas osta, Latvijas lielākā osta pēc kravu

apgrozības, sasniegusi būtiski straujāku izaugsmi (CAGR 5,8%), un

2016. gadā bija ES TOP 20 īso distanču jūras kravu pārvadājumu

osta, ierindojoties 12. vietā pēc kravu apgrozījuma un 2. vietā

pēc beramkravu apgrozījuma.49

4. attēls. Baltijas jūras valstu

ostu apgrozījums, miljonos tonnu (avots: Eurostat)

Latvijas ostas ir specializējušās dažādu kravu veidu

apkalpošanā (skatīt 1. tabulu). Mazās ostas galvenokārt apkalpo

vietējos kravu nosūtītājus, veicinot Latvijas eksportu

(kokmateriāli, t.sk. papīrmalka, šķelda, kūdra, celtniecības

materiāli). Savukārt lielās ostas ir specializējušās

starptautisku piegāžu ķēžu apkalpošanā (beramkravas, lejamkravas,

ģenerālkravas, konteineri, Ro-Ro). Turklāt mazās ostas ir

nozīmīgi reģionālās ekonomiskās aktivitātes centri, kas gan

pieņem zvejas produktus, ganvasaras mēnešos veiksmīgi darbojas kā

jahtu ostas, veicinot tūristu piesaisti Latvijā.

1. tabula. Latvijas ostu

specializācija50

Osta

Piestātņu garums,

km

Kuģa maksimālā

iegrime pie piestātnes,

Terminālu jauda,

milj. t/gadā

Kravu apgrozījums

2018, milj. t

TOP 3 kravu veidi

vai specializācija

Rīgas brīvosta

20,0

15,0

63,2

36,4

Ogles, naftas produkti, konteineri

Ventspils

brīvosta

11,0

15,0

80,0

20,3

Naftas

produkti, ogles, Ro-Ro

Liepājas osta

10,0

11,0

12,0

7,53

Labība, Ro-ro, kokmateriāli

Skultes

osta

0,8

7,0

n.d.

0,99

Kokmateriāli, šķelda, kūdra

Mērsraga osta

0,7

6,5

n.d.

0,46

Kokmateriāli, pārējās beramkravas,

šķelda

Salacgrīvas osta

0,6

5,6

n.d.

0,35

Kokmateriāli, celtniecības materiāli, kūdra, šķelda

Rojas osta

0,8

5,0

n.d.

0,07

Kokmateriāli, zivis

Engures

osta

0,4

1,9

n.d.

0

Jahtu

tūrisms

Pāvilostas osta

0,7

3,5

n.d.

0,0003

Zivis

Jūrmalas

osta

0,3

3,5

0

0

Jahtu

tūrisms

Latvijas ostu industriālās teritorijas ir nozīmīgs

elements kravu piegādes loģistikas ķēdēs, nodrošinot kravu

uzglabāšanas un palīgdarbības, kā arī piedāvājot ražošanas

teritorijas tiešā jūras un maģistrālās sauszemes transporta

infrastruktūras tuvumā. Lielākās teritorijas transporta un

loģistikas palīgdarbību veikšanai un apstrādes rūpniecības

attīstībai ir pieejamas Ventspilī (ostas sauszemes teritorija 2,4

tūkst. ha), Rīgā (1,9 tūkst. ha) un Liepājā (0,4 tūkst.

ha).51

Autoceļi un dzelzceļi ir sauszemes transporta

infrastruktūras elementi, kas nodrošina ostu sasaisti ar

iekšzemi. Ņemot vērā Latvijas ārējās tirdzniecības saites un

tranzītkravu plūsmu virzienus, nozīmīgākie sauszemes savienojumi

ir TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla autoceļi un dzelzceļi,

kas nodrošina savienojumus ar ostu iekšzemi Latvijā un aiz tās

robežām (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, u.c.).

Nozīmīgākais ostu savienojamības ar iekšzemes teritorijām

transporta veids ir dzelzceļš. Autotransporta loma ir nozīmīgāka

tieši mazajās ostās, kurām nav nodrošināts dzelzceļa

pieslēgums52. Latvijas ostu darbības stratēģiskie

virzieni kravu pārvadājumos galvenokārt ir saistīti ar Krievijas

un citu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu resursu

eksporta un importa vajadzībām. Naftas un ogļu kravas ir

pieprasīts kurināmais gan Eiropā, gan Amerikā. Tomēr pieprasījums

pēc akmeņoglēm ES samazinās, 2016. gadā ES akmeņogļu patēriņš

salīdzinot ar 1990. gadu ir samazinājies par aptuveni

50%53. Tāpat konteineru kravu pārvadājumiem ir globāls

raksturs. Tāpēc šīs kravas galvenokārt ir saistītas ar galveno

Baltijas jūras kuģošanas virzienu, izmantojot Dānijas ūdeņus.

Baltijas jūras pārvadājumos savukārt būtiski ir kokmateriālu

pārvadājumi no Latvijas ostām uz Skandināvijas ostām. Mazām ostām

attiecīgi ir lielāka nozīme šajos kravu pārvadājumos.

Regulāras kuģošanas līnijas no trim lielajām ostām pastāv

prāmju satiksmei, kā arī Rīgas brīvosta ir noteikusi regulārās

kuģošanas līnijas statusu konteineru, Ro-Ro pārvadājumiem, lai

veicinātu šo kravu piesaisti.

Saskaņā ar informāciju no AIS, Latvijas jūras ūdeņos

intensīvākā kuģu satiksme ir maršrutā no Rīgas ostas virzienā uz

Irbes šaurumu, Irbes šaurumā, kā arī jūras ūdeņos iepretim

Ventspils ostai. 2016. gadā kuģošanas intensitāte ārpus

intensīvās satiksmes maršrutiem ir zem 4400 kuģu. JP izstrādes

laikā, balstoties uz intervijām ar Latvijas ostu pārstāvjiem,

kuģošanas intensitātes informācija tika papildināta ar

informāciju par Latvijas ostu attīstībai nozīmīgākajiem esošajiem

un plānotajiem kuģošanas virzieniem dažādu kravu pārvadājumiem un

telpiski ir attēlojami nozīmīgākie kuģošanas virzieni (skatīt 5.

attēlu).

5. attēls. Nozīmīgākie kuģošanas

virzieni (atbilstoši intensīvāk izmantotajiem kuģošanas

virzieniem un ostu priekšlikumiem)54

Kuģošanas

drošība

Saskaņā ar UNCLOS 60. panta 4. punktu piekrastes valsts EEZ

apkārt mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm drīkst, kur tas ir

nepieciešams, izveidot saprātīgas drošības zonas, kurās tā var

veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu gan kuģošanas

drošību, gan arī mākslīgo salu, iekārtu un būvju drošību.

Konvencijas tā paša panta 5. punkts nosaka, ka drošības zonu

platumu nosaka, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos

standartus. Šādas zonas tiek noteiktas tādā veidā, lai tās būtu

samērīgas ar mākslīgo salu, iekārtu un būvju raksturu un

funkcijām, un tās nepārsniedz 500 metru attālumu, kuru mēra no

katra tās ārējās malas punkta, izņemot gadījumus, kad to atļauj

vispārpieņemtie starptautiskie standarti vai to rekomendē

kompetenta starptautiskā organizācija.

Navigācijas institūts (the Nautical Institute) un

Pasaules Okeāna Padome (World Ocean Council) 2013. gadā

sagatavoja vadlīnijas par kuģošanu un jūras telpisko

plānošanu55. Vadlīniju galvenais uzdevums skaidrot JP

plānošanas procesu un navigācijas un kuģošanas ekspertu

līdzdalības nepieciešamību un konkrētos uzdevumus. Dokumentā tiek

akcentēti kuģošanas manevrēšanas iespējas gan parastos, gan

ārkārtas gadījumos.

Vadlīnijas iesaka vairākus kritērijus, kas būtu jāņem vērā

JP:

• Kuģu manevrēšanas standarts jeb apgriešanās aplis ir

noteikts kā 6 kuģu garumi. Tā kā maksimālais kuģu garums varētu

būt līdz 400m, tad apgriešanās apļa diametrs būtu 2,4 km.

Attiecīgi mazāka izmēra kuģiem nepieciešamā telpa ir mazāka.

Veicot manevru, kuģim nevajadzētu iekuģot 500m drošības zonā, kas

noteikta ap stacionārām būvēm EEZ ūdeņos.

• Bremzēšanas ceļa garums avārijas situācijā, kad nestrādā

stūres iekārta. Lielajiem tankeriem tā var sasniegt pat 3km

garumu.

• Ņemot vērā kuģošanas intensitāti Ziemeļjūrā, tiek ieteikts

plānot kuģu koridorus, kas dod apsteigšanas iespēju arī vienā

virzienā kuģojošiem kuģiem. Attiecīgi tiek ieplānoti divi

kuģošanas koridori vienā virzienā, katru 2 jūras jūdzes

platu56.

Jūras transporta attīstību un kuģu parametrus Baltijas jūrā

ietekmē dabiskie apstākļi, kas nosaka navigācijas maršrutus un

iespējas dažādos hidroloģiskos un laika apstākļos. Kuģi Baltijas

jūrā var nokļūt, izmantojot Dānijas šaurumus vai Ķīles kanālu

Vācijā, un to parametri ir galvenais limitējošais faktors

Baltijas jūrā ienākošo kuģu parametru attīstībai nākotnē.

Kuģu parametri, šķērsojot Ķīles kanālu, nedrīkst pārsniegt

32,5m platumu, garums līdz 235m, iegrimes kritēriji ir noteikti

atkarībā no kuģa garuma - no 7,0-9,5m.57 Kuģojot

tranzītā Dānijas ūdeņos uz/no Baltijas jūras, lielo izmēru kuģi

izmanto dziļūdens kuģošanas ceļu "Maršruts - T"

(Route T), kas ved no Skāgenas (the Skaw) uz

Gedseras ziemeļaustrumu rajonu. Maksimālais iespējamais dziļums

šajā kuģošanas ceļā ir 17m, tomēr pie Gedseras smilšu migrācijas

dēļ iespējamais dziļums ir 16,4m.58 Tāpēc pieļaujamā

kuģu iegrime Dānijas šaurumos ir 15,4m.

Ventspils ostas maksimālais dziļums (17,5 m59)

atbilst lielo kuģu (Panamax, Baltmax vai Afromax) iegrimes

dziļumam, kas ienāk Baltijas jūrā. Rīgas osta var apkalpot

Panamax tipa kuģus, un Rīgas ostā maksimālā iegrime pie

piestātnes ir līdz 15 m60. Savukārt Liepājas ostā

maksimālā iegrime kuģiem ir 10,8 m61. Lielāko kuģu

garums uz 2019. gada sākumu, kas var ienākt kādā no Latvijas

ostām, ir 300 m.62

Lai gan kuģu maksimālās iegrimes rādītāju nosaka Baltijas

jūras batimetrija, kuģu garuma un platuma ierobežojumu, kā arī

kravnesību nosaka ostu navigācijas rādītāji.

Kuģošanas

interešu attēlojums JP

Kuģošanas drošībai un ostu attīstībai, JP ir noteiktas

kuģošanai rezervētās zonas. Šīs zonas

neietekmēs līdz šim piekopto jūrniecības praksi un

Latvijas valsts saistības starptautiskajās konvencijās,

piemēram, Latvijas ūdeņos noteikto kuģošanas brīvību.

Kuģošanai rezervēto zonu platums ir noteikts ņemot vērā

ostām nozīmīgākos kuģošanas virzienus un attīstības plānus

ilgtermiņā63, kuģošanas intensitāti (AIS dati)

un starptautiskās konsultācijas64, ir noteiktas

3 platumu zonas:

1) T1 - lielo ostu sasniedzamības

nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums

ir 6 jūras jūdzes;

2) T2 - mazo ostu sasniedzamības nodrošināšanai,

kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 3 jūras

jūdzes;

3) T3 - Latvijas jurisdikcijas ūdeņus šķērsojošā

tranzīta nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas

platums ir 6 jūras jūdzes.

3.4. Enerģētika

Enerģētikas

politiskās nostādnes

Ilgtermiņā ES ir apņēmusies samazināt SEG emisijas un būt

viena no pasaules līderēm AER izmantošanā. AER (t.sk. vēja

resursu) izmantošana ir viens no risinājumiem, kas ļauj panākt

SEG emisiju samazinājumu un palielināt enerģētisko drošību.

Enerģētikas savienības stratēģijas65 ietvaros 2016.

gada 30. novembrī Eiropas Komisija publicēja ES dokumentu

projektu pakotni "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem

- Eiropas izaugsmes potenciāla realizēšana" (turpmāk - Tīras

enerģijas pakotne) ar mērķi veicināt ES konkurētspēju, pārejot uz

tīru enerģiju un efektīvu enerģijas izmantošanu, kā arī sasniegt

klimata mērķus līdz 2030. gadam, samazinot ES siltumnīcefekta

gāzu (turpmāk - SEG) emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar

1990. gadu.

ES "Eiropa 2020" Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un

integrējošai izaugsmei66 ir noteikusi mērķi 2020.

gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, panākt SEG emisiju

samazinājumu par 20%, palielināt atjaunojamās enerģijas

īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā līdz 20% un

paaugstināt energoefektivitāti par 20%. Savukārt 2030.

gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, ES ir noteikts mērķis

samazināt SEG emisijas par 40% un palielināt atjaunojamās

enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 32%67.

Savukārt Latvija ir apņēmusies 2020. gadā atjaunojamo resursu

izmantošanā sasniegt 40 % AER īpatsvaru enerģijas bruto gala

patēriņā68. Savukārt 2013. gada informatīvajā ziņojumā

"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 -

konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 2030. gadā" Latvija

ir noteikusi nesaistošu mērķi 2030. gadā nodrošināt 50%

atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas gala

patēriņā69. Lai samazinātu SEG emisijas, viens no

risinājumiem ir atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomu

palielināšana gan sauszemē, gan jūrā.

Vērtējot līdzšinējo virzību uz 2020. gada mērķa saražot 40%

enerģijas bruto gala patēriņā no AER, AER īpatsvars enerģijas

bruto gala patēriņā kopumā ir pieaudzis, 2014. gadā sasniedzot

38,7%, bet 2015. un 2016. gadā nedaudz samazinājies (skatīt 6.

attēlu). Īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un

atbalsta pasākumus AER patēriņa veicināšanai, sagaidāms, ka

izvirzīto AER īpatsvara mērķi 2020. gadā izdosies

sasniegt70.

6. attēls. Atjaunojamās enerģijas

palielināšanas mērķis, atjaunojamās enerģijas īpatsvars,

procentos71

JP izstrādes brīdī vēl tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas

un klimata plāns (turpmāk - NEKP), ko plānots apstiprināt līdz

2019. gada 31. decembrim. ES Parlamenta un Padomes 2018. gada 11.

decembra regulai 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības

klimata politikas jomā pārvaldību72 ir iekļauti

nosacījumi dalībvalstu integrēto NEKP izveidei, tai skaitā

obligāts NEKP ietvars (iekļaujamie elementi), plāna izstrādes un

aktualizēšanas termiņi, kā arī ziņošanas prasības. Jautājumu par

enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ieguvi

veicinošiem pasākumiem plānots izlemt līdz ar NEKP

apstiprināšanu. NEKP projekts ir pieejams Ekonomikas ministrijas

tiešsaistes vietnē, sadaļā "Nozares politika un Nacionālais

enerģētikas un klimata plāns"73.

Enerģētikas

tendences ES un Latvijā

ES enerģijas izstrāde (tai skaitā siltumenerģijas) ir balstīta

uz fosilajiem energoresursiem, taču kopš 2002. gada izteikti

pieaug AER īpatsvars ES saražotajā enerģijas apjomā (skatīt 7.

attēlu).

7. attēls. Primārās enerģijas

ražošana pēc enerģijas avotiem ES 1990-201674

Eiropas Savienībā 12 gadu laikā pieaudzis atjaunojamās

elektroenerģijas īpatsvars bruto elektroenerģijas galapatēriņā no

14,3% 2004. gadā līdz 29,6% 2016. gadā un 30,75% 2017. gadā,

t.sk. vēja enerģijas saražotie elektroenerģijas apjomi pieauga

~44 reizes, 2016. gadā veidojot 31,6% elektroenerģijas, kas

iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, bet 2017. gadā -

34,4%75.

Latvijā līdz 2017. gadam ir vērojams atjaunojamās

elektroenerģijas īpatsvara pieaugums bruto elektroenerģijas

galapatēriņā, bet nav panākts nepieciešamais atjaunojamās

enerģijas īpatsvara pieaugums, lai sasniegtu Latvijas mērķi 10%

AER transporta sektora bruto enerģijas galapatēriņā (skatīt 8.

attēlu).

Elektroenerģija

Transports76

8. attēls. Atjaunojamās enerģijas

īpatsvars sektora enerģijas galapatēriņā 77

Prognozējams, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņa izmaiņas

tuvāko piecu gadu laikā saglabāsies ar nelielu pieauguma

tendenci, veidojot 0,5-2,5% kāpumu, atkarībā no attīstības

scenārija.78 Savukārt, nākamās piecgades laikā pēc

Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas un Rail Baltica projekta

realizācijas elektroenerģijas patēriņa kāpums tiek prognozēts ~5

% gadā.79

Saskaņā ar Atjaunojamo enerģijas avotu globālās nākotnes

pārskatu80, AER izmantošana pieaug, piemēram, VES

uzstādītā jauda Eiropā pēdējo piecu gadu laikā ir augusi par 45%.

Tieši atkrastes VES (jūrā) attīstība ir bijusi visstraujākā,

piemēram, Eiropā 2016. gadā investīcijas pieauga par 39%

salīdzinot ar 2015. gadu, 2017. gadā investīciju pieaugums

samazinājās un 2018. gadā atkal pieauga par 37%, kā arī tuvāko

gadu laikā pēc 2018. gada Eiropā plānots attīstīt jaunus

atkrastes VES projektus ar kopējo jaudu 2,3 GW 81.

Atkrastes VES nākotnē var dot nozīmīgu ieguldījumu AER

īpatsvara palielināšanas mērķa sasniegšanā. Vēja enerģija šobrīd

ir viens no AER veidiem82 ar ievērojami zemām

ilgtermiņa izmaksām. Globālā atkrastes vēja elektrostacijās

saražotās elektroenerģijas cena 2017. gadā bija 0,117 euro

par kWh un 2020. gadā tā varētu samazināties līdz 0,05-0,084

euro par kWh83. Tomēr elektroenerģijas

konkurētspējīga tirdzniecības līmeņa sasniegšanai Nordpool

(NORDIC/BALTIC) biržā, izmaksām vajadzētu noslīdēt zem 0,04

euro par kWh.

Elektropārvades

tīkla attīstība

Enerģētikas sektorā liela nozīme ir elektroenerģijas pārvades

sistēmai, kas nodrošina elektroenerģijas transportēšanu no

elektroenerģija ražotājiem līdz paterētāju objektiem vai

reģioniem, tomēr tikpat nozīmīgi ir arī elektropārvades

starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm.

Baltijas valstu elektrotīklu integrācija ES elektroenerģijas

sistēmā ir izvirzīta kā viena no ES enerģētikas politikas

stratēģiskajām prioritātēm, lai veicinātu drošas un uzticamas

elektrosistēmas izveidi. Turpinot pilnveidot Latvijas

elektroenerģijas tirgus darbību un, lai stiprinātu savienojumus

ar Eiropas tīkliem, tiek pakapēniski attīstīta elektropārvades

infrastruktūra Latvijā un Baltijas reģionā, palielinot

elektropārvades tīkla kapacitāti. Tas ir atspoguļots arī ES

ietvaros nospraustajā mērķī, kas paredz līdz 2020. gadam reģionā

palielināt starpsavienojumu jaudu pret uzstādīto ģenerējošo jaudu

līdz 10% 2015. gada nogalē tika pabeigts Lietuvas-Zviedrijas

starpsavienojums NordBalt (pārvades jauda 700 MW), kas

ļauj samazināt elektroenerģijas cenu Latvijas patērētājiem un

veicina tās izlīdzināšanos reģionā.84

Kā daļa no NordBalt projekta, tiek turpināts darbs pie

Latvijas elektropārvades infrastruktūras attīstības projekta

"Kurzemes loka" 3. posma, kas paredzēts, lai novērstu

līdz šim iztrūkstošo lielas jaudas pieslēgumu (elektroenerģijas

ražotājs vai lietotājs) iespējamību, nodrošinātu VES attīstību un

palielinātu elektroapgādes drošumu Kurzems reģionā. Tiek

turpināts darbs arī pie Latvijas - Igaunijas trešā elektriskā

starpsavienojuma, kas būtiski uzlabos energoapgādes drošumu starp

Igauniju un Latviju, kā arī abu valstu elektroenerģijas sistēmās,

nodrošinot efektīvu jaudas pārvades koridoru starp Baltijas un

Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām.

Līdz 2018. gadam Latvijas jūras ūdeņos nav izbūvēti

elektropārvades kabeļi. Jaunu zemūdens kabeļu ierīkošana būs

nepieciešama, ja tiks ierīkotas VES vai viļņu elektrostacijas

jūrā vai pieņemts lēmums par jaunu starpsavienojumu veidošanu

jūrā (ar Zviedriju vai Igauniju).

Vēja enerģijas

resursi un to izmantošana

AS "Augstsprieguma tīkls" vērtējumā optimistiskā

attīstības nākotnes scenārija gadījumā Latvijā tiek prognozēta

samērā neliela atkrastes VES attīstība, 2028. gadā sasniedzot 143

MW kopējo jaudu.

Atbilstoši esošajiem Gdaņskas jūras institūta (MIG)

modelēšanas85 datiem, teritorijas ar piemērotiem

apstākļiem vēja enerģijas ražošanai ar vidējo vēja ātrumu > 8

m/s 100 m augstumā un dziļumā līdz 50 m, ne tuvāk par 8 km

attālumā no krasta86 atrodas atklātā jūrā pie Kurzemes

piekrastes un Rīgas līča ziemeļu daļā pie Salacgrīvas (skatīt 9.

attēlu).

Pēc AS "Augstsprieguma tīkls" elektropārvades

infrastruktūras attīstības plāniem un elektropārvades tīklā

"Kurzemes loks" projekta realizācijas, elektropārvades

tīklā būs iespējams nodot līdz pat 800 MW saražotās

elektroenerģijas, tāpēc teorētiski VES, atbilstoši mūsdienu

tehnoloģijām un drošības nosacījumiem (8 MW vēja ģeneratorus

izvietojot vismaz 4 un 6 spārnu diametru87 attālumā

vienu no otra 10x10 režģī), minimālā nepieciešamā platība ir

vismaz ~61,4 km2, kas atbilstoši mērogam attēlots 9.

attēlā.

9. attēls. Teritorijas jūrā ar

piemērotiem apstākļiem vēja enerģijas ražošanai

Augošie atkrastes VES izmēri, t.sk. pieaugošais rotora

diametrs, rada iespējas mazākā telpā saražot vairāk enerģijas,

viena vēja ģeneratora jaudai pašreiz sasniedzot 8 MW un nākotnē

pārsniedzot 10 MW (skatīt 10 attēlu).

10. attēls. VES rotora diametru,

augstuma un jaudas pieauguma tendences88

Viļņu enerģijas

resursi un to izmantošana

Viļņu enerģijas izmantošana ir agrā attīstības

stadijā89. Vairākas iniciatīvas un atbalsta mehānismi

cenšas padarīt viļņu un plūdmaiņu tehnoloģijas izmaksu ziņā

konkurētspējīgas90. 2014. gada EK paziņojumā

"Jūras enerģija: Kā rīkoties, lai apgūtu Eiropas jūru un

okeānu enerģijas potenciālu laikposmā līdz 2020. gadam un pēc

tā" minēts, ka ir paredzama strauja viļņu un plūdmaiņu

enerģijas ražošanas sektora izaugsme91. Daudzsološs

risinājums, lai mazinātu izmaksas, ir viļņu elektrostacijas

kombinēšana ar atkrastes vēja parkiem, izmantojot vienotu

infrastruktūru92.

Eiropā lielākais viļņu enerģijas izmantošanas projekts, kas

pieslēgts pie elektrotīkla, ir realizēts pie Zviedrijas

(Kungshamn pilsētas) krastiem93. 2018. gadā uzsākta

pirmā liela komerciāla 100 MW jaudas viļņu enerģijas parka izbūve

pie Ganas krastiem94. Baltijas jūrā pie Dānijas

(Lollandes) krastiem notiek viļņu elektrostacijas iekārtas

testēšana95.

Latvijā līdz šim zinātnieki ir veikušu laboratorijas

eksperimentus par iespējamu viļņu enerģijas izmantošanu un

ieguvuši patentus96 saviem izgudrojumiem.

Eksperimentālas viļņu enerģijas iekārtas ir ražotas arī AS

"Rīgas kuģu būvētava" sadarbībā ar Somijas uzņēmumu

"Wello" radot pilot-iekārtu 0,5 MW jaudas

"Penguin" viļņu enerģijas pārveidotājam97.

Taču vēl nav izstrādāts rūpniecisks prototips, kas testētu viļņu

enerģijas konvertora darbības rādītājus.

Siltumenerģijas

ieguves potenciāls un tā izmantošana

Jūras siltumu ir iespējams izmantot arī siltumenerģijas ieguvē

ēku apsildei. 2010. gadā Salacgrīvā ir realizēts projekts

vidusskolas ēkas, bērnudārza un stadiona tehnisko telpu apsildes

sistēmas izveidei, ierīkojot jūrā siltumsūkņu

sistēmu98. Siltumenerģijas izmantošana ir lokāls

apsildes risinājums, ko plāno jūras piekrastes ūdeņos. To tālākā

attīstība ir atkarīga no vietējo pašvaldību un uzņēmēju

iniciatīvas (saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu - 2 km platā

josla no jūras krasta līnijas).

Enerģētikas

interešu attēlojums JP

Lai veicinātu VES attīstības iespējas jūrā, JP ir noteiktas

vēja parku izpētes zonas, kas piemērotas VES

veidošanai. Katrā no vēja parku izpētes teritorijām

teorētiski ir iespējams izvietot vismaz vienu vēja parku ar

jaudas lielumu līdz 800 MW, tā saražoto elektroenerģiju

novadot elektroenerģijas pārvades sistēmā. Vēja parku

izpētes zonas izdalītas ņemot vērā šādus kritērijus:

1) dziļums jūrā ir līdz līdz 60 m;

2) attālums no krasta ne tuvāk par 8 km;

3) nepārklājas ar esošām Natura 2000 teritorijām,

militārajiem mācību poligoniem, ogļūdeņražu izpētes un

ieguves licenču laukumiem un nogremdēto sprāgstvielu

rajoniem;

4) vidējais vēja ātrums 100m augstumā ir sākot no 8

m/s.

Drošības apsvērumu dēļ vēja parku izpētes zonas ir

izvietotas ārpus nogremdēto sprāgstvielu rajoniem un

militārajiem poligoniem,ostu teritorijām

un grunts novietnēm. Kā nosaka starptautiskie

normatīvi, drošības zona 500 m platumā būtu nosakāma ap

stacionāriem objektiem EEZ ūdeņos. Gadījumos, ja

piemērotākā vieta atrodas kuģošanai rezervētajā zonā,

nepieciešams panākt saskaņojumu ar atbildīgajām

institūcijām, kā arī rast telpiskus risinājumus, lai

nodrošinātu kuģošanas drošību, mainot konkrētās teritorijas

izmantošanas prioritāti.

Lai nodrošinātu potenciālo VES vai viļņu elektrostaciju

jūrā savienojumus ar elektropārvades tīklu sauszemē un

starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, JP ir noteikti

perspektīvie elektropārvades kabeļu koridori.

Perspektīvie elektropārvades kabeļu koridori jūrā, kuru

attīstības uzsākšana iespējama līdz 2030. gadam, ir

Zviedrijas-Latvijas un Igaunijas-Latvijas starpsavienojumi,

kā arī VES potenciālie savienojumi ar elektropārvades

infrastruktūru sauszemē.

Enerģijas ražošanas vai pārvades infrastruktūras izbūve

jūrā ir veicama saskaņā ar normatīvo aktu par jūras vides

aizsardzību un būvniecību jūrā nosacījumiem, t.sk. Ministru

kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631

"Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās

jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju

būvnoteikumi", kas nosaka kārtību, kādā nosakāms

licences laukums jūrā un licences izsniegšanas kārtību, un

kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot

licences laukumu jūrā, kā arī būvniecības procesa kārtību

jūrā.

3.5. Sakaru infrastruktūras

attīstība

Politiskās

nostādnes

Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu

attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam nosaka elektronisko

sakaru maģistrālie tīklu, t.sk. starptautisko savienojumus ar

kaimiņvalstīm, attīstību, jo pieaugot datu plūsmai maģistrālajiem

tīkliem nepieciešams nodrošināt lielāku datu apjoma

caurlaidspēju99.

Elektronisko

sakaru tīklu attīstība

Latvijas ūdeņi ir nozīmīga telpa sakaru starpvalstu

elektronisko sakaru inženierkomunikāciju tīkliem. Tos šķērso 6

sakaru kabeļi, kas izvietoti Baltijas jūras atklātajā daļā.

Optiskais kabelis savieno Ventspili ar Zviedriju (Gotlandes

salu). Latvijas ūdeņus šķērso arī Lietuvas kabeļi, kā arī nelielu

EEZ teritoriju šķērso Dānijas-Krievijas kabelis. Rīgas līča

akvatorijā izbūvētu kabeļu nav.

2015. gadā uzsākta jauna starptautiska optiskā kabeļa

"Eastern light" būvniecības atļaujas procedūra.

Projekts paredz, ka tiks savienota Ziemeļvācija (Rostoka) un

Somija (Helsinki). Tas virzīsies gar Vācijas, Polijas, Latvijas

un Igaunijas krastiem. Latvijas posmā kabelim ir paredzēti

vairāki savienojumi ar sauszemi - Liepājā, Pāvilostā un

Ventspilī.

Aizsargjoslu likuma 14. pants noteic, ka ap elektronisko

sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām ir nosakāma aizsargjosla 0,25

jūras jūdžu platumā abpus kabeļa līnijas, kurā aizliegts veikt

jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus; izdarīt

ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar

urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes; veikt

iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes

smelšanas darbus; izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem,

ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem; ierādīt zvejas

vietas; zvejot zivis; vākt augus ar dziļūdens rīkiem.

Sakaru kabeļu

attēlošana JP

JP netiek noteikti

koridori sakaru kabeļu ierīkošanai. Jaunu kabeļu ierīkošana

jāveic atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktai

procedūrai. Taču, lai atvieglotu jaunu sakaru kabeļu

ierīkošanu, JP iekļautas rekomendācijas kabeļu saskaņošanai

ar citiem lietojuma veidiem.

3.6. Valsts aizsardzības

intereses

Politiskās

nostādnes

Valsts aizsardzības politika ir cieši saistīta ar NATO un ES

drošības politiku īstenošanu. Nacionālā līmenī ietvaru valsts

aizsardzībai nosaka Nacionālās drošības koncepcija100

un Valsts aizsardzības koncepcija101.

Valsts aizsardzības intereses piekrastē saistītas ar

piekrastes ūdeņu novērošanu no krasta, valsts un civilās drošības

nolūkos, kā arī militāro mācību veikšanu piekrastes sauszemes un

jūras daļā.

Nacionālais gatavības plāns naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu

piesārņojuma gadījumiem jūrā102 nosaka kārtību, kādā

valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes

un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies naftas, bīstamo

vai kaitīgo vielu neparedzētas noplūdes gadījumā jūrā.

Jūras

novērošanas sistēma

Jūras novērošanas sistēmas mērķis ir nodrošināt Latvijas

Republikas jurisdikcijā esošo TJ un EEZ ūdeņu kontroli,

aizsardzību un neaizskaramību.

Jūras novērošanas sistēmu veido militārie jūras novērošanas

tehniskie līdzekļi (novērošanas torņi), kuru saraksts un

aizsargjoslas ir noteiktas ar MK 2014. gada 20. maija noteikumiem

Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām

paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras

novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas

aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem

būvniecības ierobežojumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.

246).

MK noteikumi Nr. 246 nosaka ierobežojumus būvju būvniecībai

jūras novērošanas tehnisko līdzekļu aizsargjoslās. Jūras

novērošanas torņi, kā arī to aizsargjoslas tiek parādītas JP

grafiskajā daļā un 37. attēlā. Aizsargjoslas tiek noteiktas

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 21. panta ceturto daļu un 50.

panta otro daļu. Kopumā sistēmā ir ietverti 13 militārie

jūras novērošanas tehniskie līdzekļi (jeb novērošanas torņi) un

viens Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētais navigācijas

tehniskais līdzeklis "Čalas".

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 50. pantu aizsargjoslās ap

valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas

tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas

tehniskajiem līdzekļiem ir aizliegts celt ēkas un būves, kas

traucē to darbību. MK noteikumi Nr. 246 noteic, ka aizliegts bez

saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju uzsākt būvju būvniecību,

kuras atrodas militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu

aizsargjoslā jūras teritorijā.

Nesprāgušās

munīcijas un jūras mīnu neitralizēšana

Baltijas jūrā, tai skaitā, arī Latvijas TJ notiek regulāras

nesprāgušās munīcijas un jūras mīnu neitralizēšanas operācijas.

Ūdeņos atrodas ap 80 tūkstošiem jūras un citu nesprāgušu

munīcijas vienību, taču gadā tiek iznīcinātas, apmēram, 200.

Tāpēc plānojot jebkuru darbību jūrā, tai skaitā izpēti, kas

saistīta ar grunts darbiem, ir jāveic izpēte arī saistībā ar

iespējamu nesprāgušas munīcijas un mīnu esamību attiecīgā

teritorijā.

Informācija par sprāgstvielu areāliem ir būtiska navigācijas

drošībai, tāpēc to uztur un aktualizē LJA, publicējot to

publikācijā "Paziņojumi jūrniekiem"103, kopā

ar citu informāciju, kas ir saistīta ar kuģošanas drošības

ierobežojumiem.

Ar sprāgstvielām saistītie areāli ir klasificēti šādās

kategorijās:

• Bijušie mīnētie rajoni, kuros atļauta kuģošana - rajonos nav

ieteicams noenkuroties, zvejot ar grunts trali, kuģot ar

nepaceltu enkuru un veikt citus darbus jūras dibena tuvumā, jo

jāņem vērā iespējamā mīnu un citas nesprāgušas munīcijas

klātbūtne.

• Bijušie mācību mīnēšanas poligoni - kuģošana poligonos nav

ieteicama, zveja ar tīkliem un noenkurošanās ir aizliegta.

• Kuģošanai slēgtie rajoni - ir aizliegts kuģot dēļ

apstākļiem, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Kuģiem kuģošanai

slēgtajos rajonos nav atļauts ieiet un zvejot. Pastāv viens šādas

kategorijas rajons, kas atrodas Baltijas jūras Latvijas rietumu

piekrastē uz dienvidiem no Jūrmalciema.

• Nogrimušo sprāgstvielu rajoni (t.sk., kara laika ķīmiskā

munīcija) - rajonos aizliegts noenkuroties, zvejot ar grunts

zvejas rīkiem, veikt zemūdens darbus un zemūdens spridzināšanu.

Šīs teritorijas ir saskaņā ar HELCOM 2013. gadā publicēto

ziņojumu par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskiem ieročiem un

identificētajām teritorijām Latvijas jūras

ūdeņos104.

Militārie mācību

poligoni

Latvijas jūras ūdeņos ir noteikti trīs militārie mācību

poligoni (skatīt 11. attēlu):

1) Rīgas līča centrālajā daļā (M1);

2) Šķēdē - Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē uz

ziemeļiem no Liepājas (M2);

3) Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē uz dienvidiem no

Liepājas - Jūrmalciema militārās aviācijas poligons (M3).

Militāro mācību rajonos jūrā, kuru robežas tiek norādītas

navigācijas kartēs, un īslaicīgos militāro mācību rajonos, kas

netiek norādīti navigācijas kartēs, pēc Nacionālo bruņoto spēku

iesnieguma (saskaņā ar procedūru, ko nosaka MK 2010. gada 21.

decembra noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu

izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos") LJA uz

laiku var ierobežot vai aizliegt kuģošanu un izziņo minēto lēmumu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Informācija par mācībām

tiek izziņota visiem jūras satiksmes dalībniekiem un zvejniekiem,

izmantojot LJA ikmēneša izdevumu "Paziņojumi

jūrniekiem", kā arī navigācijas brīdinājumu veidā NAVTEX

sistēmā un jūras drošības un navigācijas informācijas pārraidē

ultraīsviļņu diapazonā, kuras izziņo Jūras spēku Krasta apsardzes

dienesta meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC)

Rīga.

Militāro mācību aktīvās fāzes laikā militārās aviācijas

poligonā un citās militāro aktivitāšu vietās tiek noteikti

īslaicīgi un terminēti tiesiski ierobežojumi - norobežota zona

gaisa telpā un kuģošanas režīma ierobežojumi. Taču laikā, kad

nenotiek militārās mācības, poligons ir atvērts civilajai

kuģošanai. Šāds elastīgs gaisa telpas un jūras izmantošanas

mehānisms nodrošina to, ka militārais poligons nerada pastāvīgus

kuģošanas vai lidojumu ierobežojumus tā teritorijā un negatīvu

ietekmi uz gaisa satiksmi vai kuģošanas norisi, vienlaicīgi

sabalansējot gan Nacionālo bruņoto spēku mācību vajadzības, gan

civilo ostu un lidostu izmantotāju intereses.

Militāro mācību gadījumā ārpus noteiktajiem militārajiem

poligoniem LJA un attiecīgā osta skaņo ar koordinātām ierobežotu

teritoriju, kur notiks mācības, piemērām, mīnu meklēšanas

mācības, SAR105 mācības u.c. Latvijas ūdeņos.

Teritorijas izmantošanas kārtību šajās teritorijās nosaka

virkne normatīvo aktu, kā piemēram:

• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171 "Latvijas

ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos". LJA

var noteikt kuģošanas režīma ierobežojumus jūrā.

• MK 2011. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 507 "Noteikumi

par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas

kārtību" 6.5. apakšpunkts noteic, ka var veidot speciālos

nosacījumus lidojumu zonas - noteiktu izmēru gaisa telpas daļas,

kurā lidojumu veikšanai ir izvirzīti specifiski nosacījumi.

• MK 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 487

"Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas

kārtība" ir noteikta kārtība, kādā aeronavigācijas

informācija sagatavojama un publicējama informatīvajā izdevumā

"Aeronavigācijas informācijas publikācija" (AIP), kur

ir publicētas ierobežotu lidojuma zonas Šķēdes un Ādažu militārās

aviācijas poligona apkārtnē (t.sk. to platums un zemākie

pieļaujamie militāro gaisa kuģu lidojuma augstumi), kas tiek

aktivizētas mācību aktīvās fāzes laikā.

Lai gan mācību poligonus izmanto dažas reizes gadā, tomēr

pastāvīgas būves šajā teritorijā nav vēlamas, jo militāro mācību

vajadzībām var tikt izmantota piekrastes un jūras gaisa telpa pie

šiem poligoniem, var notikt šaušana no krasta uz jūru, jūras

mīnēšanas mācības un šaušana no kuģiem vai helikopteriem uz

mērķiem jūrā.

11. attēls. Valsts aizsardzības

interešu teritorijas

Valsts

aizsardzības interešu attēlošana JP

JP paredz, ka īstenojot

saimniecisko darbību jūrā valsts drošības un aizsardzības

intereses tiek respektētas. Lai nodrošinātu netraucētu

aizsardzības infrastruktūras un militāro mācību darbību,

darbojas efektīva informācijas sistēma par militāro operāciju

laikiem (t.sk. mīnu neitralizēšanu), tādējādi nodrošinot

brīvu pārvietošanos caur militārajiem mācību poligoniem

laikā, kad tie netiek izmantoti militārajām vajadzībām. Tāpat

JP ir noteiktas valsts aizsardzības interešu zonas,

kurās, papildus normatīvajā regulējumā noteiktajiem

ierobežojumiem militāro poligonu teritorijās, paredz

nosacījumus jaunu jūras izmantošanas veidu saskaņošanai ar

Aizsardzības ministriju.

3.7. Zivsaimniecība

3.7.1. Zvejas priekšnoteikumi un

normatīvais regulējums

Politiskās

nostādnes

ES kopējās zivsaimniecības politikas106 mērķi ir

atjaunot zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī, izbeigt izšķērdīgas

zvejas prakses un radīt jaunas iespējas izaugsmei un

nodarbinātībai piekrastes reģionos. Līdz 2020. gadam nozvejas

apjomam jāatbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam

attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

Sakarā ar to, ka pilnībā nav noskaidrota zvejas ietekme uz

jūras ekosistēmām, ES zivsaimniecību regulē, ievērojot

piesardzības principu. Piesardzības princips ir ievērots arī

JP.

Zivsaimniecības

raksturojums un zivju resursu apraksts

Zivsaimniecībai ir nozīmīga loma Piekrastes pašvaldību

ekonomikā. 2018. gadā zvejniecībā bija nodarbināti vien 639

strādājošie (2008. gadā - 1 621), tostarp 311 -pilna laika

nodarbinātie.107 Nozarē nodarbināto skaitam ir

tendence samazināties.

Galvenās zivju sugas - mencas, brētliņas un reņģes. Kuģi, kas

izmanto pelaģiskos traļus Baltijas jūrā, galvenokārt nodarbojas

ar brētliņu zveju. Mazākie pelaģisko traļu zvejas kuģi, savukārt

ar reņģes zveju Rīgas jūras līcī. Zvejas kuģi, kas izmanto grunts

traļus, galvenokārt zvejo mencas un plekstes Baltijas jūras

atklātajā daļā.

Latvijā zvejnieki izmanto deviņas ostas, no kurām sešas ir

mazās ostas - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure,

Pāvilosta, un trīs lielās ostas - Ventspils, Rīga un Liepāja.

Lielākie zivju izkrāvumi tiek veikti Ventspils, Liepājas un Rojas

ostās, kur tiek izkrauts 76% nozvejas. Lielākais zvejas kuģu

(laivu) skaits reģistrēts Rojas un Engures ostās, tomēr daļa no

šeit reģistrētajām ir piekrastes laivas, kas savas nozvejas

izkrauj ārpus ostas teritorijas, tieši piekrastē.

Piekrastes

zveja

Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes zvejas flotē, kurā

ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas

Zvejas kuģu reģistra datiem 2016. gada beigās bija tikai 610

zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās

laivas).

Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas

rīki - dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai.

Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē

veido reņģes, apaļie jūrasgrunduļi, plekstes, mencas, vimbas,

lucīši un asari. Kopējā nozveja Baltijas jūras un Rīgas līča

piekrastes ūdeņos 2017. gadā bija 3 498,9 t, kas ir 5,2% no

Latvijas kopējās nozvejas. Piekrastes nozvejas īpatsvars pēdējos

gados ir pieaudzis, sakarā ar atsevišķu zivju ierobežotām zvejas

iespējām atklātajā jūrā un nozveju pieaugumu piekrastes zonā.

Rajoni ar augstākajām nozvejām piekrastē atrodas Rīgas līča

piekrastē (skatīt 12. attēlu). Piekrastē zvejotākā zivju suga

ir reņģe (2017. gadā sastādīja 53,2% no kopējās piekrastes

nozvejas). Reņģu nozveju telpisko izplatību nosaka hidroloģiskie

un bioloģiskie apstākļi, tādējādi augstākās nozvejas piekrastes

zonā līča piekrastē ir mainīgas pa gadiem.

12. attēls. Visu sugu kopējās

nozvejas sadalījums Latvijas piekrastē pa piejūras pagastiem

2004.-2013. gadā (BIOR dati)

2004.-2013. gadā pārējo zivju sugu (bez reņģes) kopējās

nozvejas sadalījums piekrastē ir bijis vienmērīgi izkliedēts gar

visu piekrasti ar mazu nozveju Grobiņas, Carnikavas un Limbažu

novadu piekrastē (skatīt 13. attēlu). Tomēr pēdējos gados

strauji ir pieaugusi svešzemju sugas apaļā jūrasgrunduļa

nozveja (2017. gadā piekrastes zonā tā bija 809 tonnas),

kas bija otrā augstākā aiz reņģes. Augstākie apaļā

jūrasgrunduļa nozvejas apjomi bija piekrastes rajonos uz

dienvidiem no Liepājas un Rīgas līča austrumu rajonos. Pēc

kopējās nozvejas, piekrastē trešā nozīmīgā zivju suga ir

plekste, kas pārsvarā tiek zvejota jūrā Kurzemes

piekrastē.

13. attēls. Visu sugu (bez reņģes)

kopējās nozvejas sadalījums Latvijas piekrastē pa piejūras

pagastiem 2004.-2013. gadā (BIOR dati)

Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas zvejo

pavisam 59 kuģi. Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem

pārsvarā zvejo brētliņas, reņģes, kā arī mencas. Zveja ar

noenkurotiem žaunu tīkliem, ar ko zvejoja - mencas, plekstes

pēdējos gados ir praktiski pārtraukta, sakarā ar zvejas flotes

samazināšanu.

Pēdējos gados, Latvijas zvejnieku lomos ir dominējušas

pelaģiskās zivis - brētliņa un reņģes - kas veido vidēji 92,8% no

Latvijas zvejnieku nozvejas šajā gadsimtā (skatīt 14. attēlu).

Salīdzinoši neliela nozveja ir mencām un plekstēm.

14. attēls. Latvijas zvejnieku

nozvejas atklātajā jūrā no 2000. - līdz 2017. gadam (BIOR

dati)

Baltijas jūrā vēsturiski ir novērojami divi scenāriji.

Ekosistēmā un nozvejās (skatīt 15. attēlu) dominē mencas

(piemēram 1980-ie gadi) vai arī ekosistēmā dominē brētliņas

(sākot no 1995. gada). JP aplūkotie zvejniecības dati labi

raksturo otro scenāriju, kad Baltijas jūrā dominē brētliņa un

reņģe.

15. attēls. Baltijas jūras kopējā

(visu valstu) vēsturiskā nozveja no 1974. līdz 2015. gadam (BIOR

dati)

Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kuras rada

vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas, reņģes un mencas,

kuru nozveja 2017. gadā bija 60 728 t., kas veido 95,6% no kopējā

nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā. Baltijas jūrā un

Rīgas līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju

sugu - plekstu, salaku, apaļo jūrasgrunduļu, ziemeļu jūras buļļu,

lucīšu u.c. - zveja. 2017. gadā nelimitēto sugu nozveja bija 2820

t, kas ir 4,4% no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas jūras

līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas

Baltijas jūrā 2017. gadā bija 63 548 t.

Nozvejas

aktivitāšu telpiskā izplatība

Zvejnieki brētliņu lielākoties zvejo Latvijas EEZ daļā

(skatīt 16. attēlu) - kopējās nozvejas ir nedaudz augstākas

ziemeļaustrumu daļā. Nozveju apjoms un sadalījums pārsvarā ir

atkarīgs no zvejojošo kuģu skaita un attāluma no ostas. Rīgas

līcī brētliņa uzturas mazākā daudzumā un augstākas nozvejas ir

gados, kad pieaug brētliņas krājuma kopējais lielums jūras

centrālajā daļā. Nozīmīgi brētliņu zvejas rajoni atrodas arī

Igaunijas ūdeņos. Brētliņas pelaģiskajā zvejā nav iespējams

definēt labākos zvejas rajonus, jo, mainoties hidroloģiskajiem un

zvejas apstākļiem, brētliņas zveja tiek realizēta visā Baltijas

jūras atklātajā daļā. Pelaģiskā traļu zveja nav piesaistīta

grunts īpatnībām, tāpēc zvejniekiem ir iespējams realizēt zveju

visā jūras teritorijā.

16. attēls. Latvijas brētliņas

nozveju telpiskais sadalījums brētliņas zvejā Baltijas jūras

atklātajā daļā no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR

dati)108

Attēlā pa labi apkopota nozvejas intensitāte 10 gadu perioda,

savukārt attēlā pa kreisi - viena gada dati. Šādi var ilustrēt,

ka ne bentisko, ne pelalģisko zivju nozvejā nevar izdalīt kādas

konkrētas nozīmīgas teritorijas, jo zvejas sekmes nosaka ik gadus

nosaka daudzveidīgu faktoru kopums.

Reņģes nozveju sadalījums ir atkarīgs no zvejas flotes

aktivitātes un kvotas sadalījuma. Latvijas zvejnieki apzvejo

divas krājuma vienības - Rīgas līča reņģi (kopā ar igauņu

zvejniekiem) un Baltijas jūras centrālās daļas reņģi (kopā ar

citu valstu zvejniekiem). Vidēji 96% no reņģes kopējās nozvejas

ir attiecināmi uz Latvijas EEZ. Reņģes galvenie nozveju rajoni

Latvijas zvejniekiem atrodas Rīgas līcī (skatīt 17. attēlu).

17. attēls. Reņģu nozveju

telpiskais sadalījums reņģes zvejā Baltijas jūras atklātajā daļā

no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR dati)

Mencas krājums mūsdienās ir zemā līmenī un galvenie nozveju

rajoni atrodas Baltijas jūras dienvidu daļā, ārpus Latvijas EEZ.

Menca pārsvarā tiek zvejota jūras dienvidu daļā (skatīt 18.

attēlu) uz austrumiem no Borholmas salas - to nosaka mencu

izplatība un pieejamās zvejas iespējas.

18. attēls. Mencu nozveju

telpiskais sadalījums reņģes zvejā Baltijas jūras atklātajā daļā

no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR dati)

Plekstes nozveju galvenie rajoni atrodas Latvijas EEZ

un Lietuvas EEZ ziemeļu daļā (skatīt 19. attēlu). Lielākās

nozvejas uz kvadrātu kopējā periodā pārsniedz 1,7 tonnas. Pēdējos

gados 77% no plekstes kopējās nozvejas tiek nozvejoti Latvijas

ūdeņos. Labākie plekstes zvejas rajoni pa gadiem ir samērā

nemainīgi un sakrīt arī ar plekstes novēroto izplatību zinātnisko

uzskaišu laikā - to nosaka gan grunts sastāvs (iespēja zvejot ar

grunts trali), gan plekstes izplatība.

19. attēls. Plekstu nozveju

telpiskais sadalījums plekstes zvejā Baltijas jūras atklātajā

daļā no 2004. līdz 2015. gadam un atsevišķi 2015. gadā (BIOR

dati)

Baltijas jūras atklātajā daļā pēdējā desmitgadē būtiski

samazinājusies ir zvejas intensitāte, kas saistīta ar īstenoto

politiku zvejas resursu un zvejas jaudu sabalansēšanai, kā

rezultātā daļa zvejas kuģu tika nodoti sagriešanai metāllūžņos.

Ņemot vērā ierobežotos zvejas resursus un Eiropā īstenoto

zivsaimniecības kopējo politiku, nav sagaidāms zvejas kuģu skaita

un līdz ar to arī intensitātes un slodzes pieaugums.

3.7.2. Jūras akvakultūras

attīstība

Latvijai ir neliela praktiskā pieredze jūras akvakultūrā, kas

saistīta ar ģeogrāfisko atrašanās vietu un mērenā klimata

īpatnībām. Mūsu valsts piekraste ir daudz mazāk piemērota

akvakultūrai jūrā, nekā Zviedrija un Norvēģija. Tomēr, izmantojot

inovatīvus risinājumus, to varētu attīstīt arī Latvijas

klimatiskajos apstākļos.

Jūras akvakultūras iespējas Latvijas piekrastē ierobežo

dabiskie apstākļi - viļņu un vēja ietekme, svārstīgs temperatūras

un skābekļa koncentrācijas režīms, kā arī salīdzinoši zems ūdens

sāļums. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo interesi par akvakultūras

attīstības iespējām Baltijas reģionā, ir nepieciešams veikt

pētījumus par vides apstākļu piemērotību dažādu akvakultūras sugu

audzēšanai Latvijas piekrastē un izstrādāt Latvijas apstākļiem

piemērotas, videi draudzīgas tehnoloģijas.

Jūras

akvakultūras attīstību noteicošie vides apstākļi

Veiksmīgai jebkuru dzīvo organismu audzēšanai akvakultūras

apstākļos ir jāizvērtē kompleksa vides faktoru atbilstība katrai

sugai ūdens slānī līdz 30-40 m dziļumam, kā arī jāņem vērā

piegrunts slāņu fizikāli-ķīmiskie parametri, jo šie ūdeņi

piekrastes zonā periodiski paceļas līdz virsmai apvelinga

rezultātā. Balstoties uz BIOR ekspertu atzinumiem, Latvijas

apstākļiem atbilstošākā būtu lašveidīgo zivju akvakultūra. Tai

piemērotākās teritorijas ir Baltijas jūras atklātajā daļā, kas

nodrošina samēra stabilu temperatūras un skābekļa koncentrācijas

režīmu un ūdens sāļumu ne zemāku par 8 promilēm. Savukārt aļģu un

gliemeņu audzēšanai atbilstošs temperatūras un skābekļa

koncentrācijas režīms ir gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūrā, tomēr

nav piemērota Rīgas līča dienvidu daļa, kur ūdens sāļums ir zem

akvakultūrai piemēroto sugu fizioloģiskās izturības robežas.

2017. gadā LHEI ir uzsācis pētīt gliemeņu akvakultūras

audzēšanas iespējas, projekta "Baltic Blue

Growth"109 ietvaros izveidojot gliemeņu

audzēšanas pētījumu fermu (pilot-fermu) atklātajā jūrā pie

Pāvilostas aizsargājamajā jūras teritorijā

"Akmensrags".

Zivsaimniecības

intereses JP

JP neregulē piekrastes zveju, zveju Baltijas jūrā un

Rīgas līcī, un zivsaimniecības intereses tiek attēlotas JP

esošās izmantošanas daļā. Savukārt esošā informācija par

nozīmīgākajām zvejas teritorijām ir izvērtēta, nosakot

citas jūras izmantošanas zonas.

JP nenosaka konkrētas vietas akvakultūras attīstībai

jūrā. Katra attīstības iecere ir skatāma individuāli,

atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas un, ievērojot JP

iekļautās rekomendācijas akvakultūras savietojamībai ar

citiem jūras lietojuma veidiem. Akvakultūras jūrā

infrastruktūras būvniecība ir veicama atbilstoši Ministru

kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 631

"Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās

jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju

būvnoteikumi", kas nosaka kārtību, kādā nosakāms

licences laukums jūrā un licences izsniegšanas kārtību, un

kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot

licences laukumu jūrā, kā arī būvniecības procesa kārtību

jūrā.

Jāturpina analizēt un kartēt informāciju par zivīm

nozīmīgajām dzīvotnēm un nozīmīgākajām zvejas teritorijām,

t. sk. ņemot vērā to mainīgumu, bet pirms lēmumu

pieņemšanas par jaunu izmantošanas veidu uzsākšanu vai

esošo paplašināšanos, ir nepieciešamas ieinteresēto pušu

konsultācijas.

3.8. Tūrisms un rekreācija

Tūrisma

politiskās nostādnes

Jūras un piekrastes tūrisma attīstība ir noteikta vairākos ES

stratēģisko dokumentos, t.sk. EK paziņojumā "Eiropa, tūristu

apmeklētākā vieta pasaulē - jaunas Eiropas tūrisma nozares

politiskās pamatnostādnes" (COM/2010/0352)110,

Jūras nozaru izaugsmes stratēģijā111 un ES SBJR.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda periodā 2014-2020 EK

atbalsta112 ieguldījumus tūrisma attīstībā un vietējā

dabas un kultūras mantojuma izmantošanā.

Latvijā galvenais tūrisma politikas plānošanas dokuments ir

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes

2014.‒2020.gadam113, kurās visa Baltijas jūras

piekraste ir iekļauta Latvijas tūrisma eksporta konkurētspējīgāko

teritoriju skaitā. Baltijas jūra un Rīgas līcis ir nozīmīgs

Latvijas tūrisma resurss, kura potenciāls pašlaik vēl netiek

pilnībā izmantots.

Tūrisma attīstībai nepieciešamās sadarbības, piekrastes

publiskās infrastruktūras tīkla un piekrastes dabas un kultūras

mantojuma ilgtermiņa vajadzības ir (līdz 2030. gadam) noteiktas

Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes

publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes

plānojums)114. Piekrastes plānojums nosaka 60

kompleksi attīstāmās vietas (skatīt 20. attēlu), kur paredzēts

izveidot infrastruktūru un kur nepieciešami ieguldījumi tūrisma

un piekrastes dabas un kultūras mantojuma objektos.

Tūrisma

attīstības resursi un tendences

Kruīzu un jahtu

tūrisms

Pēdējos gados galvenā nozīme tūrisma eksporta plūsmas izaugsmē

Latvijā ir gaisa transportam, tomēr ostas (Rīga, Ventspils,

Liepāja) joprojām saglabā nozīmīgu daļu (1999. gadā - 7%, 2012.

gadā - 9%115) no ienākošā tūrisma apjoma, ar turpmāku

attīstības potenciālu.

Lielās pasažieru ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī (pasažieru

prāmjiem, kruīzu satiksmei tūrisma kontekstā) un jahtu piestātnes

ostās (Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Engure, Jūrmala, Skulte,

Salacgrīva, t.sk. Kuiviži, Liepāja, Ventspils un Rīga) ir

Latvijas eksporta tūrisma plūsmas vārti.

Prāmju satiksmei nozīmīgas ostas ir Rīga, Ventspils un

Liepāja (skatīt 20.attēlu). Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms

globālajā un reģionālajā Baltijas jūras reģiona pasažieru

satiksmes tīklā. Regulāri pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga -

Stokholma tiek nodrošināti jau kopš 2006. gada (operators - AS

Tallink).

Pašlaik Latvijā vēl pilnībā netiek izmantots Baltijas jūrā

kruīzu kuģu satiksmes potenciālu, kas ir otrs nozīmīgākais kruīzu

pārvadājumu reģions pasaulē pēc Karību jūras. To nodrošina

kuģošanas drošība, tradīcijas un lielā kultūras mantojuma

dažādība ar ērtu ostu tīklu un dažādu valstu lielajām pilsētām

piekrastē. Baltijas jūras reģionam īpašu atpazīstamību veido

senās Hanzas savienības jūras ceļu vēsture.

Kruīzu kuģu piesaistē konkurētspējīgākā Latvijā ir

Rīgas brīvosta.

Ar jūras pasažieru pārvadājumiem nodarbojas ekskursiju

kuģi. Tie savieno starptautiskus galamērķus (piemēram,

Roja-Roņu sala) vai nodrošina pārvietošanos piekrastes tuvumā,

tostarp sasaistē ar iekšzemi (Rīga-Jūrmala, Ventspils osta,

Liepājas osta, Kuivižu osta u.c.).

Jahtu tūrismam Baltijas jūrā ir pieaugošs potenciāls,

ko stratēģiski nostiprina Jūras nozaru izaugsmes stratēģija,

īpaši akcentējot privātā sektora plašāku un koordinētāku

iesaisti.

Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Zviedriju,

pagaidām vēl nav pilnvērtīgi attīstītas jahtu tūrisma iespējas.

Lai to nodrošinātu, nepieciešams pilnveidot jahtu ostu un

piestātņu tīklu, nodrošinot pietiekamu attālumu starp ostām, kas

būtu veicams vienas dienas laikā, un tādējādi veicinot drošu un

ērtu burāšanu. Tuvākajos gados jaunu jahtu ostu/piestātņu

izveidošana atbalstāma Kolkā un Papē.116

Reģistrēto jahtu skaits Latvijā 2017. gadā kopumā pieaudzis un

sasniedzis 643 jahtas ar tendenci pastāvīgi

palielināties117. Jahtu skaita pieaugums Latvijā paver

lielākas iespējas jahtu ostu izmantošanai vietējā tūrismā.

Pašlaik Latvijā pilnībā netiek izmantots tas potenciāls, ko

piedāvā Latvijas jahtu ostu iekļaušana Vācijas un citu valstu

jahtu tūrisma maršrutos. Dažādu sadarbības projektu ietvaros tiek

uzlabots Latvijas jahtu ostu pakalpojumu klāsts un tiek veiktas

ar to saistīto tūrisma produktu mārketinga aktivitātes. Igaunijas

- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas118 projektā

"Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība

Igaunijā un Latvijā" īstenotas aktivitātes, lai izveidotu

mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras

Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā, un

popularizētu to kā atraktīvu galamērķi. 2017.-2020. gadā

paredzēts realizēt mārketinga iniciatīvas Somijas, Zviedrijas,

Polijas un Vācijas burātāju piesaistei, kā arī veikt nozīmīgus

uzlabojumus jahtu ostu infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes

uzlabošanai. Bez tam Latvija kopā ar Igauniju veido kopīgu

burāšanas galamērķi - Austrumbaltija ("East Baltic

Coast").

Piekrastes

tūrisma potenciāls

Baltijas jūras un Rīgas līča pludmales ir ļoti nozīmīgs

tūrisma resurss, kas vasaras sezonā piesaista tūristus no

Baltijas jūras reģiona un citām valstīm. Kopējais apmeklējumu

skaits pludmalē pēc 2015. gada vasaras apsekojuma vērtējams

~4,7 miljoni gadā119.

Piekrastes zonā ir daudz nozīmīgu kultūras tūrisma objektu,

tostarp, 261 arhitektoniski vērtīga ēka, 182 baznīcas, 123

muzeji, 206 pieminekļi vai 36 pilskalni, arī 14 estrādes. Līdzīgi

piekrastē koncentrējusies liela daļa dabas objektu, kas kopumā

veido piekrasti kā ainavisku un izziņas bagātu tūrisma galamērķi

ar blīvu tūrisma objektu koncentrāciju. Jūras ainavas pievilcība

piekrastē veido "dabiskas skatuves dekorācijas" tādiem

populāriem pasākumiem, kā "Positivus",

"SummerSound", Jūras svētki, Zvejnieku svētki, Senā

uguns nakts u.c., kuros apmeklētāju skaits pēdējos gados

svārstījies līdz vairākiem desmitiem tūkstošu apmeklētāju

vienlaicīgi.

Pēdējos 10 gados Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos

populārākas kļuvušas tādas tūrisma aktivitātes kā putnu vērošana,

laivošana jūra, kaitborda aktivitātes, makšķerēšana jūrāun

niršana (skatīt 20. attēlu). 2018. gadā gar Latvijas piekrasti

izveidoto garās distances kājāmgājēju maršrutu

"Jūrtaka"120, kas iekļaujas Eiropas garo

distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9.

20. attēls. Ar jūras izmantošanu

saistītā tūrisma un atpūtas aktivitāšu shematisks attēlojums

Tūrisma un

rekreācijas intereses JP

JP neparedz nosacījumus

tūrisma un rekreācijas attīstībai, jo tūrisma attīstību

primāri ietekmē pašvaldības un tūrisma pakalpojumus

nodrošinošie uzņēmumi. Tāpēc piekrastes tūrisma attīstība

jākoncentrē Piekrastes plānojumā noteiktajās kompleksi

attīstāmajās vietās, savukārt to tuvumā plānotai jūras

izmantošanai, t.sk. VES izveidei, ir jāvērtē šo darbību

potenciālā ietekme uz piekrastes un jahtu tūrismu.

3.9. Derīgo izrakteņu potenciālās

atradnes un ieguve

Politiskās

nostādnes

Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma

pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei121

nosaka veicināt zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas

informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu, kā arī

pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas tiesisko regulējumu

potenciālo investīciju piesaistei. Koncepcija neattiecas uz

ogļūdeņražiem un Latvijā pašlaik tradicionāli iegūstamajiem

derīgajiem izrakteņiem (būvmateriālu izejvielas, kūdra,

sapropelis).

JP ietvaros ar gultnes nogulumiem saistīta virkne derīgo

izrakteņu galvenokārt - ogļūdeņraži, bet arī vairāki citi -

dzelzs-mangāna konkrēcijas, titāna-cirkona minerālu kliedņi,

dziednieciskās dūņas, smilts un/vai smilts-grants.

Ogļūdeņraži

Latvijas jūras ūdeņos, aptuveni, 21,5 tūkstošu km2

lielā platībā, atrodas naftas atradnes, apmēram, 360 miljonu

barelu apjomā. Lielākās iegulas ir koncentrētas Latvijas

kontinentālā šelfa dienvidrietumu daļā. Šelfā ir atklāti ap 50

lokālo pacēlumu - naftas iegulu, no kuriem 20 ir atzīti par

perspektīviem naftas ieguvei. Naftu saturošie iežu slāņi atrodas

650 līdz 1900 m dziļumā, produktīvākais horizonts ieguļ 1200-1900

m z.j.l. Ģeoloģiskie un ekonomiskie aprēķini liecina, ka naftas

ieguve būs ekonomiski lietderīga vairākās lielās naftas iegulās,

pārējo apguve varētu sākties pēc atbilstošas infrastruktūras

izveides pie lielajām iegulām. Aprēķināts, ka potenciāli

iegūstamie naftas resursi Latvijas jūras ūdeņos ir 40-60 miljoni

m3.

Ogļūdeņražu (neapstrādātas naftas (jēlnaftas), dabas gāzes un

gāzes kondensātu) meklēšanu, izpēti, eksperimentālo ieguvi un

ieguvi regulē likums Par zemes dzīlēm un MK 2015. gada 22.

decembra noteikumi Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu

meklēšanu, izpēti un ieguvi". Saskaņā ar iepriekš minēto

likumu EM MK noteiktajos licenču laukumos MK noteiktajā kārtībā

izsniedz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences, kā

arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves

administratīvo pārraudzību.

Pašlaik vairākiem uzņēmējiem ir izsniegtas licences

ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Baltijas jūrā Latvijas TJ un EEZ

un 21. attēlā attēloti spēkā esošie licenču laukumi.

21. attēls. Potenciālie ogļūdeņražu

iegulu rajoni Baltijas jūrā (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC)

materiāliem) un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves

laukumi un bloki (datu avots: Ekonomikas ministrija)

Citi derīgie

izrakteņi

Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 8. panta pirmās

daļas 5. apakšpunktu, zemes dzīles Latvijas Republikas

teritoriālajā jūrā izmanto persona, kurai izsniegta zemes dzīļu

izmantošanas licence. Savukārt, MK 2012. gada 18. septembra

noteikumi Nr. 633 "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā" nosaka kārtību, kādā

šo licenci var saņemt.

Baltijas jūrā (Rīgas līcī) zemūdens nogāzes apakšējā malā ir

izplatītas dzelzs - mangāna konkrēcijas (skatīt 22.

attēlu), kas ir savdabīgs rūdu derīgais izraktennis. Konkrēciju

izplatības lauki 1 - 6, retāk līdz 10 kilometru platā joslā

stiepjas gandrīz gar visu piekrasti. Konkrēcijas satur no 6.3

līdz 29.3 (vidēji - ap 19.3) % dzelzs un no 0,3 līdz 26.4 (vidēji

- 8.4) % mangāna. Ieguve pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav

pamatota.

Titāna - cirkona minerālu kliedņi Baltijas jūrā

veidojas krasta zonas iecirkņos ar izteiktu piekrastes sanešu

plūsmas ātruma samazinājumu. Kliedņi ir mobili veidojumi, kas

maina savu vietu, turklāt arī smago minerālu koncentrācija ir

stipri nepastāvīga. Arī Baltijas jūras krasta zemūdens nogazē

zināmi smago minerālu koncentrāti. Lielākie no tiem atrodas starp

Papi un Liepāju 3 - 3.5 līdz 7-8 km dziļumā kā 400-700 m garas un

1-1.5 m platas joslas. Smao minerālu saturs tajos sasniedz 50-250

kg/m3. Mazāku izmēru iegulas atrodamas arī Liepājas -

Ventspils un Venstpils - Kolkas posmā. Kopējie krājumi pašlaik

nav apzināti. Ieguve pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav

pamatota.

Dūņas - sīkdispersi tekoši plastiski, pie gultnes -

šķidri, ūdens piesātināti nogulumi, ar vienmērīgi izkliedētu augu

detrītu, ar sērūdeņraža smaku, ar organikas saturu līdz 4-5%, bet

sērūdeņraža (H2S) saturu - no 0,005 līdz 0,02%

(Litorīnas dūņās) un no 0,03 līdz 0,1% (Pēclitorīnas jeb mūsdienu

dūņās) konstatētas Rīgas līča centrālajā daļā un ieplakās gar

līča rietumu piekrasti, kur jūras dziļums sasniedz 40- 55 m, kā

arī Baltijas jūras centrālajā daļā (skatīt 22. attēlu). Dūņas

satur paaugstinātu V, Mo, Ni, Ga un Ba koncentrāciju. Ņemot vērā

to, ka dūņu biezums var pārsniegt 10 metrus, prognozētie resursi

tikai Rīgas līcī pārsniedz 1 miljardu m3. Ieguve

pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav pamatota.

Latvijas EEZ un Rīgas līča akvatorija ir bagāta ar

marīnajām smilts un grants iegulām, kas koncentrējas

krasta zemūdens nogāzē un samērā šaurā jūras piekrastes joslā.

Pēc krājuma apjoma nozīmīgākās smilts vai smilts - grants

atradnes ir Rīgas līča akvatorijā iepretim Vecāķiem, uz ziemeļiem

un ziemeļrietumiem no Ovīšraga, Baltijas jūrā iepretim Liepājai.

Smilts atradne "Vecdaugava" Rīgas līča akvatorijā

iepretim Vecāķiem savulaik (pagājušā gadsimta astoņdesmitajos

gados) ir izpētīta detāli; smilts krājumi novērtēti gan

atbilstoši A, gan N kategorijai. Atradnes platība ir nedaudz

lielāka par 6,3 km2. Kopējie A kategorijas krājumi ir

62,7 miljoni m3, bet N kategorijas krājumi - 143,6

miljoni m3. Smilts resursu nepieciešamības gadījumā

ieguve varētu būt ekonomiski izdevīga, tomēr ilgtspējīgai smilts

resursu ieguvei nepieciešama sanešu plūsmu izpēte, lai novērstu

krasta erozijas pastiprināšanos. Vecdaugavas atradnē 100 tūkst.

m3 apjomā ir notikusi eksperimentāla smilts ieguve,

kas nav būtiski ietekmējusi krasta un zemūdens nogāzes

līdzsvaru.

22. attēls. Dzelzs mangāna

konkrēciju areāli Rīgas līcī (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC)

materiāliem) un dziedniecisko dūņu novērtēto resursu laukums

Rīgas līcī (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC) materiāliem)

Derīgo izrakteņu

ieguves intereses JP

Derīgo izrakteņu ieguve Latvijas jurisdikcijā esošajos

jūras ūdeņos šobrīd nenotiek.

Līdz šim izsniegtas vairākas licences ogļūdeņražu

meklēšanai vai izpētei un ieguvei, kas daļēji apstiprina

interesi par ogļūdeņražu iegulām Latvijas EEZ (galvenokārt

teritorijā pie Lietuvas robežas) un TJ Kurzemes rietumu

piekrastē122.

Plānošanas periodā nav paredzēta citu derīgo izrakteņu

ieguve.

3.10. Vides kvalitāte

Politiskās

nostādnes

ES politisko ietvaru nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvas 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido

sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras

stratēģijas pamatdirektīva). Baltijas jūras reģionā svarīga loma

ir arī HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam (2007)123

(turpmāk - HELCOM BJRP), kas nosaka reģionālā, starptautiskā un

nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa

panākšanai līdz 2021. gadam Baltijas jūras videi nozīmīgākajās

jomās. 2013. gada HELCOM Ministru deklarācija nosaka aktualizētus

uzdevumus HELCOM BJRP noteiktā laba jūras vides stāvokļa

panākšanai, t.sk., nosaka precizētus eitrofikācijas samazināšanas

mērķus katrai HELCOM dalībvalstij. HELCOM 2018. gada Ministru

deklarācija124 uzdod līdz 2021. gadam atjaunināt

Baltijas jūras rīcības plānu, ņemot vērā jaunākās zinātniskās

atziņas un jaunos izaicinājumus, t.sk., jūru piesārņojošie

atkritumi, zemūdens troksnis, klimata pārmaiņas, jūras gultnes

zudumi un bojājumi, piesārņojums ar farmaceitiskajām vielām,

invazīvās sugas. Lai risinātu eitrofikācijas problēmu, HELCOM

dalībvalstis apņemas izstrādāt biogēnu (fosfora, slāpekļa)

atkārtotas izmantošanas un atgūšanas reģionālo stratēģiju.

Latvijā vides aizsardzības politika līdz 2020. gadam noteikta

Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam un pasākumi laba

jūras vides stāvokļa sasniegšanai noteikti plānā "Pasākumu

programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.

gadā".

Baltijas jūras

vides raksturojums

Baltijas jūra ir viena no pasaules mazākajām, taču vienlaikus

arī viena no lielākajām iesāļūdens (sājūdens) jūrām. Baltijas

jūra ir viena no jutīgākajām pasaules jūru ekosistēmām specifisko

klimata apstākļu un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Baltijas jūras, tanī skaitā Rīgas līča vides kvalitāte pašlaik

neatbilst labas vides stāvoklim. Lai to sasniegtu, Latvijai,

līdzīgi kā citām ap Baltijas jūru esošajam valstīm, jāsamazina

kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un kopumā

uz Baltijas jūru, jāierobežo svešzemju sugu izplatība un

jāsamazina jūras piesārņojums ar kaitīgajiem ķīmiskajiem

savienojumiem un cietajiem atkritumiem, jānodrošina bioloģiskās

daudzveidības aizsardzība.

Latvija ir apņēmusies līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras

vides stāvokli. Vienlaikus, balstoties uz zinātnisko pētījumu

rezultātiem, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika

nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi,

iekļaujot atrunu, ka īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa

uzlabošanai var paiet ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi −

līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis, Latvija ir noteikusi

atrunu attiecībā uz mērķa gadu eitrofikācijas jomā.

Šobrīd tikai atsevišķi jūras vides stāvokļa rādītāji rāda

pozitīvu uzlabošanās tendenci, lielākais vairums rādītāju rāda,

ka šobrīd labs jūras vides stāvoklis nav sasniegts (Jūras vides

stāvokļa novērtējums, 2018). Baltijas jūras dalībvalstu vidū

valda vienprātība, ka vairākus gadu desmitus eitrofikācija ir

galvenā Baltijas jūras problēma.

Eitrofikācija, ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām, ir

novērojama vismaz sākot ar 20. gadsimta sākumu, slāpekļa un

fosfora slodzēm sasniedzot maksimālās vērtības ap 1980.

gadu125. Turpmākajos gados Baltijas jūrā ir novērota

slodžu samazināšanās galvenokārt punktveida avotu slodžu

samazināšanās dēļ, jo upju slodzes samazinājās tikai par

nepilniem 10%86.

Slāpekļa un fosfora slodzes ir ļoti saistītas ar Baltijas jūrā

ieplūstošo upju caurplūduma vērtējumu attiecīgajā gadā (skatīt

23. attēlu). Salīdzinot Latvijas jūras ūdeņu vides stāvokli divos

vērtēšanas periodos 2007.-2011. gads un 2012.-2016. gads, pirmajā

vērtēšanas periodā upju caurplūduma līmenis ir būtiski lielāks,

kas veido lielākas slāpekļa un fosfora slodzes uz Rīgas līci un

Baltijas jūru kā nākamajā novērtējuma periodā (Jūras vides

stāvokļa novērtējums, 2018). Papildus tam, Latvijas gadījumā

kopējo slodzi uz Rīgas līci un Baltijas jūru ietekmē arī

pārrobežu pārnese no citām valstīm, kas arī atrodas attiecīgo

upju sateces baseinā un tādējādi ietekmē attiecīgā Baltijas jūras

baseina vides kvalitāti. Kopumā slāpekļa un fosfora slodzes

Baltijas jūrā uzrāda nelielu samazināšanās tendenci.

Eitrofikācijas vērtēšanai Latvija izmanto vairākus rādītājus -

izšķīdušais neorganiskais slāpeklis un izšķīdušais neorganiskais

fosfors, kas reprezentē ziemas (janvāris-marts) sezonu, kad

bioloģiskā aktivitāte ir zema un praktiski viss mikroskopisko

aļģu augšanai izmantojamais slāpeklis un fosfors atrodas ūdens

kolonnā izšķīdušo neorganisko savienojumu formā. Savukārt citi

rādītāji kā kopējais slāpeklis un kopējais fosfors reprezentē

visu gadu un iekļauj sevī gan slāpekļa savienojumu neorganiskās,

gan organiskās formas. Tādējādi šie rādītāji raksturo kopējo

jūras ekosistēmas bagātināšanos ar barības vielām gan no upju un

punktveida avotu ieneses, gan no atmosfēras depozīcijas, gan

atmosfēras slāpekļa asimilācijas radīto. Šo rādītāju nozīme

pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, jo klimata pārmaiņu rezultātā

ir mainījies upju noteces sezonālais režīms.

23.attēls. Upju caurplūduma,

slāpekļa (N) un fosfora (P) slodžu dinamika uz Rīgas līci un

Baltijas jūru. Attēlotās slodzes ir Latvijas teritorijā un

pārrobežas pārneses rezultātā radušos slodžu summa, kas nav

normalizēta pret upju caurplūdumu (datu avots: Jūras vides

stāvokļa novērtējums, 2018)

Rīgas līcī ieplūstošo upju N-kop gada vidējās slodzes no 2012.

gada līdz 2016. gadam, salīdzinot ar periodu no 1977. gada līdz

1995. gadam, kopumā ir samazinājušās no 94500 līdz 37167 tonnām

gadā. Fosfora slodzes Rīgas līcī šajā laika periodā ir

samazinājušās no 1700 līdz 1038 tonnām gadā126 (skatīt

23. attēlu).

Slāpekļa un fosfora slodžu pieauguma radītais efekts ir

mikroskopisko aļģu (fitoplanktona) produktivitātes un biomasas,

kas parasti tiek izteikta kā hlorofila a koncentrācija, pieaugums

Baltijas jūrā. Pieaugot mikroskopisko aļģu biomasai, samazinās

ūdens dzidrība, kā rezultātā samazinās saules gaismas iespiešanās

dziļums.

Ūdens caurredzamības (mērīti kā Seki dziļums) vasaras

novērojumu rezultāti Rīgas līča atklātajos ūdeņos ir pieejami no

1963. gada, pārejas ūdeņos no 1983. gada, Rīgas līča piekrastes

ūdeņos no 1991. gada un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos no 1999.

gada. Rīgas līča atklātajos ūdeņos ūdens caurredzamība no

novērojumu sākuma līdz 1990.-to gadu sākumam ir samazinājusies

par apmēram 1 m. Kopš 1990.-tajiem ūdens caurredzamības līmenis

ir saglabājis praktiski nemainīgs, lai gan ir novērojamas samērā

lielas ūdens caurredzamības līmeņa starpgadu svārstības (Jūras

vides stāvokļa novērtējums, 2018). Līdzīga situācija bija

novērojama Baltijas jūras centrālajam reģionam (HELCOM HOLAS

II127).

Piekrastes zonā, samazinoties ūdens caurspīdībai (samazinās

dziļums, līdz kuram iespiežas saules gaisma), samazinās arī

dziļums, līdz kuram ir piemēroti apstākļi daudzgadīgo makroaļģu

augšanai. Daudzgadīgās makroaļģes ir būtiska biotopus veidojoša

sugu grupa, kas nodrošina nārsta vietas vairākām zivju sugām,

paslēptuvi un barošanās vidi zivju mazuļiem, dzīvesvietu citām ar

šo biotopu saistītām bezmugurkaulnieku un aļģu sugām, un līdz ar

to piekrastes zonās veidojas liela bioloģiskā daudzveidība.

Samazinātās ūdens caurspīdības rezultātā šobrīd atklātajā

Baltijas jūras piekrastē gar Latvijas krastiem dominējošās

daudzgadīgās sārtaļģes Furcellaria lumbricalis maksimālais

augšanas dziļums ir tikai 8-12m, lai gan agrāk tā bija sastopama

līdz pat 18m dziļumam. Līdzīgi samazinājies arī Rīgas līcī

dominējošās daudzgadīgās brūnaļģes Fucus vesiculosus

augšanas dziļums - šobrīd tā sastopama vairs tikai līdz 5m

dziļumam, lai gan kādreiz tās izplatība bija līdz 7-8m dziļumam.

Eitrofikācijas rezultātā mainās arī makroaļģu sugu sastāvs,

vērtīgās daudzgadīgās sugas nomaina ātri augošās viengadīgās,

kurām, atmirstot atsevišķos atsevišķos piekrastes rajonos, var

novērot zemas skābekļa koncentrācijas.

Baltijas jūras dziļūdens zonā eitrofikācijas negatīvā ietekme

ir saistīta ar aļģu biomasas sadalīšanās rezultātā izveidojušos

skābekļa deficītu, līdz pat bezskābekļa zonu izveidei, kuras

platības pieaugums vai samazinājums ir cieši saistīts ar skābekli

bagātāko sāļūdens ieplūdi no Ziemeļjūras. Ilgtermiņā,

samazinoties sāļūdens ieplūžu biežumam un intensitātei Baltijas

jūrā, piegrunts bezskābekļa platība Baltijas jūrā ir

palielinājusies. Piegrunts bezskābekļa platību Baltijas jūrā

daļēji samazināja 2014. gada decembra masīvā sāļūdens ieplūde no

Ziemeļjūras, tomēr būtisku bezskābekļa platības samazinājumu

varētu novērot, ja sāļūdens ieplūžu biežums palielinātos.

Nelabvēlīgs skābekļa režīms ietekmē gruntī mītošo organismu

skaitu un sugu sastāvu. Tā Rīgas līcī, pieaugot eitrofikācijas

pakāpei, tās maksimuma apstākļos laika posmā no 1985.gada līdz

1992.gadam uz grunts virsmas mītošo organismu skaits samazinājās

vairāk kā trīs reizes mazāks salīdzinot ar1980.gadu. Gruntī

dzīvojošo organismu skaits atjaunojās uzlabojoties skābekļa

režīmam, bet sugu sastāvā notika būtiskas izmaiņas - 1990-to gadu

vidū strauji savairojoties svešzemju sugai sarkanajam

daudzsartārpam, tā šobrīd ir dominējošā daudzsartārpu suga Rīgas

līča smilšaini dūņainajos rajonos.

Ar MK 2016. gada 18. jūlija rīkojumu Nr. 393 apstiprinātais

plāns "Pasākuma programma laba jūras vides stāvokļa

panākšanai 2016.- 020. gadā" definē JP, kā instrumentu labas

jūras vides stāvokļa nodrošināšanai. Tomēr JP neparedz konkrētas

rīcības, kas varētu ietekmēt eitrofikācijas procesa

attīstību.

3.11. Bioloģiskā daudzveidība un

dabas aizsardzība

Politiskās

nostādnes

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas aizsardzības

pamats ir Riodežaneiro 1992. gada 5. jūnija Konvencija par

bioloģisko daudzveidību. ES galvenie tiesību akti ir Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu

aizsardzību (Putnu direktīva) un Eiropas Padomes Direktīva

92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību (Biotopu direktīva), kas nosaka veicināt bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu.

Bioloģiskā

daudzveidība un biotopi Baltijas jūrā

Baltijas jūrā ir unikāla sugu, biotopu un ainavu daudzveidība.

Baltijas jūrā ir apzinātas apmēram 200 zivju sugas, 450 makroaļģu

sugas, 1500 zoobentosa sugas, 3000 planktona sugas un daudz

nezināmu baktēriju un vīrusu, kas veido Baltijas jūras bioloģisko

daudzveidību.

Baltijas jūras dienvidaustrumu daļas (atklātā Baltijas jūras

daļa gar Latvijas krastiem) gultne raksturojas ar īpaši atšķirīgu

un daudzveidīgu zemūdens topogrāfiju, kuru veido Klaipēdas -

Ventspils plato jeb pacēlums virzienā uz Sāremā salu gar Latvijas

piekrasti un Kuršu - Sambijas pacēlums gar Lietuvas, Krievijas

Federācijas (Kaļiņingradas apgabals) un Polijas piekrasti,

specifiskiem rajona hidroloģiskajiem apstākļiem (saldūdens

ieplūde Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē no Kuršu jomas

Nemunas upes, spēcīgai viļņu darbībai pakļautā atklātā piekrastes

daļa) un gultnes nogulumu (sauktu arī par dibennogulumu)

neviendabīgu maisījumu, kas sastāv no dažādgraudainas smilts,

grants, oļiem un laukakmeņiem. Gultnes nogulumu mozaīkveidīgā

izplatība kombinācijā ar dziļuma zonu, kuru nosacīti var iedalīt

trīs daļās - a) krasta zona ar dziļumu mazāku par 10-20m, b)

jūras gultne ar zemūdens nogāzes augšējo daļu no 10-20m līdz

30-35m, c) jūras gultne ar zemūdens nogāzes apakšējo daļu, kas ir

lielāka par 30-35m, veido unikālus apstākļus jūras organismiem -

augiem un dzīvniekiem, kuri tos apdzīvo un tiek saukti par

bentiskajām dzīvotnēm jeb biotopiem. Veicot bentisko dzīvotņu

klasifikāciju, visi gultnes nogulumu apdzīvojošie organismi tiek

sadalīti divās plašās grupās - organismi, kas apdzīvo mīkstās

(dažādu graudu smiltis, dūņas) gruntis un organismi, kas apdzīvo

cietās (rupjgraudaina grants, oļi, laukakmeņi) gruntis. Jāatzīmē

gan, ka Baltijas jūrā bentisko dzīvotņu klasifikācija ir daudz

sarežģītāka un detalizētāka. Piemēram, Latvijas piekrastes daļai

vienai pašai ir identificēti vairāk nekā 20 bentisko dzīvotņu

tipi uz cietajām gruntīm, bet visai Baltijas jūrai to ir vairāk

nekā 100, savukārt mīkstās grunts bentisko dzīvotņu tipu

klasifikācija ir tikai vēl izstrādes stadijā.

Saskaņā ar ES nozīmes aizsargājamo biotopu klasifikāciju, kas

apvieno detalizētākos dzīvotņu veidus uz cietajām gruntīm,

Baltijas jūras Latvijas TJ un EEZ ūdeņos ir sastopams viens

biotops - 1170 Akmeņu sēkļi jūrā (skatīt 24. attēlu). Tā

pašreizējais aizsardzības stāvoklis ir vērtēts kā nelabvēlīgs -

slikts.

24. attēls. Grunts nogulumi un ES

nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības karte

ES nozīmes aizsargājamais biotops - 1170 Akmeņu sēkļi

jūrā - Latvijas teritoriālajos ūdeņos kopumā aizņem vismaz 64

900 ha Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Baltijas jūrā un Irbes

šaurumā tas sastopams, sākot no 5 m dziļuma, Rīgas jūras līcī -

no 1 m dziļuma.128 Šī biotopa galvenais apdraudējuma

veids ir eitrofikācijas izraisītās vides apstākļu izmaiņas.

Barības vielu daudzuma palielināšanās ūdenī izraisa dzīvotnes

sugu sastāva izmaiņas - daudzgadīgie piegrunts slānī esošie augi

tiek pārmākti ar ātraudzīgajiem viengadīgajiem augiem, savukārt

organisko vielu satura palielināšanās ūdenī samazina gaismas

caurlaidību ūdenī, attiecīgi samazinot rifu dzīvotnēm pieejamo

dziļuma zonu.

Savukārt, saskaņā ar jaunākajiem izpētes rezultātiem un LHEI

iegūtajiem datiem, ES nozīmes biotopa -1110 "Smilts sēkļi

jūrā" izplatības raksturošanai trūkst informācijas par

biotopa sastopamību Latvijas jūras ūdeņos, ieskaitot atklātās

Baltijas jūras daļu un Rīgas līci.

Sugu

aizsardzība

Latvijas TJ un EEZ ūdeņi atrodas Baltās -Baltijas jūras putnu

migrāciju ceļā, un gada cikla laikā tur ir sastopamas vairums

Latvijā tipisko putnu migrantu sugu, ieskaitot zvirbuļveidīgos,

kuri šķērso jūru savas migrācijas laikā. Teritoriju tieši izmanto

ap 30 ūdensputnu un jūras putnu sugu. Neskatoties uz lielo

kustīgumu un sezonālajām izmaiņām, putnu koncentrēšanas vietas ir

stabilas no gada uz gadu. Mainoties kopējam populāciju lielumam,

var mainīties novērotais putnu skaits, bet teritorijas nozīmīgums

saglabājas (skatīt 25. attēlu).

25. attēls. Putnu sugu (Mazais

ķīris Larus minutus; Melnais alks Cepphus grille;

Melnās un tumšās pīles Melanitta spp.; Kākauļis

Clangula hyemalis; Gārgales Gavia spp; Gaigala

Bucephala clangula; Lielā gaura Mergus merganser)

izplatība Latvijas jūras ūdeņos

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais ronis

(Halichoerus grypus), pogainais ronis (Phoca

hispida) un plankumainais ronis (Phoca vitulina).

Latvijas jūras ūdeņos visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis,

daudz retāk pogainais ronis (skatīt 26. attēlu). Plankumainais

ronis Latvijas piekrastē novērots vien tikai dažas reizes.

Pogaino roņu populācija nav labā stāvoklī, jo to sastopamība ir

daudz retāka salīdzinot ar laikiem, kad cilvēku darbība bija

mazāk ietekmējoša (pirms 100 gadiem). Pateicoties labvēlīgiem

barošanās apstākļiem, pelēko roņu populācija atrodas labā

stāvoklī.

26. attēls. Roņu izplatības

telpiskais sadalījums: attēls pa kreisi - pogainais ronis; pa

labi - pelēkais roniss129

Līdzīgi kā par īpaši aizsargājamiem biotopiem, arī par īpaši

aizsargājamām sugām, kas noteiktas Eiropas Padomes 1992. gada 21.

maija direktīvā 92/43/EEK par Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas

un floras aizsardzību, ir jāziņo saskaņā ar 17. pantu reizi sešos

gados. Ziņošana attiecas uz lasi (Salmo salar), sīgu

(Coregonus lavaretus), strauta nēģi (Lampetra

planieri), upes nēģi (Lampetra fluviatilis). Šīs ir

sugas, kas dzīvo un barojas galvenokārt jūrā, bet nārstot dodas

uz saldūdens ūdenstilpēm (upēm un ezeriem).

Latvijas EK iesniegtajā ziņojumā130 sniegtais

novērtējums attiecībā uz sīgu un lasi ir, ka aizsardzības

stāvoklis ir nelabvēlīgs-slikts, un šāda situācija ir nemainīga.

Upes nēģa stāvoklis ir novērtēs kā nelabvēlīgs-nepietiekams,

tomēr ar tendenci uzlaboties. Labvēlīgs aizsardzības stāvoklis ir

sniegts par strauta nēģa populāciju.

Kā viens no nopietnākajiem apdraudējuma veidiem, kura ietekme

vēl nav pietiekami izpētīta, ir invazīvās sugas. Baltijas jūrā

strauji izplatās apaļais jūrasgrundulis, kura dzimtene ir Melnās

jūras un Kaspijas jūras reģions. Apaļais jūrasgrundulis būtiski

pasliktina rifu (biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā) kvalitāti un

funkcionalitāti, intensīvi barojoties ar tajos sastopamajām

gliemenēm. Iepriekšminētajā ziņojumā par biotopa stāvokli ir

norādīts, ka viens no iemesliem situācijas sliktajam vērtējumam,

ir saistīts ar apaļā jūrasgrunduļa izplatību un tā ietekmi uz

gliemeņu populāciju. Par citu sugu būtisku nelabvēlīgu ietekmi

trūkst pētījumu.

Zivju dzīves

ciklam nozīmīgās teritorijas

Latvijā šobrīd nav izveidoti ES līmenī noteikti zivju krājumu

atjaunošanas apgabali. Par būtisku vietu mencas un plekstu

resursiem tiek uzskatīta jūras teritorija starp dziļūdens daļu

Baltijas jūras centrālajā daļā un piekrastes joslu, kur labvēlīgu

hidroloģisku apstākļu gadījumā, noris šo zivju sugu nārsts.

Latvijā par jutīgu un zivju resursiem būtisku vietu tiek

uzskatīta piekrastes josla līdz 10 m izobātai (skatīt 27.

attēlu), kas nodrošina nārsta vietas reņģei, akmeņplekstei,

plekstei. Saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem

piekrastes zonā līdz 20 m ir aizliegts tralēt, kā arī noteikti

dažādi citi zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu noteiktas zivju

populācijas, to mazuļu uzturēšanās rajonus un nozīmīgas

dzīvotnes.

Visa piekrastes zona Baltijas jūras un Rīga līča piekrastē ir

nozīmīgi mazuļu uzturēšanās rajoni daudzām zivju sugām. Rīgas

līča piekraste ir nozīmīgāka mazuļu uzturēšanās rajoni reņģei,

atklātās jūras daļa ir nozīmīgākās mazuļu dzīvotnes plekstēm,

akmeņplekstēm.

BIOR pētījumi liecina par apaļā jūrasgrunduļa ievērojamu

ietekmi uz zoobentosa organismiem, īpaši ziemeļu ēdamgliemeni

(Mytilus spp.). Vietās, kur ir novērojama augsta apaļo

jūrasgrunduļu koncentrācija, to barības patēriņš var pārsniegt

ziemeļu ēdamgliemeņu produkciju, ilgtermiņā izraisot gliemeņu

biomasas samazināšanos. Ziemeļu ēdamgliemenes ir nozīmīga

Baltijas jūras ekosistēmas sastāvdaļa. Tās filtrē ūdeni un

barojas ar tajā esošo fitoplanktonu un mikroorganismiem. Ziemeļu

ēdamgliemeņu daudzuma samazināšanās dēļ var pieaugt eitrofikācija

un pasliktināties ūdens kvalitāte.131 Līdz ar to

apaļais jūrasgrundulis var negatīvi ietekmēt citu zivju sugu

populācijas un to nārstošanu. Tā kā piekrastes rajoni, to augstās

produktivitātes un biotopu daudzveidības dēļ, ir nozīmīgas

dzīvotnes daudzām zivju sugām un to mazuļiem, pastāv iespēja, ka

apaļais jūrasgrundulis var konkurēt ar vietējām sugām, patērējot

ievērojamu daļu no piekrastē pieejamajiem barības resursiem un,

rezultātā, būtiski ietekmēt piekrastes ekosistēmas funkcionēšanu.

Iepriekš veiktajos pētījumos secināts, ka apaļā jūrasgrunduļa

invāzijas dēļ plekstveidīgo zivju mazuļiem Latvijas piekrastē ir

mainījusies barošanās ekoloģija un pieaugusi konkurence par

barības resursiem.132 Tomēr apaļajam jūrasgrundulim

var būt pozitīva ietekme uz atsevišķu plēsīgo zivju sugu

populācijām, piemēram, tas ir nozīmīgs barības avots mencām,

akmeņplekstēm un asariem Baltijas jūrā.133

27. attēls. Zivju nārstošanas un

mazuļu uzturēšanās vietu shematisks attēlojums Latvijas jūras

ūdeņos

Ar MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi

par aizsargājamām jūras teritorijām" izveidotas septiņas AJT

(skatīt 2. tabulu un 28. attēlu). Trim teritorijām ir pieņemti

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. AJT pašreiz

kopumā aizņem 15% no Latvijas pārvaldībā esošajiem jūras ūdeņiem.

Tās, galvenokārt, atrodas Latvijas TJ.

2. tabula. Aizsargājamās jūras

teritorijas

AJT nosaukums un MK

noteikumi

Aizņemtā teritorija (ha)

Zonējums

Izmantošanas noteikumi

1.

Nida-Pērkone

(MK 2011. gada 23. augusta noteikumi Nr. 652)

36 703

Dabas lieguma zona

Dabas lieguma zonā ir aizliegts:

- veikt darbības, kas izraisa īpaši aizsargājamā biotopa

- akmeņainas grunts jūrā - mehānisku bojāšanu, tajā skaitā

uzstādīt VES un iegūt derīgos izrakteņus;

- ierīkot jaunas grunts novietnes;

- veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisku ieguvi.

Neitrālā zona

Zona izveidota, lai nodrošinātu piekrastes

apdzīvoto vietu ilgtspējīgu saimniecisko darbību un tūrisma

infrastruktūras attīstību.

Visā teritorijā

Aizliegts lietot ūdensputnu medībās šāviņus,

kas satur svinu.

2.

Rīgas līča rietumu piekraste

(MK 2011. gada 23. augusta noteikumi Nr. 653)

132 173

Dabas lieguma zona

Dabas lieguma zonā ir aizliegts:

- veikt darbības, kas izraisa īpaši aizsargājamā biotopa

- akmeņainas grunts jūrā - mehānisku bojāšanu, tajā skaitā

uzstādīt VES un iegūt derīgos izrakteņus;

- ierīkot jaunas grunts novietnes;

- veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisku ieguvi.

Neitrālā zona

Zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas

ilgtspējīgu attīstību - ostu darbību un tai nepieciešamo

infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu piekrastes apdzīvoto

vietu saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras

attīstību.

Putniem nozīmīga ūdensputnu, atpūtas,

barošanās un pulcēšanās vieta vasaras periodā

no 1. jūnija līdz 15. augustam ir aizliegts:

pārvietoties ar ūdens motocikliem; nodarboties ar kaitbordu,

veikbordu un ūdensslēpošanu.

3.

Irbes šaurums

(MK 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 807)

172 412

Neitrālā zona

lai nodrošinātu kuģu satiksmi, kā arī

piekrastes ilgtspējīgu saimniecisko attīstību un tūrisma

infrastruktūras attīstību

Visā teritorijā

aizliegts: uzstādīt VES; lietot ūdensputnu

medībās šāviņus, kas satur svinu.

4.

Akmeņrags

25 878

Nav noteikts

nosacījumi atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām" un MK 2010. gada 5. janvāra

noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām

jūras teritorijām"

5.

Selga uz rietumiem no Tūjas

58 600

Nav noteikts

6.

Vitrupe-Tūja

3 577

Nav noteikts

7.

Ainaži- Salacgrīva

7 239

Nav noteikts

28. attēls. Aizsargājamā dabas

teritorijas un potenciālās bioloģiskās daudzveidības izpētes

teritorijas

Bioloģiskās

daudzveidības attēlošana JP

Eiropas Padomes 1992.

gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par Dabisko dzīvotņu,

savvaļas faunas un floras aizsardzību nosaka, ka AJT tiek

veidotas īpaši aizsargājamiem biotopiem vai sugām. Latvijas

gadījumā AJT ir izveidotas biotopam 1170 Akmeņu sēkļi jūrā un

vairākām direktīvas pielikumā sastopamajām putnu sugām. Visas

izveidotās AJT atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos, un

tikai vienai "Irbes šaurums" neliela teritorijas

daļa atrodas EEZ ūdeņos. Iegūstot arvien jaunas zināšanas par

Baltijas jūras dziļākajiem slāņiem, tiek saprasts, ka to

nozīme Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā ir daudz

nozīmīgāka kā agrāk tika uzskatīts. JP nemaina izmantošanas

nosacījumus un regulējumu attiecībā uz putnu sugu

aizsardzības prasībām. Līdz ar to JP ir identificētas

bioloģiskās daudzveidības izpētes zonas Latvijas EEZ,

lai noskaidrotu šajos rajonos esošās dabas vērtības. JP

nemaina izmantošanas nosacījumus un regulējumu attiecībā uz

biotopu un putnu sugu aizsardzības prasībām. JP apkopotā

informācija par biotopu un sugu izplatību jāņem vērā,

pieņemot lēmumus par jauniem jūras izmantošanas veidiem.

3.12. Kultūrvēsturiskais

mantojums

Politiskās

nostādnes

ES vispārējo ietvaru kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

nosaka Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par kultūras

mantojuma vērtību sabiedrībai134. Savukārt galvenais

kultūras politikas dokuments Latvijā ir Kultūrpolitikas

pamatnostādnes 2014.-2020. gadam "Radošā

Latvija"135, kur ar jūras izmantošanu ir saistīts

uzdevums "nodrošināt materiālā un nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu".

Pašreiz

apzinātais zemūdens un ar jūru saistītais kultūras mantojums

Baltijas jūras zemūdens kultūrvēsturiskās

liecības136 atspoguļo gan apdzīvotības, gan kultūras

kontaktu attīstību kopš akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam,

turklāt dažādu valstu TJ esošās kultūrvēsturiskās liecības ir

ļoti daudzveidīgas gan pēc apzinātā apjoma, gan pēc to

funkcionālā rakstura. Piekrastē ar jūru cieši saistīts arī

tradicionālais zvejniecības materiālais un nemateriālais

mantojums, Ainažu jūrskola un bākas, no kurām daļa iekļauta arī

valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā industriālais

mantojums (skatīt 29. attēlu).

Zemūdens kultūras mantojums Latvijā līdz šim nav nedz

pietiekami apzināts, nedz plaši pētīts, lielāko vērību pievēršot

tieši iekšzemes ūdeņu kultūrvēsturiskajām liecībām. Valsts

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 2012. gada 6. augustā

tika iekļauts pirmais vraks - "Kolkas vraks I" - valsts

nozīmes arheoloģiskais piemineklis (valsts aizsardzības Nr.

8874), kuģa vraks Rīgas jūras līcī iepretim Kolkas evaņģēliski

luteriskajai baznīcai. Savukārt aptuveni 20 kilometrus no krasta

ziemeļrietumu virzienā no Ventspils atrodas kreisera

"Bremen" vraks, kas 2016. gada 30. augustā iekļauts

valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (valsts

aizsardzības Nr. 9176). Ar jūru cieši saistītie valsts

aizsargājamie kultūras pieminekļi137 ir atspoguļoti

29. attēlā.

29. attēls. Ar jūru saistītais un

jūrā esošais kultūrvēsturiskais mantojums

Kultūras

mantojums JP

JP ietvaros svarīgs

uzdevums ir saglabāt esošās zemūdens kultūrvēsturiskās

mantojuma vērtības (t.sk. vrakus). Veicot izpēti jaunai jūras

izmantošanai vai būvniecībai, nepieciešams apzināt

kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības jūrā un plānot darbības

tā, lai novērstu negatīvu ietekmi uz šīm vērtībām.

3.13. Ainavu vērtības

Politiskās

nostādnes

ES ainavu politika noteikta Eiropas ainavu konvencijā, kuras

mērķis ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu,

kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem

Eiropā138. Latvijas ainavu politikas mērķis ir

daudzfunkcionālas un kvalitatīvas ainavas, visā Latvijā

uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts

ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību, kā arī nodrošina

bioloģisko daudzveidību139. Turklāt prioritārais

uzdevums ir vienoti skatīt gan dabas, gan kultūras mantojumu. JP

ietvaros tiek apskatītas zemūdens ainavas un piekrastes

ainavas.

Zemūdens

ainavas

Baltijas jūras zemūdens ainavu veidi Latvijā noteikti, ņemot

vērā fiziski ģeogrāfiskos parametrus; jūras dibena topogrāfiskos

parametrus; fiziski ķīmiskos parametrus bentiskajā jūras ainavā

(skatīt 30. attēlu). Klasifikācija nav ietvērusi pelaģiskās jūras

ainavas. Latvijā telpiski dominē afotiskās ainavas - teritorijas,

kuru gaisma vairs nesasniedz, un kuru sedimentu sastāvā ir

dūņas.

30. attēls. Latvijas zemūden

ainavas piemēri: Akmeņu sēkļi ar pūšļu fuka Fucus

vesiculosus audzēm (Foto - D.Daunys); divvāku gliemeņu

veidots apaugums (Foto - J. Aigars), akmeņu sēkļi ar sārtaļģu

audzēm (Foto - J. Aigars)140

Piekrastes

ainavas

Latvijā 10 km platā piekrastes sauszemes joslā dominē meža

ainavas, kas veido apmēram 63,6% no piekrastes teritorijas.

Latvijas piekrastes meža ainavā pārsvarā sastopami skujkoku (40%

mežu zemju kopplatības) un jaukto skujkoku un lapkoku meži (39%

no mežu zemju kopplatības).141

Latvijas pludmales ainava ir daudzveidīga un relatīvi dabiska,

kur sastopami ļoti daudz ES nozīmes aizsargājamie jūras un iesāļu

augteņu biotopi. Vienlaikus pludmales ainavai piemīt augsta

kultūrvēsturiskā un rekreācijas vērtība (skatīt 31. attēlu).

31. attēls. Latvijas piekrastes

ainavas dažādība (Foto - M. Vološina)

Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka piekrastes iedzīvotāji un

tūristi lielu vērtību piešķir jūras ainavai līdz horizontam un

vertikālu objektu izvietošanu šajā zonā uzskata par

nevēlamu.142

Ainavu vērtības

JP

JP neregulē ainavu

aizsardzību, pārvaldību vai plānošanu, bet JP noteiktās

nozaru intereses ņem vērā ainavu vērtības. Potenciālo

zemūdens ainavu vērtību noskaidrošana jāsaista ar turpmāko

bioloģiskās daudzveidības izpēti vairākās jūras teritorijās.

Savukārt, lai definētu piekrastes ainavu vērtības un dažādu

jūras izmantošanas veidu iespējamo ietekmi uz tām

(galvenokārt instalācijas jūrā un to redzamība no krasta)

detalizētas ainavu izpētes jāveic piekrastes pašvaldību

līmenī.

3.14. Klimata pārmaiņas

Politiskās

nostādnes

Latvijai saistoša ir ANO Vispārējā konvencija par klimata

pārmaiņām (turpmāk - UNFCCC), tās Kioto protokols un Parīzes

nolīgums143.

Ar 2007. gada 8.-9. marta Eiropadomes secinājumiem ES

dalībvalstis apņēmās samazināt SEG emisijas par 20%, salīdzinot

ar 1990. gadu. Klimata un enerģētikas politikas satvars

laikposmam līdz 2030. gadam nosaka turpināt samazinājumu līdz

vismaz 40% samazinājumam 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu.

2018. gada 28. novembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu

"Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa

redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un

klimatneitrālu ekonomiku" (Stratēģija), kurā izklāstīts

Eiropas Komisijas redzējums par klimatneitrālu Eiropu līdz 2050.

gadam. Stratēģijas mērķis ir apliecināt Eiropas vadošo lomu

klimata pārmaiņu ierobežošanā un atspoguļot vīziju līdz 2050.

gadam ES sasniegt SEG emisiju neitralitāti (net-zero GHG

emissions) sociāli taisnīgā un izmaksu efektīvā veidā. 2019.

gadā, balstoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu ir jau

notikušas un plānots turpināt plašas diskusijas un politiskās

debates par ES ilgtermiņa attīstību līdz 2050. gadam. To

rezultātā līdz 2020. gadam ES plānots apstiprināt un Apvienoto

Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

sekretariātā atbilstoši Parīzes nolīgumam iesniegt ES oglekļa

mazietilpīgas attīstības stratēģiju līdz 2050. gadam.

Jūras transports šobrīd rada ~2,5% no visām cilvēka darbības

rezultātā emitētajām SEG. Ja nekādi papildus pasākumi SEG emisiju

samazināšanai netiks īstenoti, tiek paredzēts būtisks šo SEG

emisiju pieaugums (50- 250% uz 2050. gadu), ES dalībvalstis ir

aktīvi iesaistījušās SEG emisiju samazināšanā no jūras transporta

atbilstoši IMO izstrādātajai pieejai.

Eiropas Komisijas 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu

norādīts, ka ES CO2 emisijas no jūras transporta

jāsamazina vismaz par 40% no 2005. gada līmeņa līdz 2050. gadam

un, ja iespējams, par 50%.

Eiropas Komisija 2013. gada 28. jūnijā izplatīja paziņojumu

"Jūras transporta izraisīto emisiju integrēšana ES

siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas politikā".

Saskaņā ar šo stratēģisko dokumentu uzsākta lielu kuģu, kas

izmanto ES ostas, radīto CO2 emisiju uzraudzība,

ziņošana un verifikācija. Šis pienākums uzlikts ar Eiropas

Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu Nr. 2015/757

"Par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu,

ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu

2009/16/EK" (Latvijā šī Regula pārņemta ar 2018. gada 17.

jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 430 "Kārtība, kādā

sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta

oglekļa dioksīda emisijām").

Papildus tam attiecībā uz jaunu kuģu ražošanu tiek īstenotas

tādi starptautiski energoefektivitātes standarti kā Projektētās

energoefektivitātes indekss (EEDI - The Energy Efficiency

Design Index ), kā arī Kuģu energoefektivitātes

nodrošināšanas plāns (SEEMP - The Ship Energy Efficiency

Management Plan), kas attiecas uz SEG emisiju samazināšanu

esošu kuģu ekspluatācijā, piemēram, veicot biežāku propelleru

tīrīšanu, siltuma atgūšanu no ventilācijas sistēmām u.tml.

ES SEG emisiju samazināšanas mērķa izpilde ir sadalīta divās

daļās - ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk - ES

ETS) iekļautās darbības un ES ETS neiekļautās darbības (turpmāk -

ne-ETS).

Saistību pārdales regulā144 Latvijai periodā no

2021. līdz 2030. gadam noteikts, ka nepieciešams nodrošināt

ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz vismaz 6%

samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju

apjomu 2005. gadā.

Savukārt, ES stratēģija par pielāgošanos klimata

pārmaiņām145 tiecas paaugstināt ES teritorijas

klimatnoturību, visos valsts pārvaldes līmeņos, uzlabojot

sagatavotību un spējas reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi.

Latvijas klimata pārmaiņu ierobežošanas politika ir formulēta

Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, kurās noteikti

šādi klimata politikas mērķi:

1) nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu

samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās

intereses;

2) veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un

to izraisītajai ietekmei. Vides politikas pamatnostādnēs

2014.-2020. gadam ir noteikti arī konkrēti mērķi periodam līdz

2020. gadam, kas Latvijai būtu jāsasniedz, t.i.:

- ierobežotas vai stabilizētas valsts kopējās SEG emisijas,

2020. gadā - 12,16 Mt CO2 ekvivalenti;

- nodrošināts CO2 piesaistes mērķis mežsaimniecības

sektorā146.

Lai notiktu Latvijas klimata pārmaiņu politiku laikam pēc

2020. gada, paralēli JP izstrādei tiek izstrādāti trīs politikas

plānošanas dokumenti klimata jomā - Stratēģija Latvijas oglekļa

mazietilpīgai attīstībai periodam līdz 2050. gadam, Latvijas

pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.

gadam, kā arī Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns

2021-2030.gadam

Tendences

klimata pārmaiņu ietekmēs un iespējamie riski

Klimata pārmaiņas jau ietekmē un turpinās ietekmēt šādus

parametrus un procesus:

- vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās,

- ledus segas ilguma samazināšanās,

- nokrišņu dienu un kopējā nokrišņu daudzuma

palielināšanās,

- ūdens sāļuma samazināšanās,

- ūdens līmeņa paaugstināšanās un krasta erozijas

pastiprināšanās.

Laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam līdzšinējo klimata

pārmaiņu ietekmē Latvijā novērota vienmērīga gaisa temperatūras

paaugstināšanās, kas izteikta gan gaisa temperatūras vidējās, gan

minimālajās un maksimālajās vērtībās. Pēdējo 50 gadu laikā vidēji

Latvijā par 1,9°C, pieaugusi gada minimālā gaisa temperatūra,

savukārt maksimālās gaisa temperatūras vērtības ir pieaugušas

vidēji par 0,7°C.147

2018. gads Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē, kā

arī kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko ar vidējo

gaisa temperatūru +7.6oC (1,9°C virs normas attiecībā

pret 1961.-1990.gada periodu).

Neatkarīgi no ieviestajiem klimata pārmaiņu mazināšanas

pasākumiem, Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās

paaugstināties un laika periodā no 2011. līdz 2040. gadam būs par

1,5-2,5°C augstāka nekā 1971.-2000. gada

periodā148.

Laika periodā no 1901. līdz 2015. gadam jūras līmenis globāli

ir paaugstinājies vidēji par 13-20 cm, t.i., vidēji 1,2-1,7

mm/gadā, variējot pa desmitgadēm. Globāli vidējais jūras līmenis

visvairāk paaugstinājies 2016. gadā (3,4 mm/gadā).149

Nākotnes prognozes attiecībā uz jūras līmeņa izmaiņām ir ar

samērā lielu nenoteiktību.

Pēdējās desmitgadēs vēja ātrums Latvijā kopumā ir

samazinājies, ir pieaudzis bezvēja dienu skaits, kā arī

samazinājies vētrainu dienu skaits. Klimata modeļu projekcijas

apliecina līdzīgas tendences arī nākotnē. Ainažu un Rīgas

meteoroloģisko novērojumu stacijās maksimālās vēja brāzmas

mūsdienās ir par 0,8-1,1 m/s stiprākas nekā references periodā.

Ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze noraida būtisku maksimālo vēja

brāzmu stipruma izmaiņu klātbūtni valsts lielākajā daļā, tomēr

apstiprina vērā ņemamu līdz ļoti būtisku maksimālo vēja brāzmu

stipruma samazināšanos galējos valsts dienvidu rajonos - Liepājā,

Bauskā un Daugavpilī. Savukārt Ainažu un Rīgas novērojumu

stacijās novērota vērā ņemama vēja brāzmu stipruma

palielināšanās, kas varētu būt saistīta ar vētru trajektoriju

izmaiņām apskatītajā laika periodā.150

Saskaņā ar Valsts pētījumu programmas "KALME"

noslēguma pārskata151 secinājumiem sagaidāms, ka

Latvijas teritorijā palielināsies gada kopējais nokrišņu daudzums

un līdz ar to arī biogēno elementu noplūdes Baltijas jūras

sateces baseinā Latvijas teritorijā pieaugs atkarībā no

scenārija, kuru pieņem prognozes noteikšanai. Jaunākie pieejamie

dati liecina, ka nokrišņu daudzums vidēji pieaugs par

13-16%152. Līdz ar to ilgtermiņā vairāk barības vielas

nonāks jūrā un sagaidāms eitrofikācijas pieaugums.

Klimata pārmaiņas, īpaši temperatūras paaugstināšanās un

izmaiņas biogēno vielu ieplūdēs var ietekmēt mikroskopisko aļģu -

fitoplanktona sugu sastāva izmaiņas un pieaugumu. Vasaras periods

ar bezvēja un siltu, noslāņotu ūdens virsējo slāni sastopams

agrāk, 2018. gadā jau maijā, un ir garāks - līdz pat septembra

beigām, oktobra sākumam. Šādi laikapstākļi ir īpaši labvēlīgi

potenciāli toksisko zilaļģu (cianobaktēriju) attīstībai.

Cianobaktērijas spēj fiksēt atmosfēras skābekli, kas var

ietekmēt slāpekļa un fosfora savienojumu attiecību jūras ūdenī.

To izdalītie toksīni jeb šūnu vielmaiņas produkti var radīt

dažādas ādas saslimšanas, organisma iekšējo orgānu bojājumus un

ir īpaši kaitīgi maziem bērniem, jūtīgiem, alerģiskiem cilvēkiem,

mājdzīvniekiem un ūdenī mītošiem organismiem.

Klimata pārmaiņas ietekmē Baltijas jūras fizikālās, ķīmiskās

un bioloģiskās īpašības. Somijas Vides institūta projekta

"Jūras telpiskā plānošana mainīgajā klimatā"

(MARISPLAN)153 veiktie aprēķini rāda, ka nākamajos

50-100 gados jūras virsas temperatūra pazemināsies par 1-4⁰ C,

notiks arī sāļuma samazināšanās, kā arī samazināsies un izzudīs

ar ledu klātie apgabali. Arvien pieaugošais jūrā šķīstošā oglekļa

dioksīda (CO2) daudzums veicinās jūras paskābināšanos.

Būs citi apstākļi akvakultūru audzēšanai, zivsaimniecībai, jūras

satiksmei, būvēm, rekreācijai un enerģijas ražošanai. Visas šīs

izmaiņas ienesīs milzīgas pārmaiņas augu un dzīvnieku sugu

ģeogrāfiskajā izplatībā un populāciju kopās.

Klimata pārmaiņas nenoliedzami ietekmē arī invazīvo sugu, jeb

svešzemju sugu izplatīšanos, t.i., to pārvietošanos no savas

dabiskās teritorijas uz jauniem izplatības areāliem, kas var

notikt gan dabiskā veidā, sugām migrējot un pielāgojoties, un ko

veicina klimata pārmaiņas, gan arī cilvēka darbības rezultātā,

kad veikta apzināta sugu introdukcija vai transportēšana. Daudzas

šobrīd identificētās svešzemju sugas tika ievestas, piemēram,

kopā ar kuģu balasta ūdeņiem, un risks ievest jaunas sugas ar

balasta ūdeņiem un nosēdumiem ir būtiski mazinājies, bet nav

izslēgts arī pēc Latvijas pievienošanās 2004. gada

Starptautiskajai konvencijai par kuģu balasta ūdens un nosēdumu

kontroli un pārvaldību (Balasta konvencijas)154.

Tomēr, iespējams, ka atsevišķas sugas Baltijas jūrā varētu nokļūt

ar apaugumiem, kas veidojas uz kuģu korpusa.

Ziemas periodā ir samazinājiess sala periods, kā rezultātā

nesasalst pludmale, abrāzijas stāvkrastiem sagaidāms krasta

noskalošanās procesa pieaugums.

Lai sniegtu teorētisku un praktisku atbalstu piekrastes

pašvaldībām un zemes īpašniekiem lēmumu pieņemšanā, teritorijas

apsaimniekošanā un attīstības plānošanā un mazinātu jūras krasta

erozijas seku ietekmi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē,

izstrādātas Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku

mazināšanai155. Vadlīniju ietvaros noteikti krastu

posmi ar lielāku un mazāku noskalošanās varbūtību, iedalot krasta

posmus piecās krasta erozijas riska klasēs (skatīt 32. attēlu),

kā arī pašvaldībām sagatavota ģeotelpiskā informācija ar

prognozēto krasta līniju 2025. un 2060. gadā.

32. attēls. Latvijas jūras krasta

erozijas riska iedalījums 5 erozijas riska

klasēs156

Klimata

pārmaiņas JP

Lai gan pašreiz nav

pietiekoši daudz informācijas par biotopu un jūrā mītošo sugu

izplatību un klimata pārmaiņu ietekmi uz tiem, mainoties

bioģeoķīmiskajiem procesiem, var notikt arī izmaiņas biotopos

un barības ķēdē. Klimata pārmaiņas līdz 2030. gadam kopumā

varētu radīt samērā nelielu, tomēr negatīvu ietekmi, jo

pārmaiņu radīto seku rezultātā mazināsies jūras ekosistēmas

stabilitāte, kā arī iespējamas izmaiņas sugu un biotopu

izplatībā, kas var radīt nepieciešamību pārvērtēt esošo un

plānoto jūras aizsargājamo teritoriju tīklu. Turklāt, lai

mazinātu krasta erozijas riskus, plānojot būvniecību

piekrastes ūdeņos, nepieciešams novērtēt būves iespējamo

ietekmi uz krasta procesiem un arī krasta procesu (erozijas)

ietekmi uz buvi. Lai mazinātu kuģošanas sektora ietekmi uz

klimatu, jāveicina SEG emisiju mazināšana no kuģošanas

līdzekļu ekspluatācijas, motivējot izvēlēties

energoefektīvākus kuģošanas līdzekļus, piemēram, šādiem

kuģošanas līdzekļiem piestātnēs piedāvājot privilēģijas (cenu

instrumenti u.tml.), kā arī veicinot videi draudzīgu

energoresursu izmantošanu ostās, piemēram, ostu piestātnēs

izveidojot piestātnēs stacionāros elektropieslēgumus,

tādējādi nodrošinot kuģošanas līdzekļiem iespēju ostā

izmantot elektroenerģiju.

3.15. Ekosistēmu pakalpojumi

Politiskās

nostādnes

ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas157 mērķis

ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu

pakalpojumu zudumus. Cieši saistīta ar stratēģiju un ekosistēmu

pakalpojumu saglabāšanu ir ES Zaļās infrastruktūras

stratēģija158, kas veicina ekosistēmu izpēti un paredz

atbalstu zaļās infrastruktūras (arī bioloģiski vērtīgo teritoriju

jūrā aizsardzības) projektiem.

Ekosistēmu

pakalpojumu izmantošana jūras plānošanā

Multisektorāla plānošanas un pārvaldības prakse rāda, ka

spiediens uz ekosistēmas funkcionēšanu palielinās un ir

daudzveidīgāks, kā plānojot tikai viena sektora aktivitātes.

Katrs plānošanas sektors, tajā skaitā arī ekosistēma kā vides

sektors, nodrošina dažādus pakalpojumus un to identificēšanai un

novērtēšanai ir nepieciešamas jaunas metodes un labs jūras vides

un bioloģijas datu pārklājums.

Jūras telpiskās plānošanas perspektīvā ir nepieciešams

pielietot konceptu, kas novērtētu gan jaunu ekonomisko aktivitāšu

vai pasākumu kopumu ietekmi uz jūras ekosistēmu un vides

kvalitāti kopumā, gan tajā pašā laikā ekosistēmas vērtību

izmantošanu cilvēka labklājības nodrošināšanai. Šobrīd ekosistēmu

pakalpojumu novērtēšana ir ieviesta kā ekosistēmas pieeja jūras

telpiskās plānošanas procesā, lai atvieglotu daudzveidīgas

izmantošanas, ietekmju, kā arī konfliktu un kompromisu

analīzi.

Ekosistēmas pakalpojumu novērtēšana palīdz pārvarēt

konceptuālo plaisu starp dabas un sociālajām zinātnēm, apkopojot

vienotā sistēmā ekosistēmas stāvokļa saistību ar cilvēku

labklājību un aktivitātēm. Šī ekosistēmu pakalpojumu koncepcija

ir īpaši svarīga laikā, kad pastāv tendence lēmumu pieņemšanā

ignorēt sociālās labklājības izmaiņas, kas nav tieši

kvantificējamas ar tirgus pasākumiem, tai pašā laikā paļaujoties

tikai uz labi funkcionējošām ekosistēmām. Šī koncepcija ir

pirmais mēģinājums Latvijas jūras ūdeņos novērtēt ekosistēmu

pakalpojumus un nepietiekamu datu un informācijas dēļ, pārsvarā

balstīts uz teorētisku (eksperta zināšanu) ekosistēmas potenciāla

izvērtējumu.

Ekosistēmu

pakalpojumu novērtēšana

Ekosistēmu pakalpojumu raksturojums ir balstīts uz EK MAES

darba grupas ieteikto CICES v4.3 (2013) starptautisko ekosistēmu

pakalpojumu klasifikāciju, tādējādi nodrošinot rezultātu

starptautisku salīdzināmību un atbilstību ES uzsāktajam

ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas procesam, īstenojot ES

Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģijas 2020. gadam 5. uzdevumu.

CICES ir hierarhiski veidota klasifikācijas sistēma, kas

ekosistēmu pakalpojumus iedala trīs galvenajās kategorijās -

apgādes pakalpojumi, vidi regulējošie pakalpojumi un kultūras

pakalpojumi (atbalsta pakalpojumi jeb ekosistēmu funkcijas netiek

iekļautas šajā klasifikācijas sistēmā, jo cilvēku sabiedrība gūst

labumu no tiem, nevis tieši, bet caur pārējiem pakalpojumu

veidiem).

Saskaņā ar CICES klasifikāciju apgādes pakalpojumi ietver

ekosistēmas sniegtās izejvielas cilvēku pārtikai un mājlopu

barībai, dažādus izejmateriālus, kā arī enerģijas resursus. JP

kontekstā identificētais apgādes pakalpojums, kurš šobrīd

tiek izmantots komerciālā un izmērāmā apjomā ir zivis pārtikas

patēriņam. Nelielos apjomos varētu tikt izmantotas arī aļģes kā

mēslojums lauksaimniecībā, taču par to nav pieejamu ticamu

novērojumu vai uzskaites datu. Pakalpojuma zivis pārtikas

patēriņam nodrošinājuma attēlošanai (skatīt 33. attēlu) izmantoti

BIOR dati par komerciāli nozīmīgo zivju sugu (brētliņu, reņģu,

mencas un plekstes) kopējo nozveju 10 gadu periodā (no

2004.-2013. gadam).

Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) un

JVAPL prasībām, izstrādājot jūras vides stāvokļa novērtējumu

(jūras novērtējumu), tiek veikta ekonomiskā un sociālā analīze

(projekts, 2018), kurā ietver jūras ūdeņu izmantošanas ekonomisko

un sociālo analīzi un jūras vides degradācijas radīto izmaksu

analīzi. Šīs analīzes ietvaros tiek izstrādāts arī "bāzes

scenārijs", kas sniedz novērtējumu jūras izmantošanas

attīstības tendencēm un ļauj raksturot sagaidāmās slodžu izmaiņas

uz mērķa "labs jūras vides stāvoklis" sasniegšanas

gadu. Jūras novērtējuma ietvaros tiek veikta arī ieguvumu no

jūras ekosistēmas pakalpojumiem analīze.

33. attēls. Apgādes pakalpojuma -

zivis pārtikas patēriņam nodrošinājums - kopējā nozveja atklātā

jūrā (izņemot piekrastes ūdeņus)

Balstoties uz pieejamiem LHEI lauku pētījuma datiem un

ekspertu zināšanām tika mēģināts novērtēt nodrošinājuma

potenciālu citam apgādes pakalpojumam - aļģes un to produkti, kas

izmantojami pārtikā vai kā materiāli farmācijā un mikrobioloģijā.

Kā pieejamais resurss vērtētas sārtaļģes Furcellaria

lumbricalis audžu platības izmantojot gan to teorētiski

iespējamo maksimālo noseguma platību ņemot vērā to augšanai

piemēroto grunts segumu, gan zemūdens biotopu apsekojuma datus,

kas rāda sārtaļģes šī brīža sastopamās platības. Vidi

regulējošie un uzturošie pakalpojumi aptver ekosistēmas

pašregulēšanās procesā radītos ieguvumus sabiedrībai, piemēram,

ūdens attīrīšanos, plūsmu regulēšanu, kā arī dažādu dabas procesu

un apstākļu uzturēšanu, tai skaitā klimata stabilizēšanas

funkciju. Sadarbībā ar LHEI ekspertiem ir pirmais mēģinājums

identificēt vidi regulējošo un uzturošo pakalpojumu veidus, kuru

nodrošinājums ir saistīts ar bentiskajiem biotopiem, tādējādi

ļaujot ekosistēmu pakalpojumu izplatību attēlot telpiski.

Piemēram, tie būtu gliemeņu veiktā ūdens filtrācija, erozijas

kontrole, nārsta vietu un dzīvotņu uzturēšana u.c.

Kultūras pakalpojumi ietver nemateriālās vērtības, ko

cilvēki gūst no ekosistēmas, atpūšoties dabā, vērojot putnus vai

ainavu, izzinot dabas vērtības, vai kultūrvēsturisko mantojamu,

gūstot iedvesmu radošām izpausmēm, kā arī izmantojot dabas

elementus simbolos vai kultūras tradīcijās. Baltijas jūras

piekrastē kultūras pakalpojumu sadaļā iespējams novērtēt ar jūras

tūrismu un atpūtu saistītās fizisko pieredzi un mijiedarbību

(skatīt 34. attēlu), kas ietver dabas un jūras ainavas vērošanas

iespējas, kā arī fizisku baudīšanu (rekreācijas un aktīvā

ūdenssporta iespējas piekrastē). Vērtējuma pamatā ir vairāku

kritēriju kombinācija, ko galvenokārt nosaka jau esošais

ekosistēmas pakalpojumu lietotāju skaits - cik lielai sabiedrības

daļai konkrētā vieta ir publiski pieejama un piemērota

atbilstošajām aktivitātēm. Tomēr kvantitatīvs pakalpojumu

lietotāju skaits nevar būt izšķirošais visos gadījumos. Kā augsts

nodrošinājums, vērtēts arī tajās situācijās, kad noteiktās dzīves

stila nišās, salīdzinot ar citām jūras piekrastes vietām,

konkrētā ir vislabākā noteiktām aktivitātēm (makšķerēšanai, putnu

vērošanai, kaitbordam u.c.). Lielā mērā esošo apmeklētību un arī

potenciālu ietekmē piekļuve - stāvlaukumu vai publiskas

lietošanas ceļu esamība tiešā jūras tuvumā.

34. attēls. Kultūras pakalpojumu -

fiziskā pieredze un mijiedarbība nodrošinājums - jūras tūrisma un

atpūtas iespējas piekrastē (datu avots: A. Klepers, SIA Nocticus,

Vidzemes Augstskola, 2016)

Ekosistēmu

pakalpojumi JP

Jūras telpiskās

plānošanas un ekosistēmas pieejas kontekstā, jābūt skaidri

saredzamai saistībai starp ekosistēmas procesiem, funkcijām,

pakalpojumiem, ieguvumiem sabiedrības interesēs un to

vērtību, kas ir īpaši svarīga, lai atvieglotu ieguvumu un

zaudējumu analīzi cilvēku darbības un vides apsaimniekošanas

stratēģijās. Šis ir pirmais mēģinājums šīs metodes

pielietošanā ne tikai Latvijas jūras ūdeņiem, bet pat visas

Baltijas jūras mērogā. Līdz ar to darbs saistībā ar

ekosistēmu pakalpojumu pieeju JP intensīvi turpinās sadarbībā

ar citām Baltijas jūras valstīm dažādu starptautisku projektu

ietvaros un to nepieciešams turpināt arī jaunu projektu

ietvaros. Lai šo sadarbību varētu veiksmīgi turpināt, ir

nepieciešams papildināt zināšanu bāzi par jūras vides

stāvokli un bioloģisko daudzveidību, īstenojot JP veselīgas

jūras vides un stabilas ekosistēmas saglabāšanai noteiktos

pasākumus (skat. 6. tabulu).

STRATĒĢISKĀ

DAĻA

4. Jūras telpas prioritātes

Ilgtermiņa redzējuma pamatā ir atziņa par jūru kā vienotu

telpu, kur viss (struktūras, procesi un darbības) ir savstarpēji

saistīts. Jūras ekosistēma nodrošina nepieciešamos resursus un

apstākļus tautsaimniecībai, un iedzīvotāju labklājībai. Savukārt

saimnieciskās darbības radītās slodzes ietekmē jūras ekosistēmas

stāvokli un līdz ar to tās spēju nodrošināt sabiedrībai svarīgos

resursus, tajā skaitā rekreācijas iespējas. Tāpat savstarpēji

saistītas ir tautsaimniecības nozares un to attīstības potenciāls

jūrā - tās var vienot kopīga infrastruktūra, piemēram, ostas un

elektroenerģijas pārvades tīkli, kā arī telpa, kurā var līdzās

pastāvēt dažādas saimnieciskās intereses.

Jūras

izmantošanas ilgtermiņa redzējums

Jūras izmantošanas ilgtermiņa redzējums raksturo vēlamo

situāciju uz 2030. gadu (skatīt 35. attēlu), atspoguļojot jūras

telpas ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un neradot apdraudējumu

jūras ekosistēmas pastāvēšanai. Galvenās prioritātes ir

veselīga jūras vide un stabila ekosistēma, kā arī

valsts drošība. No tautsaimniecības nozarēm kā prioritāras

ir izvirzītas jūrniecības attīstība un droša kuģu

satiksme, ilgtspējīga zivsaimniecība un tūrisms, kā

arī AER izmantošana jūrā.

35. attēls. Ilgtermiņa redzējuma

ietvaros izvirzītās prioritātes un stratēģiskie mērķi

Veselīga jūras vide un stabila

ekosistēma

Stabila, atjaunoties spējīga Baltijas jūras un Rīgas līča

ekosistēma spēs nodrošināt kvalitatīvus un daudzveidīgus

produktus un citus ekosistēmu pakalpojumus, kas kalpo cilvēku

labklājībai un veido pamatu ilgtspējīgai ekonomikai. Ekoloģiski

vērtīgākās teritorijas tiek iekļautas aizsargājamo jūras

teritoriju tīklā, tādējādi nodrošinot jūras ekosistēmas

stabilitāti un dzīvotspēju, kā arī bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu. Apzināts un saglabāts jūras un zemūdens kultūras

mantojums, kā arī piekrastei tipiskās un unikālās ainavas,

saglabā vēsturiskās liecības un Latvijas jūras piekrastes

identitāti.

Valsts drošība

Valsts drošības un aizsardzības intereses tiek pilnībā

respektētas, īstenojot saimniecisko darbību jūrā, nodrošinot

netraucētu aizsardzības infrastruktūras un militāro mācību

darbību. Efektīva informācijas sistēma par militāro operāciju

laikiem (t.sk. mīnu neitralizēšanu) nodrošina brīvu pārvietošanos

caur militārajiem mācību poligoniem laikā, kad tie netiek

izmantoti militārajām vajadzībām. Lai novērstu kaitējumu jūras

bioloģiskajai daudzveidībai, plānojot militārās operācijas, tiek

ņemti vērā sugu izplatības sezonālie aspekti un darbības tiek

koordinētas ar ornitologiem un citiem dabas aizsardzības

speciālistiem.

Attīstīta jūrniecības nozare un

droša kuģu satiksme

Latvijas lielās un mazās ostas apkalpo nozīmīgu daļu kravu

plūsmas Baltijas reģionā un kalpo kā satiksmes mezgli, veidojot

ap sevi piekrastes reģionu un vietējā mēroga ekonomiskos centrus.

Attīstās reģionālā un vietējā mēroga kuģu satiksme. Kuģu satiksme

tiek efektīvi organizēta laikā un telpā pa drošiem un ekonomiski

izdevīgiem maršrutiem, izmantojot modernas un videi draudzīgas

tehnoloģijas, t.sk. AIS, tādējādi nodrošinot drošu satiksmi un

mazinot vai novēršot negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Intensīvāk izmantojamās un stratēģiski nozīmīgās kuģošanas zonās

neatrodas kuģu satiksmi traucējošas būves, regulēta zveja un cita

veida jūras telpas izmantošana. Kuģošanas zonas ir pēc iespējas

saskaņotas pāri robežām, ņemot vērā jūras telpas izmantošanu

kaimiņvalstīs.

Ilgtspējīga zivsaimniecība

Zivju krājumu izmantošana ir ilgtspējīga. Zivsaimniecības

pārvaldība ir elastīga - ņem vērā zivju resursu mainību un spēj

pielāgoties. Tiek saglabātas tradicionāli nozīmīgas zvejas vietas

un nodrošinātas teritorijas zivsaimniecībai nozīmīgai

infrastruktūrai, kā arī saglabātas zivju resursu atjaunošanai

nozīmīgās teritorijas, pēc iespējas novēršot citu saimniecisko

darbību ietekmi. Teritorijās, kur tas nerada riskus videi, ir

attīstījusies integrēta zivju, gliemeņu un aļģu akvakultūra,

neradot piesārņojumu un kalpojot jūras vides kvalitātes

uzlabošanai.

Ilgtspējīgs tūrisms un

rekreācija

Tūrisms ir eksportspējīga nozare, nodrošinot darbavietas un

ienākumus piekrastē. Tūrismā tiek ievēroti Baltijas jūras vides

kvalitātes standarti (t.sk. tīrs ūdens, labiekārtotas peldvietas

un infrastruktūra), pielāgošanās klimata pārmaiņām, nerada

draudus piekrastes ekosistēmai, krasta erozijai un traucējumus

piekrastes zvejai. Jūras tūrismā tiek aktivizēts daudzveidīgs uz

augstāku pievienoto vērtību vērsts tūrisma piedāvājums. Tas

mazina sezonalitātes negatīvo ietekmi un efektīvāk izmanto

teritorijas dabas un kultūras mantojuma resursus. Vienota

galamērķa pieeja un precīza segmentēšana dažādiem dzīves stiliem,

veidot precīzu pozicionējumu gan Baltijas jūras reģiona telpā,

gan attiecībā pret Vidusjūru. Izbraucienus ar jahtām sekmē

vienotais ostu un piestātņu tīklojums, pieaug kruīzu kuģu

satiksme. Infrastruktūra, kas veidota tūrismam, paaugstina dzīves

kvalitāti arī vietējās pašvaldībās.

AER izmantošana jūrā, kas veicina

valsts enerģētisko drošību

Latvija saprātīgi izmanto jūrā pieejamos AER, veicinot valsts

enerģētisko drošību, taču vienlaikus nenodarot kaitējumu videi,

jūras ekosistēmai un būtiskus zaudējumus citiem jūras resursu un

telpas lietotājiem. Latvija iekļaujas vienotā Baltijas jūras

reģiona enerģijas tirgū un elektropārvades tīklā. Izsniedzot

licences un atļaujas atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanai,

tiek izvērtēta arī to kumulatīvā ietekme un netiek pieļauta

nesamērīga slodze uz jūras ekosistēmu un ainavu, vai

kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī vai netiek radīti būtiski

traucējumi navigācijai un krasta novērošanas sistēmu

darbībai.

Lai sekmētu ilgtermiņa redzējuma un stratēģisko prioritāšu

īstenošanu, izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi:

SM1: Racionāla un līdzsvarota jūras telpas izmantošana,

novēršot starpnozaru konfliktus un saglabājot brīvu telpu

nākotnes vajadzībām un iespējām;

SM2: Saglabāta jūras ekosistēma un tās spēja atjaunoties,

nodrošinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un novēršot

pārmērīgu saimnieciskās darbības radīto slodzi;

SM3: Integrēta jūras un sauszemes teritoriju izmantošana,

veicinot ar jūru saistītās uzņēmējdarbības un tai nepieciešamās

infrastruktūras attīstību.

Mērķu īstenošanai paredzēti vairāki pasākumi, kas aprakstīti

plānojuma īstenošanas nodaļā (6.1.).

JŪRAS TELPAS IZMANTOŠANAS

DAĻA

5. Plānojuma risinājumi

JP ir jāņem vērā, pieņemot lēmumus par turpmāko jūras telpas

izmantošanu. Lai atvieglotu nozaru interešu saskaņošanu,

plānojuma risinājumos ietverti vispārēji nosacījumi un principi,

kas jāņem vērā, plānojot attīstību jūras telpā.

Galvenie nosacījumi jūras telpas

attīstības plānošanā:

1. Jūras telpas izmantošana jāorganizē atbilstoši dabas

apstākļiem, nodrošinot vides stāvokļa un ekoloģisko parametru

saglabāšanu un ekosistēmas spēju pielāgoties izmaiņām, kā arī

radot labvēlīgus apstākļus vides stāvokļa un jūras resursu

kvalitātes uzlabošanai;

2. Jānodrošina esošo, iepriekš izveidojušos jūras izmantošanas

veidu pastāvēšana, kas jau aizņem noteiktu jūras telpas daļu un

tādējādi ietekmē un rada nosacījumus jaunu saimnieciskās darbības

veidu izvietošanai jūrā;

3. Jāveicina esošo saimniecisko darbību attīstība un jārada

apstākļi jaunu jūras lietojuma veidu ienākšanai;

4. Lēmumi par jaunu jūras resursu un telpas izmantošanas veidu

ieviešanu jābalsta uz pētījumiem par to tehnoloģisko un

ekonomisko pamatotību, ietekmi uz vidi un jūras ekosistēmu, kā

arī izvērtējot atbilstību nacionālās politikas mērķiem un

prioritātēm.

5.1. Konceptuālais ietvars

Balstoties uz diskusiju rezultātiem ar jūras telpas

izmantošanā ieinteresēto nozaru pārstāvjiem, JP stratēģiskajā

daļā definēto jūras izmantošanas ilgtermiņa attīstības redzējumu

un tā sasniegšanai izvirzītajām prioritātēm un mērķiem, kā arī

jūras telpas izmantošanas telpisko prioritāšu noteikšanas

kritērijiem (skatīt 2. pielikumu), JP ir noteiktas trīs

jūras telpas izmantošanas kategorijas:

1. Jūras telpas izmantošanas prioritātes - kategorijā

ir ietverti esošie un plānotie jūras izmantošanas veidi, kuri ir

būtiski stratēģiskajā daļā definēto prioritāro jomu telpisko

interešu nodrošināšanai.

2. Esošie izmantošanas veidi un objekti jūrā, kuri ir

saistoši jūras telpas izmantošanā un kuru novietojumu un

izmantošanas kārtību nosaka normatīvie akti.

3. Vispārējās izmantošanas teritorijas, kur pieļaujami

visi jūras telpas izmantošanas veidi (t.sk. zveja, kuģošana,

tūrisms un rekreācija, zinātniskā izpēte u.c.), kas nav pretrunā

ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un nerada

būtisku negatīvu ietekmi uz jūras vidi. Lai uzsāktu jaunus jūras

izmantošanas veidus, nepieciešams atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kārtībai pieteikt licenču laukumus, saņemt licenci

laukuma izpētei, veikt IVN procedūru un saņemt licenci būvju

ekspluatācijai vai zemes dzīļu izmantošanai jūrā.

5.1.1. Jūras telpas izmantošanas

prioritātes

Jūras telpas izmantošanas prioritātes (skatīt 36.

attēlu) ir noteiktas, izslēdzot vai nosakot ierobežojumus

darbībām, kas var radīt traucējumu vai kaitējumu to pastāvēšanai

vai attīstībai. Šajā kategorijā ir ietverti arī potenciāli

attīstāmie jūras izmantošanas veidi (AER), kuru attīstībai ir

noteiktas piemērotākās platības, ņemot vērā saimniecisko darbību

ierobežojošos dabas apstākļus, iespējamo ietekmi uz jūras

ekosistēmu, kā arī iespējamos konfliktus ar citiem jūras

izmantošanas veidiem. Nosacījumi katram jūras telpas izmantošanas

veidam iekļauti 3. tabulā.

3. tabula. Jūras telpas izmantošanas

veidi un izmantošanas nosacījumi

Jūras telpas

izmantošanas veids

Izmantošanas

nosacījumi

Kuģošanai rezervētās zonas (T1, T2,

T3)

Nav pieļaujamas stacionāras būves vai

konstrukcijas, kas nav saistītas ar kuģu satiksmes

nodrošināšanu (t.sk. VES, viļņu enerģijas elektrostacijas,

ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu

ieguves platformas, akvakultūras laukumi). Ja vēja parku

izpētes laikā konstatētais optimālais konstrukcijas

novietojums pārklājas ar kuģošanai rezervētajām zonām,

vienojieties par telpiskajiem risinājumiem kuģošanas drošības

nodrošināšanai, ir iespējama kuģošanai rezervēto zonu

nobīde.

Valsts aizsardzības interešu zonas

(M1, M2, M3)

Nav pieļaujama stacionāru būvju vai

konstrukciju izvietošana, kas nav saistītas ar kuģu satiksmes

nodrošināšanu (t.sk. VES, viļņu enerģijas elektrostacijas,

ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu

ieguves platformas, akvakultūras laukumi) bez saskaņošanas ar

Aizsardzības ministriju.

Bioloģiskās daudzveidības izpētes

zonas (B1, B2, B3, B4, B5)

Līdz zonu izpētei nav pieļaujama licenču

izsniegšana jaunu jūras izmantošanas veidu uzsākšanai, kas

potenciāli varētu apdraudēt aizsargājamos zemūdens biotopus

un sugas (t.sk. VES, viļņu enerģijas elektrostacijas,

ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu

ieguves platformas, akvakultūras laukumi). Ja izpētē netiek

konstatētas aizsargājamas dabas vērtības, izpētītās zonas vai

to daļas var tikt paredzētas jaunu jūras izmantošanas veidu

licenču izsniegšanai.

Vēja parku izpētes zonas (E1, E2, E3,

E4, E5)

Jaunas licences VES ierīkošanai un ar to

saistītajai izpētei tiek izsniegtas tikai šajās zonās. Pirms

VES būvniecības ir jāveic visas normatīvajā regulējumā

noteiktās procedūras, t.sk. ietekmes uz vidi

novērtējums.

Perspektīvie elektropārvades kabeļu

koridori (K1, K2, K3, K4, K5)

Plānojot elektropārvades starpsavienojumus

ar kaimiņvalstīm vai VES pieslēgumu sauszemei, prioritāri

jāizvērtē šie virzieni.

36. attēls. Jūras telpas

izmantošanas prioritātes (avots: VARAM)

Lai samazinātu vēju parku ierīkošanas jūrā konfliktus ar citu

nozaru interesēm un esošajiem izmantošanas veidiem, piemēram,

kuģošanu, zveju, minerālresursu ieguvi, tūrismu, ainavu

kvalitāti, kā arī putnu un sikspārņu migrāciju, izsniedzot

licenci vēja parku izpētes zonā, jāņem vērā šādi aspekti:

• Būtiski ir izvērtēt VES ietekmi uz piekrastes ainavu. Īpaši

negatīva ietekme sagaidāma vietās ar dabisku vai cilvēka darbības

mazpārveidotu ainavu, kā arī vietās ar īpašu kultūrvēsturisku

nozīmi. No krasta saredzami VES var mazināt šādu teritoriju

pievilcību tūrismam, tādēļ ieteicams VES novietot vismaz 8 km

attālumā no krasta, bet stāvkrastu posmos (piemēram, Jūrkalnē)

optimālais attālums būtu lielāks, jo no augstāka skatupunkta

redzamība palielinās, un optimālā attāluma noteikšanai vēlama

atsevišķa izpēte.

• Vēja turbīnu uzstādīšana var radīt kaitējumu vai iznīcināt

zemūdens biotopus. Īpaši jutīgi ir akmeņainā substrātā (klintāja

un laukakmeņiem, kā arī jaukta substrāta) veidojušies biotopi.

Tāpēc VES nav pieļaujami zemūdens biotopu aizsardzībai izveidotās

teritorijās vai arī teritorijās, kur atrasti aizsargājamie

biotopi.

• VES pēc iespējas būtu jāizvieto arī ārpus migrējošo putnu

(gārgaļu, kākauļa, melnās un tumšās pīles, melnā alka, mazā ķīra)

ziemošanas vietām, to migrācijas ceļiem, kā arī atpūtas un

barošanās vietām migrācijas laikā.

• Izvēloties konkrētu vietu VES ierīkošanai, ir jāizvērtē

ietekme uz kuģu satiksmi. Lai neradītu apdraudējumu kuģošanai,

VES jāizvieto ārpus kuģošanai rezervētām zonām un atsevišķi

jāvērtē arī to attālums līdz kuģošanai rezervētajām zonām.

Izņēmuma gadījumā ir jābūt pamatojumam, ka piemērotākā VES

ierīkošanas vieta atrodas tieši kuģošanai rezervētajā zonā. Tādā

gadījumā atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast telpiskus

risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, un

nepieciešamības gadījumā ir iespējama kuģošanai rezervēto zonu

nobīde.

• Teritorijās, kur tiek ierīkotas VES, tiek ierobežota

zivsaimniecība un minerālresursu ieguve, tādēļ, nosakot

piemērotāko vietu, nepieciešams ņemt vērā arī šo nozaru

intereses, pēc iespējas izslēdzot teritorijas, kas nodrošina

nozīmīgus zivju nozvejas apjomus vai arī potenciāli varētu tikt

izmantotas derīgo izrakteņu ieguvei. Ja telpiski par abpusēji

izdevīgu risinājumu nav iespējams vienoties, nepieciešams

izvērtēt un pielietot esošo praksi kompensāciju izmaksāšanā.

• Izvēloties vietu VES ierīkošanai, jāizvērtē iespējas

sadarboties ar Lietuvu vai Igauniju, piesaistot līdzfinansējumu

kopīgu vēja parku attīstības projektu veidošanai.

• Teritorijās, uz kurām jau ir izsniegtas licences ogļūdeņražu

izpētei un ieguvei, kā arī citas saimnieciskās darbības

veikšanai, t.sk. akvakultūru ražošanai, VES licences izsniegšana

nav iespējama.

• Teritorijās, kurām ir izsniegtas licences vēja enerģijas

izmantošanai, var paredzēt iespēju savietot vēja enerģijas

ražošanu ar viļņu enerģijas, akvakultūras produkcijas vai citu

ražošanu, ja tas ir tehniski iespējams.

5.1.2. Esošie izmantošanas veidi un

objekti jūrā

Vispārējo jūras izmantošanas kārtību Latvijā nosaka Jūras

vides aizsardzības un pārvaldības likums, kas noteic, ka jūru

izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem

normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides

aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras

telpisko plānojumu. Saskaņā ar šo likumu atļauju vai licenci

jūras izmantošanai izsniedz Ministru kabinets, kas ar ikreizēju

rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā šādām

darbībām:

1. dabas resursu, izņemot zemes dzīles, izpēte, tai skaitā

zinātniskās pētniecības nolūkā, kā arī zemūdens kultūrvēsturiskā

mantojuma, kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izpēte

atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību un Latvijas ūdeņu

izmantošanas kārtību;

2. zemes dzīļu izmantošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par

zemes dzīlēm;

3. zveja atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību;

4. mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un

enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk - būves),

būvniecība, ierīkošana, arī ar to saistītā izpēte, un būvju

ekspluatācija, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju

būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un

uzturēšanu, saskaņā ar šā likuma un būvniecību regulējošo

normatīvo aktu prasībām (šim obligāti vajag licences

laukumu);

5. virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšana un

padziļināšana un tīrīšanas un padziļināšanas darbu gaitā izņemtās

grunts novietošana grunts novietnēs jūrā atbilstoši normatīvajiem

aktiem par ūdens apsaimniekošanu;

6. ostu darbībai nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecība

atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību;

7. elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko

tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un

zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas

produktu cauruļvadu, ierīkošana.

Savukārt, licences laukuma noteikšanas kārtību un iesaistītās

institūcijas jūrā regulē vairāki Ministru kabineta noteikumi: 1)

2012. gada 18. septembra noteikumi Nr. 633 "Zemes dzīļu

izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā",

2) 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631 "Latvijas

Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās

ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi", 3) 2014. gada 14.

oktobra noteikumi Nr. 632 "Noteikumi par ikgadēju valsts

nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu"

un 4) 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 805 "Noteikumi

par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi". Atbilstoši

Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumu Nr. 1171

"Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un

kuģošanas režīmu tajos" 42. punktam, atļauju kuģu vraku un

citu Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izpēti izsniedz Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Zvejas atļauju

zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un zvejai īpašos nolūkos

(zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita

veida zveja) atbilstoši Zvejniecības likuma 11. panta trešajai

daļai piešķir Valsts vides dienests.

Līdz JP izstrādei un apstiprināšanai ir noteikti vairāki jūras

izmantošanas veidi un jūras teritoriju izmantošana jau daļēji

tiek regulēta (skatīt 4. tabulu). Ir iespējams izšķirt divus

normatīvajā regulējumā noteiktos teritoriju veidus - teritorijas,

kam ir noteikti izmantošanas nosacījumi vai ierobežojumi

attiecībā pret citām jūras telpas izmantošanām un objekti, kuriem

ir noteikta faktiskā atrašanās vieta (skatīt 37. attēlu).

4. tabula. Jūras telpas izmantošanas

normatīvais regulējums

Jūras telpas

izmantošanas veids

Normatīvie akti,

kas nosaka izmantošanas kārtību

Aizsargājamās jūras teritorijas, s.tk.

lieguma un neitrālās zonas

• Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

• MK 2010. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 17

"Noteikumi par aizsargājamām jūras

teritorijām";

• AJT "Nida-Pērkone" (MK noteikumi 2011. gada

23. augusta Nr. 652), "Rīgas līča rietumu

piekraste" (MK noteikumi 2011. gada 23. augusta Nr.

653) un "Irbes šaurums" (MK 2011. gada 19.

oktobra noteikumi Nr. 807) individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi

Valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu

objekti un teritorijas, t.sk. vides un dabas resursu

aizsardzības aizsargjoslas

• Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību";

• MK 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,

aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša

objekta statusa piešķiršanu";

• Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.

panta otrā daļa noteic, ka publisku personu un

privātpersonu tiesības izmantot jūru nosaka nepieciešamību

saņemt licenci kuģu vraku un citas nogrimušas mantas

izpētei.

Elektronisko sakaru kabeļi un to

ekspluatācijas aizsargjoslas

• Aizsargjoslu likuma 14. panta otrās daļas

2. punkts noteic, ka ap elektronisko sakaru tīklu jūras

kabeļu līnijām ir nosakāma aizsargjosla 0,25 jūras jūdžu

platumā abpus kabeļa līnijas, kurā aizliegts veikt jebkādus

celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus; izdarīt

ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar

urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes; veikt

iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes

smelšanas darbus; izmest enkurus, braukt ar nolaistiem

enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem;

ierādīt zvejas vietas; zvejot zivis; vākt augus ar dziļūdens

rīkiem

Militārie jūras novēršanas tehniskie

līdzekļi un to ekspluatācijas aizsargjoslas

• Aizsargjoslu likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktas

aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un 21

panta otrajā daļā aizsargjoslas ap militārajiem jūras

novērošanas tehniskajiem līdzekļiem;

• Aizsargjoslu likuma 50. panta otrā daļā noteic, ka

aizsargjoslās ap valsts aizsardzības vajadzībām

paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un

militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem ir

aizliegts celt ēkas un būves, kas traucē to darbību.

• MK 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 246

"Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām

paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras

novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas

aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem

būvniecības ierobežojumiem" nosaka, ka šajās

aizsargjoslās bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju

aizliegts uzsākt būvju būvniecību.

• MK 2006. gada 27. jūija noteikumi Nr. 508

"Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības

objektiem un šo aizsargjoslu platumu" nosaka valsts

aizsardzības objektus, ap kuriem veidojamas aizsargjoslas,

un šo aizsargjoslu platumu.

Militārie mācību poligoni un to

ekspluatācijas aizsargjoslas

• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171

"Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un

kuģošanas režīmu tajos" noteic, ka LJA var noteikt

kuģošanas režīma ierobežojumus jūrā.

Ostu teritorijas, t.sk. ostu ārējie

reidi

• MK 2017. gada 9. maija noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu

inženierbūvju būvnoteikumi" nosaka inženierbūvju

būvniecības procesa kārtību un nosacījumus. Izdoti saskaņā

ar Būvniecības likumu.

• Ostu robežas t.sk. ārējie reidi tiek noteikti ar MK

noteikumiem, kas regulē attiecīgās ostas ārējās

robežas.

• Pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti un

saistoši noteikumi.

Navigācijas tehniskie līdzekļi un to

ekspluatācijas aizsargjoslas

• MK 2012. gada 5. jūnija noteikumi Nr. 385 "Noteikumi

par ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap

kuģošanas drošībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem

līdzekļiem" nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas

teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas

tehnisko līdzekli (ap bākām un ap citiem kuģošanas

navigācijas līdzekļiem (krasta zīmes, krasta ugunszīmes,

molu ugunis, vadlīniju zīmes u.c.)). Jebkāda veida

saimniecisko darbību kuģošanas navigācijas līdzekļa

aizsargjoslas teritorijā pirms tās uzsākšanas saskaņo:

ostas teritorijā - ar attiecīgās ostas pārvaldi; ārpus

ostas teritorijas - ar attiecīgo pašvaldību; teritoriālajā

jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā - ar Jūras

administrāciju.

• Lai nodrošinātu jūras navigācijas līdzekļu

ekspluatāciju un drošību, zemes īpašnieki vai lietotāji

aizsargjoslas teritorijā ievēro Aizsargjoslu likuma 35. un

50. pantā noteiktos aprobežojumus, kā arī Jūrlietu

pārvaldes un jūras drošības likumu un normatīvos aktus par

navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.

Niršanai ierobežotās un aizliegtās

teritorijas

• Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums: 2016.

gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Jūras vides

aizsardzības un pārvaldības likumā, un minētais likums tika

papildināts ar 19.1 pantu "Niršanai jūrā

noteiktie ierobežojumi un aizliegumi". Grozījumi

paredz, ka vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai

nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu

jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, nosaka niršanai

ierobežotas teritorijas. Lai nirtu ierobežotajā teritorijā

fiziskajai personai, ir nepieciešama Nacionālo bruņoto

spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta atļauja.

Saskaņā ar MK 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 133

"Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās

atļauju izsniedz uz 30 dienām un tajā norāda konkrētu

ierobežoto teritoriju, niršanas laiku un nosacījumus.

• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171

"Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un

kuģošanas režīmu tajos" nosaka niršanai ierobežotās un

aizliegtās teritorijas.

Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves

licenču laukumi un licenču bloki

• MK 2010. gada 1. jūlija rīkojums Nr. 377 - groza MK 2000.

gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 272 "Par licencēšanas

konkursa pirmajā kārtā iekļaujamajiem ogļūdeņražu

meklēšanas, izpētes un ieguves blokiem"

• MK 2007. gada 21. septembra rīkojums Nr. 594 "Par

ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu

Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā

zonā"

• MK 2007. gada 26. septembra rīkojums Nr. 600 "Par

ogļūdeņražu meklēšanas licences laukuma noteikšanu Latvijas

Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā"

Nogremdēto sprāgstvielu rajons

Kuģošanas režīms tiek publicēts LJA izdotajā

izdevumā "Paziņojumi jūrniekiem" katra gada pirmajā

numurā un nepieciešamības gadījumā aktualizēts ar ikmēneša

izdevumu "Paziņojumi jūrniekiem": aizliegts

noenkuroties, zvejot ar grunts zvejas rīkiem, veikt zemūdens

darbus un zemūdens spridzināšanu.

Grunts novietnes

• Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. pants.

Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru;

• AJT "Nida-Pērkone" (MK 2011. gada 23.

augusta noteikumi Nr. 652), "Rīgas līča rietumu

piekraste" (MK 2011. gada 23. augusta noteikumi Nr.

653) un "Irbes šaurums" (MK 2011. gada 19.

oktobra noteikumi Nr. 807) individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi;

• MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 475

"Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas

un padziļināšanas kārtība".

37. attēls. Normatīvajā regulējumā

noteiktie jūras izmantošanas nosacījumi (avots:VARAM)

JP atļautās izmantošanas kartē (1. pielikumā) papildus tiek

attēlota arī navigācijas un ostu darbības, inženierkomunikāciju,

krasta noskalošanās riska u.c. informācija, kas raksturo jūras

telpas faktisko izmantošanu un nerada jaunus nosacījumus jūras

telpas izmantošanai. 1. pielikumā attēlotie tematiskie dati ir

uzskaitīti 5. tabulā.

5. tabula. Jūras telpas izmantošanas

papildinformācija

Navigācijas un ostu darbības informācija

Navigācijas informācija:

- Vadlīnija

- Ieteicamais kuģu ceļš

- Ieteicamais divvirzienu kuģu ceļš

- Enkurvieta(s)

- Navigācijas šķērslis

Navigācijas tehniskie līdzekļi:

- Bāka

Navigācijas drošības informācija:

- Bijušais mīnētais rajons, atvērts kuģošanai

- Bijušie mācību mīnēšanas poligoni

- Kuģošanai slēgtie rajoni

Ostas

Zivsaimniecība:

Zivju izkraušanas vietas

Vraki:

- Nav bīstams vraks

- Bīstams vraks

- Vraka paliekas

- Daļēji redzams vraks

Risku zonas:

- Krasta noskalošanas riska teritorijas

(Krasta erozijas riska 4. un 5. klases)159

Esošās situācijas tematiskie dati ietver arī JP izstrādes

laikā apkopoto informāciju par saimniecisko aktivitāti jūrā un

informāciju par bioloģiski vērtīgām teritorijām. Šī informācija

netiek attēlota jūras atļautās izmantošanas kartē, taču tā ir

jāizmanto jaunu jūras izmantošanas veidu noteikšanai:

Zvejas aktivitāte160:

- Kopējā nozveja Latvijas piekrastē pa piejūras pagastiem

2004.-2013. gadā;

- Visu sugu (bez reņģes) kopējā nozveja Latvijas

piekrastē pa piejūras pagastiem 2004.-2013. gadā

- Brētliņu nozveju telpiskais sadalījums brētliņu zvejā

Baltijas jūras atklātajā daļā no 2004. līdz 2015.

gadam;

- Reņģu nozveju telpiskais sadalījums reņģes zvejā

Baltijas jūras atklātajā daļā no 2004. līdz 2015.

gadam;

- Mencu nozveju telpiskais sadalījums reņģes zvejā

Baltijas jūras atklātajā daļā no 2004. līdz 2015.

gadam;

- Plekstu nozveju telpiskais sadalījums plekstes zvejā

Baltijas jūras atklātajā daļā no 2004. līdz 2015. gadam un

atsevišķi 2015. gadā.

Bioloģiskās daudzveidības

saglabāšana161:

- Biotopu, t.sk. ES nozīmes aizsargājama biotopa "1170

Akmeņu sēkļi jūrā" izplatība;

- Zivju nārstošanas un mazuļu uzturēšanās vietas.

5.1.3. Vispārējās izmantošanas

teritorijas

Vispārējās izmantošanas teritorijās (skatīt 1. pielikumu) ir

atļauti visi jūras telpas izmantošanas veidi (t.sk. zveja,

kuģošana, tūrisms un rekreācija, zinātniskā izpēte u.c.), kas nav

pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un

nerada kaitējumu jūras videi.

Lai uzsāktu jaunus jūras izmantošanas veidus, nepieciešams

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pieteikt

licenču laukumus, saņemt licenci laukuma izpētei, veikt IVN

procedūru un saņemt licenci būvju ekspluatācijai vai zemes dzīļu

izmantošanai jūrā. Savukārt, lai nodrošinātu sabalansētu un

saskaņotu jūras telpas izmantošanu, JP ir iekļautas ieteikumi

jaunu izmantošanas veidu ierīkošanai Tādēļ, nosakot piemērotākās

zonas jauniem jūras izmantošanas veidiem, līdzās resursa

pieejamībai, būtiski ir izvērtēt ietekmi uz vidi, valsts drošību,

navigāciju un citām jūras izmantošanas interesēm, kā arī ņemt

vērā dažādus darbības ierobežojošos faktorus.

5.1.3.1. Ieteikumi viļņu enerģijas

elektrostaciju ierīkošanai

JP veicina dažādu jūrā pieejamo energoresursu izmantošanu.

Taču vienlaikus atjaunojamo resursu izmantošana nedrīkst radīt

neatgriezenisku kaitējumu jūras ekosistēmai un būtiskus

zaudējumus citiem jūras resursu un telpas lietotājiem.

Viļņu enerģijas izmantošanas ietekme uz vidi, kultūras

mantojumu un piekrastes ainavu

Viļņu elektrostaciju ietekme uz vidi pagaidām nav pietiekami

izpētīta. Piekrastes zonā (līdz 10 m dziļumam) uzstādītās

iekārtas, mazinot viļņu enerģiju krastā, ietekmētu sanešu plūsmu,

kā arī krasta erozijas un akumulācijas procesu, līdz ar to

ietekmējot arī zemūdens biotopus un zivju nārsta un mazuļu

uzturēšanās vietas piekrastē. Jāvērtē ietekmes apmērs no

izvēlētās tehnoloģijas un konkrētās vietas.

Lai izvērtētu katras viļņu elektrostacijas projekta ietekmi uz

vidi, piekrastes ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu,

nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Šajā procesā būtu

jāiekļauj arī kumulatīvo ietekmju novērtējums, ņemot vērā

pieejamos zinātniskos pētījumus un jau esošo slodzi uz jūras

ekosistēmu.

Viļņu enerģijas

izmantošanas ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, izvēloties

atkrastes vietu viļņu elektrostaciju ierīkošanai, ir ietekme uz

kuģu satiksmi. Lai novērstu kuģu avāriju riskus, viļņu

elektrostacijas jāizvieto ārpus kuģošanai rezervētām zonām un

ostu teritorijām izņemot gadījumus, ja ir pamatots, ka

piemērotākā ierīkošanas vieta atrodas tieši kuģošanai rezervētajā

zonā. Tādā gadījumā atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast

telpiskus risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, un

nepieciešamības gadījumā mainīt konkrētās teritorijas

izmantošanas prioritāti.

Drošības apsvērumu dēļ viļņu elektrostacijas nav pieļaujamas

nogremdēto sprāgstvielu rajonos. Bijušajās mīnētajās teritorijās

sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešama jūras

dibena padziļināta izpēte. Teritorijās, kur tiek ierīkotas viļņu

elektrostacijas, tiek ierobežota zivsaimniecība un minerālresurus

ieguve, tādēļ, nosakot piemērotāko vietu, nepieciešams ņemt vērā

arī šo nozaru intereses, pēc iespējas izslēdzot teritorijas, kas

nodrošina nozīmīgus zivju nozvejas apjomus vai arī potenciāli

varētu tikt izmantotas derīgo izrakteņu ieguvei.

Savukārt zonās, kur jau ir izsniegtas licences ogļūdeņražu

izpētei un ieguvei, kā arī būvēm, t.sk. VES, viļņu elektrostaciju

izvietošana nav pieļaujama, izņemot gadījumus, ka to atļauj

izsniegtās licences nosacījumi.

5.1.3.2. Ieteikumi zemūdens kabeļu

ierīkošanai

Zemūdens kabeļu

ietekme vidi un kultūras mantojumu

Ierīkojot zemūdens kabeļus, pēc iespējas jānovērš kaitējums

jūras ekosistēmai un kultūrvēsturiskajam mantojumam. Tādēļ

nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, izvērtējot

riskus, kas saistīti ar aizsargājamiem zemūdens biotopu un zivju

nārsta vietu mehānisku bojāšanu un šo darbību ietekmes apmērus.

Kabeļi nebūtu pieļaujami arī vietās, kur konstatēti vraki vai

citas vēstures liecības ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Zemūdens kabeļu

ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Zemūdens kabeļus var apdraudēt kuģu ceļu padziļināšana un

uzturēšana, enkuru izmešana, grunts tralēšana, kā arī

minerālresuru ieguve. Tādēļ plānojot kabeļu trajektorijas, pēc

iespējas jāizvairās no kuģu ceļiem, kur nepieciešams veikt

padziļināšanas vai uzturēšanas darbus, enkurvietām, grunts

novietnēm, zvejai ar grunts trali prioritārajām teritorijām, kā

arī teritorijām, kas varētu būt potenciāli nozīmīgas

minerālresursu ieguvei.

Drošības apsvērumu dēļ kabeļu ierīkošana nebūtu pieļaujama

nogremdēto sprāgstvielu rajonos. Sadarbojoties ar Aizsardzības

ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ļoti rūpīgi būtu

jāizvērtē iespējas izvietot kabeļus militārajos mācību poligonos,

kā arī jāveic nepieciešamie drošībās pasākumi un izpēte,

ierīkojot kabeļus bijušajos mīnētajos rajonos.

5.1.3.3. Ieteikumi jūras

akvakultūras ierīkošanai

Ņemot vērā pieaugošo interesi par akvakultūras attīstības

iespējām Baltijas reģionā un šīs nozares nozīmi ES "Zilās

izaugsmes stratēģijas"162 kontekstā, kā arī

dažādu tehnoloģisko risinājumu straujo attīstību, nepieciešams

veikt pētījumus par vides apstākļu piemērotību dažādu

akvakultūras sugu audzēšanai Latvijas piekrastē un izstrādāt

Latvijas apstākļiem piemērotas, videi draudzīgas tehnoloģijas.

Pētījumos būtu jāiesaista Latvijas zinātniskie institūti ar

ilgstošu zinātniskā darba pieredzi jūras un akvakultūras izpētes

jomā. Nosakot akvakultūras attīstībai piemērotās teritorijas,

nepieciešams balstīties uz jaunāko Baltijas jūras (vēlams arī

Latvijā veikto) pētījumu atzinumiem, novērst iespējamos vides

riskus, kā arī traucējumu citām jūras izmantošanas interesēm.

Jūras

akvakultūras ietekme uz vidi

Būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūra

atklātos sprostos, jo audzēšanas procesā lietotā un neizmantotā

zivju barība, vielmaiņas galaprodukti un medikamenti palielina

jūras eitrofikācijas slogu un ietekmē dabīgās populācijas. Tādēļ

tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas

līmeni. Savukārt aļģu un īpaši gliemeņu akvakultūra var pat radīt

pozitīvu ietekmi uz vidi, jo augšanas procesā tās piesaista

barības vielas un veic ūdens filtrāciju.

Zivju akvakultūra atklātos sprostos var radīt negatīvu ietekmi

uz visa veida bentiskajiem biotopiem, savukārt pret aļģu un

gliemeņu akvakultūru (vai IMTA) jutīgākie būs fotiskās zonas

biotopi, kā arī afotiskās zonas biotopi, kas veidojas uz

klintāja, laukakmeņiem vai morēnas. Mazāks kaitējums sagaidāms

afotiskajā zonā, teritorijās, kur raksturīgi smilšaini vai dūņu

nogulumi, tādēļ tās būtu piemērotākās akvakultūras fermu

ierīkošanai. Būtiska negatīva ietekme sagaidāma arī uz zivju

nārsta un mazuļu uzturēšanās vietām. Ņemot vērā minētās vides

ietekmes, akvakultūras fermas nebūtu ieteicamas piekrastes

ūdeņos, zonā līdz 20 m dziļumam.

Jūras

akvakultūras ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Lai novērstu kuģu avāriju riskus, akvakultūras fermas

jāizvieto ārpus kuģošanai rezervētajām zonām un ostu teritorijām,

izņemot gadījumus, ja ir pamatots, ka vispiemērotākā akvakultūras

fermas ierīkošanas vieta ir kuģošanai rezervētajā zonā. Tādā

gadījumā atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast telpiskus

risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, un

nepieciešamības gadījumā mainīt konkrētās vietas izmantošanas

prioritāti.

Akvakultūras fermas nav pieļaujamas arī militārajos mācību

poligonos. Iespējas noteikt akvakultūras laukumus bijušajās

mīnētajās teritorijās jāizvērtē sadarbībā ar Aizsardzības

ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī jāveic

atbilstoša jūras dibena padziļināta izpēte.

Lai neradītu zaudējumus citām saimniecības nozarēm,

akvakultūras laukumus nedrīkst noteikt zonās, kurās notiek

intensīva zveja, kā arī teritorijās, kas potenciāli varētu būt

nozīmīgas minerālresuru ieguvei.

Savukārt zonās, kur jau ir izsniegtas licences ogļūdeņražu

izpētei un ieguvei, kā arī būvēm, t.sk. VES, akvakultūras fermu

izvietošana nav pieļaujama, izņemot gadījumus, ka to atļauj

izsniegtās licences nosacījumi.

5.1.3.4. Ieteikumi ogļūdeņražu

izpētei un ieguvei

Valsts ģeoloģijas fondā pieejamie pētījumi liecina, ka

iespējamo iegūstamo naftas resursu daudzums Baltijas jūras

atradnēs var būt no 0,2 līdz 10 milj. t163. Lielākās

iegulas ir koncentrētas Latvijas jūras ūdeņu dienvidrietumu daļā.

Kopumā ir atklāti ap 50 lokālo pacēlumu - naftas iegulu, no

kuriem 20 ir atzīti par perspektīviem naftas ieguvei. Aprēķini

liecina, ka ogļūdeņražu ieguve ekonomiski lietderīga varētu būt

vairākās lielākajās naftas iegulās, bet pārējo apguve varētu

sākties pēc atbilstošas infrastruktūras izveides pie lielajām

iegulām.

Ogļūdeņražu

ieguves ietekme uz vidi

Ogļūdeņražu ieguve rada SEG un gaisu piesārņojošo vielu

emisijas no sekojošiem procesiem - kontrolētām noplūdēm, drošības

dedzināšanas ar lāpu, izpētes, ražošanas, modernizācijas un

transportēšanas. Šīs darbības var negatīvi ietekmēt Latvijai ES

tiesību aktos noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu un gaisa

piesārņojošo vielu mērķu izpildi.

Ierīkojot naftas urbumus, kā arī veicot to ieguvi, iespējama

ogļūdeņražu nonākšana vidē, radot apdraudējumu jūras ekosistēmai.

Naftas radītais piesārņojums var negatīvi ietekmēt jūras

biotopus, zivju nārsta un mazuļu uzturēšanās vietas un radīt

kaitējumu zivju resursiem. Īpaši bīstams naftas piesārņojums var

būt putniem - peldot piesārņotā ūdenī, tiem saķep spalvas,

tādējādi zūd izolācijas un termoregulācijas spējas, kā rezultātā

putni nespēj ienirt un iet bojā nosalstot, pārkarstot, no

atūdeņošanās vai bada. Putnu bojāeju var izraisīt arī saindēšanās

ar naftu, to norijot. Tādēļ naftas ieguve nebūtu pieļaujama putnu

un zemūdens biotopu aizsardzībai izveidotās teritorijās (it īpaši

gārgaļu, kākauļu, melnās un tumšās pīles, kā arī melnā alka

ziemošanas vietās), bioloģiskās daudzveidības izpētes zonās līdz

to izpētes veikšanai, kā arī zivju nārsta un mazuļu uzturēšanās

vietās (it īpaši piekrastes joslā līdz 10 m dziļumam). Turklāt

naftas ieguve piekrastes joslā radītu arī negatīvu ietekmi uz

atpūtas iespējām pludmalē, t.sk. peldūdeņu piesārņojuma risku,

tādējādi radot zaudējumus tūrisma nozarei.

Ogļūdeņražu

ieguves ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Lai novērstu kuģu avāriju riskus, ogļūdeņražu izpēte un ieguve

jāizvieto ārpus kuģošanai rezervētajām zonām un ostu teritorijām,

izņemot gadījumus, ja komerciāli izmantojamas naftas iegulas tiek

atrastas šajās teritorijās un vispiemērotākā ogļūdeņražu izpētes

vai ieguves ierīkošanas vieta ir tieši kuģošanai rezervētajā

zonā. Tādā gadījumā atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast

telpiskus risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, un

nepieciešamības gadījumā mainīt konkrētās vietas izmantošanas

prioritāti. Drošības apsvērumu dēļ naftas ieguve nebūtu

pieļaujama arī militārajos mācību poligonos. Ja komerciāli

izmantojamas naftas iegulas tiek atklātās novērošanas torņu

aizsargjoslās, uz naftas ieguves platformām nepieciešams uzstādīt

aparatūru, kas nodrošina krasta novērošanas sistēmu darbību. Lai

uzsāktu ogļūdeņražu ieguvi nogremdēto sprāgstvielu rajonos un

bijušajās mīnētajās teritorijās, sadarbībā ar Aizsardzības

ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nepieciešams

veikt jūras dibena padziļinātu izpēti un sprādzienbīstamo

priekšmetu neitralizāciju. Vietās, kur atrasti nogremdēti

ķīmiskie ieroči, ieguve nebūtu pieļaujama, kamēr nav atrasti

tehnoloģiski risinājumi, kā šo piesārņojuma avotu izolēt vai

likvidēt.

5.1.3.5. Ieteikumi derīgo izrakteņu

ieguvei

Ņemot vērā samērā zemo interesi par derīgo izrakteņu ieguvi

jūrā, kā arī pieejamo ieguves tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz

jūras ekosistēmu, vietas derīgo izrakteņu ieguvei līdz 2030.

gadam netiek plānotas. Tomēr, ja rodas konkrēta komersantu

interese par šo resursu ieguvi, paredzamajām darbībām

nepieciešamas veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ņemot vērā arī

kumulatīvās ietekmes, un nepieļaujot jūras vides stāvokļa, kā arī

zemūdens biotopu aizsardzības stāvokļa pasliktināšanos.

Derīgo izrakteņu

ieguves ietekme uz vidi un kultūras mantojumu

Derīgo izrakteņu ieguves rezultātā zemūdens biotopi tiek

mehāniski iznīcināti, tādēļ tā nav pieļaujama aizsargājamās jūras

teritorijās, kas izveidotas zemūdens biotopu un putnu

aizsardzībai, kā arī dabas vērtību izpētes teritorijās, kurām

potenciāli varētu tikt noteikts aizsardzības statuss. Derīgo

izrakteņu ieguve maksimāli jānovērš arī zivju nārsta un mazuļu

uzturēšanās vietās, piekrastes zonā līdz 10 m dziļumam, kā arī

vietās, kur konstatētas zemūdens kultūras mantojuma vērtības.

Derīgo izrakteņu

ieguves ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Drošības apsvērumu dēļ, kā arī, lai novērstu kaitējumu videi,

derīgo izrakteņu ieguve nav pieļaujama nogremdēto sprāgstvielu

rajonos, savukārt bijušajos mīnētajos rajonos sadarbībā ar

Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

nepieciešams veikt rūpīgu jūras dibena izpēti. Derīgo izrakteņu

ieguve nav pieļaujama vietās, kur ir izvietoti kabeļi. Derīgo

izrakteņu ieguve nebūs iespējama teritorijās, kur ir izsniegtas

licences VES vai viļņu elektrostaciju uzstādīšanai, akvakultūrai

vai ogļūdeņražu ieguvei.

Derīgo izrakteņu ieguve nebūtu pieļaujama intensīvi izmantotos

kuģu ceļos, kā arī ostu teritorijās, izņemot kuģu ceļu

padziļināšanas vai uzturēšanas rezultātā iegūtās smiltis.

5.1.3.6. Ieteikumi jaunu grunts

novietņu ierīkošanai

Ostu un kuģu ceļu padziļināšanas un uzturēšanas darbu

rezultātā iegūtais sanešu materiāls tradicionāli tiek izmantots

būvniecības procesā vai deponēts jūrā šim mērķim oficiāli

noteiktā grunts novietnē. Grunts novietnes ir noteiktas pie visām

Latvijas ostām. Jaunu grunts novietni pagaidām ir paredzējusi

izveidot tikai Rīgas osta.

Grunts novietņu

ietekme uz vidi

Grunts novietnes var radīt būtisku kaitējumu zemūdens

biotopiem. Īpaši jutīgi ir uz akmeņaina substrātā (klintāja un

laukakmeņiem), kā arī jaukta substrāta veidojušies biotopi, kas

ir iekļauti arī Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu kategorijā -

akmeņainie sēkļi jūrā jeb rifi. Tādēļ, nosakot vietu grunts

novietnei, jānodrošina, lai tās atrastos pietiekamā attālumā no

aizsargājamiem biotopiem, ņemot vērā hidrofizikālos parametrus un

sedimentu plūsmas raksturu. Tāpat jānovērš ietekme uz zivju

nārsta un mazuļu uzturēšanas vietām, kā arī vietām, kur

konstatētas zemūdens kultūras mantojuma vērtības.

Grunts novietņu

ietekme uz citām jūras izmantošanas interesēm

Lai novērstu kuģu avāriju riskus, grunts novietnes jāierīko

pietiekamā attālumā no intensīvi izmantotām kuģošanas zonām un

tās nav pieļaujamas arī vietās, kur ir izvietoti vai plānoti

zemūdens kabeļi. Nosakot vietu grunts novietnēm, jāizvērtē arī

ietekme uz zveju atklātā jūrā un piekrastē. Grunts novietnes

nebūtu pieļaujamas zvejai ar grunts trali prioritārajās

teritorijās. Rūpīgi jāizvērtē iespējas ierīkot grunts novietnes

militārajos mācību poligonos, saskaņojot to ar Aizsardzības

ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Tomēr padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšana grunts

novietnēs jūrā ir vērtējama kā nelietderīga dabas resursu

izmantošana. Atkarībā no grunts granulometriskā sastāva un

piesārņotības līmeņa, pirmkārt, būtu jāizvērtē šī resursu

izmantošanas iespējas būvniecībā, ostas teritorijas attīstībai,

kā arī, ja tiek nodrošinātas kvalitātes prasības, garkrasta

sanešu plūsmas papildināšanai vai pludmaļu piebarošanai, tādējādi

mazinot krasta erozijas riskus.

Gadījumos, ja esošās grunts novietnes ir pārpildītas un

nepieciešams veidot jaunas, tās tiek noteiktas saskaņā ar

nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskām prasībām.

Baltijas reģionā saistošas ir HELCOM 2007. gadā pieņemtās

"Vadlīnijas izņemtās grunts izvietošanai

jūrā"164, kas rosina valstis piemērot labo

vides praksi gan kuģu ceļu padziļināšanas, gan grunts

deponēšanas laikā. Vadlīnijās ietver HELCOM prasības izņemtās

grunts kvalitātes novērtēšanai un ieteikumus izmantošanas iespēju

novērtēšanai. Vadlīnijas arī norāda uz vides parametriem, kurus

nepieciešams izvērtēt, meklējot vietu jaunas grunts novietnes

ierīkošanai un novērtējot sagaidāmās vides ietekmes.

6. Plānojuma īstenošana un tā

aktualizācija

6.1. Plānojuma īstenošana

JP ir instruments lēmumu pieņēmējiem - valsts un pašvaldību

institūcijām licenču un atļauju izsniegšanas saskaņošanas procesā

un gala lēmuma pieņemšanā, kā to paredz Jūras vides

aizsardzības un pārvaldības likums. JP rada ietvaru lēmumu

pieņemšanai par jūras akvatorijas turpmāko izmantošanu,

pielietojot labākās pieejamās zināšanas un pamatojoties uz

ekosistēmas pieeju.

JP rekomendē gan stratēģiskās, gan telpiskās nozaru attīstības

prioritātes ar perspektīvu līdz 2030. gadam, un nodrošina datus

un informāciju par jūras vides stāvokli, ekosistēmas

pakalpojumiem un esošo jūras izmantošanu, t.sk. zvejas interesēm.

Lai sabalansētu jūras telpas attīstību, pēc JP stāšanās spēkā

jaunu licenču laukumu piešķiršanas procesa sākotnējā stadijā

jāņem vērā JP noteiktās stratēģiskās un telpiskās prioritātes, kā

arī ieteikumus jaunu jūras izmantošanas veidu ierīkošanai. JP

stratēģisko un telpisko prioritāšu īstenošanai ir noteikti

stratēģiskie mērķi un pasākumi (skatīt 38.attēlu un 6. tabulu),

kas īstenojami iesaistīto institūciju esošā budžeta ietvaros, vai

piesaistot ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

Par JP īstenošanu ir atbildīga VARAM. Galvenais nozaru

interešu koordinācijas instruments jūras plānojuma īstenošanai ir

VARAM izveidotā Jūras plānojuma darba grupa, kas nodrošina

aktuālākās informācijas un datu apmaiņu jūras plānojuma

īstenošanas vajadzībām vismaz reizi gadā, organizējot klātienes

tikšanos.

38. attēls. "Stratēģiskās

daļas" un "Jūras telpas izmantošanas daļas"

savstarpējā sasaiste

6. tabula. Pasākumu plāns JP

īstenošanai

SM1: Racionāla un

līdzsvarota jūras telpas izmantošana, novēršot starpnozaru

konfliktus un saglabājot brīvu telpu nākotnes vajadzībām un

iespējām

Pasākums

Pasākuma izpildes rezultāta rādītājs

Pasākuma izpildes novērtējums (Kvalitatīvi/

kvantitatīvi)

Atbildīgās institūcijas

Izpildes termiņi

Finansējuma avots

1.1. Atjaunot datus par zvejas

intensitāti Baltijas jūrā

• Regulāri atjaunota informācija

par Latvijas zvejnieku zvejas aktivitātēm

Kvalitatīvi

BIOR

Regulāri

Valsts budžets (esošā budžeta

ietvaros)

1.2. Veikt zinātniskos pētījumus

par vides apstākļu piemērotību dažādu akvakultūras sugu

audzēšanai jūrā, izvērtējot iespējamos vides riskus un

izstrādājot Latvijas apstākļiem piemērotas videi draudzīgas

tehnoloģijas.

• Zinātnisko pētījumu skaits,

kas piedāvā Latvijas jūras apstākļiem piemērotas videi

draudzīgas akvakultūras ražošanas tehnoloģijas

Kvantitatīvi

Bāzes vērtība (2018):0

ZM sadarbībā ar BIOR,

VARAM sadarbībā ar LHEI

Regulāri

ESI fondi, valsts un pašvaldību

budžeti

1.3. Veikt pētījumus par zemes

dzīļu resursu pieejamību Baltijas jūras ūdeņos un to

iegūšanas tehnoloģijām, kas neradītu būtisku kaitējumu jūras

ekosistēmai.

• Zinātnisko pētījumu skaits,

kas piedāvā zemes dzīļu resursu novērtējumu un videi

draudzīgas tehnoloģijas to ieguvei

Kvantitatīvi

Bāzes

vērtība (2018):0

VARAM

Regulāri

ESI fondi, valsts budžets

1.4. Atbalstīt publiskās

infrastruktūras izveidi jūras tūrisma izaugsmei nozīmīgās

vietās Latvijas jūras ūdeņos un piekrastē, lai veicinātu

daudzveidīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu.

• Sagatavota investīciju

programma piekrastei

Kvalitatīvi

VARAM, EM, KPR, RPR

2024. gads

ESI fondi, valsts budžets

1.5. Apzināt Latvijas zemūdens

un jūras kultūras mantojuma vērtības un izstrādāt vadlīnijas

to apsaimniekošanai.

• Veikts pētījums un izstrādātas

vadlīnijas Latvijas zemūdens un jūras kultūras mantojuma

vērtību apsaimniekošanai

Kvalitatīvi

NKMP

2030. gads

ESI fondi, valsts budžets

1.6. Atbalstīt atjaunojamās

enerģijas izmantošanas demonstrācijas projektus jūrā,

piesaistot atbilstošos ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts

budžeta līdzekļus

• Jūrā uzstādīto enerģijas

(vēja, viļņu) ieguves iekārtu skaits

Kvantitatīvi

Bāzes

vērtība (2018):0

EM, FM

2030. gads

ESI fondi, valsts budžets

SM2: Saglabāta jūras

ekosistēma un tās spēja atjaunoties, nodrošinot bioloģiskās

daudzveidības aizsardzību un novēršot pārmērīgu

saimnieciskās darbības radīto slodzi

Pasākums

Pasākuma izpildes

rezultāta rādītājs

Pasākuma izpildes

novērtējums (Kvalitatīvi/ kvantitatīvi)

Atbildīgās

institūcijas

Izpildes

termiņi

Finansējuma

avots

2.1. Aktualizēt informāciju par ekoloģiski

nozīmīgām teritorijām un biotopu un sugu izplatību un

stāvokli, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un monitoringa

datiem.

• Sagatavots ziņojums par aizsargājamo

biotopu un sugu izplatība un aizsardzības stāvoklis un

noteiktas potenciālās aizsargājamās jūras teritorijas

Kvalitatīvi

VARAM, LHEI, DAP

2030. gads

Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros), ESI

fondi

2.2. Novērtēt jūras ekosistēmas sniegto

pakalpojumu izplatību un nodrošinājumu atbilstoši

starptautiski pieņemtai metodikai.

• Sagatavots jūras ekosistēmas sniegto

pakalpojumu novērtējums

Kvalitatīvi

LHEI

2024. gads

ESI fondi, valsts budžets

2.3. Analizēt un novērtēt zivju nārstam

nozīmīgo teritoriju un zivju mazuļu uzturēšanās vietu

telpisko izplatību.

• Sagatavots ziņojums par zivju nārsta un

zivju mazuļu uzturēšanās vietu telpisko izplatību

Kvalitatīvi

BIOR

2024. gads

ESI fondi, valsts budžets

2.4. Regulāri novērot un novērtēt roņu

populācijas stāvokli un tām nozīmīgās teritorijas, kā arī

sagatavot sugu aizsardzības un apsaimniekošanas plānu.

• Izstrādāts sugu aizsardzības un

apsaimniekošana plāns

Kvalitatīvi

DAP sadarbībā ar BIOR

2020. gads

ESI fondi, valsts budžets

2.5. Izveidot jūras datu informācijas

sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu datu apmaiņu

par jūras ekosistēmu.

• Izveidota un regulāri aktualizēta Jūras

datu informācijas sistēma

Kvalitatīvi

VARAM

2020. gads

ESI fondi, valsts budžets

2.6. Izstrādāt metodiku jūras izmantošanas

veidu ietekmju un telpiskās kumulatīvās ietekmes

novērtēšanai, izmantojot laba vides stāvokļa rādītājus, kā

arī nodrošināt metodikas ievērošanu IVN procesā.

• Izstrādāta metodika

Kvalitatīvi

VARAM

2020. gads

ESI fondi, valsts budžets

SM3: Integrēta jūras un

sauszemes teritoriju izmantošana, veicinot ar jūru

saistītās uzņēmējdarbības un tai nepieciešamās

infrastruktūras attīstību

Pasākums

Pasākuma izpildes

rezultāta rādītājs

Pasākuma izpildes

novērtējums (Kvalitatīvi/ kvantitatīvi)

Atbildīgās

institūcijas

Izpildes

termiņi

Finansējuma

avots

3.1. Pilnveidot jahtu ostu un piestātņu

tīklu, nodrošinot atbilstošu pakalpojumu klāstu, drošu

navigāciju un pozicionējot to nozīmi Baltijas jūras jahtu

maršrutu un tūrisma galamērķu kontekstā.

• Apkalpoto jahtu skaita pieaugums

ostās

Kvantitatīvi

Bāzes

vērtība (2018): 2262165

VARAM, SM, KPR, RPR

2030. gads

ESI fondi, valsts budžets

3.2. Plānojot un investējot ostu attīstībā,

ņem vērā klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamību

pielāgot infrastruktūru vai ostas darbības klimata pārmaiņu

radīto risku mazināšanai vai pielāgojoties jaunajiem

apstākļiem, kā arī izvērtē iespējas uzlabot

energoefektivitāti, veidot infrastruktūru un inovatīvus

risinājums, kas mazina SEG emisijas.

• Ostu attīstības programmās izvērtēti

klimata pārmaiņu radītie riski un ietverti atbilstoši

pielāgošanās pasākumi, kā arī izvērtētas iespējas mazināt SEG

emisijas

Kvalitatīvi

SM, ostu pārvaldes

2024. gads

ESI fondi, valsts budžets

3.3. Izveidot modeli saimniecisko darbību

ietekmes noteikšanai uz garkrasta sanešu plūsmu, izvērtējot

krasta erozijas un akumulācijas procesu.

• Veikts pētījums un izveidots modelis

Kvalitatīvi

VARAM

2030. gads

Valsts budžets

3.4. Sagatavot telpiskus risinājumus

(pasākumus) erozijas mazināšanai, t.sk. norādot vietas jūrā,

kur būtu pieļaujama smilts iegūšana pludmales piebarošanas

darbiem, kā arī vietas, kur būtu veicama pludmales

piebarošana, neradot apdraudējumu jūras ekosistēmai.

• Izstrādāti telpiski risinājumi (pasākumi)

krasta erozijas mazināšanai posmos ar augstāko krasta

erozijas risku

Kvalitatīvi

VARAM

2030. gads

Valsts budžets

Pasākumu izpildei indikatīvais papildus valsts budžeta

finansējuma apmērs nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā

mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības

līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to pasākumu īstenošanai

nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējuma apmērs

nosakāms JP īstenošanas laikā. Ja JP pirmajā starpposma

novērtējumā atsevišķiem pasākumiem papildus nepieciešamo valsts

budžeta apjomu būs iespējams aprēķināt, tad normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā tiks iesniegts līdzekļu pieprasījums

prioritārajiem pasākumiem vidēja termiņa budžeta ietvarā.

6.2. Pašvaldību loma plānojuma

īstenošanā

Pēc Zemes pārvaldības likuma spēkā stāšanās, pašvaldības ir

jūras piekrastes joslā ietilpstošo jūras piekrastes ūdeņu

valdītājs un veic teritorijas plānošanu tās valdījumā esošajā

akvatorijā 2 km attālumā no krasta līnijas.

JP atbilstoši mērogam iekļauj arī pašvaldību valdījumā esošo

jūras piekrastes ūdeņu izmantošanu. Lai gan pašvaldību

priekšlikumi un intereses to valdījumā esošās jūras piekrastes

joslas izmantošanā tika izvērtētas JP un Piekrastes plānojuma

izstrādes ietvaros, ņemot vērā šo dokumentu mēroga noteiktību un

iespējamo detalizāciju, pašvaldībām būtu jāizvērtē nepieciešamība

izstrādāt detalizētākus tematiskos plānojumus jūras piekrastes

joslai līdz 2 km attālumam no krasta.

Šādu tematisko plānojumu izstrādē atbilstoši to tematikai būtu

jāiesaista par JP atbildīgās institūcijas - VARAM, LJA un LHEI,

kā arī BIOR eksperti.

Savukārt jebkura veida būvniecības aktivitāte jūrā līdz 2 km

attālumam no krasta līnijas, kur darbības ierosinātājs ir valsts

vai privātais komersants, jāsaskaņo ar pieguļošās teritorijas

pašvaldību166. Tas nepieciešams, lai tūrisma

attīstībai nozīmīgos piekrastes posmos netiktu izvietoti tam

traucējoši objekti ar vizuālu ietekmi vai ietekmi uz vides,

piemēram, peldūdeņu kvalitāti. Kā šādus objektus var minēt VES,

zivju akvakultūru.

6.3. Pārrobežu sadarbība JP

īstenošanā

ES JP direktīva (2014/89/ES) noteic, ka plānošanas un

pārvaldības procesā dalībvalstis, kurām ir kopīgi jūras ūdeņi,

sadarbojas, lai nodrošinātu, ka JP ir saskaņoti un koordinēti

attiecīgajā jūras reģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši apspriež

pārnacionālas nozīmes ietekmes. Latvija Baltijas jūrā robežojas

ar Lietuvu, Igauniju un Zviedriju un JP jāsaskaņo Latvijas

intereses ar šo valstu interesēm (skatīt 3. pielikumu) visās

jomās, kuras ietekmē jūras telpiskā plānošana.

Arvien intensīvāka jūras izmantošana rada pieaugošu slodzi uz

jūras vidi. Šo ietekmju kumulatīva vērtēšana un lēmumu pieņemšana

par saimnieciskās darbības telpisko izvietojumu un to

mijiedarbību galvenie aspekti pārrobežu sadarbībā. Piemēram

pieaugoša zvejas intensitāte apdraud zivju atražošanos, zivju

dzīvotņu zudums un piesārņojums apdraud zivju populācijas spējas

atjaunoties utt. Piezveja rada riskus jūrā mītošajiem

dzīvniekiem, daždām zivju sugām, nirstošiem putniem, kā arī citām

organismu kopienām, tāpēc sadarbība Baltijas jūras reģiona līmenī

palīdzētu meklēt risinājumus zvejas rīku uzlabošanā, inovatīvu

metožu pielietošanā. Īpaši diskutabla ir bentisko traļu ietekme

uz grunts biotopiem. Tāpat pieaugušie celtniecības darbi jūrā,

ostu padziļināšanas rezultātā izsmeltās grunts novietošana. Kuģu

radītā trokšņa un vibrācijas ietekme uz dzīvajiem organismiem,

dažāda cita veida piesārņojums - tās ir būtiskākās cilvēka

darbības izraisītās ietekmes.

JP pārrobežu konsultācijas savukārt neaprobežojas tikai ar

vides aspektiem, būtiskākie jautājumi ir nozīmīgo kuģošanas

virzienu saskaņotība starp valstīm, VES un derīgo izrakteņu

ieguvei rezervētās teritorijas, Latvijas un kaimiņvalstu

nozīmīgākie zvejas rajoni citu ES valstu ūdeņos, valsts

aizsardzības intereses, inženierkomunikāciju un cauruļvadu

izbūve, kā arī akvakultūras attīstība un tajā pielietotās

tehnoloģijas.

Vēja enerģijas ražošana jūrā tās relatīvi konkurētspējīgo

izmaksu dēļ, kā arī perspektīvā arī jaunu elektroenerģijas

pārvades starpsavienojumu izveide starp Zviedriju - Latviju un

Latviju - Igauniju var kļūt aktuāla JP īstenošanas periodā līdz

2030. gadam. Pārrobežu kontekstā būtiski jautājumi VES attīstībai

ir potenciālo teritoriju rezervācija, pieslēgumu izveides

iespējas sauszemē, esošie un plānotie starptautiskie

elektropārvades starpsavienojumi.

Zivsaimniecība ir nozare ar senām tradīcijām, taču šobrīd tā

nepietiekamā zivju krājuma dēļ piedzīvo lejupslīdi. Zivju

resursus pārvalda ar nacionālo kvotu palīdzību, taču tiesības

zvejot ES valstu EEZ ūdeņos ir visām ES valstīm. Latvijas jūras

ūdeņos zvejo Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas

zvejnieki, tāpat Latvijas zvejnieki izmanto šīs tiesības

kaimiņvalstu ūdeņos. Tāpēc nacionāli nozīmīgo zvejas rajonu

pieejamība gan Latvijas jūras ūdeņos, gan ārpus tiem ir Latvijas

zvejniecības nozares interese.

Ostu savstarpējā konkurence par kravām gan valsts iekšienē,

gan starptautiski, padara šo sektoru jutīgu attiecībā uz brīvas

kuģu kustības ierobežošanu ar JP. Tomēr kaimiņvalstīm būtu

jāsadarbojas, lai panāktu atbilstīgas plānoto vai perspektīvo

kuģošanas koridoru (rezervāciju) zonas, it īpaši ņemot vērā, ka,

attīstoties tehnoloģijām, būs iespējama kuģu autonoma vadība no

krasta. Šo zonu noteikšanas kritēriji un savietojamība ir

svarīgākais jautājums kuģošanas nozarei.

Ir paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt apkalpojamo kuģu

skaits un kravnesība. Tomēr šeit pastāv ierobežojoši faktori -

maksimālais kuģu ceļu dziļums ir atkarīgs no Dāņu šaurumu dziļuma

(apm. 17 m), kas nosaka maksimālo iegrimi kuģiem, kas var iekuģot

Baltijas jūrā.

JP ietvaros ir identificēti nozīmīgākie jautājumi kuģniecības

un enerģētikas nozarēs (skatīt 7. tabulu), kas ir ilgtermiņā

risināmi, sadarbojoties ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

7. tabula. Scenāriju un ieinteresēto

pušu iesaistes procesu laikā identificētie

nozīmīgākie jautājumi turpmākai risināšanai BJR līmenī (avots:

Baltic LINes projekts167)

Kuģniecības nozarē

Enerģētikas nozarē

Nākotnes kuģošanas intensitāte Baltijas jūrā

Nākotnes prognozēm un scenārijiem jāraksturo nākotnes

kuģošanas intensitāte, kuģu un kuģošanas tehnoloģiju

attīstība un izmantošana, kravu veidu un pārvadājumu

galamērķu izmaiņas

Jūras vēju parku attīstība kaimiņvalstīs

Kādi ir kaimiņvalstu plāni attiecībā uz jūras

(atkrastes) VES, un vai ir iespējama un nepieciešama

savstarpējā koordinācija? Kādi ir labo prakšu piemēri?

LNG attīstības plānu koordinēšana BJR

LNG attīstības plāni un kuģu bunkurēšanas iespējas

jāattīsta koordinētā un savstarpēji papildinošā veidā, it

īpaši, ja attīstība tiek īstenota, piesaistot publisko

finansējumu

Jūras VES loma transporta nozares dekarbonizācijā

Kāda ir BJR valstu pieredze ilgtspējīgas un efektīvas

transporta sistēmas attīstībai ilgtermiņā, visiem

transporta veidiem radot dekarbonizācijas iespējas, pārejot

uz jaunām un inovatīvām transporta tehnoloģijām ar zemu

oglekļa emisiju līmeni. Kādas ir iespējas un loma šajā

procesā jūras VES? Kādi ir labo prakšu piemēri?

Dānijas jūras šaurumu pielāgošana lielāku un dziļākas

iegrimes kuģu kuģošanai

Kuģniecības nozarei nepieciešami skaidri ilgtermiņa

signāli, vai Dānijas jūras šaurumu padziļināšana un

pielāgošana vai citas alternatīvas iekuģošanas iespējas

Baltijas jūrā var būt dienaskārtības jautājums. Un ja tā,

tad vai tas ir jautājums pirms vai pēc 2050. gada?

Jūras VES atbalsta politika

Publiskā sektora loma nodrošināt jūras VES būvniecības

vietu izpēti un datu publiskošana. Kādas jūras VES

balansēšanas (elektroenerģijas ražošanas jaudas

nodrošinājums bezvēja brīžos) iespējas un nosacījumi.

Valsts atbalsts jūras VES attīstībā (pieslēgumu

infrastruktūra, VES), jo īpaši tādu VES attīstībā, kas

mazāk ietekmē vidi, ir ar augstāku lietderības ražošanas

koeficientu un garāku dzīves ciklu

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Kuģniecības nozares pieredze un labā prakse pielāgošanās

klimata pārmaiņām pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Jūras straumju pētījumi

Jūras straumju pētījumi un modelēšana par iespējamo

sanesumu veidošanos, ko var radīt jaunu būvju (vēja

turbīnu) pamati jūras dzelmē, un kā tas ietekmē kuģošanas

ceļus

6.4. Plānojuma aktualizācija un

īstenošanas monitorings

Saskaņā ar ES direktīvu 2014/89/ES ar ko izveido jūras

telpiskās plānošanas satvaru (pieņemta 2014. gada 23. jūlijā,

stājās spēkā 2014. gada 18. septembrī) balstoties uz plānojuma

īstenošanas uzraudzību, jāveic tā pārskatīšana vai

atjaunošana.

JP tiek uzturēts elektroniskā formā, lai to padarītu ērtāku un

pieejamāku lietotājiem. Reizi gadā VARAM pārskata aktuālo jūras

izmantošanu un nepieciešamības gadījumā precizē JP grafisko daļu.

Savukārt, atbilstoši normatīvajam regulējumam, reizi sešos gados

VARAM sagatavo informatīvo ziņojumu par JP īstenošanu un iesniedz

to izskatīšanai MK.

JP īstenošanas monitorings ietver divus pamata konceptus:

• JP ieviešanu

• JP noteikto jūras izmantošanas darbību ietekmi uz vidi,

ekonomiku un sociālajiem aspektiem

JP ieviešanas rādītāji ir šādi:

(A) Ieguldījuma (Input) rādītāji:

• Noteikta par JP atbildīgā iestāde, kura koordinē JP

izstrādi, plānojuma īstenošanas uzraudzību un pārskatīšanu vai

atjaunošanu;

• Noteiktas institūcijas, kas tiek iesaistītas JP procesā un

vienlaikus nodrošina JP izpildi;

• Nodrošināts nepieciešamais finansējums JP izstrādei,

plānojuma īstenošanas uzraudzībai un pārskatīšanai vai

atjaunošanai;

• JP process nodrošināts ar kvalificētiem speciālistiem un

ekspertiem.

(B) Procesa rādītāji:

• Izveidota JP izstrādes darba grupa un plānojuma īstenošanas

uzraudzības grupa;

• Noteiktas ieinteresētās puses un tās iesaistītas JP

procesā;

• Ieinteresētās puses ir apmierinātas ar līdzdalību JP

procesā;

• Nodibināta zinātniski konsultatīvā padome JP procesam.

(C) Iznākuma (Output) rādītāji:

• Politika un normatīvais regulējums nodrošina JP ieviešanu un

starpnozaru integrāciju;

• Tiek regulāri apkopota un papildināta informācija un dati,

kas nodrošina JP ieviešanu, pārskatīšanu un atjaunošanu;

• Atļauju un licenču izsniegšana ir vienkārša, savstarpēji

koordinēta un atklāta;

• Dažādu nozaru mērķi un prioritātes jūras telpas izmantošanā

tiek saskaņotas JP procesā;

• Jūras telpas plānošanā un izmantošanā tiek nodrošināta

pārrobežu sadarbība.

Starpposma novērtējumā par JP īstenošanu iekļauj kvalitatīvu

JP ieviešanas rādītāju novērtējumu un apraksta JP pasākumu plāna

(skat.6.tabulu) izpildi. Pasākumu izpildes rādītājus novērtē

kvalitatīvi, aprakstot kā konkrēto pasākumu izpilde ietekmē

ilgtspējīgu jūras telpas izmantošanu un kvantitatīvi, aprakstot

kvantitatīvā rādītāja izmaiņas pret noteikto bāzes vērtību 2018.

gadā.

Rādītāji JP

noteikto jūras izmantošanas darbību ietekmei uz vidi, ekonomiku

un sociālajiem aspektiem

Jūras vides monitoringa programma jūras izmantošanas

īstenošanai tiek īstenota atbilstoši Vides monitoringa programmas

2014.-2020. gadam, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvas 2008/56/EK "Jūras stratēģijas

pamatdirektīva". Lai pēc 2020. gada monitoringa programmu

uzlabotu, LHEI līdz 2022. gadam plānots iegūt un analizēt jaunu

vides informāciju, kā arī sagatavot priekšlikumus jūras vides

rādītājiem168.

JP ietekmes ekonomiskais un sociālais aspekts tiek vērtēts,

pamatojoties uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktajiem

ekonomiskajiem un sociālās analīzes aspektiem, kas ietverti jūras

novērtējumā.

Papildus augstāk minētajiem monitoringiem un novērtējumiem, JP

paredz regulāru krasta procesu monitoringa īstenošanu atbilstoši

Valsts monitoringa programmai.

1 Latvijas Republikas valsts robežas likums

(spēkā no 16.12.2009.)

2 Latvijas Republikas valsts robežas likums

(spēkā no 16.12.2009.)

3 Zemes pārvaldības likums (spēkā no

01.01.2015.)

4 MK 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 296

"Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un

ekonomiskās zonas ūdeņos"

5 Informācija par Jūras

plānojuma 1. redakcijas publisko apriešanu pieejama VARAM

tīmekļvietnē:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/juras_telpiska_planosana_jaunumi/?doc=20936

6 Informācija par Jūras

plānojuma 2. redakcijas publisko apspriešanu pieejama VARAM

tīmekļvietnē:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=26280

7 Informācija par koordinātu sistēmu angļu valodā

pieejama:

http://www.unoosa.org/pdf/icg/2012/template/WGS_84.pdf

8 North Sea Continental Shelf, Judgment of

February 20, 1969: I.C.J. Reports 1969, p.3, 19. punkts. (angļu

valodā)

9 Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības

konvencija (Helsinku konvencija), par ko informācija pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/vide/?doc=3411

un http://www.helcom.fi/about-us/convention

10 Visaptveroša, zinātniski pamatota, integrēta

pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, lai identificētu jūras

ekosistēmai nelabvēlīgas ietekmes un veiktu efektīvus pasākumus

šādu ietekmju mazināšanai, saglabājot ekosistēmas integritāti

un ilgtspēju (avots: Jūras vides aizsardzības un pārvaldības

likums)

11 Informācija par Zilo izaugsmi (Blue

Growth) angļu valodā pieejama:

https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/blue_growth_en

12 Informācija par politiku pieejama:

https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy_lv

13 Atbilstoši Zemes pārvaldības likumam:

teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz

jūras augstākās bangas

14 JP 1.redakcijas un stratēģiskā ietekmes uz

vidi novērtējuma ziņojuma izstrāde līdzfinansēta no Eiropas

Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada

programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš

noteiktā projekta "Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai

klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot

zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām

nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu

novērtējumu" aktivitāte 2.2. "Jūras telpiskā

plānojuma Latvijas Republikas teritoriālajiem un EEZ

ūdeņiem" projekta un stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma izstrāde. Vairāk informācijas:

http://www.varam.gov.lv/lat/

darbibas_veidi/tap/lv/?doc=23102

15 finansē Eiropas Savienības Jūrlietu uz

zivsaimniecības fonds. Vairāk informācijas:

http://www.varam.gov.lv/

lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=23104

16 finansē INTERREG Baltijas jūras reģiona

transnacionālās sadarbības programma. Vairāk informācijas:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22660

17 ieskats par Latvijas pieredzi, strādājot pie

kuģniecības un enerģētikas nozaru nākotnes scenāriju līdz 2050.

gadam JP kontekstā, ir atrodams projekta "Saskaņota

lineārā infrastruktūra Baltijas jūras telpiskajos plānojumos

(BalticLINes)" ietvaros, par ko informācijaa ir pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22660

18 Nacionālie JP tiek izstrādāti saskaņā ar ES

Direktīvas 2014/89/ES prasībām. Lai valstis spētu izpildīt šīs

Direktīvas prasības par pārrobežu sadarbības konsultācijām

starp ES dalībvalstīm nacionālo JP izstrādes procesā, projekta

"Virzība uz saskaņotību un pārrobežu risinājumiem Baltijas

jūras telpiskajos plānojumos (BalticSCOPE)" ietvaros

Latvija JP 1. redakcija tika apspriesta ar kaimiņvalstīm -

Zviedriju un Igauniju Īpaša uzmanība tika veltīta 4 galvenajiem

JP plānošanas sektoriem: zivsaimniecība, enerģija, kuģošana un

vide, procesā iesaistot nozaru galvenos "spēlētājus"

un interešu grupas

19 Starptautiskās jūrniecības organizācijas 2005.

gada rezolūcija MEPC.136(53), pieejama:

http://www.imo.org/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/Marine-Environment-Protection-Committee-%28MEPC%29/Documents/MEPC.136%2853%29.pdf

20 Ziņojums par Baltijas jūras stāvokli 2011.

-2016. gadā, pieejams angļu valodā:

http://stateofthebalticsea.helcom.fi/in-brief/our-baltic-sea/

21 Eitrofikācijas nozīme apskatīta arī Eiropas

Revīzijas Palātas ziņojumā "Baltijas jūras eitrofikācijas

apkarošana: vajadzīga efektīvāka turpmākā rīcība"

https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_03/SR_BALTIC_LV.pdf

22 Atbilstoši Pilsonība un migrācijas pārvaldes

Iedzīvotāju reģistra datiem uz 01.01.2018., pieejami:

http://www.pmlp.gov.lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/

23 Aprēķinos salīdzīnāta Iedzīvotāju reģistra

iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā) 2018. un

2013. gada janvārī, pieejama:

https://www.pmlp.gov.lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/

24 Latvijas Republikas valsts robežas likums

(spēkā no 16.12.2009.)

25 Latvijas Republikas valsts robežas likuma

pirmā panta 1. punkts

26 Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

(spēkā no 18.11.2010.)

27 Ziņojums par Baltijas jūras stāvokli

2011.-2016. gadā, pieejams angļu valodā:

http://stateofthebalticsea.helcom.fi/in-brief/our-baltic-sea/

28 Szaniawska A. 2018. The Gulf of Riga. In:

Baltic Crustaceans. Springer, Cham

https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-56354-1_5

29 Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai ziņojuma

kopsavilkums, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs", 2017. Pieejams:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

30 Ulsts, V. (1998) Baltijas jūras Latvijas

krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga. 96 lpp.

31 Eiropas Komisijas dati, pieejami:

https://ec.europa.eu/transport/modes/maritime_en

32 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Maritime_transport_statistics_-_short_sea_

shipping_of_goods#Total_short_sea_shipping

33 COWI. 2015, Analysis of recent trends in EU

shipping and analysis and policy support to improve the

competitiveness of short sea shipping in the EU.

http://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/modes/maritime/studies/doc/2015-june-study-sss-final.pdf

34 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Maritime_transport_statistics_-_short_sea_shipping_of_

goods#Short_sea_shipping_by_type_of_cargo

35 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:Share_of_Short_Sea_Shipping_(SSS)_

of_goods_in_total_sea_transport_in_2016_(in_%25_of_total_gross_weight_of_goods_transported).png

36 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Maritime_transport_statistics_-_short_sea_shipping_of_goods#Short_sea_shipping_by_sea_region_and_country

37 United Nations (2018). Review of Maritime

Transport 2018. Pieejams:

https://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2018_en.pdf

38 International Transport Forum (2017). ITF

Transport Outlook 2017. Pieejams:

https://www.oecd-ilibrary.org/sites/9789282108000-en/1/2/1/2/index.html?itemId=/content/publication/9789282108000-en&_csp_=b3b88e288f51dfdf8e9b0d9c87f74518&itemIGO=oecd&itemContentType=book#chap00002

39 Study on the Analysis and Evolution of

International and EU Shipping. Final report. September 2015,

http://ec.europa.eu

/transport/sites/transport/files/modes/maritime/studies/doc/2015-sept-study-internat-eu-shipping-final.pdf

40 Study on the Analysis and Evolution of

International and EU Shipping. Final report. September 2015,

http://ec.europa.eu

/transport/sites/transport/files/modes/maritime/studies/doc/2015-sept-study-internat-eu-shipping-final.pdf

41 Future Scenarios. Sustainable Shipping and

Environment of the Baltic Sea Region - SHEBA project. 2015

42 Speed limits for box ships the best way to hit

emissions target, IMO told, The Load Star, 2018

https://theloadstar.com/speed-limits-box-ships-best-way-hit-emissions-target-imo-told/

43 Avoti: Case Study on HUB-AND-HINTERLAND

DEVELOPMENT IN THE BALTIC SEA REGION. TransBaltic Project.

2012, IMO (2018). Initial IMO Strategy on reduction of GHG

emissions from ships, pieejams: http://www.imo.org/en/OurWork/

Documents/

Resolution%20MEPC.304(72)%20on%20Initial%20IMO%20Strategy%20on%20reduction%20of%20GHG%20emissions%20from%20ships.pdf

44 Study on the Analysis and Evolution of

International and EU Shipping. Final report. September 2015,

http://ec.europa.eu

/transport/sites/transport/files/modes/maritime/studies/doc/2015-sept-study-internat-eu-shipping-final.pdf

45 COWI (2015). Analysis of recent trends in EU

shipping and analysis and policy support to improve the

competitiveness of short sea shipping in the EU.,

http://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/modes/maritime/studies/doc/2015-june-study-sss-final.pdf

46 Sustainable Shipping and Environment of the

Baltic Sea Region - SHEBA project (2015). Drivers for the

shipping sector. Pieejams:

http://www.sheba-project.eu/imperia/md/content/sheba/deliverables/sheba-d1.1_final.pdf

47 Avpti: Belmar, Louis (2018). 2018 Economic

Review and Trend of Maritime Economy. Pieejams:

http://nm-maritime.com/en/march-2018-a-business-trend-of-maritime-economy/;

New TEN-T guidelines proposal - implications for the port

sector in the Baltic Sea region, TransBaltic, 2012. Pieejams:

http://docplayer.net/43605577-New-ten-t-guidelines-proposal-implications-for-the-port-sector-in-the-baltic-sea-region.html

48 Satiksmes ministrijas sagatavotais apkopojums

"Statistika par kravu apgrozījumu Latvijas ostās un

dzelzceļā 2007.-2017. gadā", pieejams:

http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_7177_Latvijas_ostas&dzelzcels.2017.pdf

49 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Maritime_transport_statistics_-_short_sea_shipping_

of_goods#Top_EU_ports_in_short_sea_shipping

50 Avots: Satiksmes ministrija, 2019 un Latvijas

ostu attīstības programma 2014.-2020. gadam

51 Avots: Satiksmes ministrija. Latvijas ostu

attīstības programma 2014.-2020. gadam

52 Izņēmums ir Skultes osta, kur piestātnes

atrodas ~3km attālumā no dzelzceļa līnijas ar ostas vajadzībām

izbūvētu dzelzceļa kravas termināli (avots: Latvijas ostu

attīstības programma 2014.-2020. gadam)

53 Eurostat, pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Coal_production_and

_consumption_statistics

#Deliveries_of_hard_coal_and_brown_coal_to_main_activity_producers

54 Avoti: HELCOM AIS dati, kas ietver visus ar

AIS ierīcēm aprīkotos kuģus; intervijas ar ostu pārstāvjiem,

2016. gada pavasaris

55 Vadlīnijas "The Shipping industry and

Marine spatial planning" (angļu val.) pieejamas:

http://www.nautinst.org /en/forums/msp/index.cfm

56 NOREL grupa - UK Safety of Navigation

Committee and the Nautical and Offshore Renewables Energy

Liaison (NOREL) Group

57 Informācija par Ķīles kanālu pieejama:

http://www.kiel-canal.de/kiel-canal/regulations/index.htm

58 Dānijas Jūras pārvaldes 2017. gada

publikācija "Navigation through Danish waters" (angļu

val.) pieejama:

https://www.dma.dk/Publikationer/Sider/default.aspx?Emne=Navigation

59 Ventspils ostas tīmekļa vietnē norādītā

informācija, pieejama:

http://www.portofventspils.lv/lv/par-ostu/

60 Rīgas ostas tīmekļa vietnē norādītā

informācija, pieejama:

http://rop.lv/lv/par-ostu/fakti-un-skaitli.html

61 Liepājas ostas ( tīmekļa vietnē norādītā

informācija, pieejama:

http://www.liepaja-sez.lv/lv/port/tehniskie-parametri

62 Rīgas Brīvostas noteikumu 1. pielikums

http://rop.lv/lv/multimedia/downloads/doc_download/175-rigas-brivostas-noteikumi-pielikums-1.html

63 Kuģniecības un enerģētikas nozaru nākotnes

scenāriju līdz 2050. gadam izstrāde projekta

"BalticLINes" ietvaros, par ko informācija pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22660

64 Baltijas jūras reģionā nacionālo jūras

plānojumu izstrādes ietvaros starptautiskās konsultācijas ir

organizējusi Zviedrija, Polija, Somija un Igaunija

65 Izveidota ar 2015.gada 19.-20. marta

Eiropadomes secinājumiem (EUCO 11/15), balstoties uz EK

2015.gada 25. februāra EK paziņojumu COM (2015) 80 final

"Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar

tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku"

66 ES Stratēģija"Eiropa 2020" pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF

67 EK 2014. gada 22. janvāra paziņojumā

"Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no

2020. gada līdz 2030. gadam" (COM(2014)0015) un Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/2001 par no

atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas

veicināšanu, kas pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018L2001&from=EN

68 Latvijas nacionālajā reformu programmā

"Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai. Pieejama:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/LV_NRP_1.pdf

69 Informatīvais ziņojums "Latvijas

Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga

enerģētika sabiedrībai" pieejams:

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/atjaunojama_energija_un_kogeneracija/normativie_akti_un_politikas_planosanas_dokumenti_/

70 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās

reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas

kontekstā īstenošanu, 2018. Pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_04/EMzino_05042018_NRP.667.docx

71 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās

reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas

kontekstā īstenošanu, 2018. Pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_04/EMzino_05042018_NRP.667.docx

72 Regula pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1999

73 NEKP projekts pieejams Ekonomikas ministrijas

tiešsaistes vietnes sadaļas "Nozares politika"

apakšsadaļā "Nacionālais enerģētikas un klimata

plāns":

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/

74 Eurostat, 2018, (nrg_110a) dati pieejami:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=

File:Primary_

energy_production_by_fuel,_EU-28,_in_selected_years,_1990-2016_(ktoe).png

75 Eurostat dati (pēdējo reizi skatīts

19.12.2018.), pieejami:

http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Renewable_energy_statistics#30.25_of_electricity_generated_come_from_renewable_sources

76 Ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvu

(ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas

uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK

par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (ILUC

direktīva) aprēķina metodika transporta sektorā ir izmainīta,

piemērojot reizinātājus dzelzceļā un autotransportā patērētajai

elektroenerģijai.

77 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās

reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas

īstenošanai, 2019. gada aprīlis. Pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_04/EMzino_12042019_NRP.711.pdf

78 AS "Augstsprieguma tīkls" (2018).

Pārvades sistēmas operatora novērtējuma ziņojums. Pieejams:

http://www.ast.lv/sites/default/files/editor/20181001_PSO_Zinojums_2017.pdf

79 AS "Augstsprieguma tīkls" (2016).

Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2017.-2026.

gadam. Pieejams:

https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/ASTparvadessistemasattistibasplans2016arpielikumiem.pdf

80 REN21 Renewables Global Futures Report.

Pieejams:

http://www.ren21.net/future-of-renewables/global-futures-report/

81 WindEurope (2019). Offshore Wind in Europe.

Key trends and statistics 2018. Pieejams:

https://windeurope.org/about-wind/statistics/offshore/european-offshore-wind-industry-key-trends-statistics-2018/

82 Ziņojums "Atjaunojamās enerģijas

perspektīvas Eiropas Savienībā" pieejams:

https://ec.europa.eu/energy/en/events/launch-irena-report-renewable-energy-prospects-european-union

83 IRENA ziņojums "Renewable Power

Generation Costs in 2017". Pieejams:

https://www.irena.org/publications/2018/Jan/Renewable-power-generation-costs-in-2017

84 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās

reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas

kontekstā īstenošanu, 2018. Pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_04/EMzino_05042018_NRP.667.docx

85 Polijas Gdaņskas Jūras institūta (MIG) vēja

ātruma jūrā 2007-2013. gadā 100 m augstumā modelēšanas

rezultāti

86 Minimālais attālums atbilstoši Kristīnas

Veidemanes promocijas darbam "Izmaiņas Latvijas piekrastes

ainavā 20.-21.gadsimta mijā un mūsdienu izaicinājumi",

pieejams:

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4796/30118-Kristina_Veidemane_

2013.pdf? sequence=1 un Skotijā veiktajam novērtējumam «Scott,

K.E., Anderson, C., Dunsford, H., Benson, J.F. and MacFarlane,

R. (2005). An assessment of the sensitivity and capacity of the

Scottish seascape in relation to offshore windfarms. Scottish

Natural Heritage Commissioned Report No. 103 (ROAME No.

F03AA06)» 23. lpp., kas pieejams: http://www.snh.org.uk /pdfs

/publications/commissioned_reports/F03AA06.pdf

87 Atbilstoši Apvienotās Karalistes vadlīnijām

par atstatumiem starp vēja turbīnām, kas pieejamas (angļu

valodā):

https://www.planningni.gov.uk/de/index/policy/planning_statements_and_supplementary_planning_guidance/pps18/pps18_annex1/pps18_annex1_wind/pps18_annex1_technology/pps18_annex1_spacing.htm

88 Padmanathan. K.,*, Uma . Govindarajan, Vigna

K. Ramachandaramurthy Varunraj. P., Sudar Oli Selvi. T.,

T.Tamizharasan, 2017. Conceptual Framework of Antecedents to

Trends on Permanent Magnet Synchronous Generators for Wind

Energy Conversion System. ResearchGate. Pieejams:

https://www.researchgate.net/publication/320867742_Conceptual_Framework_of_Antecedents_to_Trends_on_Permanent_Magnet_Synchronous_Generators_for_Wind_Energy_Conversion_System

89 Rusu E., Onea F. (2018) A review of the

technologies for wave energy extraction. Clean Energy 2 (1),

2018, 10.-19. lpp., pieejams:

https://academic.oup.com/ce/article/2/1/10/4924611

90 Magagna, D., Uihlein M. (2015) Ocean energy

development in Europe: Current status and future perspectives.

International Journal of Marine Energy 11, 2015 84-104. lpp.,

pieejams:

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214166915000181

91 Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014DC0008&qid=1545221829747&from=EN

92 Rusu E., Onea F. (2018) A review of the

technologies for wave energy extraction. Clean Energy 2 (1),

2018, 10.-19. lpp., pieejams:

https://academic.oup.com/ce/article/2/1/10/4924611

93 Par Sotenäs projektu informācija pieejama:

https://www.seabased.com/sotenaes un

https://tethys.pnnl.gov/annex-iv-sites/soten%C3%A4s-project

94 Ghanaweb tīmekļa vietnes raksts

"First sea wave electric plant to be constructed in

Ada", pieejams: https://www.ghanaweb.com

/GhanaHomePage/business/First-sea-wave-electric-plant-to-be-constructed-in-Ada-647247

95 Jūras un hidro-kinētisko tehnoloģiju datu bāze

(angļu valodā) pieejama: https://openei.org/wiki /Marine_

and_Hydrokinetic_Technology_Database

96 Latvijas Republikas Patentu valde. 2014.

Izgudrojumi, Preču Zīmes un Dizainparaugi. Patents "Ūdens

viļņu enerģijas izmantošanas iekārta", 456 lp.

97 Informācija par "Penguin" iekārtu

pieejama: http://www.riga-shipyard.com/lv/project/penguin/

98 Projekts "Jūras siltuma kā atjaunojamās

enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta

iestādēs", informācija pieejama:

http://www.salacgriva.lv/lat/salacgrivas_novads/projekti/juras_siltums/

99 Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko

sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam pieejama:

http://polsis.mk.gov.lv /documents/4164

100 Nacionālās drošības koncepcija pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/278107-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu

101 Valsts aizsardzības koncepcija pieejama:

http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Par_aizsardzibas_nozari

/Plani,%20koncepcijas/2016/AIMVAK_260516.ashx

102 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada

21.maija rīkojumu Nr.283 "Par Nacionālo gatavības plānu

naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem

jūrā", pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=210704

103 Paziņojumi jūrniekiem pieejami tiešsaistē:

https://www.lhd.lv/ATONLV/notices un tie ir ikmēneša izdevumi

jūras navigācijas karšu un publikāciju korektūrai

104 HELCOM 2013.gada ziņojums pieejams:

http://www.helcom.fi/Lists/Publications/BSEP142.pdf#search=chemical%20weapon

105 Operatīvās rīcības plāns meklēšanas un

glābšanas gadījumiem

106 Informācija par ES Kopējo zivsaimniecības

politiku pieejama: https://ec.europa.eu/fisheries/cfp_lv

107 The 2018 Annual Economic Report on the EU

Fishing Fleet (STECF 18-07), p. 402-412

https://stecf.jrc.ec.europa.eu/reports/economic/-/asset_publisher/d7Ie/document/id/2262395?inheritRedirect=false&redirect=https%3A%2F%2Fstecf.jrc.ec.europa.eu%3A443%2Freports%2Feconomic%3Fp_p_id%3D101_INSTANCE_d7Ie%26p_p_lifecycle%3D0%26p_p_state%3Dnormal%26p_p_mode%3Dview%26p_p_col_id%3Dcolumn-2%26p_p_col_pos%3D1%26p_p_col_count%3D2

108 Ar zaļu līniju jūrā iezīmētas Latvijas EEZ un

TJ robežas (šajā un citās šīs sadaļas kartēs). Pārējais

zonējums jūrā atbilst ICES apakšrajoniem (no 24 līdz 29),

balstoties uz http://geo.ices.dk/ informāciju

109 Informācija par INTERREG Baltijas jūras

reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.

līdzfinansēto projektu "Baltijas jūras izaugsme - liela

mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā"

(Baltic Blue Growth) pieejama:

http://www.kurzemesregions.lv/userfiles/files/1_BBG_prezentacija_Z_Gaile(2).pdf

un https://www.submariner-network.eu/projects/

balticbluegrowth

110 EK paziņojums pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex%3A52010DC0352

111 Informācijas par Zilo izaugsmi (Blue

Growth) angļu valodā pieejama:

https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/blue_growth_lv

112 Informācija pieejama:

http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/themes/tourism/

113 Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes

2014.‒2020.gadam pieejamas:

https://likumi.lv/doc.php?id=267332

114 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums

Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

un tā darba materiāli pieejami:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=18794

115 Centrālā statistikas pārvalde, 2014

116 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums

Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

un tā darba materiāli pieejami:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=18794

117 Informācijas avots:

https://www.lja.lv/index.php/news/latvijas-kugu-registra-pieaudzis-solas-konvencijas-kugu-skaits

118 Informācija par programmu latviešu valodā

pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/

igaunijas_latvijas_

parrobezu_sadarbibas_programma/?doc=18275

119 4.darba materiāla "4. Piekrastes

apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību

griezumā" dati, pieejami:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

120 Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības

programmas projekta "Pārgājienu maršruts gar Baltijas

jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā" ietvaros. Informācija

par Jūrtaku un projektu pieejama:

http://coastalhiking.eu/lv

121 Koncepcija apstiprināta ar MK 2016. gada 8.

decembra rīkojumu Nr. 752, pieejama:

https://likumi.lv/doc.php?id=287196

122 Ekonomikas ministrijas sagatavotā

informācija, kas pieejama:

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/zemes_dzilu_izpete/

(skatīts 12.02.2018.)

123 HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns pieejams:

http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/

Darb_jomas/udens//lv_HELCOM_BaltjasJurasRicibasPlans.pdf

124 Deklarācija pieejama:

http://www.helcom.fi/helcom-at-work/ministerial-declarations/2018-brussels

125 Gustafsson, B.G., F. Schenk, T. Blenckner, K.

Eilola, H.E.M. Meier, B. Müller-Karulis, T. Neumann,T.

Ruoho-Airola, O.P. Savchuk & E. Zorita (2012):

Reconstructing the Development of Baltic Sea Eutrophication

1850-2006. Ambio, 41(6), 534-548. DOI

10.1007/s13280-012-0318-x

126 Jūras vides stāvokļa novērtējums, 2018

http://www.lhei.lv/attachments/article/573/Juras_vides_novertejums_2018.pdf

127 Informācija par projektu pieejama:

http://www.helcom.fi/helcom-at-work/projects/completed-projects/holas-ii

128 Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi

Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums

(2013) A.Auniņa red., Rīga, Latvijas Dabas fonds, Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 320 lpp.,

pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē:

https://daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ROKASGR_biotopi_LV.pdf

129 HELCOM roņu datu bāze (HELCOM seal

database), Distribution data (2015), dati pieejami:

http://www.helcom.fi/baltic-sea-trends/data-maps/biodiversity/seals

130 Ziņojuma kopsavilkums angļu valodā pieejams:

https://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp

131 Informācijas avots: Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta

"Bior" tīmekļvietne

https://www.bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/zinatniska-instituta-bior-petnieki-piedalas-valsts-petijumu-programmas-latvijas-ekosistemu-vertiba-un-tas-dinamika-klimata-ietekme-evident-zinatniskaja-konference

132 Putnis I., Briekmane L., Jermakovs V.,

Knospiņa E., Krūze Ē., Strāķe S., Ustups D. 2016. Apaļā

jūrasgrunduļa ietekme uz Baltijas jūras piekrastes ekosistēmu.

Rīga: Latvijas Universitātes 75. Zinātniskā konference.

Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība. Rakstu krājums.

41.-47. lpp.

https://www.bior.lv/sites/default/files/publikacijas/M_42_LU_75_konf_Hidrobiologijas_sekcija.pdf

133 Almqvist, G., Strandmark, A.K. &

Appelberg, M. 2010. Has the invasive round goby caused new

links in Baltic food webs? Environmental Biology of Fishes.

2010, Volume 89, Issue 1, pp 79-93

https://doi.org/10.1007/s10641-010-9692-z

134 Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par

kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai pieejama:

https://likumi.lv/doc.php?id=130436

135 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam "Radošā Latvija" pieejamas:

https://likumi.lv/doc.php?id=267970

136 Plašāka informācija par kultūrvēsturisko

mantojumu piekrastē atrodama Piekrastes plānojuma darba

materiālos VARAM tīmekļa vietnē

(http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027),

kā arī NKMPtīmekļa vietnē (t.sk.

http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/ un

http://mantojums.lv/lv/jaunumi/solis-jurniecibas-mantojuma-apzinasana-kolkas-baka/)

137 neskaitot valsts aizsargājamo zvejniecības

mantojumu (zvejnieku sētas, zvejniekciemu apbūvi u.tml.)

138 Eiropas Padome 2000. gada 20. oktobrī pieņēma

Eiropas ainavu konvenciju. Pieejama:

https://m.likumi.lv/doc.php?id=220778

139 Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.-2019.

gadam. Pieejamas VARAM tīmekļvietnē: http://www.varam.gov.lv

/lat/darbibas_veidi/tap/ain_pol/?doc=12902

140 LHEI (2012). Latvijas jūras vides stāvokļa

sākotnējais novērtējums. Pieejams VARAM tīmekļvietnē:

http://www.varam.gov.lv

/lat/publ/publikacijas/vides_aizsardzibas_joma/?doc=16468

141 Veidemane, K. (2013). Izmaiņas Latvijas

piekrastes ainavā 20.-21. gadsimta mijā un mūsdienu

izaicinājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas

Universitāte, 2013. 179 lpp.

142 Vairāk informācijas: GORWIND projekta

Socioloģiskās aptaujas rezultāti

http://www.modlab.lv/lv/gorwind/Policy2012-IJ.pdf un Veidemane,

K. (2013). Izmaiņas Latvijas piekrastes ainavā 20.-21. gadsimta

mijā un mūsdienu izaicinājumi. Promocijas darbs

143 UNFCCC, Kioto protokols un Parīzes nolīgums

pieejami: https://likumi.lv

144 Regula latviešu valodā pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018R0842&from=EN

145 Stratēģija pieejama:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52013DC0216

146 Meža apsaimniekošanas references līmenis

periodam 2013.- 2020.g. -16 302 ktCO2 ekv balstoties

uz Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātā lēmuma 2/CMP.7

15.punktu, taču tas tiks pārrēķināts tehnisko korekciju

ietvaros pēc 2020. gada, līdz ar to tā gala vērtība

mainīsies.

147 Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai ziņojuma

kopsavilkums, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs", 2017. Pieejams:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/kopsavilkums.pdf

148 Ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji

Latvijai", 2017. LVĢMC, pieejams:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

149 Willis, J. K., Kemp, A., Strauss, B.H. (2018)

Sea level Rise, Ocean Portal. Pieejams:

https://ocean.si.edu/through-time/ancient-seas/sea-level-rise

150 Ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji

Latvijai", 2017. LVĢMC, pieejams:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

151 Andrušaitis, Kļaviņš 2010.g. noslēguma

pārskats par Valsts pētījumu programmu "Klimata maiņas

ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" I daļa, 121.lpp.,

pieejams:

https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ZIN_P_Klimats_H2O.pdf

152 Avotniece Z., Aņiskeviča S., Maļinovskis E.

(2017) Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai. Ziņojuma

kopsavilkums, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs". Pieejams:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/kopsavilkums.pdf

153 Projekta pētījumos izmantota IPCC 4. ziņojuma

informācija (kur, salīdzinot ar 5. ziņojumu, ir atšķirīgi

hidrometeoroloģisko apstākļu scenāriji). Informācija par

projektu "Marine Spatial Planning in a Changing

Climate" (MARISPLAN), pieejama: http://www.syke.fi

/projects/marisplan

154 Balasta konvencija pieejama:

https://m.likumi.lv/doc.php?id=300135

155 Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku

mazināšanai, 2014, pieejamas:

http://www.kurzemesregions.lv/projekti

/Igaunijas__Latvijas_parrobezu_sadarbibas_programma/Piekrastes_un_juras_planosana_Pernavas_lici_Igaunija_un_Latvijas_piekrastes_pasvaldibas

156 Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku

mazināšanai, 2014, pieejamas:

http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713

157 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija

laikposmam līdz 2020. gadam pieejama:

http://ec.europa.eu/environment

/pubs/pdf/factsheets/biodiversity_2020/2020%20Biodiversity%20Factsheet_LV.pdf

158 Informācija par Zaļās infrastruktūras

stratēģiju pieejama (angļu valodā):

http://ec.europa.eu/environment

/nature/ecosystems/strategy/index_en.htm, stratēģija -

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas

Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai Un Reģionu Komitejai

"Zaļā infrastruktūra (ZI) - Eiropas dabas kapitāla

pilnveide", pieejma:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52013DC0249&from=EN

159 Metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras

krasta erozijas seku mazināšanai", Latvijas Universitāte,

2014, pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713

160 Kartoshēmas pieejamas plānojuma

3.7.apakšnodaļā

161 Kartoshēmas pieejamas plānojuma 3.11.

apakšnodaļā

162 Jūras nozaru izaugsme, par to informācija

pieejama:

https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/blue_growth_lv

163 Latvijas zemes dzīļu resursi, Rīga: Valsts

ģeoloģijas dienests, 1996, 17. lpp

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/

projekti/vpp/mali_latvija/visp_geol/LATVIJAS_ZEMES_DZILU_RES_1998_pdf.pdf

164 HELCOM Guidelines for the Disposal of Dredged

Material at Sea, 2007

http://www.helcom.fi/Documents/Action%20areas

/Monitoring%20and%20assessment/Manuals%20and%20Guidelines/Guidelines%20for%20the%20Disposal%20of%20Dredged%20Material%20at%20Sea.pdf

165 Avoti: Kurzemes plānošanas reģiona un Rīgas

plānošanas reģiona administrāciju sniegtie dati par apkalpoto

jahtu skaitu 2018. gadā

166 Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta

otrajā daļā noteiktajam

167 Informācija par projektu pieejama VARAM

tīmekļvietnē:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22660

168 Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības

attīstībai 2014.-2020.gadā prioritātes "Veicināt

integrētās jūrlietu politikas īstenošanu" atbalstāmā

pasākuma "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa

jomā" projekta Nr. 17-00-F06803-000001 ietvaros

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

1. pielikums

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

2. pielikums

Jūras telpas

izmantošanas prioritāšu noteikšanas kritēriji

JP pielietotas divas jūras telpas izmantošanas

prioritāšu noteikšanas kritēriju kategorijas:

I. Izmantošanu izslēdzošie kritēriji - ietver obligātos

nosacījumus, kas jāņem vērā izvēloties teritoriju kādam noteiktam

izmantošanas veidam:

a. Plānoto izmantošanas veidu atbilstība normatīvajam

regulējumam:

→ ar normatīviem aktiem noteiktas teritorijas;

→ konkrētu izmantošanas veidu aizliegums noteiktās

teritorijās

b. Nesavietojamu izmantošanas veidu telpiska nošķiršana.

c. Saimniecisko darbību ierobežojoši faktori:

→ dabas apstākļi/fizioģeogrāfiskie parametri (kuģošanai

piemērotais dziļums, vēja turbīnu ierīkošanai piemērotais dziļums

u.c.);

→ resursu pieejamība (zivju resursi, vēja/viļņu enerģija,

ogļūdeņraži, u.c.);

→ īpaši jutīgu vai ekoloģiski vērtīgu teritoriju

saglabāšana;

→ tehnoloģiskās iespējas (piemēram, vēja parku novietojums un

paredzamās jaudas atkarībā no pieslēguma iespējām elektropārvades

tīkliem sauszemē);

→ valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanai nepieciešamie

pasākumi un ierobežojumi.

II. Izmantošanas saskaņošanas kritēriji - nosacījumi, kas

jāņem vērā, lai nodrošinātu ekosistēmu pieejas īstenošanu jūras

telpiskās plānošanas procesā, kā jūras telpas un resursu

ilgtspējīgu un sabalansētu izmantošanu:

a. Ekosistēmas integritātes saglabāšana, nodrošinot

funkcionāli saistītu teritoriju nepārtrauktību un respektējot

Baltijas jūru kā vienotu ekosistēmu:

→ pēc iespējas jānovērš zemūdens dzīvotņu fragmentācija;

→ jānodrošina sugu daudzveidības un to izplatībai nozīmīgu

teritoriju saglabāšanu, ņemot vērā sugu dzīves ciklu un dažādas

attīstības stadijas;

→ jāsaglabā "zilie koridori" sugu migrācijas

nodrošināšanai;

b. Racionāla jūras telpas izmantošana un starpnozaru konfliktu

mazināšana:

→ pēc iespējas jānodrošina pietiekama telpa esošie jūras

lietojuma veidiem, kā arī paredzot vietu jaunām, ekonomiski

pamatotām izmantošanas interesēm;

→ jāizvērtē iespējas apvienot telpā dažādus jūras lietojumu

veidus ar līdzīgām prasībām pēc vides apstākļiem un

infrastruktūras, kas netraucē viens otru

→ savietojamu jūras lietojuma veidu gadījumā, jānosaka

prioritārā izmantošana un no tās izrietoši nosacījumi pārējiem

lietojuma veidiem;

→ nosakot prioritātes jūras telpas izmantošanā, priekšroka

dodama esošiem vai arī nepārvietojamiem jūras lietojuma

veidiem

c. Sinerģiju veicināšana starp dažādiem izmantošanas

veidiem:

→ pēc iespējas veicināt savstarpēji papildinošu vai atkarīgu

(funkcionāli saistītu) jūras izmantošanas veidu

līdzāspastāvēšanu.

Lai identificētu savstarpēji nesavietojamus izmantošanas

veidus, kā arī izmantošanas veidus, kuru savietošana iespējama,

ņemot vērā konkrētus nosacījumus vai normatīvo regulējumu, ir

izstrādāta jūras telpas izmantošanas iespējamo konfliktu analīzes

matrica (skatīt 1. tabulu). Atsevišķos gadījumos esošais

normatīvais regulējums paredz ierobežojumus vai aizliegumus, kas

nošķir telpiski nesavietojamus lietojuma veidus. Tomēr pastāv arī

gadījumi, kad iespējamie konflikti netiek novērsti ar normatīvo

aktu palīdzību.

1. tabula. Jūras telpas izmantošanas iespējamo konfliktu

analīzes matrica1 (tabulā izcelti izmantošanas

veidi, kuriem JP ietvaros ir noteikta telpiska Jūras telpas

izmantošanas prioritāte)

Izmantošanas veidi, kas netraucē

viens otram vai pat veicina viens otru

Izmantošanas veidi, kurus pie konkrētiem

nosacījumiem ir iespējams savienot

Izmantošanas veidi, kas nav savienojami

(vienai no darbībām jāpiešķir prioritāte)

-

Izmantošanas

veidi teritoriāli nepārklājas

Kuģu

sa-

tik-

sme *

Os-

tu te-

ri-

to-

ri-

jas t.sk. os-

tu ārē-

jie rei-

di

Grunts no-

viet-

ne

Mi-

li-

tā-

rie mā-

cī-

bu po-

li-

go-

ni **

Mi-

li-

tā-

rā jū-

ras no-

vēr-

šana

No-

grem-

dē-

to sprāgst-

vie-

lu rajoni

Bi-

ju-

šie mī-

nē-

tie ra-

joni

Pie-

kras-

tes zve-

ja

Zve-

ja at-

klā-

tā jū-

rā ar pe-

la-

ģis-

ko tra-

li

Zve-

ja at-

klā-

tā jū-

rā ar grunts tra-

li

Zivju akva-

kul-

tū-

ra

Aļģu un glie-

meņu akva-

kul-

tūra

Ogļ-

ūdeņ-

ražu iz-

pēte

Ogļ-

ūdeņ-

ražu ie-

gu-

ve

Mi-

nerāl-

re-

sur-

su ie-

guve

Vē-

ja ener-

ģi-

jas ra-

žo-

ša-

na***

Viļ-

ņu ener-

ģi-

jas ra-

žo-

ša-

na

Sa-

ka-

ru un elek-

tro-

pār-

va-

des ka-

be-

ļi****

Ūdens-

sports

Nir-

šana

Jū-

ras tū-

risms un at-

pūta pie jū-

ras

Ziv-

ju nār-

sta un ma-

zu-

ļu uztu-

rē-

ša-

nās vie-

tas

Zem-

ūdens bio-

topu aiz-

sar-

dzī-

ba*****

Put-

nu aiz-

sar-

dzī-

ba*****

Ai-

navu aiz-

sar-

dzī-

ba

Zem-

ūdens kul-

tū-

ras man-

to-

jums

Kuģu satiksme *

-

Ostu teritorijas, t.sk. ostu

ārējie reidi

-

Grunts novietnes

-

Militārie mācību poligoni**

-

Militārā jūras novēršana

-

Nogremdēto sprāgstvielu

rajoni

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Bijušie mīnētie rajoni

-

Piekrastes zveja

-

-

-

Zveja ar pe-laģisko

trali

-

-

-

Zveja ar grunts trali

-

-

-

Zivju akvakultūra

-

Aļģu un gliemeņu

akvakultūra

-

Ogļūdeņražu izpēte

Ogļūdeņražu ieguve

Minerālresursu ieguve

Vēja enerģijas ražošana ***

Viļņu enerģijas ražošana

-

-

-

Sakaru un elektropārvades kabeļi ****

Ūdenssports

-

-

-

-

Niršana

Jūras tūrisms un atpūta pie

jūras

-

-

-

-

-

Zivju nārsta un mazuļu

uzturēšanās vietas

-

Zemūdens biotopu aizsardzība *****

-

Putnu aizsardzība *****

-

Ainavu aizsardzība

-

-

-

Zemūdens kultūras

mantojums

-

*Kuģošanai rezervētās zonas; **Valsts aizsardzības

interešu zonas; ***Vēja parku izpētes zonas; ****Perspektīvie

elektropārvades kabeļu koridori; *****Bioloģiskās daudzveidības

izpētes zonas.

1 Ehler, Charles N., and Fanny Douvere, 2009.

Marine Spatial Planning: A Step-by-Step Approach toward

Ecosystem-based Management. IOC Manual & Guides No. 53,

IOCAM Dossier No. 6. Intergovernmental Oceanographic

Commission, UNESCO: Paris, France. 99 p.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

3. pielikums

Kaimiņvalstu

intereses jūras telpā

Lietuvas

intereses attiecībā uz JP

Lietuvas Republikas Seims 2015. gadā pieņēma Lietuvas

Republikas visaptverošā plāna daļu "Jūras

teritorijas".1

Kuģošana - Latvijas JP paredz trīs kuģošanai rezervētās

zonas, kas šķērso Latvijas - Lietuvas robežu un nodrošina

Lietuvas JP atbilstošu savienojumus starp Klaipēdu un Liepāju, kā

arī nodrošina tranzītkoridoru no Būtiņģes naftas termināla caur

Latvijas EEZ ūdeņiem un tranzītkoridoru no Polijas- Somijas

virzienā (T3 paralēli Latvijas-Zviedrijas robežai).

Dabas aizsardzība - JP paredz Bioloģiskās

daudzveidības izpētes teritorijas pie Latvijas-Lietuvas

robežas, tādejādi pilnveidojot zināšanas par potenciālo sasaisti

ar aizsargājamām teritorijām Lietuvas pusē.

Vēja parka izpētes teritorija un perspektīvais

elektropārvades kabeļu koridors Latvijas EEZ dienvidu daļā

atbilst līdzīgam plānošanas konceptam Lietuvas pusē, tādejādi

radot labvēlīgus apstākļus kopīgu projektu īstenošanai šajā

jūrlietu ekonomikas jomā. Tomēr, piesakot konkrētus vēja parku

projektus, būtu nepieciešams izvērtēt kumulatīvās ietekmes t. sk.

attiecībā uz putnu migrāciju.

Zivsaimniecība - Lietuvas JP nenorāda īpašas

zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas.

Lietuva neplāno jūras akvakultūras attīstību savā

JP.

Ogļūdeņražu izpētē un ieguvē jūrā starp Latviju un

Lietuvu ir nepieciešama atsevišķa interešu saskaņošana valdību

darba grupu līmenī, jo licenču laukumi ir izvietoti gar Latvijas

un Lietuvas robežu, kur arī ir atrodami abu valstu nozīmīgākie

naftas krājumi.

Lietuvas JP norāda uz nepieciešamību attīstīt piekrastes

tūrismu, ieviešot vairāk rekreācijas pakalpojumu, t.sk. laivu

piestātņu un jahtu ostu tīklu burāšanai gar krastu arī Latvijas -

Lietuvas pierobežā.

Zviedrijas

intereses attiecībā uz JP

Zviedrijas JP pašlaik atrodas izstrādes

procesā.2

Kuģošana - Zviedrijas Jūras administrācija iesaka veikt

padziļinātus pētījumus, lai noteiktu komerciālajiem kuģiem

galveno kuģu ceļu, ko varētu noteikt kā prioritāru. Lai izveidotu

drošākus kuģu ceļus uz/no Irbes šauruma, viens no risinājumiem

nākotnē varētu būt ieviest vienu vai vairākas Satiksmes Sadales

Sistēmas (TSS - traffic separation scheme) Irbes šaurumā.

Šāda regulējuma ieviešanai iespējama pozitīva ietekme uz vidi

stāvokli Irbes šaurumā, kas ir īpaši nozīmīga vieta putniem

migrācijas un ziemošanas laikā.

Dabas aizsardzība - Zviedrijas ūdeņos aizsargājamās

jūras teritorijas (AJT) aizņem ~13,7%, dažas no tām atrodas EEZ.

Latvijas JP risinājumus šīs teritorijas tieši neskar.

Potenciālās vēja enerģijas ieguves vietas - 2018. gadā

Zviedrijas Baltijas jūras ūdeņos bija trīs VES parki, kas

izvietoti Gotlandes un Ēlandes salu tuvumā, teritoriālajos jūras

ūdeņos. Vairākiem VES parkiem ir izsniegtas atļaujas, taču tās

vēl nav uzbūvētas. Plānotā gada saražotais enerģijas apjoms šajos

VES parkos ir aptuveni 5 TWh un 2013. gadā Zviedrijas Enerģētikas

aģentūra noteica nacionālās intereses, identificējot 27

teritorijas.

Latvijas JP plānotās vēja parku teritorijas atrodas ievērojamā

attālumā no Zviedrijas, tāpat Zviedrijas vēja parki atrodas tuvāk

Zviedrijas krastiem, tādējādi to izvietojums nerada apdraudējumus

Zviedrijas interesēm, kā arī negatīvu ietekmi uz vidi - domājams,

ka, pateicoties ievērojamam attālumam starp Latvijas un

Zviedrijas vēja parkiem, nav sagaidāmas arī kumulatīvas ietekmes.

Pašreizējie enerģētikas sektora plāni (ENTSO-E) līdz 2025. gadam,

neparedz starpsavienojuma izbūvi starp Latviju un Zviedriju.

Zivsaimniecība - atbilstoši Zviedrijas esošās

situācijas izvērtējuma datiem, Zviedrijas pelaģiskās zvejas

intereses skar lielāko daļu Latvijas EEZ Baltijas jūras atklātajā

daļā. Tomēr nav sagaidāms, ka šajā ievērojami dziļajā jūras

ieplakā varētu izvietot tādas būves, kas varētu ietekmēt

Zviedrijas zivsaimniecības intereses Latvijas jūras ūdeņos.

Akvakultūra - Zviedrijas piekrastē jau darbojas zivju

akvakultūras audzētavas, bet gliemeņu audzētava Baltijas jūrā

notiek Kalmāras reģionā. Tās ir izvietotas piekrastes ūdeņos,

tāpēc nav tieša saistība ar Latvijas JP. Zviedrijas Vides Kodeksā

nav iekļauti nosacījumi attiecībā uz nacionālām interesēm

akvakultūras jomā. Zviedrijā ir izstrādātas "Jūras un

Zivsaimniecības programma 2014-2020" un Nacionālā

akvakultūras programma 2020. gadam, kas paredz turpmāku izaugsmi.

Zviedrijā ir izvirzīts vides mērķis, kas noteic, ka akvakultūras

biogēnu radītai slodzei ir jābūt nulle. Savukārt Latvijas JP

teritorijas akvakultūrai jūrā netiek noteiktas.

Zviedrijas Ģeoloģijas dienests ir iezīmējis Baltijas jūras

dienvidaustrumu daļā naftas ģeoloģisko struktūru (Dalders)

Zviedrijas kontinentālā šelfa dienvidaustrumu daļā kā interešu

teritorija naftas un gāzes ieguvei. Zviedrijā vienai kompānijai

bijusi piešķirta licence kopš 1969. gada veikt naftas un gāzes

izpēti Baltijas jūrā. Zviedrijas valdība ir pagarinājusi licenci

deviņas reizes. 2007. gadā šī kompānija pieteicās atļaujai veikt

izpētes urbumus ģeoloģiskajās struktūrās (Dalders)

Zviedrijas kontinentālā šelfa dienvidaustrumu daļā. Tomēr 2009.

gadā Zviedrijas valdība nolēma noraidīt šo pieprasījumu, ņemot

vērā Baltijas jūras vides aizsardzības intereses.

Derīgo izrakteņu izpēte un ieguve jūrā - Zviedrijai ir

zināma interese par grants un smilts ieguvi jūrā, kā papildus

avotu smilšu ieguvei sauszemē. Latvijas JP savukārt neplāno šo

materiālu ieguvi.

Tūrisms. Atbilstoši Zviedrijas izvērtējumam tūrisma

attīstība Zviedrijas jūras ūdeņos tiek saistīta ar piekrasti,

tādēļ Latvijas JP risinājumi to tieša viedā neietekmē. Plānojot

jahtu ostu attīstību Latvijas piekrastē, tas būtu jāvērtē kopējā

Baltijas jūras kontekstā, ņemot vērā arī jahtu tūrisma Zviedrijā,

domājot par garo starpvalstu ceļojumu veicināšanu un atbilstošu

pakalpojumu piedāvājumu.

Igaunijas

intereses attiecībā uz JP

Igaunijā ir izstrādāts un apstiprināts JP Pērnavas

rajonam3, kas būs daļa no izstrādes stadijā esošā

nacionālā līmeņa JP.

Latvijas un Igaunijas kuģošanai rezervēto zonu

novietojums kopumā saskan, tomēr, kad tiks izstrādāts Igaunijas

JP, būs nepieciešams:

• apspriest kuģošanas virzienu no Salacgrīvas/Kuivižiem, jo

Igaunijas pusē netālu no Latvijas robežas tiek plānots vēja parks

un Igaunijai plānojot vēja parkus jūrā jāņem vērā kuģošanai

rezervētās zonas Latvijas JP;

• pārskatīt kuģošanai rezervētās zonas pie Roņu salas, kas var

būt nepieciešams intensīvās kuģošanas dēļ.

Dabas aizsardzība - Irbes šaurumā AJT ir izveidotas gan

Latvijas, gan Igaunijas pusē. Abas valstis šīm teritorijām ir

noteikušas līdzīgus apsaimniekošanas risinājumus, kas ietver

dabas aizsardzību un kuģošanu un nerada konfliktus ar

piedāvātajiem jūras atļautās izmantošanas risinājumiem.

Blakus AJT "Ainaži - Salacgrīva" (ne mazāk kā 6 km

attālumā) Igaunijas pusē Pērnavas rajona JP ir iekļauta

potenciālā vēja enerģijas attīstības teritorija, kura ierīkošanā

nepieciešams ņemt vērā iespējamās ietekmes uz aizsargājamās

teritorijas dabas vērtībām Latvijas pusē.

Potenciālās vēja enerģijas ieguves vietas un

inženierkomunikāciju izbūve - JP paredz Vēja parku izpētes

teritoriju pie Latvijas-Igaunijas robežas, kas telpiski

saskan ar potenciālo vēja paku attīstības teritoriju Pērnavas

rajona JP. Tomēr, piesakot un/vai izvērtējot konkrētus vēja parku

projektus, būtu nepieciešams izvērtēt kumulatīvās (t.sk.

pārrobežu) ietekmes uz vidi. Piedāvātie elektropārvades

starpsavienojumi no Kolkas un Ventspils var tikt savienoti ar

Igaunijas elektropārvades sistēmu un plānotajiem vēja parkiem

Igaunijas jūras ūdeņos.

Zivsaimniecība - Latvijas JP iedāvātie risinājumi ir

saskanīgi ar Igaunijas zivsaimniecības interesēm.

Akvakultūra - Igaunijas JP risinājumi Pērnavas rajonam

saskan ar Latvijas JP un pieļauj akvakultūras attīstību Rīgas

līcī tikai gadījumos, ja tā nerada negatīvu ietekmi vai risku

jūras ekosistēmai, zivju populācijām un zivsaimniecībai

(piemēram, eitrofikācijas slodzes palielināšanos, invazīvo sugu

izplatīšanos) - akvakultūrai jābūt "barības vielu negatīvai

vai neitrālai".4

Derīgo izrakteņu izpēte un ieguvē jūrā - Latvijas JP

licenču laukumi ogļūdeņražu meklēšanai un ogļūdeņražu izpētei un

ieguvei atrodas ievērojamā attālumā no Igaunijas ūdeņiem, tāpēc

tiešās ietekmes uz Igaunijas interesēm un vidi nav. Tomēr

saistībā ar potenciālo ogļūdeņražu ieguvi, Igaunija, līdzīgi kā

Latvija, ir ieinteresēta iespējamo risku (naftas piesārņojums,

avārijas) un ietekmes uz Baltijas jūras ekosistēmu rūpīga

pārvaldība un novēršana.

Tūrisms - Igaunijas JP Pērnavas rajonam paredz

piekrastes tūrisma attīstību, ieviešot jaunus rekreācijas

pakalpojumus, t.sk. laivu piestātņu un jahtu ostu tīklu burāšanai

gar krastu. Šajā jomā valstīm ir kopīgas intereses.

1 Visaptverošs Lietuvas Republikas plāns (ar

papildinošo sadaļu - Jūras teritorijas, kuru apstiprināja

11.06.2015. gadā, rezolūcija No XII-1781;

http://www.am.lt/VI/index.php#r/1829

2 Baltijas jūras plāna projekts (viens no trijiem

plāniem (vēl divi - Botnijas līča un Skagerakk un Kattegat)

publiskots 09.07.2018.). Pieejams:

https://www.havochvatten.se/en/swam/eu--international/marine-spatial-planning/consultation.html

3 Plāns jūras teritorijai, kas robežojas ar

Pērnavas apgabalu (apstiprināts 17.04.2017. lēmums nr.

1-1/17/152) http://parnumeri.hendrikson.ee/

4 Tas nozīmē, ka akvakultūrai jāpatērē barības

vielas no jūras; vidē novadītajām barības vielām jābūt mazāk

nekā uzņemtajām

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce