3. pantsnoteic, ka katrai piekrastes valstij ir tiesības noteikt

noteic, ka katrai piekrastes valstij ir tiesības noteikt

1savas TJ platumu līdz robežai, kas nepārsniedz 12 jūras jūdzes,

2to mērot no "bāzes līnijām".

3Pieņemot UNCLOS, TJ platums bija viens no visstrīdīgākajiem

4jautājumiem. Nolūkā noteikt TJ robežu, visattālāk jūrā esošās

5pastāvīgās ostu būves, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļa, tiek

6uzskatītas par krasta sastāvdaļu. Piekrastes iekārtas un

7mākslīgās salas netiek uzskatītas par pastāvīgām ostas būvēm.

8Piekrastes valstij pār tās TJ ir turpmāk minētās tiesības:

91. Ekskluzīvas tiesības zvejot un izmantot teritoriālās jūras

10dibenu un dzīles;

112. Suverēnas tiesības uz gaisa telpu virs teritoriālās jūras

12(pretēji kuģiem, gaisa kuģiem nav miermīlīgas caurbraukšanas

13tiesību);

143. Piekrastes valsts kuģiem ir ekskluzīvas tiesības pārvadāt

15preces un pasažierus no vienas piekrastes valsts daļas uz citu

16(kabotāža);

174. Ja kara laikā piekrastes valsts ir neitrāla, karojošās

18valstis piekrastes valsts TJ nedrīkst uzsākt kauju vai sagrābt

19tirdzniecības kuģus;

205. Piekrastes valstij ir tiesības pieņemt ārvalstu kuģiem

21saistošus noteikumus par navigāciju, veselību, muitas nodevām un

22imigrāciju;

236. Piekrastes valstij noteiktos gadījumos ir tiesības aizturēt

24kuģus, kuru caurbraukšana nav miermīlīga rakstura, ierobežot

25ārvalstu kuģu satiksmi TJ, ja tas nepieciešams valsts drošībai un

26mācībām, tirdzniecības kuģus, kuri izmanto miermīlīgas

27caurbraukšanas tiesības, un uz to klāja esošās personas, kā arī

28izraidīt kara kuģus, kas pārkāpj piekrastes valsts normatīvo aktu

29nosacījumus.

30Latvijai ir suverēnās tiesības uz Latvijas kontinentālā šelfa

31un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpēti un tur esošo dabas

32resursu izmantošanu, kā arī ekskluzīvas tiesības veidot būves un

33mākslīgās salas, un ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz jūras

34vides aizsardzību un saglabāšanu, jūras zinātnisko izpēti

35ES un nacionālie

36plānošanas dokumenti un normatīvais regulējums

37Eiropas jūras vide cieš no dažādas ietekmes, kas pasliktina

38jūras ekosistēmas stāvokli, tādēļ ES ir pieņēmusi Eiropas

39Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17.

40jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides

41politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (turpmāk -

42Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Tā paredz vienotu sistēmu un

43mērķus kaitīgo cilvēka darbību novēršanai un jūras vides

44aizsardzībai un saglabāšanai.

45Jūras stratēģijas pamatdirektīvā ir noteiktas minimālās

46prasības visām ES valstīm - izstrādāt stratēģijas, lai aizsargātu

47jūras ekosistēmu un nodrošinātu, ka ar jūras vidi saistītās

48darbības ir ilgtspējīgas. Tā ļauj nodrošināt sadarbību jūras

49reģionos (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Baltijas jūra,

50Vidusjūra un Melnā jūra) reģionālo konvenciju ietvaros, piemēram,

51Helsinku konvencija9 Baltijas jūrai. Šīs programmas

52ietver pasākumus kopīgu mērķu sasniegšanai nolūkā līdz 2020.

53gadam panākt "labu vides stāvokli". Termins "labs

54vides stāvoklis" attiecas uz daudzveidīgiem un dinamiskiem

55okeāniem un jūrām, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas.

56Mērķis ir nodrošināt, ka jūras vide tiek saglabāta pašreizējai

57un turpmākajām paaudzēm. Jūras stratēģijas pamatdirektīva palīdz

58arī izveidot vienotu aizsargājamu jūras teritoriju tīklu un

59uzsākt dialogu ar valstīm ārpus ES. ES valstīm ir jānovērtē savu

60jūras ūdeņu vides stāvoklis un cilvēku darbības ietekme (tostarp

61jāveic sociālā un ekonomiskā analīze). Valstīm, kuras strādā

62vienā jūras reģionā, savas darbības ir jāsaskaņo. Jūras

63stratēģijas pamatdirektīva Latvijas tiesību aktos ir pārņemta ar

64Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu.

652014. gada 17. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un

66Eiropas Padomes direktīva ar ko izveido jūras telpiskās

67plānošanas satvaru (2014/89/ES) (turpmāk - direktīva 2014/89/ES).

68Direktīva 2014/89/ES ir vērsta uz jūras telpisko plānojumu

69saskaņošanu, saglabājot katras dalībvalsts rīcības brīvību jūrā

70veikto darbību plānošanā. Direktīvā 2014/89/ES definēti šādi

71jūras plānošanas mērķi:

721) izveidojot un īstenojot jūras telpisko plānošanu,

73dalībvalstis apsver ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, lai

74atbalstītu jūrlietu nozaru ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi,

75piemērojot ekosistēmas pieeju10 un veicinātu attiecīgo

76darbību un izmantošanas veidu līdzāspastāvēšanu;

772) ar jūras telpiskajiem plānojumiem dalībvalstis tiecas dot

78ieguldījumu jūras enerģētikas nozaru, jūras transporta,

79zvejniecības un akvakultūras nozaru ilgtspējīgai attīstībai, kā

80arī vides saglabāšanai, aizsardzībai un uzlabošanai, tostarp

81noturībai pret klimata pārmaiņu ietekmi. Dalībvalstis turklāt var

82īstenot citus mērķus, piemēram, ilgtspējīga tūrisma veicināšanu

83un izejvielu ilgtspējīgu ieguvi.

84Direktīvas 2014/89/ES preambula nosaka: "Jūras telpiskās

85plānošanas galvenais mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu attīstību un

86apzināt iespējas jūras telpu izmantot dažādām jūras izmantošanas

87vajadzībām, kā arī pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un

88konfliktus jūras teritorijās. Jūras telpiskās plānošanas mērķis

89ir arī apzināt un sekmēt daudzfunkcionālu izmantošanu, kas būtu

90saskaņā ar attiecīgo valstu politiku un tiesību aktiem. Lai

91sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka

92plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāts

93visaptverošs plānojums, kurā noteikti dažādi jūras telpas

94izmantojumi un ņemtas vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa

95izmaiņas."

96Latvijā ES direktīva ir pārņemta nacionālajā tiesību sistēmā

97ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu (spēkā no

9801.12.2011.) un MK 2012. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 740

99"Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības

100kārtība".

101Saskaņā ar to JP visām ES dalībvalstīm ir jāizstrādā ne vēlāk

102kā līdz 2021. gada 31. martam.

103JP izvērtē un definē nozaru intereses jūrā. Tā uzdevums ir

104radīt ietvaru vides un citu tautsaimniecības nozaru interešu

105sabalansēšanai, kas veicinātu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu,

106radītu noteiktību potenciālām investīcijām, mazinātu nozaru

107konfliktus nākotnē. Ekosistēmas pieeja ir viens no

108pamatprincipiem ar kura palīdzību, izmantojot labākos pieejamos

109datus un informāciju, var panākt risinājumus dažādu nozaru

110aktivitāšu līdzāspastāvēšanai jūrā. JP izvērtē un sniedz

111priekšlikumus ar jūru funkcionāli saistītās sauszemes daļas

112izmantošanai, ņemot vērā ne tikai valsts un nozaru, bet arī

113pašvaldību intereses.

114Ar stratēģiju "Eiropa 2020: Eiropas Savienības

115stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai" ES tiecas līdz

1162020. gadam kļūt par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku.

117Jūras telpiskās plānošanas direktīvai ir būtiska loma ES vēlmē

118attīstīt Eiropas Jūras nozaru ekonomiku.

119ES SBJR ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas

120makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa

121pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver

122astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā - Dāniju,

123Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un

124Zviedriju.

125Kopš 2012. gada ir definēti vispārējie ES SBJR mērķi. Uzmanība

126pievērsta trīs galvenajiem mērķiem: aizsargāt jūras vidi;

127nodrošināt starpreģionālas saites, tajā esošo valstu enerģijas un

128transporta sistēmas padarot savstarpēji savienotākas; vairot

129labklājību, novēršot šķēršļus Baltijas reģiona vietējā tirgū,

130attīstot kopīgu ekonomikas, kultūras un tūrisma

131pamatnodrošinājumu un veicinot inovāciju saskaņā ar Kopīgo

132Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS).

133ES SBJR trīs mērķi ir sadalīti dažādos rīcības veidos, kas

134politikas jomās un horizontālās aktivitātēs tiek īstenotas kā

135makroreģionāla rīcība. Īpaši uzsverama ir horizontālā

136aktivitāte "Telpiskā plānošana", kuras mērķis ir

137sagatavot un ieviest jūras telpiskos plānus, kuri ir saskaņoti

138pāri robežām un kuros ir ievērota ekosistēmas pieeja. Tādējādi

139īstenotās rīcības ietekmē visu teritoriju ārpus iesaistīto valstu

140robežām.

141"ES stratēģija jūras un jūrniecības nozaru

142ilgtspējīgai izaugsmei. Zilā izaugsme" (turpmāk -Jūras

143nozaru izaugsmes stratēģija)11 ir ES ilgtermiņa

144stratēģija okeānu un jūru potenciāla izmantošanai. Ar Jūras

145nozaru izaugsmes stratēģiju tika uzsākta ES stratēģijas

146jūrniecības nozarei īstenošana. Tās pieņemšana ir jūrniecības

147nozares ieguldījums "Eiropa 2020" Stratēģijas gudrai,

148ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā. Jūras

149nozaru izaugsmes stratēģijas pamatā ir Komisijas integrētā

150jūrlietu politika12, kuras īstenošana tika uzsākta

1512007. gadā, un tā ir vērsta uz jūras un jūrniecības nozaru (jūras

152nozaru ekonomikas) potenciālu sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā

153ekonomikas atlabšanā ES un jo īpaši palīdzēt izveidot jaunas

154darbavietas un sekmēt inovāciju un ilgtspējīgu attīstību.

155Jūras nozaru stratēģijā ir noteiktas piecas jomas ar augstu

156darbavietu izveides un izaugsmes potenciālu: akvakultūra (zivju

157un gliemju audzēšana), tūrisms, jūras biotehnoloģija, okeānu

158enerģija un jūras derīgo izrakteņu ieguve.

159"Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības

160koncepcijā" (apstiprināta ar MK 2009. gada 15.

161jūlijarīkojumu Nr. 474) norādīts, ka jūras plānošanas jautājumi

162ir jāievieš normatīvajos aktos, ar mērķi saskaņoti risināt dažādu

163nozaru intereses un arī iespējamos konfliktus jūrā, kā arī pildīt

164starptautiskās, īpaši ES un Baltijas jūras reģiona mēroga

165aktivitātes un saistības.

166Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.

167gadam (pieņemta Latvijas Republikas Saeimā 2010. gada 10.

168jūnijā), definēta jūras plānošanas loma saskaņotas un

169ilgtspējīgas piekrastes un jūras akvatorijas izmantošanas

170nodrošināšanā.

171Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (spēkā

172no 2010. gada 18. novembra) definē jūras telpisko plānošanu kā

173ilgtermiņa attīstības plānošanas procesu, kas vērsts uz jūras

174vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu

175pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas

176attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. Ar šo

177likumu tiek paredzēta JP loma atļauju izdošanai jūrā pēc tā

178apstiprināšanas.

179Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam JP

180ir nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas

181dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā

182funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

183Lai noteiktu jūras telpiskajā plānošanā iesaistāmās

184institūcijas un to sniedzamo informāciju, kā arī iespējamā JP

185saturu un izstrādes gaitu, tika sagatavots Informatīvais ziņojums

186"Par kompetenču sadalījumu starp institūcijām jūras

187telpiskajā plānošanā" (pieņemts MK 2012. gada 10.

188aprīlī).

189Uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma pamata izdoti MK

1902012. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 740 "Jūras plānojuma

191izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība", kas

192nosaka detalizētākas prasības JP izstrādes procesam un

193saturam.

194Pašvaldību kompetenci jūras plānošanā nosaka Zemes

195pārvaldības likuma (spēkā no 01.01.2015.) 15. pants, kas

196ievieš terminu jūras piekrastes josla. Šī teritorija sastāv no

197jūras piekrastes ūdeņiem un sauszemes daļas13. Jūras

198piekrastes ūdeņi ir akvatorija divu kilometru platumā no jūras

199krasta līnijas. Likums nosaka, ka vietējā pašvaldība ir valdītājs

200tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes

201ūdeņiem.

202Baltijas jūras piekraste ir noteikta kā viena no nacionālo

203interešu telpām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana

204jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. JP ir viens no

205instrumentiem, lai piepildītu jūras izmantošanas ilgtermiņa

206redzējumu, kura pamatā ir izpratne par jūru kā vienotu telpu, kur

207viss ir savstarpēji saistīts. JP definē valsts intereses jūrā,

208lai pašām valsts un pašvaldību institūcijām būtu skaidrāks

209redzējums un konsekventāki lēmumi, piemēram, paredz, ka kuģošana

210ir prioritāra jūras izmantošana un vienlaikus norāda uz vietām,

211kur attīstīt jaunas nozares. Tas ir pamats būtisku

212tautsaimniecības nozaru attīstībai un investīciju piesaistei un

213tiesiskās vides pārskatāmībai.

2142. Plānojuma izstrādāšanas principi

215un metodoloģija

216JP izstrādāšana balstās uz Teritorijas attīstības plānošanas

217likumā, ES JP direktīvā (2014/89/ES) un HELCOM-VASAB 2010. gadā

218pieņemtajiem JP principiem.

219JP gala redakcija izstrādāta par pamatu ņemot: JP

2201.redakciju14 un ES finansētos projektus:

221"Virzība uz saskaņotību un pārrobežu risinājumiem Baltijas

222jūras telpiskajos plānojumos - BalticSCOPE"15 un

223"Saskaņota lineārā infrastruktūra Baltijas jūras telpiskajos

224plānojumos (BalticLINes)"16.

225Jūras plānošanas process balstās uz šādiem nosacījumiem:

226▫ Jūras telpas izmantošanai jānodrošina vides stāvokļa un

227ekoloģisko parametru nepasliktināšanu un ekosistēmas spēju

228pielāgoties izmaiņām, kā arī radot labvēlīgus apstākļus vides

229stāvokļa un jūras resursu kvalitātes uzlabošanai;

230▫ Jānodrošina esošo, tradicionāli izveidojušos, jūras

231izmantošanas veidu pastāvēšana, kas jau aizņem noteiktu jūras

232telpas daļu un tādējādi ietekmē un rada nosacījumus jaunu

233saimnieciskās darbības veidu izvietošanai jūrā;

234▫ Jāveicina esošo saimniecisko darbību attīstība un jārada

235apstākļi jaunu jūras lietojuma veidu ienākšanai;

236▫ Lēmumi par jaunu jūras resursu un telpas izmantošanas veidu

237ieviešanu jābalsta uz pētījumiem par to tehnoloģisko un

238ekonomisko pamatotību, ietekmi uz vidi un jūras ekosistēmu, kā

239arī izvērtējot atbilstību nacionālās politikas mērķiem un

240prioritātēm.

241JP izstrādāts izmantojot jaunāko zinātniskos pētījumu datus

242par jūras vides stāvokli, dabas vērtībām un saimniecisko

243izmantošanu, kā arī veikta papildus datu analīze un jaunu

244telpisko datu kopu izstrāde (piemēram, par zivju sugu izplatību

245un nozveju, jūras nogulumu un bentisko biotopu izplatību,

246ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu u.c.).

247Balstoties uz piesardzības principu, pieejamie telpiskie dati

248par dabas vērtību izplatību tika izmantoti, izvēloties piemērotās

249vietas saimnieciskām darbībām, izvairoties no vietām, kur tās

250varētu radīt būtisku kaitējumu.

251JP izstrādes sākuma posmā tika izstrādāti četri alternatīvie

252scenāriji un to ietekme novērtēta pēc izvēlētajiem vides,

253sociālajiem, ekonomiskajiem, klimata pārmaiņu un pārrobežu

254konteksta kritērijiem, kā arī attiecībā uz sugu, biotopu un

255ekosistēmu pakalpojumu izplatību. Novērtējuma rezultāti

256izmantoti, izstrādājot optimālo jūras atļautās izmantošanas

257risinājumu.

258Veikts ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma raksturojums, kā

259arī ekosistēmu pakalpojumu biofizikālā kartēšana, balstoties uz

260pieejamajiem telpiskajiem datiem un ekspertu zināšanām.

261Ekosistēmu pakalpojumu kartes izmantotas alternatīvo scenāriju un

262optimālā jūras izmantošanas risinājuma ietekmju izvērtēšanai.

263Cilvēka darbību ietekme uz dažādām jūras ekosistēmas

264komponentēm izvērtēta, izmantojot ietekmju matricu (skatīt 2.

265pielikumu). Novērtējuma rezultāti izmantotie scenāriju un

266optimālā jūras izmantošanas risinājuma telpisko ietekmju

267kartēšanā. Saimnieciskās darbības un vides mijiedarbības

268apspriestas iesaistīto pušu un ekspertu sanāksmēs, kā rezultātā

269formulēti jūras izmantošanas kritēriji.

270Visas ieinteresētās puses aktīvi tika iesaistītas JP izstrādē,

271sākot jau ar plānojuma darba uzdevuma definēšanu. Organizētas

272sanāksmes un konsultācijas ar dažādām ieinteresēto pušu grupām,

273tās iesaistot stratēģisko mērķu un ilgtermiņa redzējuma

274formulēšanā, scenāriju izvērtēšanā17, jūras

275izmantošanas kritēriju noteikšanā un optimālā jūras izmantošanas

276risinājuma komentēšanā.

277Veiktas arī pārrobežu konsultācijas18 ar Lietuvas,

278Igaunijas un Zviedrijas ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Risinājumi

279Baltijas jūras reģiona attīstības kontekstā ir izvērtēti,

280izmantojot kritērijus, kas balstīti uz ES SBJR minētājām

281prioritārajām jomām jūras ekosistēmas sniegto produktu un

282pakalpojumu ekonomiskā potenciāla realizēšanai. Piedāvātie

283kritēriji ir vērsti uz vienotas pieejas veidošanu starp Baltijas

284jūras reģiona valstīm, veicinot pārrobežu sadarbību iedzīvotāju

285labklājības celšanai, kas ir atkarīga no ilgtspējīgas vides

286resursu izmantošanas, kā arī uzsverot reģiona izaugsmei būtiskos

287ekonomiskos faktorus, drošību un Baltijas jūras ekoloģisko

288stāvokli.

289Piedāvātie kritēriji vienotai Baltijas jūras reģiona

290attīstībai ietver:

291• Izmantošanas veidu nepārtrauktību attiecībā uz kuģu

292ceļiem un infrastruktūras koridoriem;

293• Ekoloģisko līdzsvaru, ko nodrošina aizsargājamo

294teritoriju tīkls, "zilo koridoru" saglabāšana sugu

295migrācijas nodrošināšanai, zivsaimniecības politiku un

296akvakultūras attīstības iespējas;

297• Reģiona atraktivitāti, ko nodrošina jahtu un atpūtas

298laivu piestātņu un ostu tīkls un burāšanas iespējas gar krastu,

299atraktīvus tūrisma pakalpojumus un zemūdens kultūras mantojuma

300apskates iespējas;

301• Drošību, kas balstīta uz valsts aizsardzībai

302atbilstošām militāro apmācību un operāciju iespējām, kā arī AER

303nozares attīstības;

304• Ekonomisko potenciālu, kas balstīts uz ostu attīstību

305un ar jūrlietām saistītās uzņēmējdarbībās veicināšanu.

306Latvijas JP ir nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, un tā

307izstrāde ir sasaistīta ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu

308Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

309līdz 2030. gadam. Lai gan vietējām pašvaldībām ir tiesības plānot

310tām pieguļošo jūras teritoriju līdz 2 km no krasta, tām ir jāņem

311vērā JP definētie izmantošanas risinājumi.

312JP definētie pasākumi ietver nepieciešamos pētījumus par jūras

313ekosistēmas stāvokli un dabas vērtību un resursu izplatību, kā

314arī jūras resursu izmantošanas iespējām. Ir piedāvāti kritēriji

315plānojuma īstenošanas monitoringam.

316JP izstrādes, ieinteresēto pušu iesaistes, ar jūras plānošanu

317saistīto projektu un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma

318norises pārskats shematiskā veidā attēlots 1. attēlā.

3191. attēls. Latvijas JP izstrādes

320gaita

3213. Esošās situācijas

322raksturojums

3233.1. Baltijas jūras un jūrai

324pieguļošās teritorijas vispārīgs raksturojums

325Baltijas jūra, tajā skaitā Latvijas TJ, ir unikāla Latvijas un

326visa Baltijas jūras reģiona vērtība, kurā saskaras daudzu

327tautsaimniecības nozaru, dabas un valsts aizsardzības

328intereses.

329Tās ekosistēma ir ļoti jutīga, un 2005. gadā Starptautiskā

330jūrniecības organizācija ir atzinusi Baltijas jūru par īpaši

331jutīgu jūras teritoriju (PSSA - particularly sensitive sea

332area)19. Baltijas jūra ir īpaši jutīga pret slodzi

333uz vidi, jo tā ir noslēgta un ar salīdzinoši nelielu bioloģisko

334daudzveidību, turklāt garā ziemas sezona ierobežo tās

335produktivitāti un iesāļais ūdens rada apgrūtinātus apstākļus gan

336sālsūdens, gan saldūdens organismiem. Sakarā ar tās ierobežoto

337ūdensapmaiņu ar citām jūrām, barības vielu un citu vielu ieplūdes

338akumulējas Baltijas jūrā un sadalās ļoti

339lēnām.20Slodzi uz jūras vidi rada tās sateces baseinā

340dzīvojošo un strādājošo 85 miljonu20 cilvēku darbība.

341Tipiskie slodzes veidi ir eitrofikācija21,

342piesārņojums, jūru piesārņojošie atkritumi, invazīvās sugas,

343zemūdens troksnis, zvejniecība un dzīvotņu izzušana.20

344Arī Latvijas piekrastē ir koncentrējusies ievērojama daļa

345Latvijas iedzīvotāju - pagastos un pilsētās, kas robežojas ar

346jūru un aizņem apmēram 6% no Latvijas teritorijas, 2018. gada

347sākumu bija deklarējušies 922 402 iedzīvotāju jeb 43,7% no valsts

348iedzīvotāju kopskaita, tanī skaitā 41,4% no kopējā iedzīvotāju

349skaita dzīvo četrās republikas pilsētās - Rīgā, Liepājā, Jūrmalā

350un Ventspilī22. Kopumā Latvijas piekrastē (vairumā

351piekrastes pagastu un pilsētu) notiek iedzīvotāju skaita

352samazināšanās un 5 gadu laikā no 2013. gada līdz 2018. gadam

353iedzīvotāju skaits kopumā ir sarucis par 4 537 iedzīvotājiem jeb

3540,5%23.

3553.2. Baltijas jūras akvatorija

356iedalījums

357Latvijā TJ režīmu regulē Latvijas Republikas valsts robežas

358likums.24 Latvijas TJ sniedzas 12 jūras jūdžu (22,2

359km) platumā, skaitot no bāzes līnijas. Tās ārējā robeža ir

360nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša

361vertikāla virsma, kas Latvijas ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un

362gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas

363EEZ25 (skatīt 2. attēlu).

364Kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu Latvijā

365regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības

366likuma26 3. pants, kas nosaka, ka Latvijas

367kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un dzīles zemūdens

368rajonos, kas ir Latvijas sauszemes teritorijas dabiskais

369turpinājums, atrodas tūlīt aiz Latvijas TJ robežām. Savukārt

370Latvijas ekskluzīvā ekonomiskā zona ir Baltijas jūras teritorija,

371kas arī atrodas tūlīt aiz Latvijas TJ robežām (skatīt 2. attēlu).

372Pēc Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktā, abas

373teritorijas sniedzas līdz jūras robežām, kuras Latvija noteikusi

374starptautiskajos līgumos ar Igauniju, Lietuvu un Zviedriju. Kopš

375Latvijas neatkarības atjaunošanas jūras robežlīgumi ir noslēgti

376un ir spēkā ar Igauniju un par Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas

377kopīgo jūras robežas punktu.

3782. attēls. Latvijas jūras telpas

379iedalījums

380Baltijas jūras Latvijas EEZ un Rīgas līča gultnes zemkvartāra

381virsma atrodas no dažiem metriem z.j.l. atsevišķu iecirkņu krastu

382tuvumā līdz aptuveni 100-120 m z.j.l. lokālajā depresijā Roņu

383salas tuvumā, 160-170 m z.j.l. Gotlandes ieplakas austrumu nogāzē

384un pat vēl dziļāk uz rietumiem no Liepājas.

385Ziemā ūdens temperatūra tā virskārtā ir tuvu nullei. Ūdens

386virskārtas absolūtās minimālās temperatūras Rīgas līcī ir no -

3870,18°C līdz - 0, 45 ° C, bet jūrā no - 0,4 ° C līdz - 0,6 ° C.

388Ūdens sāk iesilt aprīlī (reizēm arī martā). Mēneša vidējā ūdens

389temperatūra lielākās vērtības sasniedz jūlijā, un tās ir

390+16°C..+18 ° C. Virskārtas ūdens temperatūras maksimums parasti

391ir sasniegts divas nedēļas vēlāk par gaisa temperatūras

392maksimumu. Ūdens absolūtās maksimālās temperatūras virskārtā

393Rīgas līcī var sasniegt +26°C - +28°C, parasti jūlijā, bet

394Baltijas jūras piekrastē (Liepājā) - augustā. Ūdens atdzišana

395sākas augusta beigās un turpinās līdz decembra pirmajai dekādei,

396sasniedzot+ 1° C - +3 °C.

397Ledus veidošanās Rīgas līcī parasti visintensīvāk sākās

398februārī, kas veicina līča aizsalšanu un ietekmē līča ostu

399darbību. Mērenās ziemās ap februāra beigām Rīgas līča piekrastes

400ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir klāts ar nekustīgu ledu. Bargās

401ziemās viss Rīgas līča akvatorijs ir klāts ar ledu jau janvāra

402vidū, bet maigās ziemās līcis neaizsalst. Atklātās Baltijas jūras

403daļā parasti ziemās pastāvīga ledus sega neveidojās.

404Baltijas jūras ūdens sāļums Latvijas jūras ūdeņos ir laikā un

405telpā mainīgs, vidējais ūdens virsmas sāļums Baltijas jūras

406atklātajā daļā ir 7-8 promiles27 un Rīgas līcī vidēji

4075 promiles28. Valdošie vēja virzieni ir rietumu,

408dienvidrietumu un dienvidu puses vēji un ilggadīgais vidējais

409piezemes vēja ātrums piekrastē ir no 3,4-4,6 m/s29,

410vidējais vēja ātrums jūrā ir lielāks. Sanešu plūsmas jūrā ir

411salīdzinoši maz pētītas, bet pēc V. Ulsta 1998. gada

412monogrāfijas30 datiem, smilšu saneši tiek pārvietoti

413gar krastu no rietumiem (Lietuvas) uz ziemeļaustrumiem

414(Igauniju), izņemot krasta posmu no Saulkrastiem līdz Ķurmjragam,

415kur šīs plūsmas ir pretējā virzienā.

416Latvijas krasta līnijas garums ir aptuveni 496 km Baltijas

417jūras krastā no Lietuvas robežas līdz Kolkas ragam lēzenie

418akumulatīvie krasti ir 47% un stāvkrasti 33% no krasta līnijas

419garuma. Rīgas jūras līča krastā lēzenie akumulatīvie krasti ir

42058% un stāvkrasti 23% no kopējās krasta līnijas garuma.

4213.3. Jūras transports

422Jūras transporta

423loma ES, Baltijas jūras reģionā un Latvijā

424Jūras transports ir nozīmīgākais transporta veids ES ārējās

425tirdzniecības nodrošināšanai, apkalpojot gandrīz 90% ārējās

426tirdzniecības31. Latvijas (un arī Igaunijas un

427Lietuvas) ostas ir nozīmīgs starptautisko piegāžu ķēžu elements

428ES ārējai tirdzniecībai. Tāpat Latvijas ostas ir arī nozīmīgs

429Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ārējās tirdzniecības, jo

430īpaši eksporta, piegāžu ķēdes elements ar pārējo pasauli (skatīt

4313. attēlu).

4323. attēls. Nozīmīgāko A-R

433transporta koridora valstu ārējās tirdzniecības saites ar ES

4342015, miljonos tonnu

435(Avots: Eurostat)

436Baltijas jūra ir viens no attīstītākajiem reģioniem Eiropā

437tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumos

438(short-sea-shipping) ar 22% īpatsvaru pēc pārvadāto kravu

439tonnāžas. No 2006. - gada līdz 2016. gadam ES tuvsatiksmes jūras

440kravu pārvadājumi ir pieauguši par 1,1% (tikai 2016. gadā

441pārsniedzot 2008. gada apjomu).32 Lielākais pieaugums

442tiek gaidīts konteineru (gada pieaugums par

4434,4%)pārvadājumiem.33 un tuvsatiksmes konteineru

444pārvadājumu apjoms ES 2016. gadā salīdzinot ar 2015. gadu

445palielinājies par 9,8% un ievērojami pārsniedzot 2009. gada

446apjomus, kas liecina par konteineru kravu nozīmes

447pieaugumu.34

448Tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumi veido, aptuveni, 85% no

449Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma (2016. gadā)35.

450Pēc Eurostat datiem 2016. gadā Latvijas ostas nodrošinājušas

451tuvsatiksmes jūras kravu pārvadājumos kravu apgrozību 50,1

452miljonus tonnu, kas ir relatīvi straujākais kravu pārvadājumu

453kritums ES par (-10,%)36, kas saistāms ar Krievijas

454transporta politiku - novirzīt Krievijas kravas uz savām

455ostām.

456Globālās

457attīstības tendences, kas ietekmē kuģniecību

458Līdz 2016. gadam globālā mērogā jūras kravu pārvadājumu

459jomā apgrozījuma pieaugums kuģniecības nozarē ir samazinājies

460un nozare atkopjas pēc 2016. gadā pārdzīvotajām

461grūtībām.37 Pasaules kuģniecības nozarē šobrīd ir

462vērojamas nesaudzīgas cīņas pazīmes, kas saistītas ar kuģu

463lielo ietilpību un to skaitu. Neskatoties uz to, ilgtermiņa

464prognozes paredz, ka līdz 2050. gadam starptautiskajā kuģniecībā

465turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums (vidēji 3,3%

466apmērā)38 Vienlaikus novērojama pārvadātāju tirgus

467koncentrācija gan globālā gan ES mērogā, samazinoties

468pārvadātāju skaitam, un tas samazina iespējas šajos tirgos iekļūt

469jauniem pārvadātājiem.39 Jūras kuģniecības

470pieprasījuma pusē kopš 1980. gada pasaules reģionu ekonomiskajā

471attīstībā ir notikusi pāreja no bipolāras pasaules (Eiropa un

472Ziemeļamerika) uz trim poliem, ietverot Austrumāziju.

473Tirdzniecības attiecības starp ES un Ķīnu, kas sākās kā importa

474attiecības, tagad kļūst sabalansētākas, ja ņem vērā, ka pēdējo 15

475gadu laikā eksporta apjoms no ES uz Ķīnu ir palielinājies

476straujāk nekā importa apjoms (attiecībā pieci pret

477trīs).40 Pastāv globāla tendence vairāk kravu veidu

478iekraut konteineros41, un jūras kravu pārvadājumos

479IMO ir apņēmusies ierobežot kuģošanas ātrumu kuģu ceļos, lai

480sasniegtu IMO uzstādītos CO2 emisiju samazināšanas

481mērķus 2030. gadam42 un izmantot arvien efektīvākus

482konteinerkuģus, tas prasa ne vien kravu apjoma pienācīgu

483koncentrāciju, bet arī pilnīgu transporta ķēdes integrāciju, kas

484bez paša pārvadājuma pakalpojuma ietver arī palīgpakalpojumus un

485zemes transportu no ostas uz iekšzemi.43 Ekonomiskiem

486mērķiem tiek plašāk ieviestas arī jaunas kuģu

487tehnoloģijas, nākotnei nozīmīgākās ir kuģu izmēra pieaugums,

488bezapkalpes kuģi, kā arī ekoloģiski kuģi un alternatīvi

489dzinēji.44 Pastāv kravas specializācijas

490tendence starp dažādām ostām, un tas palielina ostu

491efektivitāti un produktivitāti. Sadarbība un partnerība ostu

492starpā viena reģiona robežās (abpusēji izdevīga jeb

493win-win stratēģija) ietver kravu specializāciju, lai gūtu

494apjoma radītus ietaupījumus.45

495Reģionālā analīze rāda, ka jūras kravu pārvadājumus Baltijas

496jūras reģionā ietekmē globālās kuģniecības tendences, kas

497piedzīvo īstermiņa un vidēja termiņa lejupslīdi. Tomēr ilgtermiņa

498prognozes līdz 2050. gadam gan starptautiskajiem, gan ES

499iekšējiem pārvadājumiem paredz pastāvīgu, lai gan mērenu,

500izaugsmi46.

501Saskaņā ar Baltijas ostu organizācijas prognozi, Baltijas

502jūras reģiona ostu kopējā kravu caurlaidspēja 2010.-2030. gadā

503pieaugs par 30% jeb 228 miljoniem tonnu (no 757,1 miljona tonnu

5042010. gadā līdz 984,8 miljoniem tonnu 2030. gadā). Aprēķināts, ka

505nozīmīgākais pieaugums būs vērojams konteineru

506segmentā.47 Esošie statistikas dati liecina, ka 2017.

507gadā salīdzinot ar 2016. gadu Latvijas ostās bijis apgrozījuma

508pieaugums konteineru kravām par 14,6% un Ro-Ro kravām par 13,7%,

509savukārt lejamkravām vērojams 13,2% kritums, un kopējais ostu

510apgrozījums samazinājies par 2%.48

511Ostas un

512kuģniecībai nozīmīgākie sauszemes infrastruktūras elementi

513Latvijas ostas, ostu industriālās teritorijas, autoceļi un

514dzelzceļi ir nozīmīgākie infrastruktūras elementi multimodālā

515piegādes ķēdē, kas nodrošina kuģniecības sasaisti ar sauszemes

516transportu.

517Latvijas ostas pēdējā desmitgadē piedzīvojušas vienu no

518straujākajiem pieaugumiem Baltijas jūras reģionā (pēc Krievijas,

519Lietuvas un Polijas ostām), sasniedzot gada vidējo pieaugumu CAGR

5201,9 % (skatīt 4. attēlu). Latvijas lielākās ostas - Rīga,

521Ventspils un Liepāja veido 98 % no visa Latvijas ostu kravu

522apgrozījuma. Rīgas osta, Latvijas lielākā osta pēc kravu

523apgrozības, sasniegusi būtiski straujāku izaugsmi (CAGR 5,8%), un

5242016. gadā bija ES TOP 20 īso distanču jūras kravu pārvadājumu

525osta, ierindojoties 12. vietā pēc kravu apgrozījuma un 2. vietā

526pēc beramkravu apgrozījuma.49

5274. attēls. Baltijas jūras valstu

528ostu apgrozījums, miljonos tonnu (avots: Eurostat)

529Latvijas ostas ir specializējušās dažādu kravu veidu

530apkalpošanā (skatīt 1. tabulu). Mazās ostas galvenokārt apkalpo

531vietējos kravu nosūtītājus, veicinot Latvijas eksportu

532(kokmateriāli, t.sk. papīrmalka, šķelda, kūdra, celtniecības

533materiāli). Savukārt lielās ostas ir specializējušās

534starptautisku piegāžu ķēžu apkalpošanā (beramkravas, lejamkravas,

535ģenerālkravas, konteineri, Ro-Ro). Turklāt mazās ostas ir

536nozīmīgi reģionālās ekonomiskās aktivitātes centri, kas gan

537pieņem zvejas produktus, ganvasaras mēnešos veiksmīgi darbojas kā

538jahtu ostas, veicinot tūristu piesaisti Latvijā.

5391. tabula. Latvijas ostu

540specializācija50

541Osta

542Piestātņu garums,

543km

544Kuģa maksimālā

545iegrime pie piestātnes,

546Terminālu jauda,

547milj. t/gadā

548Kravu apgrozījums

5492018, milj. t

550TOP 3 kravu veidi

551vai specializācija

552Rīgas brīvosta

55320,0

55415,0

55563,2

55636,4

557Ogles, naftas produkti, konteineri

558Ventspils

559brīvosta

56011,0

56115,0

56280,0

56320,3

564Naftas

565produkti, ogles, Ro-Ro

566Liepājas osta

56710,0

56811,0

56912,0

5707,53

571Labība, Ro-ro, kokmateriāli

572Skultes

573osta

5740,8

5757,0

576n.d.

5770,99

578Kokmateriāli, šķelda, kūdra

579Mērsraga osta

5800,7

5816,5

582n.d.

5830,46

584Kokmateriāli, pārējās beramkravas,

585šķelda

586Salacgrīvas osta

5870,6

5885,6

589n.d.

5900,35

591Kokmateriāli, celtniecības materiāli, kūdra, šķelda

592Rojas osta

5930,8

5945,0

595n.d.

5960,07

597Kokmateriāli, zivis

598Engures

599osta

6000,4

6011,9

602n.d.

6030

604Jahtu

605tūrisms

606Pāvilostas osta

6070,7

6083,5

609n.d.

6100,0003

611Zivis

612Jūrmalas

613osta

6140,3

6153,5

6160

6170

618Jahtu

619tūrisms

620Latvijas ostu industriālās teritorijas ir nozīmīgs

621elements kravu piegādes loģistikas ķēdēs, nodrošinot kravu

622uzglabāšanas un palīgdarbības, kā arī piedāvājot ražošanas

623teritorijas tiešā jūras un maģistrālās sauszemes transporta

624infrastruktūras tuvumā. Lielākās teritorijas transporta un

625loģistikas palīgdarbību veikšanai un apstrādes rūpniecības

626attīstībai ir pieejamas Ventspilī (ostas sauszemes teritorija 2,4

627tūkst. ha), Rīgā (1,9 tūkst. ha) un Liepājā (0,4 tūkst.

628ha).51

629Autoceļi un dzelzceļi ir sauszemes transporta

630infrastruktūras elementi, kas nodrošina ostu sasaisti ar

631iekšzemi. Ņemot vērā Latvijas ārējās tirdzniecības saites un

632tranzītkravu plūsmu virzienus, nozīmīgākie sauszemes savienojumi

633ir TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla autoceļi un dzelzceļi,

634kas nodrošina savienojumus ar ostu iekšzemi Latvijā un aiz tās

635robežām (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, u.c.).

636Nozīmīgākais ostu savienojamības ar iekšzemes teritorijām

637transporta veids ir dzelzceļš. Autotransporta loma ir nozīmīgāka

638tieši mazajās ostās, kurām nav nodrošināts dzelzceļa

639pieslēgums52. Latvijas ostu darbības stratēģiskie

640virzieni kravu pārvadājumos galvenokārt ir saistīti ar Krievijas

641un citu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu resursu

642eksporta un importa vajadzībām. Naftas un ogļu kravas ir

643pieprasīts kurināmais gan Eiropā, gan Amerikā. Tomēr pieprasījums

644pēc akmeņoglēm ES samazinās, 2016. gadā ES akmeņogļu patēriņš

645salīdzinot ar 1990. gadu ir samazinājies par aptuveni

64650%53. Tāpat konteineru kravu pārvadājumiem ir globāls

647raksturs. Tāpēc šīs kravas galvenokārt ir saistītas ar galveno

648Baltijas jūras kuģošanas virzienu, izmantojot Dānijas ūdeņus.

649Baltijas jūras pārvadājumos savukārt būtiski ir kokmateriālu

650pārvadājumi no Latvijas ostām uz Skandināvijas ostām. Mazām ostām

651attiecīgi ir lielāka nozīme šajos kravu pārvadājumos.

652Regulāras kuģošanas līnijas no trim lielajām ostām pastāv

653prāmju satiksmei, kā arī Rīgas brīvosta ir noteikusi regulārās

654kuģošanas līnijas statusu konteineru, Ro-Ro pārvadājumiem, lai

655veicinātu šo kravu piesaisti.

656Saskaņā ar informāciju no AIS, Latvijas jūras ūdeņos

657intensīvākā kuģu satiksme ir maršrutā no Rīgas ostas virzienā uz

658Irbes šaurumu, Irbes šaurumā, kā arī jūras ūdeņos iepretim

659Ventspils ostai. 2016. gadā kuģošanas intensitāte ārpus

660intensīvās satiksmes maršrutiem ir zem 4400 kuģu. JP izstrādes

661laikā, balstoties uz intervijām ar Latvijas ostu pārstāvjiem,

662kuģošanas intensitātes informācija tika papildināta ar

663informāciju par Latvijas ostu attīstībai nozīmīgākajiem esošajiem

664un plānotajiem kuģošanas virzieniem dažādu kravu pārvadājumiem un

665telpiski ir attēlojami nozīmīgākie kuģošanas virzieni (skatīt 5.

666attēlu).

6675. attēls. Nozīmīgākie kuģošanas

668virzieni (atbilstoši intensīvāk izmantotajiem kuģošanas

669virzieniem un ostu priekšlikumiem)54

670Kuģošanas

671drošība

672Saskaņā ar UNCLOS 60. panta 4. punktu piekrastes valsts EEZ

673apkārt mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm drīkst, kur tas ir

674nepieciešams, izveidot saprātīgas drošības zonas, kurās tā var

675veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu gan kuģošanas

676drošību, gan arī mākslīgo salu, iekārtu un būvju drošību.

677Konvencijas tā paša panta 5. punkts nosaka, ka drošības zonu

678platumu nosaka, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos

679standartus. Šādas zonas tiek noteiktas tādā veidā, lai tās būtu

680samērīgas ar mākslīgo salu, iekārtu un būvju raksturu un

681funkcijām, un tās nepārsniedz 500 metru attālumu, kuru mēra no

682katra tās ārējās malas punkta, izņemot gadījumus, kad to atļauj

683vispārpieņemtie starptautiskie standarti vai to rekomendē

684kompetenta starptautiskā organizācija.

685Navigācijas institūts (the Nautical Institute) un

686Pasaules Okeāna Padome (World Ocean Council) 2013. gadā

687sagatavoja vadlīnijas par kuģošanu un jūras telpisko

688plānošanu55. Vadlīniju galvenais uzdevums skaidrot JP

689plānošanas procesu un navigācijas un kuģošanas ekspertu

690līdzdalības nepieciešamību un konkrētos uzdevumus. Dokumentā tiek

691akcentēti kuģošanas manevrēšanas iespējas gan parastos, gan

692ārkārtas gadījumos.

693Vadlīnijas iesaka vairākus kritērijus, kas būtu jāņem vērā

694JP:

695• Kuģu manevrēšanas standarts jeb apgriešanās aplis ir

696noteikts kā 6 kuģu garumi. Tā kā maksimālais kuģu garums varētu

697būt līdz 400m, tad apgriešanās apļa diametrs būtu 2,4 km.

698Attiecīgi mazāka izmēra kuģiem nepieciešamā telpa ir mazāka.

699Veicot manevru, kuģim nevajadzētu iekuģot 500m drošības zonā, kas

700noteikta ap stacionārām būvēm EEZ ūdeņos.

701• Bremzēšanas ceļa garums avārijas situācijā, kad nestrādā

702stūres iekārta. Lielajiem tankeriem tā var sasniegt pat 3km

703garumu.

704• Ņemot vērā kuģošanas intensitāti Ziemeļjūrā, tiek ieteikts

705plānot kuģu koridorus, kas dod apsteigšanas iespēju arī vienā

706virzienā kuģojošiem kuģiem. Attiecīgi tiek ieplānoti divi

707kuģošanas koridori vienā virzienā, katru 2 jūras jūdzes

708platu56.

709Jūras transporta attīstību un kuģu parametrus Baltijas jūrā

710ietekmē dabiskie apstākļi, kas nosaka navigācijas maršrutus un

711iespējas dažādos hidroloģiskos un laika apstākļos. Kuģi Baltijas

712jūrā var nokļūt, izmantojot Dānijas šaurumus vai Ķīles kanālu

713Vācijā, un to parametri ir galvenais limitējošais faktors

714Baltijas jūrā ienākošo kuģu parametru attīstībai nākotnē.

715Kuģu parametri, šķērsojot Ķīles kanālu, nedrīkst pārsniegt

71632,5m platumu, garums līdz 235m, iegrimes kritēriji ir noteikti

717atkarībā no kuģa garuma - no 7,0-9,5m.57 Kuģojot

718tranzītā Dānijas ūdeņos uz/no Baltijas jūras, lielo izmēru kuģi

719izmanto dziļūdens kuģošanas ceļu "Maršruts - T"

720(Route T), kas ved no Skāgenas (the Skaw) uz

721Gedseras ziemeļaustrumu rajonu. Maksimālais iespējamais dziļums

722šajā kuģošanas ceļā ir 17m, tomēr pie Gedseras smilšu migrācijas

723dēļ iespējamais dziļums ir 16,4m.58 Tāpēc pieļaujamā

724kuģu iegrime Dānijas šaurumos ir 15,4m.

725Ventspils ostas maksimālais dziļums (17,5 m59)

726atbilst lielo kuģu (Panamax, Baltmax vai Afromax) iegrimes

727dziļumam, kas ienāk Baltijas jūrā. Rīgas osta var apkalpot

728Panamax tipa kuģus, un Rīgas ostā maksimālā iegrime pie

729piestātnes ir līdz 15 m60. Savukārt Liepājas ostā

730maksimālā iegrime kuģiem ir 10,8 m61. Lielāko kuģu

731garums uz 2019. gada sākumu, kas var ienākt kādā no Latvijas

732ostām, ir 300 m.62

733Lai gan kuģu maksimālās iegrimes rādītāju nosaka Baltijas

734jūras batimetrija, kuģu garuma un platuma ierobežojumu, kā arī

735kravnesību nosaka ostu navigācijas rādītāji.

736Kuģošanas

737interešu attēlojums JP

738Kuģošanas drošībai un ostu attīstībai, JP ir noteiktas

739kuģošanai rezervētās zonas. Šīs zonas

740neietekmēs līdz šim piekopto jūrniecības praksi un

741Latvijas valsts saistības starptautiskajās konvencijās,

742piemēram, Latvijas ūdeņos noteikto kuģošanas brīvību.

743Kuģošanai rezervēto zonu platums ir noteikts ņemot vērā

744ostām nozīmīgākos kuģošanas virzienus un attīstības plānus

745ilgtermiņā63, kuģošanas intensitāti (AIS dati)

746un starptautiskās konsultācijas64, ir noteiktas

7473 platumu zonas:

7481) T1 - lielo ostu sasniedzamības

749nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums

750ir 6 jūras jūdzes;

7512) T2 - mazo ostu sasniedzamības nodrošināšanai,

752kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 3 jūras

753jūdzes;

7543) T3 - Latvijas jurisdikcijas ūdeņus šķērsojošā

755tranzīta nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas

756platums ir 6 jūras jūdzes.

7573.4. Enerģētika

758Enerģētikas

759politiskās nostādnes

760Ilgtermiņā ES ir apņēmusies samazināt SEG emisijas un būt

761viena no pasaules līderēm AER izmantošanā. AER (t.sk. vēja

762resursu) izmantošana ir viens no risinājumiem, kas ļauj panākt

763SEG emisiju samazinājumu un palielināt enerģētisko drošību.

764Enerģētikas savienības stratēģijas65 ietvaros 2016.

765gada 30. novembrī Eiropas Komisija publicēja ES dokumentu

766projektu pakotni "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem

767- Eiropas izaugsmes potenciāla realizēšana" (turpmāk - Tīras

768enerģijas pakotne) ar mērķi veicināt ES konkurētspēju, pārejot uz

769tīru enerģiju un efektīvu enerģijas izmantošanu, kā arī sasniegt

770klimata mērķus līdz 2030. gadam, samazinot ES siltumnīcefekta

771gāzu (turpmāk - SEG) emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar

7721990. gadu.

773ES "Eiropa 2020" Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un

774integrējošai izaugsmei66 ir noteikusi mērķi 2020.

775gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, panākt SEG emisiju

776samazinājumu par 20%, palielināt atjaunojamās enerģijas

777īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā līdz 20% un

778paaugstināt energoefektivitāti par 20%. Savukārt 2030.

779gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, ES ir noteikts mērķis

780samazināt SEG emisijas par 40% un palielināt atjaunojamās

781enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 32%67.

782Savukārt Latvija ir apņēmusies 2020. gadā atjaunojamo resursu

783izmantošanā sasniegt 40 % AER īpatsvaru enerģijas bruto gala

784patēriņā68. Savukārt 2013. gada informatīvajā ziņojumā

785"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 -

786konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 2030. gadā" Latvija

787ir noteikusi nesaistošu mērķi 2030. gadā nodrošināt 50%

788atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas gala

789patēriņā69. Lai samazinātu SEG emisijas, viens no

790risinājumiem ir atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomu

791palielināšana gan sauszemē, gan jūrā.

792Vērtējot līdzšinējo virzību uz 2020. gada mērķa saražot 40%

793enerģijas bruto gala patēriņā no AER, AER īpatsvars enerģijas

794bruto gala patēriņā kopumā ir pieaudzis, 2014. gadā sasniedzot

79538,7%, bet 2015. un 2016. gadā nedaudz samazinājies (skatīt 6.

796attēlu). Īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un

797atbalsta pasākumus AER patēriņa veicināšanai, sagaidāms, ka

798izvirzīto AER īpatsvara mērķi 2020. gadā izdosies

799sasniegt70.

8006. attēls. Atjaunojamās enerģijas

801palielināšanas mērķis, atjaunojamās enerģijas īpatsvars,

802procentos71

803JP izstrādes brīdī vēl tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas

804un klimata plāns (turpmāk - NEKP), ko plānots apstiprināt līdz

8052019. gada 31. decembrim. ES Parlamenta un Padomes 2018. gada 11.

806decembra regulai 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības

807klimata politikas jomā pārvaldību72 ir iekļauti

808nosacījumi dalībvalstu integrēto NEKP izveidei, tai skaitā

809obligāts NEKP ietvars (iekļaujamie elementi), plāna izstrādes un

810aktualizēšanas termiņi, kā arī ziņošanas prasības. Jautājumu par

811enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ieguvi

812veicinošiem pasākumiem plānots izlemt līdz ar NEKP

813apstiprināšanu. NEKP projekts ir pieejams Ekonomikas ministrijas

814tiešsaistes vietnē, sadaļā "Nozares politika un Nacionālais

815enerģētikas un klimata plāns"73.

816Enerģētikas

817tendences ES un Latvijā

818ES enerģijas izstrāde (tai skaitā siltumenerģijas) ir balstīta

819uz fosilajiem energoresursiem, taču kopš 2002. gada izteikti

820pieaug AER īpatsvars ES saražotajā enerģijas apjomā (skatīt 7.

821attēlu).

8227. attēls. Primārās enerģijas

823ražošana pēc enerģijas avotiem ES 1990-201674

824Eiropas Savienībā 12 gadu laikā pieaudzis atjaunojamās

825elektroenerģijas īpatsvars bruto elektroenerģijas galapatēriņā no

82614,3% 2004. gadā līdz 29,6% 2016. gadā un 30,75% 2017. gadā,

827t.sk. vēja enerģijas saražotie elektroenerģijas apjomi pieauga

828~44 reizes, 2016. gadā veidojot 31,6% elektroenerģijas, kas

829iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, bet 2017. gadā -

83034,4%75.

831Latvijā līdz 2017. gadam ir vērojams atjaunojamās

832elektroenerģijas īpatsvara pieaugums bruto elektroenerģijas

833galapatēriņā, bet nav panākts nepieciešamais atjaunojamās

834enerģijas īpatsvara pieaugums, lai sasniegtu Latvijas mērķi 10%

835AER transporta sektora bruto enerģijas galapatēriņā (skatīt 8.

836attēlu).

837Elektroenerģija

838Transports76

8398. attēls. Atjaunojamās enerģijas

840īpatsvars sektora enerģijas galapatēriņā 77

841Prognozējams, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņa izmaiņas

842tuvāko piecu gadu laikā saglabāsies ar nelielu pieauguma

843tendenci, veidojot 0,5-2,5% kāpumu, atkarībā no attīstības

844scenārija.78 Savukārt, nākamās piecgades laikā pēc

845Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas un Rail Baltica projekta

846realizācijas elektroenerģijas patēriņa kāpums tiek prognozēts ~5

847% gadā.79

848Saskaņā ar Atjaunojamo enerģijas avotu globālās nākotnes

849pārskatu80, AER izmantošana pieaug, piemēram, VES

850uzstādītā jauda Eiropā pēdējo piecu gadu laikā ir augusi par 45%.

851Tieši atkrastes VES (jūrā) attīstība ir bijusi visstraujākā,

852piemēram, Eiropā 2016. gadā investīcijas pieauga par 39%

853salīdzinot ar 2015. gadu, 2017. gadā investīciju pieaugums

854samazinājās un 2018. gadā atkal pieauga par 37%, kā arī tuvāko

855gadu laikā pēc 2018. gada Eiropā plānots attīstīt jaunus

856atkrastes VES projektus ar kopējo jaudu 2,3 GW 81.

857Atkrastes VES nākotnē var dot nozīmīgu ieguldījumu AER

858īpatsvara palielināšanas mērķa sasniegšanā. Vēja enerģija šobrīd

859ir viens no AER veidiem82 ar ievērojami zemām

860ilgtermiņa izmaksām. Globālā atkrastes vēja elektrostacijās

861saražotās elektroenerģijas cena 2017. gadā bija 0,117 euro

862par kWh un 2020. gadā tā varētu samazināties līdz 0,05-0,084

863euro par kWh83. Tomēr elektroenerģijas

864konkurētspējīga tirdzniecības līmeņa sasniegšanai Nordpool

865(NORDIC/BALTIC) biržā, izmaksām vajadzētu noslīdēt zem 0,04

866euro par kWh.

867Elektropārvades

868tīkla attīstība

869Enerģētikas sektorā liela nozīme ir elektroenerģijas pārvades

870sistēmai, kas nodrošina elektroenerģijas transportēšanu no

871elektroenerģija ražotājiem līdz paterētāju objektiem vai

872reģioniem, tomēr tikpat nozīmīgi ir arī elektropārvades

873starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm.

874Baltijas valstu elektrotīklu integrācija ES elektroenerģijas

875sistēmā ir izvirzīta kā viena no ES enerģētikas politikas

876stratēģiskajām prioritātēm, lai veicinātu drošas un uzticamas

877elektrosistēmas izveidi. Turpinot pilnveidot Latvijas

878elektroenerģijas tirgus darbību un, lai stiprinātu savienojumus

879ar Eiropas tīkliem, tiek pakapēniski attīstīta elektropārvades

880infrastruktūra Latvijā un Baltijas reģionā, palielinot

881elektropārvades tīkla kapacitāti. Tas ir atspoguļots arī ES

882ietvaros nospraustajā mērķī, kas paredz līdz 2020. gadam reģionā

883palielināt starpsavienojumu jaudu pret uzstādīto ģenerējošo jaudu

884līdz 10% 2015. gada nogalē tika pabeigts Lietuvas-Zviedrijas

885starpsavienojums NordBalt (pārvades jauda 700 MW), kas

886ļauj samazināt elektroenerģijas cenu Latvijas patērētājiem un

887veicina tās izlīdzināšanos reģionā.84

888Kā daļa no NordBalt projekta, tiek turpināts darbs pie

889Latvijas elektropārvades infrastruktūras attīstības projekta

890"Kurzemes loka" 3. posma, kas paredzēts, lai novērstu

891līdz šim iztrūkstošo lielas jaudas pieslēgumu (elektroenerģijas

892ražotājs vai lietotājs) iespējamību, nodrošinātu VES attīstību un

893palielinātu elektroapgādes drošumu Kurzems reģionā. Tiek

894turpināts darbs arī pie Latvijas - Igaunijas trešā elektriskā

895starpsavienojuma, kas būtiski uzlabos energoapgādes drošumu starp

896Igauniju un Latviju, kā arī abu valstu elektroenerģijas sistēmās,

897nodrošinot efektīvu jaudas pārvades koridoru starp Baltijas un

898Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām.

899Līdz 2018. gadam Latvijas jūras ūdeņos nav izbūvēti

900elektropārvades kabeļi. Jaunu zemūdens kabeļu ierīkošana būs

901nepieciešama, ja tiks ierīkotas VES vai viļņu elektrostacijas

902jūrā vai pieņemts lēmums par jaunu starpsavienojumu veidošanu

903jūrā (ar Zviedriju vai Igauniju).

904Vēja enerģijas

905resursi un to izmantošana

906AS "Augstsprieguma tīkls" vērtējumā optimistiskā

907attīstības nākotnes scenārija gadījumā Latvijā tiek prognozēta

908samērā neliela atkrastes VES attīstība, 2028. gadā sasniedzot 143

909MW kopējo jaudu.

910Atbilstoši esošajiem Gdaņskas jūras institūta (MIG)

911modelēšanas85 datiem, teritorijas ar piemērotiem

912apstākļiem vēja enerģijas ražošanai ar vidējo vēja ātrumu > 8

913m/s 100 m augstumā un dziļumā līdz 50 m, ne tuvāk par 8 km

914attālumā no krasta86 atrodas atklātā jūrā pie Kurzemes

915piekrastes un Rīgas līča ziemeļu daļā pie Salacgrīvas (skatīt 9.

916attēlu).

917Pēc AS "Augstsprieguma tīkls" elektropārvades

918infrastruktūras attīstības plāniem un elektropārvades tīklā

919"Kurzemes loks" projekta realizācijas, elektropārvades

920tīklā būs iespējams nodot līdz pat 800 MW saražotās

921elektroenerģijas, tāpēc teorētiski VES, atbilstoši mūsdienu

922tehnoloģijām un drošības nosacījumiem (8 MW vēja ģeneratorus

923izvietojot vismaz 4 un 6 spārnu diametru87 attālumā

924vienu no otra 10x10 režģī), minimālā nepieciešamā platība ir

925vismaz ~61,4 km2, kas atbilstoši mērogam attēlots 9.

926attēlā.

9279. attēls. Teritorijas jūrā ar

928piemērotiem apstākļiem vēja enerģijas ražošanai

929Augošie atkrastes VES izmēri, t.sk. pieaugošais rotora

930diametrs, rada iespējas mazākā telpā saražot vairāk enerģijas,

931viena vēja ģeneratora jaudai pašreiz sasniedzot 8 MW un nākotnē

932pārsniedzot 10 MW (skatīt 10 attēlu).

93310. attēls. VES rotora diametru,

934augstuma un jaudas pieauguma tendences88

935Viļņu enerģijas

936resursi un to izmantošana

937Viļņu enerģijas izmantošana ir agrā attīstības

938stadijā89. Vairākas iniciatīvas un atbalsta mehānismi

939cenšas padarīt viļņu un plūdmaiņu tehnoloģijas izmaksu ziņā

940konkurētspējīgas90. 2014. gada EK paziņojumā

941"Jūras enerģija: Kā rīkoties, lai apgūtu Eiropas jūru un

942okeānu enerģijas potenciālu laikposmā līdz 2020. gadam un pēc

943tā" minēts, ka ir paredzama strauja viļņu un plūdmaiņu

944enerģijas ražošanas sektora izaugsme91. Daudzsološs

945risinājums, lai mazinātu izmaksas, ir viļņu elektrostacijas

946kombinēšana ar atkrastes vēja parkiem, izmantojot vienotu

947infrastruktūru92.

948Eiropā lielākais viļņu enerģijas izmantošanas projekts, kas

949pieslēgts pie elektrotīkla, ir realizēts pie Zviedrijas

950(Kungshamn pilsētas) krastiem93. 2018. gadā uzsākta

951pirmā liela komerciāla 100 MW jaudas viļņu enerģijas parka izbūve

952pie Ganas krastiem94. Baltijas jūrā pie Dānijas

953(Lollandes) krastiem notiek viļņu elektrostacijas iekārtas

954testēšana95.

955Latvijā līdz šim zinātnieki ir veikušu laboratorijas

956eksperimentus par iespējamu viļņu enerģijas izmantošanu un

957ieguvuši patentus96 saviem izgudrojumiem.

958Eksperimentālas viļņu enerģijas iekārtas ir ražotas arī AS

959"Rīgas kuģu būvētava" sadarbībā ar Somijas uzņēmumu

960"Wello" radot pilot-iekārtu 0,5 MW jaudas

961"Penguin" viļņu enerģijas pārveidotājam97.

962Taču vēl nav izstrādāts rūpniecisks prototips, kas testētu viļņu

963enerģijas konvertora darbības rādītājus.

964Siltumenerģijas

965ieguves potenciāls un tā izmantošana

966Jūras siltumu ir iespējams izmantot arī siltumenerģijas ieguvē

967ēku apsildei. 2010. gadā Salacgrīvā ir realizēts projekts

968vidusskolas ēkas, bērnudārza un stadiona tehnisko telpu apsildes

969sistēmas izveidei, ierīkojot jūrā siltumsūkņu

970sistēmu98. Siltumenerģijas izmantošana ir lokāls

971apsildes risinājums, ko plāno jūras piekrastes ūdeņos. To tālākā

972attīstība ir atkarīga no vietējo pašvaldību un uzņēmēju

973iniciatīvas (saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu - 2 km platā

974josla no jūras krasta līnijas).

975Enerģētikas

976interešu attēlojums JP

977Lai veicinātu VES attīstības iespējas jūrā, JP ir noteiktas

978vēja parku izpētes zonas, kas piemērotas VES

979veidošanai. Katrā no vēja parku izpētes teritorijām

980teorētiski ir iespējams izvietot vismaz vienu vēja parku ar

981jaudas lielumu līdz 800 MW, tā saražoto elektroenerģiju

982novadot elektroenerģijas pārvades sistēmā. Vēja parku

983izpētes zonas izdalītas ņemot vērā šādus kritērijus:

9841) dziļums jūrā ir līdz līdz 60 m;

9852) attālums no krasta ne tuvāk par 8 km;

9863) nepārklājas ar esošām Natura 2000 teritorijām,

987militārajiem mācību poligoniem, ogļūdeņražu izpētes un

988ieguves licenču laukumiem un nogremdēto sprāgstvielu

989rajoniem;

9904) vidējais vēja ātrums 100m augstumā ir sākot no 8

991m/s.

992Drošības apsvērumu dēļ vēja parku izpētes zonas ir

993izvietotas ārpus nogremdēto sprāgstvielu rajoniem un

994militārajiem poligoniem,ostu teritorijām

995un grunts novietnēm. Kā nosaka starptautiskie

996normatīvi, drošības zona 500 m platumā būtu nosakāma ap

997stacionāriem objektiem EEZ ūdeņos. Gadījumos, ja

998piemērotākā vieta atrodas kuģošanai rezervētajā zonā,

999nepieciešams panākt saskaņojumu ar atbildīgajām

1000institūcijām, kā arī rast telpiskus risinājumus, lai

1001nodrošinātu kuģošanas drošību, mainot konkrētās teritorijas

1002izmantošanas prioritāti.

1003Lai nodrošinātu potenciālo VES vai viļņu elektrostaciju

1004jūrā savienojumus ar elektropārvades tīklu sauszemē un

1005starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, JP ir noteikti

1006perspektīvie elektropārvades kabeļu koridori.

1007Perspektīvie elektropārvades kabeļu koridori jūrā, kuru

1008attīstības uzsākšana iespējama līdz 2030. gadam, ir

1009Zviedrijas-Latvijas un Igaunijas-Latvijas starpsavienojumi,

1010kā arī VES potenciālie savienojumi ar elektropārvades

1011infrastruktūru sauszemē.

1012Enerģijas ražošanas vai pārvades infrastruktūras izbūve

1013jūrā ir veicama saskaņā ar normatīvo aktu par jūras vides

1014aizsardzību un būvniecību jūrā nosacījumiem, t.sk. Ministru

1015kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631

1016"Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās

1017jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju

1018būvnoteikumi", kas nosaka kārtību, kādā nosakāms

1019licences laukums jūrā un licences izsniegšanas kārtību, un

1020kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot

1021licences laukumu jūrā, kā arī būvniecības procesa kārtību

1022jūrā.

10233.5. Sakaru infrastruktūras

1024attīstība

1025Politiskās

1026nostādnes

1027Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu

1028attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam nosaka elektronisko

1029sakaru maģistrālie tīklu, t.sk. starptautisko savienojumus ar

1030kaimiņvalstīm, attīstību, jo pieaugot datu plūsmai maģistrālajiem

1031tīkliem nepieciešams nodrošināt lielāku datu apjoma

1032caurlaidspēju99.

1033Elektronisko

1034sakaru tīklu attīstība

1035Latvijas ūdeņi ir nozīmīga telpa sakaru starpvalstu

1036elektronisko sakaru inženierkomunikāciju tīkliem. Tos šķērso 6

1037sakaru kabeļi, kas izvietoti Baltijas jūras atklātajā daļā.

1038Optiskais kabelis savieno Ventspili ar Zviedriju (Gotlandes

1039salu). Latvijas ūdeņus šķērso arī Lietuvas kabeļi, kā arī nelielu

1040EEZ teritoriju šķērso Dānijas-Krievijas kabelis. Rīgas līča

1041akvatorijā izbūvētu kabeļu nav.

10422015. gadā uzsākta jauna starptautiska optiskā kabeļa

1043"Eastern light" būvniecības atļaujas procedūra.

1044Projekts paredz, ka tiks savienota Ziemeļvācija (Rostoka) un

1045Somija (Helsinki). Tas virzīsies gar Vācijas, Polijas, Latvijas

1046un Igaunijas krastiem. Latvijas posmā kabelim ir paredzēti

1047vairāki savienojumi ar sauszemi - Liepājā, Pāvilostā un

1048Ventspilī.

1049Aizsargjoslu likuma 14. pants noteic, ka ap elektronisko

1050sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām ir nosakāma aizsargjosla 0,25

1051jūras jūdžu platumā abpus kabeļa līnijas, kurā aizliegts veikt

1052jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus; izdarīt

1053ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar

1054urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

1055ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes; veikt

1056iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes

1057smelšanas darbus; izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem,

1058ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem; ierādīt zvejas

1059vietas; zvejot zivis; vākt augus ar dziļūdens rīkiem.

1060Sakaru kabeļu

1061attēlošana JP

1062JP netiek noteikti

1063koridori sakaru kabeļu ierīkošanai. Jaunu kabeļu ierīkošana

1064jāveic atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktai

1065procedūrai. Taču, lai atvieglotu jaunu sakaru kabeļu

1066ierīkošanu, JP iekļautas rekomendācijas kabeļu saskaņošanai

1067ar citiem lietojuma veidiem.

10683.6. Valsts aizsardzības

1069intereses

1070Politiskās

1071nostādnes

1072Valsts aizsardzības politika ir cieši saistīta ar NATO un ES

1073drošības politiku īstenošanu. Nacionālā līmenī ietvaru valsts

1074aizsardzībai nosaka Nacionālās drošības koncepcija100

1075un Valsts aizsardzības koncepcija101.

1076Valsts aizsardzības intereses piekrastē saistītas ar

1077piekrastes ūdeņu novērošanu no krasta, valsts un civilās drošības

1078nolūkos, kā arī militāro mācību veikšanu piekrastes sauszemes un

1079jūras daļā.

1080Nacionālais gatavības plāns naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu

1081piesārņojuma gadījumiem jūrā102 nosaka kārtību, kādā

1082valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes

1083un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies naftas, bīstamo

1084vai kaitīgo vielu neparedzētas noplūdes gadījumā jūrā.

1085Jūras

1086novērošanas sistēma

1087Jūras novērošanas sistēmas mērķis ir nodrošināt Latvijas

1088Republikas jurisdikcijā esošo TJ un EEZ ūdeņu kontroli,

1089aizsardzību un neaizskaramību.

1090Jūras novērošanas sistēmu veido militārie jūras novērošanas

1091tehniskie līdzekļi (novērošanas torņi), kuru saraksts un

1092aizsargjoslas ir noteiktas ar MK 2014. gada 20. maija noteikumiem

1093Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām

1094paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras

1095novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas

1096aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem

1097būvniecības ierobežojumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.

1098246).

1099MK noteikumi Nr. 246 nosaka ierobežojumus būvju būvniecībai

1100jūras novērošanas tehnisko līdzekļu aizsargjoslās. Jūras

1101novērošanas torņi, kā arī to aizsargjoslas tiek parādītas JP

1102grafiskajā daļā un 37. attēlā. Aizsargjoslas tiek noteiktas

1103saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 21. panta ceturto daļu un 50.

1104panta otro daļu. Kopumā sistēmā ir ietverti 13 militārie

1105jūras novērošanas tehniskie līdzekļi (jeb novērošanas torņi) un

1106viens Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētais navigācijas

1107tehniskais līdzeklis "Čalas".

1108Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 50. pantu aizsargjoslās ap

1109valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas

1110tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas

1111tehniskajiem līdzekļiem ir aizliegts celt ēkas un būves, kas

1112traucē to darbību. MK noteikumi Nr. 246 noteic, ka aizliegts bez

1113saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju uzsākt būvju būvniecību,

1114kuras atrodas militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu

1115aizsargjoslā jūras teritorijā.

1116Nesprāgušās

1117munīcijas un jūras mīnu neitralizēšana

1118Baltijas jūrā, tai skaitā, arī Latvijas TJ notiek regulāras

1119nesprāgušās munīcijas un jūras mīnu neitralizēšanas operācijas.

1120Ūdeņos atrodas ap 80 tūkstošiem jūras un citu nesprāgušu

1121munīcijas vienību, taču gadā tiek iznīcinātas, apmēram, 200.

1122Tāpēc plānojot jebkuru darbību jūrā, tai skaitā izpēti, kas

1123saistīta ar grunts darbiem, ir jāveic izpēte arī saistībā ar

1124iespējamu nesprāgušas munīcijas un mīnu esamību attiecīgā

1125teritorijā.

1126Informācija par sprāgstvielu areāliem ir būtiska navigācijas

1127drošībai, tāpēc to uztur un aktualizē LJA, publicējot to

1128publikācijā "Paziņojumi jūrniekiem"103, kopā

1129ar citu informāciju, kas ir saistīta ar kuģošanas drošības

1130ierobežojumiem.

1131Ar sprāgstvielām saistītie areāli ir klasificēti šādās

1132kategorijās:

1133• Bijušie mīnētie rajoni, kuros atļauta kuģošana - rajonos nav

1134ieteicams noenkuroties, zvejot ar grunts trali, kuģot ar

1135nepaceltu enkuru un veikt citus darbus jūras dibena tuvumā, jo

1136jāņem vērā iespējamā mīnu un citas nesprāgušas munīcijas

1137klātbūtne.

1138• Bijušie mācību mīnēšanas poligoni - kuģošana poligonos nav

1139ieteicama, zveja ar tīkliem un noenkurošanās ir aizliegta.

1140• Kuģošanai slēgtie rajoni - ir aizliegts kuģot dēļ

1141apstākļiem, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Kuģiem kuģošanai

1142slēgtajos rajonos nav atļauts ieiet un zvejot. Pastāv viens šādas

1143kategorijas rajons, kas atrodas Baltijas jūras Latvijas rietumu

1144piekrastē uz dienvidiem no Jūrmalciema.

1145• Nogrimušo sprāgstvielu rajoni (t.sk., kara laika ķīmiskā

1146munīcija) - rajonos aizliegts noenkuroties, zvejot ar grunts

1147zvejas rīkiem, veikt zemūdens darbus un zemūdens spridzināšanu.

1148Šīs teritorijas ir saskaņā ar HELCOM 2013. gadā publicēto

1149ziņojumu par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskiem ieročiem un

1150identificētajām teritorijām Latvijas jūras

1151ūdeņos104.

1152Militārie mācību

1153poligoni

1154Latvijas jūras ūdeņos ir noteikti trīs militārie mācību

1155poligoni (skatīt 11. attēlu):

11561) Rīgas līča centrālajā daļā (M1);

11572) Šķēdē - Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē uz

1158ziemeļiem no Liepājas (M2);

11593) Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē uz dienvidiem no

1160Liepājas - Jūrmalciema militārās aviācijas poligons (M3).

1161Militāro mācību rajonos jūrā, kuru robežas tiek norādītas

1162navigācijas kartēs, un īslaicīgos militāro mācību rajonos, kas

1163netiek norādīti navigācijas kartēs, pēc Nacionālo bruņoto spēku

1164iesnieguma (saskaņā ar procedūru, ko nosaka MK 2010. gada 21.

1165decembra noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu

1166izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos") LJA uz

1167laiku var ierobežot vai aizliegt kuģošanu un izziņo minēto lēmumu

1168normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Informācija par mācībām

1169tiek izziņota visiem jūras satiksmes dalībniekiem un zvejniekiem,

1170izmantojot LJA ikmēneša izdevumu "Paziņojumi

1171jūrniekiem", kā arī navigācijas brīdinājumu veidā NAVTEX

1172sistēmā un jūras drošības un navigācijas informācijas pārraidē

1173ultraīsviļņu diapazonā, kuras izziņo Jūras spēku Krasta apsardzes

1174dienesta meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC)

1175Rīga.

1176Militāro mācību aktīvās fāzes laikā militārās aviācijas

1177poligonā un citās militāro aktivitāšu vietās tiek noteikti

1178īslaicīgi un terminēti tiesiski ierobežojumi - norobežota zona

1179gaisa telpā un kuģošanas režīma ierobežojumi. Taču laikā, kad

1180nenotiek militārās mācības, poligons ir atvērts civilajai

1181kuģošanai. Šāds elastīgs gaisa telpas un jūras izmantošanas

1182mehānisms nodrošina to, ka militārais poligons nerada pastāvīgus

1183kuģošanas vai lidojumu ierobežojumus tā teritorijā un negatīvu

1184ietekmi uz gaisa satiksmi vai kuģošanas norisi, vienlaicīgi

1185sabalansējot gan Nacionālo bruņoto spēku mācību vajadzības, gan

1186civilo ostu un lidostu izmantotāju intereses.

1187Militāro mācību gadījumā ārpus noteiktajiem militārajiem

1188poligoniem LJA un attiecīgā osta skaņo ar koordinātām ierobežotu

1189teritoriju, kur notiks mācības, piemērām, mīnu meklēšanas

1190mācības, SAR105 mācības u.c. Latvijas ūdeņos.

1191Teritorijas izmantošanas kārtību šajās teritorijās nosaka

1192virkne normatīvo aktu, kā piemēram:

1193• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

1194• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171 "Latvijas

1195ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos". LJA

1196var noteikt kuģošanas režīma ierobežojumus jūrā.

1197• MK 2011. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 507 "Noteikumi

1198par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas

1199kārtību" 6.5. apakšpunkts noteic, ka var veidot speciālos

1200nosacījumus lidojumu zonas - noteiktu izmēru gaisa telpas daļas,

1201kurā lidojumu veikšanai ir izvirzīti specifiski nosacījumi.

1202• MK 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 487

1203"Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas

1204kārtība" ir noteikta kārtība, kādā aeronavigācijas

1205informācija sagatavojama un publicējama informatīvajā izdevumā

1206"Aeronavigācijas informācijas publikācija" (AIP), kur

1207ir publicētas ierobežotu lidojuma zonas Šķēdes un Ādažu militārās

1208aviācijas poligona apkārtnē (t.sk. to platums un zemākie

1209pieļaujamie militāro gaisa kuģu lidojuma augstumi), kas tiek

1210aktivizētas mācību aktīvās fāzes laikā.

1211Lai gan mācību poligonus izmanto dažas reizes gadā, tomēr

1212pastāvīgas būves šajā teritorijā nav vēlamas, jo militāro mācību

1213vajadzībām var tikt izmantota piekrastes un jūras gaisa telpa pie

1214šiem poligoniem, var notikt šaušana no krasta uz jūru, jūras

1215mīnēšanas mācības un šaušana no kuģiem vai helikopteriem uz

1216mērķiem jūrā.

121711. attēls. Valsts aizsardzības

1218interešu teritorijas

1219Valsts

1220aizsardzības interešu attēlošana JP

1221JP paredz, ka īstenojot

1222saimniecisko darbību jūrā valsts drošības un aizsardzības

1223intereses tiek respektētas. Lai nodrošinātu netraucētu

1224aizsardzības infrastruktūras un militāro mācību darbību,

1225darbojas efektīva informācijas sistēma par militāro operāciju

1226laikiem (t.sk. mīnu neitralizēšanu), tādējādi nodrošinot

1227brīvu pārvietošanos caur militārajiem mācību poligoniem

1228laikā, kad tie netiek izmantoti militārajām vajadzībām. Tāpat

1229JP ir noteiktas valsts aizsardzības interešu zonas,

1230kurās, papildus normatīvajā regulējumā noteiktajiem

1231ierobežojumiem militāro poligonu teritorijās, paredz

1232nosacījumus jaunu jūras izmantošanas veidu saskaņošanai ar

1233Aizsardzības ministriju.

12343.7. Zivsaimniecība

12353.7.1. Zvejas priekšnoteikumi un

1236normatīvais regulējums

1237Politiskās

1238nostādnes

1239ES kopējās zivsaimniecības politikas106 mērķi ir

1240atjaunot zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī, izbeigt izšķērdīgas

1241zvejas prakses un radīt jaunas iespējas izaugsmei un

1242nodarbinātībai piekrastes reģionos. Līdz 2020. gadam nozvejas

1243apjomam jāatbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam

1244attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

1245Sakarā ar to, ka pilnībā nav noskaidrota zvejas ietekme uz

1246jūras ekosistēmām, ES zivsaimniecību regulē, ievērojot

1247piesardzības principu. Piesardzības princips ir ievērots arī

1248JP.

1249Zivsaimniecības

1250raksturojums un zivju resursu apraksts

1251Zivsaimniecībai ir nozīmīga loma Piekrastes pašvaldību

1252ekonomikā. 2018. gadā zvejniecībā bija nodarbināti vien 639

1253strādājošie (2008. gadā - 1 621), tostarp 311 -pilna laika

1254nodarbinātie.107 Nozarē nodarbināto skaitam ir

1255tendence samazināties.

1256Galvenās zivju sugas - mencas, brētliņas un reņģes. Kuģi, kas

1257izmanto pelaģiskos traļus Baltijas jūrā, galvenokārt nodarbojas

1258ar brētliņu zveju. Mazākie pelaģisko traļu zvejas kuģi, savukārt

1259ar reņģes zveju Rīgas jūras līcī. Zvejas kuģi, kas izmanto grunts

1260traļus, galvenokārt zvejo mencas un plekstes Baltijas jūras

1261atklātajā daļā.

1262Latvijā zvejnieki izmanto deviņas ostas, no kurām sešas ir

1263mazās ostas - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure,

1264Pāvilosta, un trīs lielās ostas - Ventspils, Rīga un Liepāja.

1265Lielākie zivju izkrāvumi tiek veikti Ventspils, Liepājas un Rojas

1266ostās, kur tiek izkrauts 76% nozvejas. Lielākais zvejas kuģu

1267(laivu) skaits reģistrēts Rojas un Engures ostās, tomēr daļa no

1268šeit reģistrētajām ir piekrastes laivas, kas savas nozvejas

1269izkrauj ārpus ostas teritorijas, tieši piekrastē.

1270Piekrastes

1271zveja

1272Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes zvejas flotē, kurā

1273ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas

1274Zvejas kuģu reģistra datiem 2016. gada beigās bija tikai 610

1275zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās

1276laivas).

1277Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas

1278rīki - dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai.

1279Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē

1280veido reņģes, apaļie jūrasgrunduļi, plekstes, mencas, vimbas,

1281lucīši un asari. Kopējā nozveja Baltijas jūras un Rīgas līča

1282piekrastes ūdeņos 2017. gadā bija 3 498,9 t, kas ir 5,2% no

1283Latvijas kopējās nozvejas. Piekrastes nozvejas īpatsvars pēdējos

1284gados ir pieaudzis, sakarā ar atsevišķu zivju ierobežotām zvejas

1285iespējām atklātajā jūrā un nozveju pieaugumu piekrastes zonā.

1286Rajoni ar augstākajām nozvejām piekrastē atrodas Rīgas līča

1287piekrastē (skatīt 12. attēlu). Piekrastē zvejotākā zivju suga

1288ir reņģe (2017. gadā sastādīja 53,2% no kopējās piekrastes

1289nozvejas). Reņģu nozveju telpisko izplatību nosaka hidroloģiskie

1290un bioloģiskie apstākļi, tādējādi augstākās nozvejas piekrastes

1291zonā līča piekrastē ir mainīgas pa gadiem.

129212. attēls. Visu sugu kopējās

1293nozvejas sadalījums Latvijas piekrastē pa piejūras pagastiem

12942004.-2013. gadā (BIOR dati)

12952004.-2013. gadā pārējo zivju sugu (bez reņģes) kopējās

1296nozvejas sadalījums piekrastē ir bijis vienmērīgi izkliedēts gar

1297visu piekrasti ar mazu nozveju Grobiņas, Carnikavas un Limbažu

1298novadu piekrastē (skatīt 13. attēlu). Tomēr pēdējos gados

1299strauji ir pieaugusi svešzemju sugas apaļā jūrasgrunduļa

1300nozveja (2017. gadā piekrastes zonā tā bija 809 tonnas),

1301kas bija otrā augstākā aiz reņģes. Augstākie apaļā

1302jūrasgrunduļa nozvejas apjomi bija piekrastes rajonos uz

1303dienvidiem no Liepājas un Rīgas līča austrumu rajonos. Pēc

1304kopējās nozvejas, piekrastē trešā nozīmīgā zivju suga ir

1305plekste, kas pārsvarā tiek zvejota jūrā Kurzemes

1306piekrastē.

130713. attēls. Visu sugu (bez reņģes)

1308kopējās nozvejas sadalījums Latvijas piekrastē pa piejūras

1309pagastiem 2004.-2013. gadā (BIOR dati)

1310Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas zvejo

1311pavisam 59 kuģi. Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem

1312pārsvarā zvejo brētliņas, reņģes, kā arī mencas. Zveja ar

1313noenkurotiem žaunu tīkliem, ar ko zvejoja - mencas, plekstes

1314pēdējos gados ir praktiski pārtraukta, sakarā ar zvejas flotes

1315samazināšanu.

1316Pēdējos gados, Latvijas zvejnieku lomos ir dominējušas

1317pelaģiskās zivis - brētliņa un reņģes - kas veido vidēji 92,8% no

1318Latvijas zvejnieku nozvejas šajā gadsimtā (skatīt 14. attēlu).

1319Salīdzinoši neliela nozveja ir mencām un plekstēm.

132014. attēls. Latvijas zvejnieku

1321nozvejas atklātajā jūrā no 2000. - līdz 2017. gadam (BIOR

1322dati)

1323Baltijas jūrā vēsturiski ir novērojami divi scenāriji.

1324Ekosistēmā un nozvejās (skatīt 15. attēlu) dominē mencas

1325(piemēram 1980-ie gadi) vai arī ekosistēmā dominē brētliņas

1326(sākot no 1995. gada). JP aplūkotie zvejniecības dati labi

1327raksturo otro scenāriju, kad Baltijas jūrā dominē brētliņa un

1328reņģe.

132915. attēls. Baltijas jūras kopējā

1330(visu valstu) vēsturiskā nozveja no 1974. līdz 2015. gadam (BIOR

1331dati)

1332Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kuras rada

1333vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas, reņģes un mencas,

1334kuru nozveja 2017. gadā bija 60 728 t., kas veido 95,6% no kopējā

1335nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā. Baltijas jūrā un

1336Rīgas līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju

1337sugu - plekstu, salaku, apaļo jūrasgrunduļu, ziemeļu jūras buļļu,

1338lucīšu u.c. - zveja. 2017. gadā nelimitēto sugu nozveja bija 2820

1339t, kas ir 4,4% no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas jūras

1340līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas

1341Baltijas jūrā 2017. gadā bija 63 548 t.

1342Nozvejas

1343aktivitāšu telpiskā izplatība

1344Zvejnieki brētliņu lielākoties zvejo Latvijas EEZ daļā

1345(skatīt 16. attēlu) - kopējās nozvejas ir nedaudz augstākas

1346ziemeļaustrumu daļā. Nozveju apjoms un sadalījums pārsvarā ir

1347atkarīgs no zvejojošo kuģu skaita un attāluma no ostas. Rīgas

1348līcī brētliņa uzturas mazākā daudzumā un augstākas nozvejas ir

1349gados, kad pieaug brētliņas krājuma kopējais lielums jūras

1350centrālajā daļā. Nozīmīgi brētliņu zvejas rajoni atrodas arī

1351Igaunijas ūdeņos. Brētliņas pelaģiskajā zvejā nav iespējams

1352definēt labākos zvejas rajonus, jo, mainoties hidroloģiskajiem un

1353zvejas apstākļiem, brētliņas zveja tiek realizēta visā Baltijas

1354jūras atklātajā daļā. Pelaģiskā traļu zveja nav piesaistīta

1355grunts īpatnībām, tāpēc zvejniekiem ir iespējams realizēt zveju

1356visā jūras teritorijā.

135716. attēls. Latvijas brētliņas

1358nozveju telpiskais sadalījums brētliņas zvejā Baltijas jūras

1359atklātajā daļā no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR

1360dati)108

1361Attēlā pa labi apkopota nozvejas intensitāte 10 gadu perioda,

1362savukārt attēlā pa kreisi - viena gada dati. Šādi var ilustrēt,

1363ka ne bentisko, ne pelalģisko zivju nozvejā nevar izdalīt kādas

1364konkrētas nozīmīgas teritorijas, jo zvejas sekmes nosaka ik gadus

1365nosaka daudzveidīgu faktoru kopums.

1366Reņģes nozveju sadalījums ir atkarīgs no zvejas flotes

1367aktivitātes un kvotas sadalījuma. Latvijas zvejnieki apzvejo

1368divas krājuma vienības - Rīgas līča reņģi (kopā ar igauņu

1369zvejniekiem) un Baltijas jūras centrālās daļas reņģi (kopā ar

1370citu valstu zvejniekiem). Vidēji 96% no reņģes kopējās nozvejas

1371ir attiecināmi uz Latvijas EEZ. Reņģes galvenie nozveju rajoni

1372Latvijas zvejniekiem atrodas Rīgas līcī (skatīt 17. attēlu).

137317. attēls. Reņģu nozveju

1374telpiskais sadalījums reņģes zvejā Baltijas jūras atklātajā daļā

1375no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR dati)

1376Mencas krājums mūsdienās ir zemā līmenī un galvenie nozveju

1377rajoni atrodas Baltijas jūras dienvidu daļā, ārpus Latvijas EEZ.

1378Menca pārsvarā tiek zvejota jūras dienvidu daļā (skatīt 18.

1379attēlu) uz austrumiem no Borholmas salas - to nosaka mencu

1380izplatība un pieejamās zvejas iespējas.

138118. attēls. Mencu nozveju

1382telpiskais sadalījums reņģes zvejā Baltijas jūras atklātajā daļā

1383no 2004. līdz 2015. gadam (BIOR dati)

1384Plekstes nozveju galvenie rajoni atrodas Latvijas EEZ

1385un Lietuvas EEZ ziemeļu daļā (skatīt 19. attēlu). Lielākās

1386nozvejas uz kvadrātu kopējā periodā pārsniedz 1,7 tonnas. Pēdējos

1387gados 77% no plekstes kopējās nozvejas tiek nozvejoti Latvijas

1388ūdeņos. Labākie plekstes zvejas rajoni pa gadiem ir samērā

1389nemainīgi un sakrīt arī ar plekstes novēroto izplatību zinātnisko

1390uzskaišu laikā - to nosaka gan grunts sastāvs (iespēja zvejot ar

1391grunts trali), gan plekstes izplatība.

139219. attēls. Plekstu nozveju

1393telpiskais sadalījums plekstes zvejā Baltijas jūras atklātajā

1394daļā no 2004. līdz 2015. gadam un atsevišķi 2015. gadā (BIOR

1395dati)

1396Baltijas jūras atklātajā daļā pēdējā desmitgadē būtiski

1397samazinājusies ir zvejas intensitāte, kas saistīta ar īstenoto

1398politiku zvejas resursu un zvejas jaudu sabalansēšanai, kā

1399rezultātā daļa zvejas kuģu tika nodoti sagriešanai metāllūžņos.

1400Ņemot vērā ierobežotos zvejas resursus un Eiropā īstenoto

1401zivsaimniecības kopējo politiku, nav sagaidāms zvejas kuģu skaita

1402un līdz ar to arī intensitātes un slodzes pieaugums.

14033.7.2. Jūras akvakultūras

1404attīstība

1405Latvijai ir neliela praktiskā pieredze jūras akvakultūrā, kas

1406saistīta ar ģeogrāfisko atrašanās vietu un mērenā klimata

1407īpatnībām. Mūsu valsts piekraste ir daudz mazāk piemērota

1408akvakultūrai jūrā, nekā Zviedrija un Norvēģija. Tomēr, izmantojot

1409inovatīvus risinājumus, to varētu attīstīt arī Latvijas

1410klimatiskajos apstākļos.

1411Jūras akvakultūras iespējas Latvijas piekrastē ierobežo

1412dabiskie apstākļi - viļņu un vēja ietekme, svārstīgs temperatūras

1413un skābekļa koncentrācijas režīms, kā arī salīdzinoši zems ūdens

1414sāļums. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo interesi par akvakultūras

1415attīstības iespējām Baltijas reģionā, ir nepieciešams veikt

1416pētījumus par vides apstākļu piemērotību dažādu akvakultūras sugu

1417audzēšanai Latvijas piekrastē un izstrādāt Latvijas apstākļiem

1418piemērotas, videi draudzīgas tehnoloģijas.

1419Jūras

1420akvakultūras attīstību noteicošie vides apstākļi

1421Veiksmīgai jebkuru dzīvo organismu audzēšanai akvakultūras

1422apstākļos ir jāizvērtē kompleksa vides faktoru atbilstība katrai

1423sugai ūdens slānī līdz 30-40 m dziļumam, kā arī jāņem vērā

1424piegrunts slāņu fizikāli-ķīmiskie parametri, jo šie ūdeņi

1425piekrastes zonā periodiski paceļas līdz virsmai apvelinga

1426rezultātā. Balstoties uz BIOR ekspertu atzinumiem, Latvijas

1427apstākļiem atbilstošākā būtu lašveidīgo zivju akvakultūra. Tai

1428piemērotākās teritorijas ir Baltijas jūras atklātajā daļā, kas

1429nodrošina samēra stabilu temperatūras un skābekļa koncentrācijas

1430režīmu un ūdens sāļumu ne zemāku par 8 promilēm. Savukārt aļģu un

1431gliemeņu audzēšanai atbilstošs temperatūras un skābekļa

1432koncentrācijas režīms ir gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūrā, tomēr

1433nav piemērota Rīgas līča dienvidu daļa, kur ūdens sāļums ir zem

1434akvakultūrai piemēroto sugu fizioloģiskās izturības robežas.

14352017. gadā LHEI ir uzsācis pētīt gliemeņu akvakultūras

1436audzēšanas iespējas, projekta "Baltic Blue

1437Growth"109 ietvaros izveidojot gliemeņu

1438audzēšanas pētījumu fermu (pilot-fermu) atklātajā jūrā pie

1439Pāvilostas aizsargājamajā jūras teritorijā

1440"Akmensrags".

1441Zivsaimniecības

1442intereses JP

1443JP neregulē piekrastes zveju, zveju Baltijas jūrā un

1444Rīgas līcī, un zivsaimniecības intereses tiek attēlotas JP

1445esošās izmantošanas daļā. Savukārt esošā informācija par

1446nozīmīgākajām zvejas teritorijām ir izvērtēta, nosakot

1447citas jūras izmantošanas zonas.

1448JP nenosaka konkrētas vietas akvakultūras attīstībai

1449jūrā. Katra attīstības iecere ir skatāma individuāli,

1450atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas un, ievērojot JP

1451iekļautās rekomendācijas akvakultūras savietojamībai ar

1452citiem jūras lietojuma veidiem. Akvakultūras jūrā

1453infrastruktūras būvniecība ir veicama atbilstoši Ministru

1454kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 631

1455"Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās

1456jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju

1457būvnoteikumi", kas nosaka kārtību, kādā nosakāms

1458licences laukums jūrā un licences izsniegšanas kārtību, un

1459kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot

1460licences laukumu jūrā, kā arī būvniecības procesa kārtību

1461jūrā.

1462Jāturpina analizēt un kartēt informāciju par zivīm

1463nozīmīgajām dzīvotnēm un nozīmīgākajām zvejas teritorijām,

1464t. sk. ņemot vērā to mainīgumu, bet pirms lēmumu

1465pieņemšanas par jaunu izmantošanas veidu uzsākšanu vai

1466esošo paplašināšanos, ir nepieciešamas ieinteresēto pušu

1467konsultācijas.

14683.8. Tūrisms un rekreācija

1469Tūrisma

1470politiskās nostādnes

1471Jūras un piekrastes tūrisma attīstība ir noteikta vairākos ES

1472stratēģisko dokumentos, t.sk. EK paziņojumā "Eiropa, tūristu

1473apmeklētākā vieta pasaulē - jaunas Eiropas tūrisma nozares

1474politiskās pamatnostādnes" (COM/2010/0352)110,

1475Jūras nozaru izaugsmes stratēģijā111 un ES SBJR.

1476Eiropas Reģionālās attīstības fonda periodā 2014-2020 EK

1477atbalsta112 ieguldījumus tūrisma attīstībā un vietējā

1478dabas un kultūras mantojuma izmantošanā.

1479Latvijā galvenais tūrisma politikas plānošanas dokuments ir

1480Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes

14812014.‒2020.gadam113, kurās visa Baltijas jūras

1482piekraste ir iekļauta Latvijas tūrisma eksporta konkurētspējīgāko

1483teritoriju skaitā. Baltijas jūra un Rīgas līcis ir nozīmīgs

1484Latvijas tūrisma resurss, kura potenciāls pašlaik vēl netiek

1485pilnībā izmantots.

1486Tūrisma attīstībai nepieciešamās sadarbības, piekrastes

1487publiskās infrastruktūras tīkla un piekrastes dabas un kultūras

1488mantojuma ilgtermiņa vajadzības ir (līdz 2030. gadam) noteiktas

1489Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes

1490publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes

1491plānojums)114. Piekrastes plānojums nosaka 60

1492kompleksi attīstāmās vietas (skatīt 20. attēlu), kur paredzēts

1493izveidot infrastruktūru un kur nepieciešami ieguldījumi tūrisma

1494un piekrastes dabas un kultūras mantojuma objektos.

1495Tūrisma

1496attīstības resursi un tendences

1497Kruīzu un jahtu

1498tūrisms

1499Pēdējos gados galvenā nozīme tūrisma eksporta plūsmas izaugsmē

1500Latvijā ir gaisa transportam, tomēr ostas (Rīga, Ventspils,

1501Liepāja) joprojām saglabā nozīmīgu daļu (1999. gadā - 7%, 2012.

1502gadā - 9%115) no ienākošā tūrisma apjoma, ar turpmāku

1503attīstības potenciālu.

1504Lielās pasažieru ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī (pasažieru

1505prāmjiem, kruīzu satiksmei tūrisma kontekstā) un jahtu piestātnes

1506ostās (Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Engure, Jūrmala, Skulte,

1507Salacgrīva, t.sk. Kuiviži, Liepāja, Ventspils un Rīga) ir

1508Latvijas eksporta tūrisma plūsmas vārti.

1509Prāmju satiksmei nozīmīgas ostas ir Rīga, Ventspils un

1510Liepāja (skatīt 20.attēlu). Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms

1511globālajā un reģionālajā Baltijas jūras reģiona pasažieru

1512satiksmes tīklā. Regulāri pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga -

1513Stokholma tiek nodrošināti jau kopš 2006. gada (operators - AS

1514Tallink).

1515Pašlaik Latvijā vēl pilnībā netiek izmantots Baltijas jūrā

1516kruīzu kuģu satiksmes potenciālu, kas ir otrs nozīmīgākais kruīzu

1517pārvadājumu reģions pasaulē pēc Karību jūras. To nodrošina

1518kuģošanas drošība, tradīcijas un lielā kultūras mantojuma

1519dažādība ar ērtu ostu tīklu un dažādu valstu lielajām pilsētām

1520piekrastē. Baltijas jūras reģionam īpašu atpazīstamību veido

1521senās Hanzas savienības jūras ceļu vēsture.

1522Kruīzu kuģu piesaistē konkurētspējīgākā Latvijā ir

1523Rīgas brīvosta.

1524Ar jūras pasažieru pārvadājumiem nodarbojas ekskursiju

1525kuģi. Tie savieno starptautiskus galamērķus (piemēram,

1526Roja-Roņu sala) vai nodrošina pārvietošanos piekrastes tuvumā,

1527tostarp sasaistē ar iekšzemi (Rīga-Jūrmala, Ventspils osta,

1528Liepājas osta, Kuivižu osta u.c.).

1529Jahtu tūrismam Baltijas jūrā ir pieaugošs potenciāls,

1530ko stratēģiski nostiprina Jūras nozaru izaugsmes stratēģija,

1531īpaši akcentējot privātā sektora plašāku un koordinētāku

1532iesaisti.

1533Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Zviedriju,

1534pagaidām vēl nav pilnvērtīgi attīstītas jahtu tūrisma iespējas.

1535Lai to nodrošinātu, nepieciešams pilnveidot jahtu ostu un

1536piestātņu tīklu, nodrošinot pietiekamu attālumu starp ostām, kas

1537būtu veicams vienas dienas laikā, un tādējādi veicinot drošu un

1538ērtu burāšanu. Tuvākajos gados jaunu jahtu ostu/piestātņu

1539izveidošana atbalstāma Kolkā un Papē.116

1540Reģistrēto jahtu skaits Latvijā 2017. gadā kopumā pieaudzis un

1541sasniedzis 643 jahtas ar tendenci pastāvīgi

1542palielināties117. Jahtu skaita pieaugums Latvijā paver

1543lielākas iespējas jahtu ostu izmantošanai vietējā tūrismā.

1544Pašlaik Latvijā pilnībā netiek izmantots tas potenciāls, ko

1545piedāvā Latvijas jahtu ostu iekļaušana Vācijas un citu valstu

1546jahtu tūrisma maršrutos. Dažādu sadarbības projektu ietvaros tiek

1547uzlabots Latvijas jahtu ostu pakalpojumu klāsts un tiek veiktas

1548ar to saistīto tūrisma produktu mārketinga aktivitātes. Igaunijas

1549- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas118 projektā

1550"Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība

1551Igaunijā un Latvijā" īstenotas aktivitātes, lai izveidotu

1552mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras

1553Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā, un

1554popularizētu to kā atraktīvu galamērķi. 2017.-2020. gadā

1555paredzēts realizēt mārketinga iniciatīvas Somijas, Zviedrijas,

1556Polijas un Vācijas burātāju piesaistei, kā arī veikt nozīmīgus

1557uzlabojumus jahtu ostu infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes

1558uzlabošanai. Bez tam Latvija kopā ar Igauniju veido kopīgu

1559burāšanas galamērķi - Austrumbaltija ("East Baltic

1560Coast").

1561Piekrastes

1562tūrisma potenciāls

1563Baltijas jūras un Rīgas līča pludmales ir ļoti nozīmīgs

1564tūrisma resurss, kas vasaras sezonā piesaista tūristus no

1565Baltijas jūras reģiona un citām valstīm. Kopējais apmeklējumu

1566skaits pludmalē pēc 2015. gada vasaras apsekojuma vērtējams

1567~4,7 miljoni gadā119.

1568Piekrastes zonā ir daudz nozīmīgu kultūras tūrisma objektu,

1569tostarp, 261 arhitektoniski vērtīga ēka, 182 baznīcas, 123

1570muzeji, 206 pieminekļi vai 36 pilskalni, arī 14 estrādes. Līdzīgi

1571piekrastē koncentrējusies liela daļa dabas objektu, kas kopumā

1572veido piekrasti kā ainavisku un izziņas bagātu tūrisma galamērķi

1573ar blīvu tūrisma objektu koncentrāciju. Jūras ainavas pievilcība

1574piekrastē veido "dabiskas skatuves dekorācijas" tādiem

1575populāriem pasākumiem, kā "Positivus",

1576"SummerSound", Jūras svētki, Zvejnieku svētki, Senā

1577uguns nakts u.c., kuros apmeklētāju skaits pēdējos gados

1578svārstījies līdz vairākiem desmitiem tūkstošu apmeklētāju

1579vienlaicīgi.

1580Pēdējos 10 gados Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos

1581populārākas kļuvušas tādas tūrisma aktivitātes kā putnu vērošana,

1582laivošana jūra, kaitborda aktivitātes, makšķerēšana jūrāun

1583niršana (skatīt 20. attēlu). 2018. gadā gar Latvijas piekrasti

1584izveidoto garās distances kājāmgājēju maršrutu

1585"Jūrtaka"120, kas iekļaujas Eiropas garo

1586distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9.

158720. attēls. Ar jūras izmantošanu

1588saistītā tūrisma un atpūtas aktivitāšu shematisks attēlojums

1589Tūrisma un

1590rekreācijas intereses JP

1591JP neparedz nosacījumus

1592tūrisma un rekreācijas attīstībai, jo tūrisma attīstību

1593primāri ietekmē pašvaldības un tūrisma pakalpojumus

1594nodrošinošie uzņēmumi. Tāpēc piekrastes tūrisma attīstība

1595jākoncentrē Piekrastes plānojumā noteiktajās kompleksi

1596attīstāmajās vietās, savukārt to tuvumā plānotai jūras

1597izmantošanai, t.sk. VES izveidei, ir jāvērtē šo darbību

1598potenciālā ietekme uz piekrastes un jahtu tūrismu.

15993.9. Derīgo izrakteņu potenciālās

1600atradnes un ieguve

1601Politiskās

1602nostādnes

1603Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma

1604pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei121

1605nosaka veicināt zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas

1606informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu, kā arī

1607pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas tiesisko regulējumu

1608potenciālo investīciju piesaistei. Koncepcija neattiecas uz

1609ogļūdeņražiem un Latvijā pašlaik tradicionāli iegūstamajiem

1610derīgajiem izrakteņiem (būvmateriālu izejvielas, kūdra,

1611sapropelis).

1612JP ietvaros ar gultnes nogulumiem saistīta virkne derīgo

1613izrakteņu galvenokārt - ogļūdeņraži, bet arī vairāki citi -

1614dzelzs-mangāna konkrēcijas, titāna-cirkona minerālu kliedņi,

1615dziednieciskās dūņas, smilts un/vai smilts-grants.

1616Ogļūdeņraži

1617Latvijas jūras ūdeņos, aptuveni, 21,5 tūkstošu km2

1618lielā platībā, atrodas naftas atradnes, apmēram, 360 miljonu

1619barelu apjomā. Lielākās iegulas ir koncentrētas Latvijas

1620kontinentālā šelfa dienvidrietumu daļā. Šelfā ir atklāti ap 50

1621lokālo pacēlumu - naftas iegulu, no kuriem 20 ir atzīti par

1622perspektīviem naftas ieguvei. Naftu saturošie iežu slāņi atrodas

1623650 līdz 1900 m dziļumā, produktīvākais horizonts ieguļ 1200-1900

1624m z.j.l. Ģeoloģiskie un ekonomiskie aprēķini liecina, ka naftas

1625ieguve būs ekonomiski lietderīga vairākās lielās naftas iegulās,

1626pārējo apguve varētu sākties pēc atbilstošas infrastruktūras

1627izveides pie lielajām iegulām. Aprēķināts, ka potenciāli

1628iegūstamie naftas resursi Latvijas jūras ūdeņos ir 40-60 miljoni

1629m3.

1630Ogļūdeņražu (neapstrādātas naftas (jēlnaftas), dabas gāzes un

1631gāzes kondensātu) meklēšanu, izpēti, eksperimentālo ieguvi un

1632ieguvi regulē likums Par zemes dzīlēm un MK 2015. gada 22.

1633decembra noteikumi Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu

1634meklēšanu, izpēti un ieguvi". Saskaņā ar iepriekš minēto

1635likumu EM MK noteiktajos licenču laukumos MK noteiktajā kārtībā

1636izsniedz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences, kā

1637arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves

1638administratīvo pārraudzību.

1639Pašlaik vairākiem uzņēmējiem ir izsniegtas licences

1640ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Baltijas jūrā Latvijas TJ un EEZ

1641un 21. attēlā attēloti spēkā esošie licenču laukumi.

164221. attēls. Potenciālie ogļūdeņražu

1643iegulu rajoni Baltijas jūrā (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC)

1644materiāliem) un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves

1645laukumi un bloki (datu avots: Ekonomikas ministrija)

1646Citi derīgie

1647izrakteņi

1648Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 8. panta pirmās

1649daļas 5. apakšpunktu, zemes dzīles Latvijas Republikas

1650teritoriālajā jūrā izmanto persona, kurai izsniegta zemes dzīļu

1651izmantošanas licence. Savukārt, MK 2012. gada 18. septembra

1652noteikumi Nr. 633 "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

1653iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā" nosaka kārtību, kādā

1654šo licenci var saņemt.

1655Baltijas jūrā (Rīgas līcī) zemūdens nogāzes apakšējā malā ir

1656izplatītas dzelzs - mangāna konkrēcijas (skatīt 22.

1657attēlu), kas ir savdabīgs rūdu derīgais izraktennis. Konkrēciju

1658izplatības lauki 1 - 6, retāk līdz 10 kilometru platā joslā

1659stiepjas gandrīz gar visu piekrasti. Konkrēcijas satur no 6.3

1660līdz 29.3 (vidēji - ap 19.3) % dzelzs un no 0,3 līdz 26.4 (vidēji

1661- 8.4) % mangāna. Ieguve pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav

1662pamatota.

1663Titāna - cirkona minerālu kliedņi Baltijas jūrā

1664veidojas krasta zonas iecirkņos ar izteiktu piekrastes sanešu

1665plūsmas ātruma samazinājumu. Kliedņi ir mobili veidojumi, kas

1666maina savu vietu, turklāt arī smago minerālu koncentrācija ir

1667stipri nepastāvīga. Arī Baltijas jūras krasta zemūdens nogazē

1668zināmi smago minerālu koncentrāti. Lielākie no tiem atrodas starp

1669Papi un Liepāju 3 - 3.5 līdz 7-8 km dziļumā kā 400-700 m garas un

16701-1.5 m platas joslas. Smao minerālu saturs tajos sasniedz 50-250

1671kg/m3. Mazāku izmēru iegulas atrodamas arī Liepājas -

1672Ventspils un Venstpils - Kolkas posmā. Kopējie krājumi pašlaik

1673nav apzināti. Ieguve pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav

1674pamatota.

1675Dūņas - sīkdispersi tekoši plastiski, pie gultnes -

1676šķidri, ūdens piesātināti nogulumi, ar vienmērīgi izkliedētu augu

1677detrītu, ar sērūdeņraža smaku, ar organikas saturu līdz 4-5%, bet

1678sērūdeņraža (H2S) saturu - no 0,005 līdz 0,02%

1679(Litorīnas dūņās) un no 0,03 līdz 0,1% (Pēclitorīnas jeb mūsdienu

1680dūņās) konstatētas Rīgas līča centrālajā daļā un ieplakās gar

1681līča rietumu piekrasti, kur jūras dziļums sasniedz 40- 55 m, kā

1682arī Baltijas jūras centrālajā daļā (skatīt 22. attēlu). Dūņas

1683satur paaugstinātu V, Mo, Ni, Ga un Ba koncentrāciju. Ņemot vērā

1684to, ka dūņu biezums var pārsniegt 10 metrus, prognozētie resursi

1685tikai Rīgas līcī pārsniedz 1 miljardu m3. Ieguve

1686pašlaik tehnoloģiski un ekonomiski nav pamatota.

1687Latvijas EEZ un Rīgas līča akvatorija ir bagāta ar

1688marīnajām smilts un grants iegulām, kas koncentrējas

1689krasta zemūdens nogāzē un samērā šaurā jūras piekrastes joslā.

1690Pēc krājuma apjoma nozīmīgākās smilts vai smilts - grants

1691atradnes ir Rīgas līča akvatorijā iepretim Vecāķiem, uz ziemeļiem

1692un ziemeļrietumiem no Ovīšraga, Baltijas jūrā iepretim Liepājai.

1693Smilts atradne "Vecdaugava" Rīgas līča akvatorijā

1694iepretim Vecāķiem savulaik (pagājušā gadsimta astoņdesmitajos

1695gados) ir izpētīta detāli; smilts krājumi novērtēti gan

1696atbilstoši A, gan N kategorijai. Atradnes platība ir nedaudz

1697lielāka par 6,3 km2. Kopējie A kategorijas krājumi ir

169862,7 miljoni m3, bet N kategorijas krājumi - 143,6

1699miljoni m3. Smilts resursu nepieciešamības gadījumā

1700ieguve varētu būt ekonomiski izdevīga, tomēr ilgtspējīgai smilts

1701resursu ieguvei nepieciešama sanešu plūsmu izpēte, lai novērstu

1702krasta erozijas pastiprināšanos. Vecdaugavas atradnē 100 tūkst.

1703m3 apjomā ir notikusi eksperimentāla smilts ieguve,

1704kas nav būtiski ietekmējusi krasta un zemūdens nogāzes

1705līdzsvaru.

170622. attēls. Dzelzs mangāna

1707konkrēciju areāli Rīgas līcī (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC)

1708materiāliem) un dziedniecisko dūņu novērtēto resursu laukums

1709Rīgas līcī (pēc Valsts ģeoloģijas fonda (LVĢMC) materiāliem)

1710Derīgo izrakteņu

1711ieguves intereses JP

1712Derīgo izrakteņu ieguve Latvijas jurisdikcijā esošajos

1713jūras ūdeņos šobrīd nenotiek.

1714Līdz šim izsniegtas vairākas licences ogļūdeņražu

1715meklēšanai vai izpētei un ieguvei, kas daļēji apstiprina

1716interesi par ogļūdeņražu iegulām Latvijas EEZ (galvenokārt

1717teritorijā pie Lietuvas robežas) un TJ Kurzemes rietumu

1718piekrastē122.

1719Plānošanas periodā nav paredzēta citu derīgo izrakteņu

1720ieguve.

17213.10. Vides kvalitāte

1722Politiskās

1723nostādnes

1724ES politisko ietvaru nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes

1725Direktīvas 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido

1726sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras

1727stratēģijas pamatdirektīva). Baltijas jūras reģionā svarīga loma

1728ir arī HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam (2007)123

1729(turpmāk - HELCOM BJRP), kas nosaka reģionālā, starptautiskā un

1730nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa

1731panākšanai līdz 2021. gadam Baltijas jūras videi nozīmīgākajās

1732jomās. 2013. gada HELCOM Ministru deklarācija nosaka aktualizētus

1733uzdevumus HELCOM BJRP noteiktā laba jūras vides stāvokļa

1734panākšanai, t.sk., nosaka precizētus eitrofikācijas samazināšanas

1735mērķus katrai HELCOM dalībvalstij. HELCOM 2018. gada Ministru

1736deklarācija124 uzdod līdz 2021. gadam atjaunināt

1737Baltijas jūras rīcības plānu, ņemot vērā jaunākās zinātniskās

1738atziņas un jaunos izaicinājumus, t.sk., jūru piesārņojošie

1739atkritumi, zemūdens troksnis, klimata pārmaiņas, jūras gultnes

1740zudumi un bojājumi, piesārņojums ar farmaceitiskajām vielām,

1741invazīvās sugas. Lai risinātu eitrofikācijas problēmu, HELCOM

1742dalībvalstis apņemas izstrādāt biogēnu (fosfora, slāpekļa)

1743atkārtotas izmantošanas un atgūšanas reģionālo stratēģiju.

1744Latvijā vides aizsardzības politika līdz 2020. gadam noteikta

1745Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam un pasākumi laba

1746jūras vides stāvokļa sasniegšanai noteikti plānā "Pasākumu

1747programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.

1748gadā".

1749Baltijas jūras

1750vides raksturojums

1751Baltijas jūra ir viena no pasaules mazākajām, taču vienlaikus

1752arī viena no lielākajām iesāļūdens (sājūdens) jūrām. Baltijas

1753jūra ir viena no jutīgākajām pasaules jūru ekosistēmām specifisko

1754klimata apstākļu un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

1755Baltijas jūras, tanī skaitā Rīgas līča vides kvalitāte pašlaik

1756neatbilst labas vides stāvoklim. Lai to sasniegtu, Latvijai,

1757līdzīgi kā citām ap Baltijas jūru esošajam valstīm, jāsamazina

1758kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un kopumā

1759uz Baltijas jūru, jāierobežo svešzemju sugu izplatība un

1760jāsamazina jūras piesārņojums ar kaitīgajiem ķīmiskajiem

1761savienojumiem un cietajiem atkritumiem, jānodrošina bioloģiskās

1762daudzveidības aizsardzība.

1763Latvija ir apņēmusies līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras

1764vides stāvokli. Vienlaikus, balstoties uz zinātnisko pētījumu

1765rezultātiem, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika

1766nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi,

1767iekļaujot atrunu, ka īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa

1768uzlabošanai var paiet ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi −

1769līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis, Latvija ir noteikusi

1770atrunu attiecībā uz mērķa gadu eitrofikācijas jomā.

1771Šobrīd tikai atsevišķi jūras vides stāvokļa rādītāji rāda

1772pozitīvu uzlabošanās tendenci, lielākais vairums rādītāju rāda,

1773ka šobrīd labs jūras vides stāvoklis nav sasniegts (Jūras vides

1774stāvokļa novērtējums, 2018). Baltijas jūras dalībvalstu vidū

1775valda vienprātība, ka vairākus gadu desmitus eitrofikācija ir

1776galvenā Baltijas jūras problēma.

1777Eitrofikācija, ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām, ir

1778novērojama vismaz sākot ar 20. gadsimta sākumu, slāpekļa un

1779fosfora slodzēm sasniedzot maksimālās vērtības ap 1980.

1780gadu125. Turpmākajos gados Baltijas jūrā ir novērota

1781slodžu samazināšanās galvenokārt punktveida avotu slodžu

1782samazināšanās dēļ, jo upju slodzes samazinājās tikai par

1783nepilniem 10%86.

1784Slāpekļa un fosfora slodzes ir ļoti saistītas ar Baltijas jūrā

1785ieplūstošo upju caurplūduma vērtējumu attiecīgajā gadā (skatīt

178623. attēlu). Salīdzinot Latvijas jūras ūdeņu vides stāvokli divos

1787vērtēšanas periodos 2007.-2011. gads un 2012.-2016. gads, pirmajā

1788vērtēšanas periodā upju caurplūduma līmenis ir būtiski lielāks,

1789kas veido lielākas slāpekļa un fosfora slodzes uz Rīgas līci un

1790Baltijas jūru kā nākamajā novērtējuma periodā (Jūras vides

1791stāvokļa novērtējums, 2018). Papildus tam, Latvijas gadījumā

1792kopējo slodzi uz Rīgas līci un Baltijas jūru ietekmē arī

1793pārrobežu pārnese no citām valstīm, kas arī atrodas attiecīgo

1794upju sateces baseinā un tādējādi ietekmē attiecīgā Baltijas jūras

1795baseina vides kvalitāti. Kopumā slāpekļa un fosfora slodzes

1796Baltijas jūrā uzrāda nelielu samazināšanās tendenci.

1797Eitrofikācijas vērtēšanai Latvija izmanto vairākus rādītājus -

1798izšķīdušais neorganiskais slāpeklis un izšķīdušais neorganiskais

1799fosfors, kas reprezentē ziemas (janvāris-marts) sezonu, kad

1800bioloģiskā aktivitāte ir zema un praktiski viss mikroskopisko

1801aļģu augšanai izmantojamais slāpeklis un fosfors atrodas ūdens

1802kolonnā izšķīdušo neorganisko savienojumu formā. Savukārt citi

1803rādītāji kā kopējais slāpeklis un kopējais fosfors reprezentē

1804visu gadu un iekļauj sevī gan slāpekļa savienojumu neorganiskās,

1805gan organiskās formas. Tādējādi šie rādītāji raksturo kopējo

1806jūras ekosistēmas bagātināšanos ar barības vielām gan no upju un

1807punktveida avotu ieneses, gan no atmosfēras depozīcijas, gan

1808atmosfēras slāpekļa asimilācijas radīto. Šo rādītāju nozīme

1809pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, jo klimata pārmaiņu rezultātā

1810ir mainījies upju noteces sezonālais režīms.

181123.attēls. Upju caurplūduma,

1812slāpekļa (N) un fosfora (P) slodžu dinamika uz Rīgas līci un

1813Baltijas jūru. Attēlotās slodzes ir Latvijas teritorijā un

1814pārrobežas pārneses rezultātā radušos slodžu summa, kas nav

1815normalizēta pret upju caurplūdumu (datu avots: Jūras vides

1816stāvokļa novērtējums, 2018)

1817Rīgas līcī ieplūstošo upju N-kop gada vidējās slodzes no 2012.

1818gada līdz 2016. gadam, salīdzinot ar periodu no 1977. gada līdz

18191995. gadam, kopumā ir samazinājušās no 94500 līdz 37167 tonnām

1820gadā. Fosfora slodzes Rīgas līcī šajā laika periodā ir

1821samazinājušās no 1700 līdz 1038 tonnām gadā126 (skatīt

182223. attēlu).

1823Slāpekļa un fosfora slodžu pieauguma radītais efekts ir

1824mikroskopisko aļģu (fitoplanktona) produktivitātes un biomasas,

1825kas parasti tiek izteikta kā hlorofila a koncentrācija, pieaugums

1826Baltijas jūrā. Pieaugot mikroskopisko aļģu biomasai, samazinās

1827ūdens dzidrība, kā rezultātā samazinās saules gaismas iespiešanās

1828dziļums.

1829Ūdens caurredzamības (mērīti kā Seki dziļums) vasaras

1830novērojumu rezultāti Rīgas līča atklātajos ūdeņos ir pieejami no

18311963. gada, pārejas ūdeņos no 1983. gada, Rīgas līča piekrastes

1832ūdeņos no 1991. gada un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos no 1999.

1833gada. Rīgas līča atklātajos ūdeņos ūdens caurredzamība no

1834novērojumu sākuma līdz 1990.-to gadu sākumam ir samazinājusies

1835par apmēram 1 m. Kopš 1990.-tajiem ūdens caurredzamības līmenis

1836ir saglabājis praktiski nemainīgs, lai gan ir novērojamas samērā

1837lielas ūdens caurredzamības līmeņa starpgadu svārstības (Jūras

1838vides stāvokļa novērtējums, 2018). Līdzīga situācija bija

1839novērojama Baltijas jūras centrālajam reģionam (HELCOM HOLAS

1840II127).

1841Piekrastes zonā, samazinoties ūdens caurspīdībai (samazinās

1842dziļums, līdz kuram iespiežas saules gaisma), samazinās arī

1843dziļums, līdz kuram ir piemēroti apstākļi daudzgadīgo makroaļģu

1844augšanai. Daudzgadīgās makroaļģes ir būtiska biotopus veidojoša

1845sugu grupa, kas nodrošina nārsta vietas vairākām zivju sugām,

1846paslēptuvi un barošanās vidi zivju mazuļiem, dzīvesvietu citām ar

1847šo biotopu saistītām bezmugurkaulnieku un aļģu sugām, un līdz ar

1848to piekrastes zonās veidojas liela bioloģiskā daudzveidība.

1849Samazinātās ūdens caurspīdības rezultātā šobrīd atklātajā

1850Baltijas jūras piekrastē gar Latvijas krastiem dominējošās

1851daudzgadīgās sārtaļģes Furcellaria lumbricalis maksimālais

1852augšanas dziļums ir tikai 8-12m, lai gan agrāk tā bija sastopama

1853līdz pat 18m dziļumam. Līdzīgi samazinājies arī Rīgas līcī

1854dominējošās daudzgadīgās brūnaļģes Fucus vesiculosus

1855augšanas dziļums - šobrīd tā sastopama vairs tikai līdz 5m

1856dziļumam, lai gan kādreiz tās izplatība bija līdz 7-8m dziļumam.

1857Eitrofikācijas rezultātā mainās arī makroaļģu sugu sastāvs,

1858vērtīgās daudzgadīgās sugas nomaina ātri augošās viengadīgās,

1859kurām, atmirstot atsevišķos atsevišķos piekrastes rajonos, var

1860novērot zemas skābekļa koncentrācijas.

1861Baltijas jūras dziļūdens zonā eitrofikācijas negatīvā ietekme

1862ir saistīta ar aļģu biomasas sadalīšanās rezultātā izveidojušos

1863skābekļa deficītu, līdz pat bezskābekļa zonu izveidei, kuras

1864platības pieaugums vai samazinājums ir cieši saistīts ar skābekli

1865bagātāko sāļūdens ieplūdi no Ziemeļjūras. Ilgtermiņā,

1866samazinoties sāļūdens ieplūžu biežumam un intensitātei Baltijas

1867jūrā, piegrunts bezskābekļa platība Baltijas jūrā ir

1868palielinājusies. Piegrunts bezskābekļa platību Baltijas jūrā

1869daļēji samazināja 2014. gada decembra masīvā sāļūdens ieplūde no

1870Ziemeļjūras, tomēr būtisku bezskābekļa platības samazinājumu

1871varētu novērot, ja sāļūdens ieplūžu biežums palielinātos.

1872Nelabvēlīgs skābekļa režīms ietekmē gruntī mītošo organismu

1873skaitu un sugu sastāvu. Tā Rīgas līcī, pieaugot eitrofikācijas

1874pakāpei, tās maksimuma apstākļos laika posmā no 1985.gada līdz

18751992.gadam uz grunts virsmas mītošo organismu skaits samazinājās

1876vairāk kā trīs reizes mazāks salīdzinot ar1980.gadu. Gruntī

1877dzīvojošo organismu skaits atjaunojās uzlabojoties skābekļa

1878režīmam, bet sugu sastāvā notika būtiskas izmaiņas - 1990-to gadu

1879vidū strauji savairojoties svešzemju sugai sarkanajam

1880daudzsartārpam, tā šobrīd ir dominējošā daudzsartārpu suga Rīgas

1881līča smilšaini dūņainajos rajonos.

1882Ar MK 2016. gada 18. jūlija rīkojumu Nr. 393 apstiprinātais

1883plāns "Pasākuma programma laba jūras vides stāvokļa

1884panākšanai 2016.- 020. gadā" definē JP, kā instrumentu labas

1885jūras vides stāvokļa nodrošināšanai. Tomēr JP neparedz konkrētas

1886rīcības, kas varētu ietekmēt eitrofikācijas procesa

1887attīstību.

18883.11. Bioloģiskā daudzveidība un

1889dabas aizsardzība

1890Politiskās

1891nostādnes

1892Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas aizsardzības

1893pamats ir Riodežaneiro 1992. gada 5. jūnija Konvencija par

1894bioloģisko daudzveidību. ES galvenie tiesību akti ir Eiropas

1895Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu

1896aizsardzību (Putnu direktīva) un Eiropas Padomes Direktīva

189792/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

1898aizsardzību (Biotopu direktīva), kas nosaka veicināt bioloģiskās

1899daudzveidības saglabāšanu.

1900Bioloģiskā

1901daudzveidība un biotopi Baltijas jūrā

1902Baltijas jūrā ir unikāla sugu, biotopu un ainavu daudzveidība.

1903Baltijas jūrā ir apzinātas apmēram 200 zivju sugas, 450 makroaļģu

1904sugas, 1500 zoobentosa sugas, 3000 planktona sugas un daudz

1905nezināmu baktēriju un vīrusu, kas veido Baltijas jūras bioloģisko

1906daudzveidību.

1907Baltijas jūras dienvidaustrumu daļas (atklātā Baltijas jūras

1908daļa gar Latvijas krastiem) gultne raksturojas ar īpaši atšķirīgu

1909un daudzveidīgu zemūdens topogrāfiju, kuru veido Klaipēdas -

1910Ventspils plato jeb pacēlums virzienā uz Sāremā salu gar Latvijas

1911piekrasti un Kuršu - Sambijas pacēlums gar Lietuvas, Krievijas

1912Federācijas (Kaļiņingradas apgabals) un Polijas piekrasti,

1913specifiskiem rajona hidroloģiskajiem apstākļiem (saldūdens

1914ieplūde Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē no Kuršu jomas

1915Nemunas upes, spēcīgai viļņu darbībai pakļautā atklātā piekrastes

1916daļa) un gultnes nogulumu (sauktu arī par dibennogulumu)

1917neviendabīgu maisījumu, kas sastāv no dažādgraudainas smilts,

1918grants, oļiem un laukakmeņiem. Gultnes nogulumu mozaīkveidīgā

1919izplatība kombinācijā ar dziļuma zonu, kuru nosacīti var iedalīt

1920trīs daļās - a) krasta zona ar dziļumu mazāku par 10-20m, b)

1921jūras gultne ar zemūdens nogāzes augšējo daļu no 10-20m līdz

192230-35m, c) jūras gultne ar zemūdens nogāzes apakšējo daļu, kas ir

1923lielāka par 30-35m, veido unikālus apstākļus jūras organismiem -

1924augiem un dzīvniekiem, kuri tos apdzīvo un tiek saukti par

1925bentiskajām dzīvotnēm jeb biotopiem. Veicot bentisko dzīvotņu

1926klasifikāciju, visi gultnes nogulumu apdzīvojošie organismi tiek

1927sadalīti divās plašās grupās - organismi, kas apdzīvo mīkstās

1928(dažādu graudu smiltis, dūņas) gruntis un organismi, kas apdzīvo

1929cietās (rupjgraudaina grants, oļi, laukakmeņi) gruntis. Jāatzīmē

1930gan, ka Baltijas jūrā bentisko dzīvotņu klasifikācija ir daudz

1931sarežģītāka un detalizētāka. Piemēram, Latvijas piekrastes daļai

1932vienai pašai ir identificēti vairāk nekā 20 bentisko dzīvotņu

1933tipi uz cietajām gruntīm, bet visai Baltijas jūrai to ir vairāk

1934nekā 100, savukārt mīkstās grunts bentisko dzīvotņu tipu

1935klasifikācija ir tikai vēl izstrādes stadijā.

1936Saskaņā ar ES nozīmes aizsargājamo biotopu klasifikāciju, kas

1937apvieno detalizētākos dzīvotņu veidus uz cietajām gruntīm,

1938Baltijas jūras Latvijas TJ un EEZ ūdeņos ir sastopams viens

1939biotops - 1170 Akmeņu sēkļi jūrā (skatīt 24. attēlu). Tā

1940pašreizējais aizsardzības stāvoklis ir vērtēts kā nelabvēlīgs -

1941slikts.

194224. attēls. Grunts nogulumi un ES

1943nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības karte

1944ES nozīmes aizsargājamais biotops - 1170 Akmeņu sēkļi

1945jūrā - Latvijas teritoriālajos ūdeņos kopumā aizņem vismaz 64

1946900 ha Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Baltijas jūrā un Irbes

1947šaurumā tas sastopams, sākot no 5 m dziļuma, Rīgas jūras līcī -

1948no 1 m dziļuma.128 Šī biotopa galvenais apdraudējuma

1949veids ir eitrofikācijas izraisītās vides apstākļu izmaiņas.

1950Barības vielu daudzuma palielināšanās ūdenī izraisa dzīvotnes

1951sugu sastāva izmaiņas - daudzgadīgie piegrunts slānī esošie augi

1952tiek pārmākti ar ātraudzīgajiem viengadīgajiem augiem, savukārt

1953organisko vielu satura palielināšanās ūdenī samazina gaismas

1954caurlaidību ūdenī, attiecīgi samazinot rifu dzīvotnēm pieejamo

1955dziļuma zonu.

1956Savukārt, saskaņā ar jaunākajiem izpētes rezultātiem un LHEI

1957iegūtajiem datiem, ES nozīmes biotopa -1110 "Smilts sēkļi

1958jūrā" izplatības raksturošanai trūkst informācijas par

1959biotopa sastopamību Latvijas jūras ūdeņos, ieskaitot atklātās

1960Baltijas jūras daļu un Rīgas līci.

1961Sugu

1962aizsardzība

1963Latvijas TJ un EEZ ūdeņi atrodas Baltās -Baltijas jūras putnu

1964migrāciju ceļā, un gada cikla laikā tur ir sastopamas vairums

1965Latvijā tipisko putnu migrantu sugu, ieskaitot zvirbuļveidīgos,

1966kuri šķērso jūru savas migrācijas laikā. Teritoriju tieši izmanto

1967ap 30 ūdensputnu un jūras putnu sugu. Neskatoties uz lielo

1968kustīgumu un sezonālajām izmaiņām, putnu koncentrēšanas vietas ir

1969stabilas no gada uz gadu. Mainoties kopējam populāciju lielumam,

1970var mainīties novērotais putnu skaits, bet teritorijas nozīmīgums

1971saglabājas (skatīt 25. attēlu).

197225. attēls. Putnu sugu (Mazais

1973ķīris Larus minutus; Melnais alks Cepphus grille;

1974Melnās un tumšās pīles Melanitta spp.; Kākauļis

1975Clangula hyemalis; Gārgales Gavia spp; Gaigala

1976Bucephala clangula; Lielā gaura Mergus merganser)

1977izplatība Latvijas jūras ūdeņos

1978Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais ronis

1979(Halichoerus grypus), pogainais ronis (Phoca

1980hispida) un plankumainais ronis (Phoca vitulina).

1981Latvijas jūras ūdeņos visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis,

1982daudz retāk pogainais ronis (skatīt 26. attēlu). Plankumainais

1983ronis Latvijas piekrastē novērots vien tikai dažas reizes.

1984Pogaino roņu populācija nav labā stāvoklī, jo to sastopamība ir

1985daudz retāka salīdzinot ar laikiem, kad cilvēku darbība bija

1986mazāk ietekmējoša (pirms 100 gadiem). Pateicoties labvēlīgiem

1987barošanās apstākļiem, pelēko roņu populācija atrodas labā

1988stāvoklī.

198926. attēls. Roņu izplatības

1990telpiskais sadalījums: attēls pa kreisi - pogainais ronis; pa

1991labi - pelēkais roniss129

1992Līdzīgi kā par īpaši aizsargājamiem biotopiem, arī par īpaši

1993aizsargājamām sugām, kas noteiktas Eiropas Padomes 1992. gada 21.

1994maija direktīvā 92/43/EEK par Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas

1995un floras aizsardzību, ir jāziņo saskaņā ar 17. pantu reizi sešos

1996gados. Ziņošana attiecas uz lasi (Salmo salar), sīgu

1997(Coregonus lavaretus), strauta nēģi (Lampetra

1998planieri), upes nēģi (Lampetra fluviatilis). Šīs ir

1999sugas, kas dzīvo un barojas galvenokārt jūrā, bet nārstot dodas

2000uz saldūdens ūdenstilpēm (upēm un ezeriem).

2001Latvijas EK iesniegtajā ziņojumā130 sniegtais

2002novērtējums attiecībā uz sīgu un lasi ir, ka aizsardzības

2003stāvoklis ir nelabvēlīgs-slikts, un šāda situācija ir nemainīga.

2004Upes nēģa stāvoklis ir novērtēs kā nelabvēlīgs-nepietiekams,

2005tomēr ar tendenci uzlaboties. Labvēlīgs aizsardzības stāvoklis ir

2006sniegts par strauta nēģa populāciju.

2007Kā viens no nopietnākajiem apdraudējuma veidiem, kura ietekme

2008vēl nav pietiekami izpētīta, ir invazīvās sugas. Baltijas jūrā

2009strauji izplatās apaļais jūrasgrundulis, kura dzimtene ir Melnās

2010jūras un Kaspijas jūras reģions. Apaļais jūrasgrundulis būtiski

2011pasliktina rifu (biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā) kvalitāti un

2012funkcionalitāti, intensīvi barojoties ar tajos sastopamajām

2013gliemenēm. Iepriekšminētajā ziņojumā par biotopa stāvokli ir

2014norādīts, ka viens no iemesliem situācijas sliktajam vērtējumam,

2015ir saistīts ar apaļā jūrasgrunduļa izplatību un tā ietekmi uz

2016gliemeņu populāciju. Par citu sugu būtisku nelabvēlīgu ietekmi

2017trūkst pētījumu.

2018Zivju dzīves

2019ciklam nozīmīgās teritorijas

2020Latvijā šobrīd nav izveidoti ES līmenī noteikti zivju krājumu

2021atjaunošanas apgabali. Par būtisku vietu mencas un plekstu

2022resursiem tiek uzskatīta jūras teritorija starp dziļūdens daļu

2023Baltijas jūras centrālajā daļā un piekrastes joslu, kur labvēlīgu

2024hidroloģisku apstākļu gadījumā, noris šo zivju sugu nārsts.

2025Latvijā par jutīgu un zivju resursiem būtisku vietu tiek

2026uzskatīta piekrastes josla līdz 10 m izobātai (skatīt 27.

2027attēlu), kas nodrošina nārsta vietas reņģei, akmeņplekstei,

2028plekstei. Saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem

2029piekrastes zonā līdz 20 m ir aizliegts tralēt, kā arī noteikti

2030dažādi citi zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu noteiktas zivju

2031populācijas, to mazuļu uzturēšanās rajonus un nozīmīgas

2032dzīvotnes.

2033Visa piekrastes zona Baltijas jūras un Rīga līča piekrastē ir

2034nozīmīgi mazuļu uzturēšanās rajoni daudzām zivju sugām. Rīgas

2035līča piekraste ir nozīmīgāka mazuļu uzturēšanās rajoni reņģei,

2036atklātās jūras daļa ir nozīmīgākās mazuļu dzīvotnes plekstēm,

2037akmeņplekstēm.

2038BIOR pētījumi liecina par apaļā jūrasgrunduļa ievērojamu

2039ietekmi uz zoobentosa organismiem, īpaši ziemeļu ēdamgliemeni

2040(Mytilus spp.). Vietās, kur ir novērojama augsta apaļo

2041jūrasgrunduļu koncentrācija, to barības patēriņš var pārsniegt

2042ziemeļu ēdamgliemeņu produkciju, ilgtermiņā izraisot gliemeņu

2043biomasas samazināšanos. Ziemeļu ēdamgliemenes ir nozīmīga

2044Baltijas jūras ekosistēmas sastāvdaļa. Tās filtrē ūdeni un

2045barojas ar tajā esošo fitoplanktonu un mikroorganismiem. Ziemeļu

2046ēdamgliemeņu daudzuma samazināšanās dēļ var pieaugt eitrofikācija

2047un pasliktināties ūdens kvalitāte.131 Līdz ar to

2048apaļais jūrasgrundulis var negatīvi ietekmēt citu zivju sugu

2049populācijas un to nārstošanu. Tā kā piekrastes rajoni, to augstās

2050produktivitātes un biotopu daudzveidības dēļ, ir nozīmīgas

2051dzīvotnes daudzām zivju sugām un to mazuļiem, pastāv iespēja, ka

2052apaļais jūrasgrundulis var konkurēt ar vietējām sugām, patērējot

2053ievērojamu daļu no piekrastē pieejamajiem barības resursiem un,

2054rezultātā, būtiski ietekmēt piekrastes ekosistēmas funkcionēšanu.

2055Iepriekš veiktajos pētījumos secināts, ka apaļā jūrasgrunduļa

2056invāzijas dēļ plekstveidīgo zivju mazuļiem Latvijas piekrastē ir

2057mainījusies barošanās ekoloģija un pieaugusi konkurence par

2058barības resursiem.132 Tomēr apaļajam jūrasgrundulim

2059var būt pozitīva ietekme uz atsevišķu plēsīgo zivju sugu

2060populācijām, piemēram, tas ir nozīmīgs barības avots mencām,

2061akmeņplekstēm un asariem Baltijas jūrā.133

206227. attēls. Zivju nārstošanas un

2063mazuļu uzturēšanās vietu shematisks attēlojums Latvijas jūras

2064ūdeņos

2065Ar MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi

2066par aizsargājamām jūras teritorijām" izveidotas septiņas AJT

2067(skatīt 2. tabulu un 28. attēlu). Trim teritorijām ir pieņemti

2068individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. AJT pašreiz

2069kopumā aizņem 15% no Latvijas pārvaldībā esošajiem jūras ūdeņiem.

2070Tās, galvenokārt, atrodas Latvijas TJ.

20712. tabula. Aizsargājamās jūras

2072teritorijas

2073AJT nosaukums un MK

2074noteikumi

2075Aizņemtā teritorija (ha)

2076Zonējums

2077Izmantošanas noteikumi

20781.

2079Nida-Pērkone

2080(MK 2011. gada 23. augusta noteikumi Nr. 652)

208136 703

2082Dabas lieguma zona

2083Dabas lieguma zonā ir aizliegts:

2084- veikt darbības, kas izraisa īpaši aizsargājamā biotopa

2085- akmeņainas grunts jūrā - mehānisku bojāšanu, tajā skaitā

2086uzstādīt VES un iegūt derīgos izrakteņus;

2087- ierīkot jaunas grunts novietnes;

2088- veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisku ieguvi.

2089Neitrālā zona

2090Zona izveidota, lai nodrošinātu piekrastes

2091apdzīvoto vietu ilgtspējīgu saimniecisko darbību un tūrisma

2092infrastruktūras attīstību.

2093Visā teritorijā

2094Aizliegts lietot ūdensputnu medībās šāviņus,

2095kas satur svinu.

20962.

2097Rīgas līča rietumu piekraste

2098(MK 2011. gada 23. augusta noteikumi Nr. 653)

2099132 173

2100Dabas lieguma zona

2101Dabas lieguma zonā ir aizliegts:

2102- veikt darbības, kas izraisa īpaši aizsargājamā biotopa

2103- akmeņainas grunts jūrā - mehānisku bojāšanu, tajā skaitā

2104uzstādīt VES un iegūt derīgos izrakteņus;

2105- ierīkot jaunas grunts novietnes;

2106- veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisku ieguvi.

2107Neitrālā zona

2108Zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas

2109ilgtspējīgu attīstību - ostu darbību un tai nepieciešamo

2110infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu piekrastes apdzīvoto

2111vietu saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras

2112attīstību.

2113Putniem nozīmīga ūdensputnu, atpūtas,

2114barošanās un pulcēšanās vieta vasaras periodā

2115no 1. jūnija līdz 15. augustam ir aizliegts:

2116pārvietoties ar ūdens motocikliem; nodarboties ar kaitbordu,

2117veikbordu un ūdensslēpošanu.

21183.

2119Irbes šaurums

2120(MK 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 807)

2121172 412

2122Neitrālā zona

2123lai nodrošinātu kuģu satiksmi, kā arī

2124piekrastes ilgtspējīgu saimniecisko attīstību un tūrisma

2125infrastruktūras attīstību

2126Visā teritorijā

2127aizliegts: uzstādīt VES; lietot ūdensputnu

2128medībās šāviņus, kas satur svinu.